Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 26. aprīlī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Nupat Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ir uzaicinājusi Andri Bērziņu sastādīt jauno valdību. Kad, jūsuprāt, Saeima varētu izteikt uzticību jaunajam Ministru kabinetam?

— Ja jaunās valdības veidošanas process noritēs raiti, ko šobrīd gan vēl nevar apgalvot, tās sastāva apstiprināšana Saeimas ārkārtas sesijas sēdē varētu notikt jau šīs nedēļas beigās. Savukārt, ja šis process būs sarežģīts un ievilksies garumā, ārkārtas sēde varētu notikt tikai nākamajā pavasara sesijā, kas sāksies 2.maijā. Tiesa, nākamnedēļ sasaukt ārkārtas sēdi Ministru kabineta apstiprināšanai būs diezgan sarežģīti, jo ir jau sastādīta svinīgo pasākumu programma sakarā ar Satversmes sapulces sasaukšanas 80.gadadienu un Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 10.gadadienu. Manuprāt, šoreiz īpaši vajadzētu gādāt, lai patiešām tiktu radīta svētku sajūta, pienācīgi atzīmējot šīs abas nozīmīgās gadadienas. Turklāt, kā man zināms, četru frakciju pārstāvju sarunu par jaunās valdības izveidošanu sākums ir diezgan sarežģīts. Šobrīd laikam gan neviens nevar paust lielu optimismu, ka tas viss notiks ļoti ātri. Protams, būtu iespējams apstiprināt jauno valdību līdz 4.maijam, taču pagaidām garantēt to nevar.

— Vai jaunā valdība varētu būt stabilāka nekā iepriekšējā, ievērojot to apstākli, ka šoreiz tai gaidāms vismaz 69 deputātu atbalsts?

— Domāju, ka nākamā valdība varētu būt stabilāka, ja vien izdotos līdzsvarot ekonomiskās intereses ar politiskajām interesēm. Katrā ziņā izvirzītais premjera amata kandidāts, manuprāt, vieš cerības, ka tas ir iespējams.

— Kā notiek gatavošanās minētajām divām lielajām valstiska mēroga jubilejām?

— Jā, patlaban Saeimas Prezidijam sakarā ar to atzīmēšanu ir daudz darba. Ir izveidota īpaša rīcības komiteja, ko vada Saeimas priekšsēdētāja bieds Rihards Pīks. Tagad notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai augstā līmenī tiktu īstenots šīs komitejas apstiprinātais pasākumu plāns. Protams, pašreizējā politiski emocionālā gaisotne varbūt mazliet traucē veikt šos darbus. Tomēr, manuprāt, viss, kas atkarīgs no Saeimas Prezidija un rīcības komitejas, būs paveikts labā līmenī.

Žēl, ka neizdevās īstenot rīcības komitejas ierosinājumu atzīt šogad 4.maiju par svētku dienu. Jāsaka, ka šī ideja nāca mazliet par vēlu. Ja priekšlikums būtu izvirzīts agrāk, ar Ministru kabineta palīdzību vai ar grozījumu likumā to izdotos realizēt. Mums bieži vien idejas parādās pēdējā brīdī, un tad ir grūti tās īstenot gluži tehnisku iemeslu dēļ.

Acīmredzot visu šo svinību kulminācija būs 4.maijā vēlu vakarā, kad notiks vērienīgs svētku salūts.

— Diemžēl ir sagadījies tā, ka tieši 4.maijā Strasbūrā sāksies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 50 gadu jubilejas sēde, uz ko uzaicināti visu Eiropas Padomes dalībvalstu, asociēto valstu un novērotājvalstu parlamentu vadītāji. Līdz ar to daudzi no ielūgtajiem viesiem nevarēs ierasties. Tiesa, vismaz divi parlamenta vadītāji tomēr būs Rīgā — Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis un Islandes Altinga spīkers. Citu valstu parlamentu vadību pārstāvēs nedaudz zemāka ranga amatpersonas.

Arī es pats 5.maijā agri no rīta izlidošu uz Strasbūru, lai piedalītos Eiropas Padomes svinīgajā sēdē. Kopā ar mani uz turieni dosies Saeimas sekretāre Silvija Dreimane.

— Kādas vēl ārzemju vizītes jums tuvākajā laikā ieplānotas?

— Iespējams, ka maija beigās un jūnija sākumā būšu oficiālā vizītē Portugālē. Manuprāt, tā būtu ļoti svarīga, jo šā gada pirmajā pusgadā Portugāle būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.

— Bet kādas ārvalstu parlamentu delegāciju vizītes Latvijā paredzamas?

— Sagaidāma Čehijas parlamenta spīkeres Benešovas kundzes ierašanās Rīgā — arī maija beigās vai jūnija sākumā. Iespējams arī, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pilnvarnieku sanāksmes laikā maija beigās Latviju apmeklēs ne tikai finansisti un biznesmeņi, bet arī politiķi. Līdz ar to šī pasākuma ietvaros var būt tikšanās ar kolēģiem no Eiropas un citu pasaules valstu parlamentiem.

— Kā vērtējat Saeimas deputātu veikumu aprīlī, un kas viņiem būtu pirmām kārtām darāms turpmāk pavasara sesijā?

— Domāju, ka pēdējā laikā pieņemto likumdošanas aktu vidū kā monumentālākais būtu izceļams komerclikums. Tas lielā mērā skaidri iezīmē mūsu virzību uz Eiropas Savienību un arī rada jaunu likumdošanas bāzi uzņēmējdarbībai Latvijā. Manuprāt, tieši šis ir bijis viens no būtiskākajiem likumprojektiem, pie kā tika strādāts ilgu laiku. Gan otrajā, gan trešajā lasījumā tam bija no 400 līdz 700 priekšlikumu. Tātad tas bija visapjomīgākais darbs.

Būtiski pavirzījušies uz priekšu arī citi likumprojekti, kuru izskatīšana turpināsies jau jaunās valdības laikā. Te varu minēt kaut vai likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, kas arī lielā mērā ietekmēs mūsu uzņēmējdarbības vidi. Nozīmīgi ir likumprojekti, kas skar valsts pārvaldes jomu. Daļu no šīs likumprojektu paketes Ministru kabinets jau ir iesniedzis Saeimā. Parējos likumprojektus acīmredzot diezgan forsētā tempā turpinās izstrādāt jaunā valdība, lai līdz Jāņiem tos varētu akceptēt parlamentā.

Protams, katrā Saeimas komisijā ir arī savi specifiskie likumprojekti, kas skar gan sociālo sfēru, gan nodokļu politiku. Neapšaubāmi būtiski būs nepieciešamie grozījumi valsts budžeta likumā, pie kā nāksies ķerties klāt jaunajai valdībai.

— Sakarā ar to, ka šogad pavēlu sākās Lieldienu brīvdienas, acīmredzot nākamā pavasara sesija būs viena no īsākajām — tā ilgs tikai apmēram pusotru mēnesi. Vai Saeimas deputāti pagūs paveikt visu iecerēto?

— Tāpēc Saeimai šajā pusotrā mēnesī būs sevišķi intensīvi jāstrādā. Es pat neizslēdzu iespēju, ka nāksies sasaukt vairākas sēdes nedēļā, lai maksimāli pavirzītu uz priekšu likumdošanas procesu. Līdz ar to ļoti svarīgi ir lieki nekavēties ar jaunās valdības apstiprināšanu. Ceru, ka politiķiem drīz izdosies vienoties, neraugoties uz to, ka šobrīd sarunas par valdības sastādīšanu sākušās diezgan smagi.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors