Ir daudz kas padarīts Latvijas finansēs

Edmunds Krastiņš, finansu ministrs, — kārtējā preses konferencē vakar, 26. aprīlī

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Nupat ir beidzies pirmais ceturksnis un ir apkopoti rezultāti. Valsts budžeta fiskālā deficīta rādītāji ir visai iepriecinoši — budžeta deficīts ir mazāks, nekā tas pirmajā ceturksnī bijis plānots. Tam ir arī objektīvi iemesli, jo mēs avansā saņēmām diezgan lielu ārvalstu finansu palīdzību, kas netika iztērēta. Tie ir vairāk nekā 9 miljoni latu. Ja mēs tos skaitītu nost, budžeta deficīts iznāktu, protams, lielāks. Bet jebkurā gadījumā var teikt, ka pirmais ceturksnis ir aizvadīts normāli, atbilstoši tam, kas ir plānots šā gada budžetā.

Gribu dažus vārdus pateikt par galvenajiem nodokļu ieņēmumu veidiem. Pirmajā ceturksnī, var teikt, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir iekasēts atbilstoši prognozētajam. Gan februārī, gan martā PVN ir bijis par procentiem pieciem vairāk, nekā pagājušā gada februārī un martā. Tas liecina, ka PVN šā gada plāns ir smags, bet — joprojām — nevar teikt, ka tas nebūtu izpildāms. Un varētu prognozēt, ka, attiecīgi uzlabojot administrēšanu un atveseļojot tautsaimniecību, PVN varētu tikt iekasēts plānotajos apjomos.

Grūtāk ir ar akcīzes nodokli (AN). AN šāgada ieņēmumi atpaliek no prognozētajiem, februārī un martā tie tikai nedaudz pārsniedza pagājušā gada līmeni, neraugoties uz likmju pieaugumu. Tas nozīmē, ka aizraušanās ar likmju palielinājumu akcīzes nodoklim ne vienmēr nes cerēto efektu. Īpaši tas attiecas uz naftas produktu akcīzi, kur sekmes bijušas ļoti mainīgas — februārī bijis labāks rezultāts nekā pagājušajā gadā, martā rezultāts ir atpalicis no 1999. gada marta rādītājiem. Un prognozēto joprojām neizdodas sasniegt.

Šonedēļ beidz darbu manis izveidotā kopējā darba grupa, kuras sastāvā ir Valsts ieņēmumu dienesta, Finansu ministrijas un Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvji. Kā esmu informēts, darba grupa ir sagatavojusi pilnīgi jaunu degvielas aprites noteikumu projektu, paredzot daudz precīzāku kārtību degvielas apritei un iekļaujot tajā arī gāzes apriti — virkne automobiļu ir pārbūvēti, lai varētu kā degvielu izmantot gāzi —, un paredzot stingrākus kritērijus licenču izsniegšanai degvielas vairumtirgotājiem un importētājiem. Es ceru, ka nākamnedēļ darba grupas rezultāti būs redzami, un tad arī varēs lemt, kādos tempos projektu virzīt uz valdību apstiprināšanai, lai naftas produktu degvielas aprite tiktu reglamentēta daudz stingrāk.

Pārējie AN ieņēmumi ir pildījušies atbilstoši plānam. Vienīgi sakarā ar to, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus vieglo automobiļu akcīzē un par tiem ilgāku laiku tiek diskutēts, no šā AN veida mazliet ir kritušies ieņēmumi. Acīmredzot tirgus dalībnieki nogaidīja, kāda būs šī jaunā AN likme, un automobiļu ievešana un pārdošana nenotika tik lielos apjomos.

Taču no maija, kad stāsies spēkā ievērojami zemākās likmes, mēs varētu gaidīt papildu ieņēmumus, saistītus ar vieglo automobiļu tirdzniecības pieaugumu.

Arī uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) summas ir aptuveni prognozētajā līmenī.

Mūs iepriecina gan sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas gada pirmajā ceturksnī ir iekasēts par vairāk nekā 7 procentiem lielāks nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Šie divi ir tie nodokļu veidi, kas pildās vislabāk. Tas notiek, neraugoties uz faktu, ka tika nolemts darba devējiem samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentu.

Tagad — neliela atskaitīte par Finansu ministrijas paveikto pēdējos deviņos mēnešos, jo man ir bijis tas gods šo laiku Finansu ministriju vadīt. Protams, ir sagatavots un iesniegts valdībā ļoti daudz dažādu dokumentu, ko neesam centušies uzskaitīt mūsu paveikto darbu sarakstā, kurā esam uzsvēruši svarīgākās lietas pēc būtības. Visbūtiskākais ir fakts, ka, šai valdībai uzsākot darbu, budžetā bija izveidojusies ļoti nepatīkama situācija, kas draudēja ar budžeta deficītu aptuveni sešu procentu apmērā pret iekšzemes kopproduktu. Bija ļoti pasliktinājušās attiecības ar starptautiskajām finansu institūcijām. Bija pieaugušas procentu likmes vietējā tirgū. Taču mērķtiecīga, pietiekami grūta un ne pārāk populāra darba rezultātā pagājušo gadu mums izdevies noslēgt ar četru procentu deficītu, un pašlaik diezgan pārliecinoši un stingri ejam uz diviem procentiem. Mums ir pilnībā izdevies atjaunot sadarbību ar starptautiskajām finansu institūcijām, un šonedēļ Latvijā ierodas Starptautiskā valūtas fonda misija, lai pārliecinātos, kā pildām savu apņemšanos. Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, visi pirmā ceturkšņa rādītāji ir sasniegti un izpildīti — gan attiecībā uz budžeta deficītu, gan attiecībā uz dažādiem Latvijas Bankas monetārajiem rādītājiem.

Ko tas ir devis kopumā? Tas ir stabilizējis ekonomisko un finansu vidi, procentu likmes valdības vērtspapīriem pēdējā gada laikā ir diezgan būtiski kritušās: īsākā termiņa vērtspapīriem likmes ir kritušās apmēram par vienu procentu, daudz būtiskāk ir kritušās ilgāka termiņa vērtspapīru likmes — viena gada obligācijām samazinājums ir par četriem procentiem. Un valdībai arī pirmo reizi ir izdevies izlaist trīs un piecu gadu obligācijas, kas ir sava veida indikators pārējam finansu tirgum par to, ka valūtas situācija un naudas sistēma Latvijā ir stabila. Bankas var uz to orientēties ilgākā termiņā, izdodot kredītus, un salīdzināt savas procentu likmes ar valdības vērtspapīru likmēm.

Viens no pirmajiem soļiem ļoti būtiskā virzienā ir tāds, ka mums izdevās samazināt vairāku nodokļu likmes. Kā jau teicu, ir panākta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana par vienu procentu, kas kopumā ļāva kopējos ieņēmumus no šā nodokļu veida nesamazināt. Kā arī beidzot mums izdevās samazināt nekustamā īpašuma nodokļu likmi līdz pusotram procentam. Izdevās atlikt arī akcīzes nodokļa paaugstinājumu naftas produktiem. Domāju, ka nākamai valdībai būtu jālemj par līdzīgu soli arī 2001. gada janvārī, jo šajā situācijā, kad pasaules tirgū naftas cenas ir krietni pieaugušas, Latvijas tautsaimniecībai joprojām nepieciešami attīstības impulsi. Mūsu kaimiņvalstīs akcīzes nodokļa likmes ir zemākas nekā Latvijā, un, manā skatījumā, arī nākamai valdībai vajadzētu atlikt paredzēto degvielas akcīzes nodokļa palielinājumu no nākamā gada. Pēc Finansu ministrijas iniciatīvas Saeima samazināja vieglo automobiļu akcīzes nodokļa likmi, kas bija radījusi diezgan lielu disproporciju vieglo automobiļu tirdzniecībā — pat tiktāl, ka Latvijā tika pastiprināti lietotas Lietuvā reģistrētas automašīnas.

Diezgan daudz ir izdevies izdarīt dažādus tādus labus darbus, kas uzlabo valsts norēķinu sistēmas un budžeta apkalpošanas efektivitāti. Mēs esam pārgājuši uz Valsts kases vienoto kontu Latvijas Bankā, un pēdējie konti tiks pārcelti maijā, lai visa valsts nauda koncentrētos centrālajā bankā. Neraugoties uz visām pretrunām un kritiku, ir arī sākta pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem ar tiem cilvēkiem, kas strādā budžeta iestādēs. Tas, manā skatījumā, atbilst šā gadsimta tendencēm un ir solis, kas palīdz modernizēt Latvijas valsts norēķinu sistēmu un cilvēku rīcību ar finansu līdzekļiem. Sagatavotajā paveikto darbu sarakstā ir aprakstīta vēl virkne paveikto lietu, kas, mūsuprāt, ir bijušas būtiskas un ko ir izdevies šajā visai īsajā laikā izdarīt. Deviņi mēneši, kas ir visai īss laiks, izrādās, ir trešais ilgākais, kāds bijis dots finansu ministram kopš Saeimas darbības atjaunošanas.

