PĒC CEĻA

Turpinājums. Sākums "LV" 13.11.908., nr.341/342; 26.11.98., nr. 351; 9.12.98.; nr. 362/365 un 16. 12.98., nr. 373.

Mazā šanhajiete vēl droši vien nezina, ka viņas valstij būs svarīga loma pasaules ekonomikā nākamajā gadu tūkstotī

Pudongas brīvās ekonomiskās zonas administrācijas informācijas dienesta vadītājs Jans Dzunliņs latviešu žurnālistus pārsteidza ar astronomiskiem skaitļiem. Pa labi: Latvijas žurnālistu delegācijas vadītājs Jānis Ūdris

Neraugoties uz lielajiem plūdiem, daudzās Ķīnas provincēs arī šogad bija laba rīsu raža. Ķīniešu zemnieks savā rīsu laukā

Šobrīd, kad vairs tikai diena mūs šķir no Jaunā gada, vēl jo skaidrāk izjūtam arī jaunā gadu simteņa un jaunā gadu tūkstoša mulsinošo tuvumu. Vēl tikai nākamais, 1999. gads — un miljardiem kalendāros visā pasaulē parādīsies gada skaitlis ar sākuma ciparu "2". Divtūkstošais gads kopš Kristus dzimšanas. Būtisks atskaites punkts cilvēces vēsturē.

Tiesa, trešais gadu tūkstotis sāksies ar 2001. gadu. Taču arī šie divi atlikušie gadi ir relatīvi īss laiks, un cilvēki visā pasaulē aizvien dziļāk izjūt jaunā gadu tūkstoša dvesmu. Informātikas speciālisti bažījas, vai neradīsies haoss, ievadot datoros jauno gada skaitli 2000., bet fiziķi apgalvo, ka Zemes ass, ik gadu novirzoties par pāris centimetriem, maina planētas griešanās leņķi. Cilvēki vairāk nekā jebkad agrāk cenšas ieskatīties nākotnē ar gaišreģu palīdzību, un aizvien lielākās tirāžās tiek izdoti Nostradama pareģojumi.

Seni rakstu tīstokļi glabā liecības, ka bailes cilvēki izjutuši arī šā gadu tūkstoša priekšvakarā. Daudzi pat bijuši pārliecināti par pasaules gala tuvumu.

Kopš tām dienām aizvadītie tūkstoš gadi pasaulei līdz ar progresu nesuši arī milzumu problēmu: pārapdzīvotības un bada draudus, radiācijas un ekoloģisku katastrofu briesmas. Pasaules jaunumu apskatos aizvien biežāk parādās ziņas par starptautiska terora aktiem, un fakti liecina, ka drīz noziedzīgu grupējumu rokās varētu nonākt pat kodolieroči.

Lasot laikrakstos par šķietami beidzamajām dabas kataklizmām un terora aktiem vai vērojot šo biedējošo kopainu tālrāžu ekrānos, lielai daļai planētas iemītnieku sāk likties, ka pasaule patiešām atrodas bezdibeņa malā.

Taču ir arī pietiekami daudz pozitīvu faktoru, kas cilvēcei ļauj paļāvīgi raudzīties jaunajā gadu tūkstotī. Par vienu šādu globālas stabilitātes faktoru kļūst arī Ķīna. Pasaules lielākā valsts, kurā dzīvo vairāk nekā 1,2 miljardi cilvēku (pēc ANO 1996. gada datiem —1 234 338 000 cilvēku). Piektā daļa no sešiem miljardiem Zemes iedzīvotāju. Līdz ar to arī ikvienam no mums, pārējiem planētas iemītniekiem, ir svarīgi, kā dzīvo šī gigantiskā tauta. Kādas tendences valda Ķīnā.

Gadu ritējumā nācies dzirdēt daudz leģendu par "briesmām no Austrumiem". Ķīniešu esot tik daudz, ka ar savu cilvēku pārpilnību vien viņi varot pārņemt pasauli. Padomju Savienībā bija izplatīts pat tāds anekdotisks apgalvojums, ka Ķīna plānojot pieteikt Padomju Savienībai karu, lai tūdaļ pēc tam ar visu savu armiju padotos "gūstā", tā sagraujot padomju impēriju.

Atzīšos, arī man, 1995. gadā pirmo reizi dodoties uz Ķīnu, kaut kur zemapziņā slēpās priekšstats, ka visa Ķīna būs viena vienīga cilvēku ņirba un ka man ik dienu nāksies spraukties cauri ļaužu drūzmai.

Taču Ķīna ar saviem 9 970 610 kvadrātkilometriem arī teritorijas ziņā ir viena no pasaules lielākajām valstīm, atpaliekot tikai no Krievijas Federācijas un Kanādas. Bet iedzīvotāju blīvuma ziņā Ķīna ne tuvu nav pati sarežģītākā valsts (vidēji 127 cilvēki uz kvadrātkilometru ). Piemēram, Indijā uz katru kvadrātkilometru ir divreiz vairāk cilvēku — 285. Bet mums tik tuvā labklājības zeme Nīderlande Ķīnu iedzīvotāju blīvuma ziņā pārspēj gandrīz četrkārt (vidēji 380 cilvēku uz kvadrātkilometru).

Kvantitatīvo parametru kontekstā minams vēl kāds visai cilvēcei būtisks fakts. Dievs, radot pasauli, auglīgās zemes, kalnus un tuksnešus sadalīja nebūt ne proporcionālā līdzsvarā, un šodienas Ķīna atrodas ne pašā labvēlīgākajā ģeogrāfiskajā vietā. Valsts teritorijas lielāko daļu aizņem tuksneši un kalni. Līdz ar to Ķīnas teritorijā ir tikai seši procenti no visas pasaules lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības. Tomēr Ķīna pabaro visus savas valsts iedzīvotājus, tātad 20 procentu cilvēces, un vēl katru gadu eksportē aizvien lielāku pārtikas produktu apjomu. Apstākļos, kad daudzos pasaules reģionos, īpaši Āfrikā, cilvēki cieš badu, tas vien jau ir būtisks ieguldījums cilvēces vitālo problēmu risinājumā un planētas nākotnes nodrošināšanā.

Izgājusi mūsu gadsimta otrajā pusē sarežģītu politiskās un ekonomiskās attīstības ceļu, Ķīna sarežģītajā mūsdienu pasaulē izceļas ar stabilitāti. Faktoru, kura saskatīšanu, diemžēl, apgrūtina negāciju dominante masu medijos. Gan starptautiskajos, gan arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos atkal un atkal parādās ziņas par milzīgo smēķētāju, pašnāvnieku un potenciālo AIDS slimnieku skaitu Ķīnā. Taču absolūtie skaitļi šajās ziņās parasti ir tikai šķietami lieli. Pārrēķinot tos procentos, bieži vien atliek pabrīnīties par Ķīnas labvēlīgo sociālo situāciju.

Tiesa, iedzīvotāju labklājības ziņā Ķīna joprojām nevar līdzināties attīstītākajām Rietumu valstīm. Valsts nacionālais kopprodukts Ķīnā caurmērā uz katru iedzīvotāju ir pussimt reižu mazāks nekā ASV, un arī Latvija Ķīnu šajā ziņā pārspēj 2,6 reizes. Taču Ķīnas nacionālais kopprodukts desmit gados ir divkāršojies, un ekonomiskās attīstības tempā (ikgada pieaugums — gandrīz 12%) Ķīna vairākas reizes apsteidz attīstītākās rietumvalstis.

Nesen, pēc trim gadiem atkal apmeklējot Ķīnu, es ļoti tieši saskatīju šīs valsts straujo progresu — jaunu automaģistrāļu un transporta pārvadu, jaunu kopuzņēmumu, jaunu debesskrāpju un galvenais — labāk ģērbtu, atraisītāku, smaidīgāku cilvēku veidolā.

Sarunās ar ķīniešiem ļoti drīz un tieši atklājās šī augošā optimisma avots: cilvēki dzīvo aizvien labāk. Tagad, ciemojoties Ķīnā, ir grūti noticēt vēsturiskajam faktam, ka piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, pēc neveiksmīgā "lielā lēciena" eksperimenta un "kultūras revolūcijas" iekšpolitiskajiem satricinājumiem miljoniem ķīniešu cieta badu. Šodienas Ķīnā atkal godā celta pasaulslavenā ķīniešu kulinārija. Protams, ne visi ķīnieši var atļauties ēst lepnos restorānos, kādos cienāja Latvijas žurnālistus. Taču mēs, savā nodabā staigājot pa Šanhajas ieliņām, izmēģinājām arī vienkāršu, pat primitīvu ielas ēstuvi, kurā par 30 — 50 santīmiem varēja nopirkt un apēst turpat pagatavotu visizsmalcinātāko jūras delikatešu porciju.

Grūti šodienas Ķīnā arī iztēloties 70 gadus, kad caurmēra ķīnieša sapnis bija velosipēds. Tagad viņš sapņo par automašīnu. Tiek dibināti aizvien jauni Ķīnas un attīstītāko pasaules valstu kopuzņēmumi, kas prasa aizvien jaunus kvalificētu strādnieku tūkstošus. Līdz ar uzņēmumiem aug mācību iestādes, un vēsturiski tradicionālajā zemkopju zemē aizvien lielāku īpatsvaru iegūst augsti kvalificēti strādnieki un tehniskā inteliģence.

Uzskatāmu priekšstatu par Ķīnas attīstības dinamiku Latvijas žurnālistu delegācija ieguva nesen izbūvētajā Pudongas rajonā — Šanhajas brīvās ekonomikas zonā, kas izveidots pēc īpaša Ķīnas centrālās valdības lēmuma.

Pudongas zona uzcelta Huanpu upes austrumu krastā. 5422 kvadrātkilometru teritorijā patlaban dzīvo 1,5 miljoni cilvēku. Kopš 90. gadu sākuma Pudonga kļuvusi par Ķīnas atklātās ekonomikas simbolu un tipiskāko iezīmju iemiesojumu. Pudongas projektam ir stratēģiska nozīme visas valsts ekonomiskajā attīstībā — tam jākalpo par spēcīgu "lokomotīvi" visas Janczi upes ielejas un deltas ekonomiskās dzīves, finansu aprites un tirdzniecības attīstībai. Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums Klusā okeāna piekrastē līdzās Šanhajas jūras tirdzniecības ostai, bet, galvenais, teicamais investīciju klimats strauji piesaista ārvalstu partnerus. Pudonga ir arī teicams tilts Ķīnas ekonomiskajiem kontaktiem ar pārējo pasauli.

Vietējā valdība Pudongas attīstības stabilitātes garantēšanai pieņēmusi 26 īpašus likumus un noteikumus ekonomikas un sociālajā sfērā. Pudongā nodibināta īpaša tiesa intelektuālā īpašuma konfliktu izšķiršanai.

Visu šo plānveida pasākumu rezultātā Pudongā kopš 90. gadu sākuma strauji ieplūdis ārvalstu kapitāls. Pērnā gada beigās Pudongā jau bija piesaistīti 4 900 ārvalstu investīciju projekti 24 miljardu ASV dolāru kopvērtībā. 72 no Pudongas ārvalstu investoriem, piemēram, "General Motors", "Intel", "Bell", "Sharp", "Siemens", pieder pie pasaules 500 lielākajiem rūpniecības gigantiem. Sadarbībā ar amerikāņu "General Motors" ķīniešu strādnieki tagad Pudongā gatavo automašīnu rezerves daļas, ar japāņu "Hitachi" un "Sharp" — mājas elektroniskās preces, sadarbībā ar Šveices firmām — farmaceitiskos preparātus.

Pēc Pudongas brīvās ekonomiskās zonas administrācijas informācijas dienesta vadītāja Jana Dzunliņa vārdiem, pēdējos gados pēc visai iespaidīgā kopskaita (5 300) sasniegšanas kopuzņēmumu veidošanās temps Pudongā samazinājies, toties jauno investīciju apjoms palielinājies caurmērā par 60 procentiem. Tas nozīmē, ka Pudongā tagad kopuzņēmumus veido galvenokārt pasaules mēroga konsorciji. Savukārt Pudongas pašvaldība tagad var atļauties būt izvēlīga un lemt, kuru projektu ielaist Pudongā, kuram atteikt. Noraidīti tiek projekti, kas apdraud dabu vai paredz lielu darbaspēka apjomu.

Starp ārvalstu investoriem lielākā astoņos gados kopš Pudongas projekta sākuma bijusi Honkonga (vēl pirms Honkongas atkalapvienošanās ar Ķīnas Tautas Republiku) — tās ieguldījumi veidoja 37,8% no kopējā ārvalstu investīciju apjoma Pudongā. Otrā ar 15,8% ir Japāna, trešā ar 12,9% — ASV. Apvienotajai Karalistei pieder 4,83% investīciju, bet Singapūrai — 3,32%. Zīmīgi, ka 3,28% no Pudongas investīciju kopapjoma veido Taivānas ieguldījumi.

Pavisam Pudongas projektā iesaistījušās 60 valstu firmas. Taču jaunās ekonomiskās iespējas piesaista arī pašus ķīniešu uzņēmējus — Pudongas projektā jau piedalās arī desmitiem Ķīnas provinču un ministriju ar 5 tūkstošiem uzņēmumu. Pudongas rajona nacionālais kopprodukts ik gadu pieaudzis vidēji par 20%, pērn sasniedzot 60,8 miljardus juaņu ( 7, 6 miljardi ASV dolāru). Kopumā rajona ekonomiskā izaugsme bijusi caurmērā par 7—10% straujāka nekā Šanhajas un visas valsts ekonomiskā attīstība.

Līdz ar Pudongas izaugsmi strauji palielinājusies ārvalstu banku darbība Šanhajā. Tagad Ķīnas lielākajā pilsētā darbojas jau 47 ārvalstu bankas, starp tām tādi finansu operāciju giganti kā "American City Bank", "Japanese IBJ" un "Tokyo—Mitsubishi Bank".

Ieskats Pudongas veidolā nebūtu pilnīgs bez sociālās sfēras minēšanas. Piemēram, Pudongā ir 340 slimnīcas un citas veselības aprūpes iestādes. Vienlaikus ar rūpniecības uzņēmumiem un banku debesskrāpjiem Pudongā tiek celti aizvien jauni kultūras un sporta centri. Savdabīgs dzīves kvalitātes rādītājs Pudongā ir rajona iedzīvotāju mūža vidējais ilgums — 76 gadi.

"Latvijas Vēstnesi" Pudongas apmeklējumā ieinteresēja cilvēku psiholoģiskās adaptācijas problēmas. Brīvās ekonomikas zona izaugusi vietā, kur vēl pirms nepilniem desmit gadiem pletās rīsu lauki. Bet liela daļa moderno kopuzņēmumu personāla veido vietējie iedzīvotāji. Pasaules lielākās kompānijas Pudongas uzņēmumos ievieš visjaunāko tehnoloģiju, un tā savukārt izvirza aizvien augstākas prasības attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju. Kā vakardienas zemnieki, kuru vidējā paaudze vēl atceras "lielā lēciena" un "kultūras revolūcijas" izraisītos ekonomikas un psiholoģiskos satricinājumus, spēj pielāgoties pilsētas dzīvei un darbam supermodernajos rūpniecības uzņēmumos?

Jans Dzunliņs atzina, ka psiholoģiskas problēmas pastāv. Nav vienkārši kādreizējo lauku vietā uzcelt modernu, augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošu pilsētu. Taču vietējiem zemniekiem pašvaldība vispirms garantē, ka viņi kļūs pilntiesīgi šādas modernas starptautiskas pilsētas iedzīvotāji ar visām no tā izrietošajām tiesībām un iespējām.

Īpaša vērība tiek veltīta jaunatnes izglītošanai. Šim mērķim piešķirta ceturtā daļa no rajona budžeta. Pudongā ik gadu ceļ apmēram 20 jaunas skolas.

Strādnieku peļņa kopuzņēmumos par 20% pārsniedz vidējās algas līmeni valsts uzņēmumos. Taču arī prasības kopuzņēmumos ir augstākas. Kvalificētus speciālistus Pudongas uzņēmumiem sagatavo 50 rajona institūtos, kuros vienlaikus mācās 120 tūkstoši studentu. Turklāt Šanhajā ir arī 1 600 pētniecības institūtu.

Pēc desmit divdesmit gadiem tieši kādreizējo Pudongas zemnieku bērni būs vadošie speciālisti modernajos uzņēmumos — tāds ir stratēģiskās attīstības uzdevums, plānojot Ķīnas ekonomikas attīstību trešajā gadu tūkstotī.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Autora foto

Turpmāk nobeigums