Mūsu izcilajam korim

— pusgadsimts

Latvieši, dziesma, studenti — tie ir nešķirami jēdzieni. Tāpēc arī tagad, jau tik tālajā 1948. gadā, mūsu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes vīru dubultkvartets pārtapa par vīru kori, tagad plaši pazīstamo "Tēvzemi".

Sākumā to diriģēja Edgars Elksnītis, tad Krišs Deķis, bet pēc tam vairāk nekā četrdesmit gadus pašreizējais Goda virsdiriģents Maestro Haralds Mednis.

Pirmā desmitgade aizritēja ar koncertizbraukumiem uz Tukumu, Jelgavu, Jēkabpili, Pļaviņām, Valku, Rūjienu, Gulbeni, Cēsīm, Valmieru, Mazsalacu un daudzām citām Latvijas pilsētām, kā arī uz Igauniju un Lietuvu. Universitātei tolaik bija saglabājušās tikai dažas kravas automašīnas. Tiek sameklētas prāvākas finiera plāksnes. Tās nostata aiz šofera kabīnes un pie sānu bortiem, un ceļojums var sākties. Gar ausīm pūš brīvi vēji? Auksti? Brīžiem uzbrāzmo ledains rudens lietus? Nu un tad? Kora puiši ir jauni, izturīgi. Ja ļoti salst, saspiežas ciešāk bariņā, uzdaino kādu jautru ziņģi, un skaties vien — jau klāt arī maršruta galapunkts.

Vēlākajās desmitgadēs jau tiek izmantoti tādi satiksmes līdzekļi kā autobusi, vilcieni, un pat lidmašīnas. Neaizmirstami kora vīru atmiņā palikuši koncertceļojumi uz Poliju, Bulgāriju, Rumāniju, Čehoslovākiju, Vāciju, Somiju, Norvēģiju un 1997. gada vasarā arī uz ASV, uz Amerikas latviešu X Dziesmu svētkiem.

Kora vēsture ir daudziem spožiem panākumiem bagāta. Koncerts Radio studijā, Doma baznīcā, televīzijā, vienpadsmit reizes izcīnītas godalgotas vietas Dziesmu karos un citos konkursos. Un tad vēl "Tēvzemes" dziesmu kasete un daudzie dziesmu draugi gan Latvijas, gan ārvalstu koru vidū. Sevišķi ražīgi ir sešdesmitie gadi. Mūsu Maestro Haralds Mednis 1996. gadā pelnīti saņem augsto apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni.

Aizvadītajā pusgadsimtā koris "Tēvzeme" iestudējis un savus klausītājus iepriecinājis ar 166 latviešu un citu tautu komponistu 640 skaņdarbiem.

Dziesma arī vieno, palīdz un stiprina. Sevišķu nozīmi šie spēka vārdi ieguva latviešu tautas trešās Atmodas laikā. Tajos gados "Tēvzemes" vīru dziesma skanēja visos lielākajos mūsu tautas saietos, pie barikādēm Vecrīgā un Zaķusalā, kā arī 1991. gada augusta smagajās dienās.

Korim pašam arī ir bijuši dramatiski brīži. Vienu laiku gan koris, gan arī tā slavenais diriģents Maestro Haralds Mednis ir bijuši spiesti aiziet Skolotāju nama paspārnē. Taču arī vēsture labo savas kļūdas. Un tā 1997. gadā "Tēvzeme" ar LU rektora profesora Jura Zaķa gādību atkal atgriežas savas Universitātes klēpī, gan kā mājvietu izmantojot Rīgas domes Kultūras un mākslas centra "Ritums" telpas Jaunielā, kur tagad ir iekārtota plaša "Tēvzemes" jubilejai veltīta izstāde. Tagad pat Cēsu alusdarītava radījusi īpašu "Tēvzemes" vīru alus šķirni.

Mūsu senioru rūpīgi vāktā kora vēsture liecina, ka šis jubilejas koncerts ir "Tēvzemes" 1073. uzstāšanās, tostarp 129. koncerts mūsu Universitātes Lielajā aulā.

Savu jauno diriģentu Andra Jansona un Gata Langenfelda un koncertmeistares — Latvijas Mūzikas akadēmijas profesores Guntas Sproģes vadīti, "Tēvzemes" vīri 28. novembrī LU Lielajā aulā ar dziesmām iesoļos savā otrajā pusgadsimtā. Bet pēc jubilejas koncerta, kurā mūs diriģēs arī Maestro Haralds Mednis, ‘Tēvzeme" savā vidū gaidīs jaunos augstskolu korporāciju fukšus un citus studentus, lai tā kļūtu arvien jauna un skanīga.

"Tēvzemes" seniors,

LU profesors Jānis Porietis

Saeimas priekšsēdētājs:

Vīru kora "Tēvzeme" dalībniekiem, galvenajam diriģentam un kora mākslinieciskajam vadītājam Andrim Jansonam, diriģentam Gatim Langenfeldam, goda virsdiriģentam Haraldam Mednim, koncertmeistarei Guntai Sproģei

Augsti godājamie mākslinieki!

Nozīmīgu jubileju reizēs mēs mēdzam atskatīties uz paveikto, un jūs to varat darīt ar patiesu lepnumu un gandarījumu. Jūsu dziesmas visus 50 gadus ir skanējušas Tēvzemei, vienojušas mūs un likušas būt mums lepniem un stipriem. Jūs bijāt arī tie, kas palīdzēja Latvijai atgūt zaudēto brīvību.

Augstu vērtējot kora dalībnieku un diriģentu izcilos sasniegumus latviešu mūzikas kultūras attīstībā un Latvijas vārda apliecināšanā pasaulē, novēlu arī turpmāk saglabāt dziesmai un Tēvzemei atdevīgu garu.

Patiesā cieņā

Jānis Straume

1998. gada 13. novembrī

28.11.1998.

Valsts prezidents: Sveicu mūsu tēvu zemes dziedātājus un diriģentus kora dzimšanas dienā!

Šodien ikviens no Jums ir gaviļnieks — ikviens var atmiņās pārcilāt piedzīvoto roku rokā ar dziesmas varu un Haralda Medņa radošo gara spēku. Kora jaunība, Jūsu jaunība ir cieši savijušās muzikālā pavedienā, kas skaņu ritmā raiti ripo Latvijas ceļos arī šodien.

Lai dziesmas vara ir tikpat uzticīgi līdzās arī turpmāk! Lai mūžam Jums kopīga dziesma un kopīgs prieka biķeris!

Guntis Ulmanis

1998.gada 28.novembrī