Protams, ir vesela virkne darbu, kas ir iesākti, bet nav pabeigti. Jānovēl, lai nākamie ministri tos nepamestu novārtā, bet virzītu tos tā, kā bijis iecerēts. Tā kā Finansu ministrija ir pārņēmusi savā pārziņā valsts budžeta iestāžu darbinieku darba algas sistēmas izveidošanu, tas ir uzdevums, kas būtu jāpaveic šogad, ieviešot vienkāršu, caurskatāmu, saprotamu un konkurētspējīgu darba samaksas sistēmu valsts iestādēs, atsakoties no dažnedažādu piemaksu un prēmiju sistēmas. Lai cilvēki, kas strādā atbildīgos amatos, arī saņem vienkārši redzamu un izprotamu atlīdzību par savu darbu, kas pamazām tiek pietuvināta atalgojumam, ko maksā privātajā sektorā.

Vēl viens aizsākts uzdevums, par ko ir nosūtīta informācija valdībai, lai tā konceptuāli izlemtu tālāko rīcību, ir vienotas kārtības noteikšana valsts pilnvarnieku darba samaksai un uzņēmumu vadītāju un padomju locekļu atalgojuma sistēmai. Šāds informatīvs materiāls valdībai jau ir nosūtīts, un pēc tam, kad valdība būs savu novērtējumu devusi, Finansu ministrijai sistēma arī ir jāizveido. Uz valdību mēs arī esam nosūtījuši koncepciju par bīstamo kravu apdrošināšanu, un šis darbs šā gada laikā būtu jānoved līdz loģiskam rezultātam.

Pagājušajā nedēļā valdībai ir nosūtīta arī mājokļu kreditēšanas programma, kas ar nākamo gadu varētu dot starta signālu Latvijas dzīvojamā fonda sakārtošanai, remontēšanai, energoefektivitātes uzlabošanai. Programmā paredzēts, ka nākamajā gadā valdība varētu dot galvojumu 20 miljonu latu apmērā šādas mājokļu kreditēšanas programmas uzsākšanai, turpinot to arī nākamajos gados. Jo līdzekļi, kas jāiegulda mājokļu atjaunošanai, nepieciešami visai ievērojami, lai mēs pamazām nenonāktu situācijā, ka aizvien lielāka daļa no mūsu dzīvojamā fonda kļūst nelietojama. Protams, lai mājokļu kreditēšanas programma varētu efektīvi darboties, nepieciešami vēl citi valsts atbalsta mehānismi bez koncepcijā paredzētā galvojuma. Jo mūsu mērķis ir tāds, lai galalietotājs kredītus varētu saņemt ar procentu likmi deviņu desmit procentu ietvaros. Protams, neraugoties uz ļoti augsto novērtējumu SVF pētījumā, ko saņēmusi mūsu Valsts kases (VK) sistēma un kas atzīta par labāko starp bijušajām PSRS republikām, arī VK darbības uzlabošanai ir vesela programma un darbi, kas jāpaveic, lai radīto sistēmu pilnveidotu. Tas pats attiecas uz valsts budžeta sistēmas attīstību, kur ar šo un nākamo gadu tiek ieviesta vesela virkne dažādu pilnveidojumu un uzlabojumu. Tajā skaitā mēs pārejam un vidēja termiņa plānošanu, kuras ietvaros ir apstiprināts vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, sākot no nākamā gada. Tiek prasītas arī Valsts kontroles neatkarīgi pārbaudītas gada atskaites no ministrijām un no pašvaldībām. Bet arī šeit ieceru un plānu vēl ir ļoti daudz.

— Jūs minējāt, ka šās valdības laikā ir emitētas trīs un piecu gadu valsts obligācijas. Tika plānota arī desmit gadu obligāciju emisija. Vai nākamā valdība, jūsuprāt, šo politiku turpinās, un vai tā ir nepieciešama?

E.Krastiņš: — Mums tā desmit gadu obligāciju emisija nav pašmērķis. Bet — mums ir jādod signāli tirgum par mūsu finansu un valūtas sistēmas stabilitāti. Un viens no šādiem signāliem ir tieši šīs desmit gadus ilgās parādzīmes. VK pārvaldnieks saka — nekādu papildu naudu nevajag un nav šīs parādzīmes jāemitē. Bet mums tas šogad būtu jādara vismaz indikatīvi, un to saprātīgi būtu darīt tad, ja Latvijai izdotos panākt sava kredītreitinga uzlabojumu, kas pēc visa šajos deviņos mēnešos paveiktā, manuprāt, ir visai reāli, ja nopietni piestrādā. Mēs jau ar saviem konsultantiem Finansu ministrijā un Latvijas Bankā pie tā esam uzsākuši darbu. Protams, lai kredītreitingu paaugstinātu, noteikti ir jāsaglabā līdzšinējā finansu politika. Nedrīkst būt nekādu lēcienu atpakaļ tajā grāvī, kur mēs bijām nonākuši pagājušā gada vasarā. Un tad, ja mēs savu kredītreitingu varētu uzlabot, rastos izdevīgs brīdis, lai desmit gadu obligācijas kā indikatīvu vērtspapīru izlaistu.

— Kā jūs ieteiktu nākamajai valdībai finansēt Nacionālās bibliotēkas celšanu?

E.Krastiņš: — Tas tagad ir Saeimas vērtēšanā. Tur valdībai īsti nav ko darīt. Ja nu vienīgi valdība atsauktu likumprojektu un atsāktu diskusijas vēlreiz. Tagad atklātā diskusija ir uzsākta, un galavārds jāsaka Saeimai. Taču mans viedoklis ir, ka šeit nav īpaši daudz alternatīvu, ja mēs gribam Latvijā saglabāt finansiālu stabilitāti un tajā pašā laikā garantēt, ka bibliotēkas celtniecībai nepieciešamie līdzekļi tiks iegūti. Dažādu luksusa preču aplikšana, obligāciju izlaišana — tās visas ir marginālijas, tas ir maznozīmīgi. Pamatsummu tādā veidā savākt nevar.

— Kā jūs prognozējat, vai Andra Bērziņa valdība, ja to apstiprinās, turpinās iesākto finansu politikas kursu?

E.Krastiņš: — Protams, es nezinu, kāda šī komanda ir, tādēļ man grūti komentēt. Par pamatu šīs valdības deklarācijai vismaz par 80 procentiem tika ņemta iepriekšējās valdības deklarācija, saglabājot arī galvenos finansu mērķus. Ja ar jauno valdību pašreizējā deklarācija tiks īstenota, tad ir pārliecība, ka tas tā varētu būt.

— Vai esat saņēmis piedāvājumu strādāt jaunajā valdībā?

E.Krastiņš: — Nē, neesmu saņēmis.

— Vai jūs būtu ar mieru strādāt Andra Bērziņa vadītajā valdībā?

E.Krastiņš: — Redziet, es neesmu no tiem profesionālajiem politiķiem — tas ir ļoti labi, es to nekādā veidā negribu kritizēt —, kas var pārvietoties no vienas ministrijas uz otru, neraugoties uz tās specifiku. Jā, tā varbūt ir Latvijas nākotne, kad viens cilvēks pārvietosies no Kultūras ministrijas uz Labklājības, pēc tam uz Satiksmes ministriju... Taču, manā skatījumā, ir ļoti ierobežots ministriju loks, kuras es varētu vadīt. Es tomēr sevi cenšos uztvert kā profesionālu vadītāju, nevis tikai kā profesionālu politiķi. Līdz ar to man ir ļoti grūti šajā jautājumā kaut ko komentēt — es nezinu, kas man varētu tikt piedāvāts un kādi būtu noteikumi. Godīgi runājot, es neuzskatu, ka varētu jebkuru ministriju tā vienkārši ņemt un vadīt.

— Bet Finansu ministriju jūs varētu turpināt vadīt?

E.Krastiņš: — Attiecībā uz Finansu ministriju es domāju, ka tas ir pilnībā izslēgts. Jo gan Latvijas pēdējo desmit gadu vēsture kopš Saeimas darbības atjaunošanas, gan arī pati loģika nosaka to, ka Ministru prezidentam un finansu ministram ir jābūt no vienas partijas. Pretējā gadījumā, es uzskatu, pastāv ļoti lieli riski sliktam galarezultātam.

— Ja jau nebūsit finansu ministrs, ko tad darīsit?

E.Krastiņš: — Redziet, Latvija ir iespēju zeme. Te ir tik daudz ko darīt! Un es labprāt kādu brīdi mierīgi apskatītos, kādas tad šīs iespējas ir un kur es sevi vislabāk varu izpaust. Bet, ja runājam par tuvāko nākotni, — mana sieva bija ļoti priecīga un teica, ka mājās arī šis tas esot jāpadara.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore