INFORMĀCIJA

Doma un prāts ir zināšanu atslēgas

Latvijas Zinātņu

akadēmijas kopsapulcē

LZA Lielās medaļas laureāts Jānis Krastiņš; Sadarbības līgumu paraksta LZA prezidents Jānis Stradiņš un akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents Vitālijs Gavrilovs

Piektdien, 27. novembrī, Rīgas Latviešu biedrībā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas kopsapulce. To atklāja un ievadvārdus teica LZA prezidents Jānis Stradiņš (runu publicējam atsevišķi).

LZA Lielā medaļa tika pasniegta Rīgas Tehniskās universitātes profesoram, habilitētajam arhitektūras doktoram, akadēmiķim Jānim Krastiņam par Rīgas XIX un XX gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Pēc medaļas saņemšanas laureāts nolasīja akadēmisko lekciju "Jūgendstila Rīga", savu stāstījumu raksturojot un saistot ar divu dažādu diapozitīvu sēriju rādīšanu vienlaikus uz diviem ekrāniem. Aizraujošā akadēmiskā lekcija tik cieši saaudās ar skatāmajiem krāsainajiem attēliem, kas radušies vismaz gadsimta ceturkšņa garumā, un iepazīstināja ar jūgendstila celtnēm ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā un pasaulē, ka runātais un redzamais kļuva par vienu veselu.

Dīvaina, bet varbūt likumsakarīga sakritība — tieši tāpat pēc tam savijās LZA goda locekļa tēlnieka, pirmā LZA Raiņa balvas laureāta Induļa Rankas rādītie unikālie fotoattēli un viņa stāstījums "Ceļš uz Dainu kalnu". Tālab no abiem priekšlasījumiem vien dažas tēzes.

Jānis Krastiņš: —Šī diena ir ļoti saviļņojoša ar to, ka mūsu priekšteču veikums, mūsu Rīga ir pamanīta plašāk nekā tikai dažu speciālistu skatījumā, ka plašāki sabiedrības slāņi sāk ielūkoties tajās vērtībās, kurās viņi dzīvo un strādā. Tas vieš cerības, ka nākotnē šīs vērtības tiks aizvien labāk sakoptas, aprūpētas, atjaunotas un nodotas nākamajām paaudzēm.

Pirms gadiem trīsdesmit, kad sākās mani pētījumi par jūgendstila Rīgu, tos uzskatīja vismaz par nenopietniem, arī mums skolā mācīja, ka tā nav nekāda īpaša arhitektūra, bet vairāk namīpašnieku izdoma, patvaļa, ka tas ir mākslas pagrimuma un norieta laikmets.

Pirms vairākiem gadiem, kad dzima ideja radīt grāmatu par Rīgu kā jūgendstila metropoli, šī atziņa nenāca viegli. Jo vēl tagad daudzi kolēģi uzskata: vai nu tik tā ir, vai mēs paši kaut ko nepārspīlējam, vai mēs tik labi pasaules mērogā ar savu mantojumu izskatāmies? Jūgendstils ir dzimis Briselē, un sarunās ar beļģu kolēģiem viņi to sauc par jūgendstila galvaspilsētu. Mēs atradām kopīgu valodu un nolēmām, ka viss ir kārtībā — Brisele ir un paliek jūgendstila galvaspilsēta, bet Rīga ir metropole.

Katram laikmetam ir savs vērtējuma kritērijs, tāpat arī stilam. Un ornaments, kas redzams fasādēs Alberta ielā Rīgā, nav šī stila būtība. Jūgendstils bija mūsdienu arhitektūras sākums. Tas iesāka to arhitektoniski māksliniecisko metodi, ko lieto vēl mūsu šodienas kolēģi. To ļoti skaidri formulēja latviešu kultūras vēsturnieks un publicists Jānis Asars pašā gadsimta sākumā, teikdams: mēs vairs nevaram tā kā agrāk — veidot ēkas pašas par sevi skaistas un izteiksmīgas, lai iekštelpas iznāktu, kā iznākdamas, tieši otrādi — mēs veidojam iekštelpas iederīgas, daiļas un no tām atvasinām ēkas ārējo tēlu. Iekštelpa ir izejas punks, nevis fasāde. Citiem vārdiem — forma seko funkcijai. Tieši tas ir pamatā visai jūgendstila mākslinieciskajai metodei.

Tik liela jūgendstila ēku koncentrācija nav nevienā citā pilsētā pasaulē. To visu radīja rīdzinieki, galvenokārt Rīgas Politehniskā institūta audzēkņi. Un ir tikai dažas ēkas, kuras rīdzinieku izpildījumā un būvvadībā ir celtas pēc ārzemju arhitektu projektiem.

Bieži jautā: cik daudzstāvu namu īpašnieku vidū bija latviešu? Parasti atbild, ka diezgan maz. Patiesībā vairāk nekā 60 procenti šo ēku īpašnieku bija latvieši. Latviešu būvfirmas ēkas cēla. Un kādi desmit latviešu arhitekti četrdesmit procentus šo namu arī projektēja, lai gan vācu arhitektu Rīgā bija krietni vairāk.

Indulis Ranka: "Agros jaunības gados, kad mācījos Jaņa Rozentāla mākslas skolā un Mākslas akadēmijā, biju gleznotājs. Kopš mākslas gaitu sākuma Rainis ir bijis mans, varētu teikt, idejiskais vadītājs, vadzvaigzne. To ir grūti iedomāties skatītājiem, kas manus darbus kādreiz redzējuši, bet man ir mājās daudz darbu ar Raiņa tēmām, ko es vēlāk, ziemā, domāju arī parādīt Zinātņu akadēmijā izstādē.

Es sekoju Rainim līdzi un arvien vairāk viņu ieraudzīju — kāds viņš ir sarežģīts, neaptverami dižens un bieži vien arī pretrunīgs savos monumentālajos darbos — lugās. Bet glezniecībā man pietrūka monumentālās iespējas — nevarēja dabūt tādas sienas, kur varētu radīt monumentālas gleznas. Un tad es pārsvēros uz tēlniecību, jo tur nebija tādu ierobežojumu — daba ir plaša, akmeņi ir lieli, pieej ar āmuru un kaltu un strādā, neviens to tev nevar liegt.

Būdams jauns tēlnieks, es biju iecerējis tautas dzīves attēlojumu pie Mārupītes, kur man bija darbnīca, kalendāra ciklā. 1975. gadā pēc manas pirmās tēlniecības personālizstādes pie Rīgas pils es skulptūras aizvedu rudenī atpakaļ uz Mārupīti, un man bija iespēja tās izlikt. Tad iecere bija — kalendāra gads kā tautas dzīves vēsturiskais atspoguļojums cilvēka mūžā no sākotnes līdz vecumam, viens saules loks.

Kad 1979. gadā man bija neliela izstāde Siguldā, muzeja direktore mani aicināja toreizējā Jelgavkalnā Turaidā kaut kādi iezīmēt Krišjāņa Barona mūža soļus tajās nogāzēs, kur viņš reiz ir gājis. Es atsaucos ar savu ieceri par kalendāra gadu. Man bija jau radušās dažas skulptūras par šo tēmu un daudzas vēl bija iecerētas. 1980. gadā plašākā sabiedrībā devu solījumu, ka pēc pieciem gadiem Dainu kalnā stāvēs skulptūras. Tas no malas izklausījās diezgan fantastiski un šķita pilnīgi nereāls sapnis. Bet tas tapa, lai gan bija ļoti daudz tieši tehnisku grūtību.

Spīdolas tēls Dainu kalnā skatās no ainavas dziļuma visam cauri. Dažiem tolaik tas nepatika, bet es par šī tēla novietojumu biju nepiekāpīgs. Manuprāt, Spīdolai jābūt pāri visam — mūsu garīgajai domāšanai, savstarpējai garīguma izpratnei.

Dainu kalnā pašlaik ir 24 skulptūras, un divdesmit piektā stāv pie Mārupītes, gaidot, kad to aizvedīs.

Tagad gribu ķerties pie skulptūru grupas "Vai Rīga jau gatava?". Akmens jau stāv pagalmā, bet vēl jātiek skaidrībā par ideju, lai varētu sākt kalt. Zinu, ka Rainis arī tur būs, bet vēl nav īstā koptēla, kas gluži kā iepriekšējā lekcijā pilsētā savienotu kopā jūgendstilu un nacionālo romantismu.

Pilnsapulces turpinājumā Latvijas Zinātņu akadēmija noslēdza sadarbības līgumu ar vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas sevi apliecina mecenātdarbībā, — akciju sabiedrību "Aldaris".

Klātesošos uzrunāja LZA prezidents Jānis Stradiņš :

— Zinātņu akadēmijai šī ir nozīmīga diena, un līguma parakstīšana ar slaveno uzņēmumu — akciju sabiedrību "Aldaris" — ir nozīmīgs notikums, īpaši laikā, kad zinātnes loma mūsu sabiedrībā zināmā mērā tiek noniecināta un Latvijas zinātnes finansējums ir kļuvis par vienu no zemākajiem postkomunistiskajās Austrumeiropas un Viduseiropas valstīs. Šī gada junijā ZA bija gods parakstīt pirmo šāda veida līgumu ar publisko akciju sabiedrību "Grindeks", kas jau sāk darboties, izdota grāmata par Kārli Ulmani, decembrī tiks pasniegtas "Grindeks" balvas. Nu seko līgums ar "Aldari". Šeit gribu atgādināt, ka alus brūzis "Waldschloesschen" Sarkandaugavā, ko dibināja 1865.gadā, ir aptuveni tikpat vecs kā Rīgas Latviešu biedrība, tā dibināšanas apstākļus skar arī Augusts Deglavs romānā "Rīga", bet akciju sabiedrība "Aldaris" izveidojās 1937.gadā, Kārļa Ulmaņa laikā. Varbūt te varētu vilkt zināmas analoģijas ar slaveno dāņu alus kompāniju "Karlsberg", kuras fonda namā Kopenhāgenā mitinās Dānijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.

Mūsu sadarbības līgums paredz kopēju simpoziju, konferenču rīkošanu, populārzinātnisku un zinātnisku izdevumu veidošanu, divu ikgadēju zinātnisko balvu piešķiršanu par mūža devumu vai izciliem sasniegumiem pēdējos gados, ko izvirzītu, izvērtētu kopā LZA un akciju sabiedrība "Aldaris" un finansētu "Aldaris". Līdzīgi piešķirtu arī četras jauno zinātnieku balvas ar medaļām un krūšu nozīmītēm. Te nu mēs gribētu pasvītrot, ka ZA nebūt negribētu būt tikai naudas ņēmēja, bet partnere kopējā sadarbībā mūsu sabiedrības kvalitātes celšanā.

Mums ir iepriekšēja vienošanās, ka ikgadējā "Aldara" zinātnes balvu pasniegšana varētu notikt pavasarī, maija beigās, varbūt "Dauderu" muzejā Sarkandaugavā, kas ir sena "Waldschloesschen " ēka. Pirmo reiz tas varētu notikt 1999.gada maijā, apvienojot balvu pasniegšanu ar starptautisku simpoziju, kuram varētu dot nosacītu nosaukumu "Alus un Latvijas sabiedrības kvalitāte".

Pēc šī līguma parakstīšanas man ir gods pasniegt Vitālijam Gavrilovam mūsu ZA goda mecenāta diplomu, kas apzēmēts ar 1.numuru. Šis nosaukums akciju sabiedrības "Aldaris" prezidentam piešķirts ar LZA Senāta lēmumu.

Mecenātisma tradīcijas Rīgā ir pietiekami senas, par tām plašu aprakstu sniedzis nelaiķis Konstantīns Karulis. Mēs atceramies arhitektu Kristapu Morbergu un uzņēmēju Augustu Dombrovski Vemīlgrāvī, taču noteikti jāpiemin arī Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Valdemārs. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju materiāli atbalstījuši Fricis Brīvzemnieks, Ansis Lerhis—Puškaitis, Kristaps Bergs, Ludvigs Neiburgs, Vidzemes saimnieki Jānis Sūbris, Jānis Meņģelis, vairāki Rīgas namīpašnieki. Mūsu ZA pirmie mecenāti ir bijuši mūsu ZA goda locekļi — slavenā bioloģe, Nobela prēmijas laureāta atraitne Magda Štaudingere un farmācijas goda doktors Valdis Jākobsons kā publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājs, tāpat LZA goda doktors Jānis Labsvīrs ASV. Nu viņiem pievienojas akciju sabiedrība "Aldaris" un tās prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Latvijas sabiedrība pazīst Gavrilovu gan kā gudru, veiksmīgu uzņēmēju, savas nozares entuziastu, kurš Latvijā domā rīkot "Pasaules alus kausu", gan kā optimisma pilnu, dinamisku, sprēgājošu personību, kurš dejo tautas dejas, saka pārliecinošas runas, ir vienmēr un visur klāt, veido Latvijas tēlu, ir pat nominēts par "Goda Jāni —98". Es ceru, ka "Aldara" zinātnes balva savā nozarē kļūs tikpat populāra kā "Aldara" operas balva, ka jūsu firma ar laiku izstrādās arī intelektuālu alu "Academia", ne tikai "SVH" un "Rīga 800" vien, ka jūsu vārds Sarkandaugavā izskanēs līdzīgi Dombrovska vārdam Mīlgrāvī, ka Rīgas vēsturnieki varēs arī šo Rīgas reģionu apcerēt grāmatās, kuru izdošanu jūsu firma sekmēs.

Ceru, ka mūsu sadarbība turpināsies daudz gadu, novēlam jums labu veselību, izturību, jūsu firmai — veiksmīgu uzņēmējdarbību un allaž spēju pārvarēt grūtības. Skaists mirklis ir zelta vērts.

Atbildes runu teica akciju sabiedrības "Aldaris" prezidents V itālijs Gavrilovs , sveicot zinātniekus viņu kārtējā pilnsapulcē un apcerot sekmīgas uzņēmējdarbības, kvalitatīva darba un zinātnes mijiedarbību, lai sekmētu sabiedrības labklājību, pēdējo izvirzot par galveno mērķi, uz ko jātiecas visiem kopā.

Pēc tam vēlreiz vārdu ņēma Jānis Stradiņš :

— Tas, saprotams, nebūtu alus propagandas pasākums, nedz arī noteikta akcīzes nodokļa likuma lobēšana, bet situācijas izvērtējums ar sociologu, mediķu, pārtikas tehnologu, biologu, ķīmiķu, demogrāfu, filozofu, žurnālistu un literātu līdzdalību. Iepriekšējā analīze liecina, ka Latvija nepareizi dzer: absolūtā alkohola patēriņš uz vienu cilvēku Latvijā 1997.gadā bija 62% degvīna un liķiera, 7,5% konjaka, 10,2% vīna, 2% šampanieša un 18,3% alus. Tajā pašā gadā Norvēģijā dzēra 20,2% stipro dzērienu, 22,6% vīna un šampanieša , 57,2% alus, turklāt pēdējo divdesmit gadu laikā alus patēriņš un dzeršanas struktūra šajā valstī krasi mainījusies. Arī klasiskajā viskija zemē Īrijā iestāšanās Eiropas Savienībā krasi palielinājusi vieglo dzērienu lietošanu. Varētu sacīt arī tā: Latvija neiekļūs Eiropas Savienībā, ja tā dzers vairāk grādīgo dzērienu nekā Skandināvijā un ja tā joprojām būs vieta, kurp skandināvi dodas kārtīgi piedzerties. Protams, šī ir mazliet primitivizēta filozofija, ir arī jēdzieni"alus vēderi" un "alus prātvēderi". Var sacīt, ka stiprie dzērieni rosina intuitīvo domāšanu, kamēr alus dara mūs triviālus, taču par šīm problēmām vispusīgi jādiskutē. Katrā ziņā demogrāfi arī piekrīt viedoklim, ka varētu būt "mazākā ļaunuma" teorija, jo laikam pēdējos gados sabiedrības prāva daļa tiešām ir alkoholizējusies. Taču tas ir tikai neliels ieskicējums iespējamam simpozijam.

Domāju, ka mēs šo līgumu nesapratīsim šauri, ka tas tiešām daudz dos mūsu zinātnei, mūsu sabiedrībai ar izciliem pašmāju ražotājiem, mūsu sabiedrībai. Ceram uz labu sadarbību ar "Aldari".

Pilnsapulces otrajā daļā tika apstiprināts LZA Uzraudzības padomes nolikums, kā arī ievēlēti jauni LZA locekļi.

Andris Sproģis.

"LV" nozaru virsredaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

 

Jānis Stradiņš,

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:

Humanitāro zinātņu

un nacionālās kultūras attīstībai

Runa LZA rudens pilnsapulcē 1998. gada 27. novembrī Rīgā

Dažu nejaušu sakritību dēļ Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce pirmoreiz tiek rīkota ārpus ZA augstceltnes. Taču mūsu sanākšana Rīgas Latviešu biedrības — daudzinātās "Māmuļas" — telpās savā ziņā ir simboliska. Tā pasvītro Zinātņu akadēmijas vēsturisko saistību ar RLB Zinību komisiju, kas oficiāli ir atzīta kā ZA priekštece. Tas uzsver humanitāro zinātņu lomu Latvijā, letonikas lomu, jo Zinību komisija bija pirmais latviešu humanitāro zinātņu centrs. Mēs pateicamies RLB valdei par laipno pretimnākšanu, bet, no otras puses, arī Zinātņu akadēmija šādā kārtā godina Rīgas Latviešu biedrību, kurai šogad aprit 130 gadu jubileja. Mēs godinām arī nesen mūžībā aizgājušā RLB priekšsēdētāja un reformatora Pētera Pētersona, LZA goda locekļa, piemiņu un gaišo, neaizmirstamo personību. Pēteris Pētersons ļoti daudz ir darījis RLB kultūras misijas veidošanai un arī tās saišu nostiprināšanai ar LZA. Ierosinu padomāt, vai Vērmanes dārzā līdzās Krišjānim Baronam un Kārlim Padegam nebūtu vieta arī Pētera Pētersona piemineklim, mūžīgā spēlmaņa tēlam — mēs varētu uzņemties zināmu iniciatīvu. Gribētu aicināt RLB vadību, priekšsēdētāja v.i. Edgaru Mucenieku turpināt Pētersona līniju — RLB kultūras misiju, arī sadarbību starp Rīgas Latviešu biedrību un Zinātņu akadēmiju, kopējas letonikas sēdes, ZA goda locekļu saietus (tāds notiks arī Andreju dienā), inteliģences konferences, svētku koncertus, reāli iedibināt kopēju Kārļa Mīlenbaha balvu par latviešu valodas izkopšanu. Mēs esam ieinteresēti, lai RLB saglabātos kā spēcīgs un oriģināls kultūras centrs Rīgā, lai Pētera Pētersona aiziešana neizraisītu destruktīvas politizētas tendences biedrībā. Un, pēdīgi, mūsu kopānākšana šajā namā saistās arī ar paredzēto profesora Jāņa Krastiņa akadēmisko lekciju, jo šī ēka Merķeļa ielā 13, arhitekta E.Poles 1909. gadā celta, arī ir Rīgas jūgendstila piemineklis un kā tāda tā minēta Krastiņa grāmatā "Jūgendstils Rīgas arhitektūrā". Saistību pastiprina arī fakts, ka pats lektors ir RLB domes loceklis. Viss tas nosaka mūsu šīsdienas sanāksmes ievirzi humanitāro zinātņu un nacionālās kultūras attīstīšanas virzienā.

Mūsu pilnsapulces dienas kārtība sastāv no divām daļām. Pirmā daļa raksturo Zinātņu akadēmijas saites ar plašāku sabiedrību. Mēs noklausīsimies LZA šīgada Lielās medaļas laureāta Jāņa Krastiņa akadēmisko lekciju, kas nu jau vairākus gadus ir ZA rudens sesijas tradīcija. Otrs, mūsu goda locekļa Induļa Rankas priekšlasījums, būs veltīts "Dainu kalna" un Mārupītes brīvdabas skulptūras parka "Ulamula" ieceres pamatošanai, par kuru LZA Senāts nupat, savā 24. novembra sēdē, piešķīra Rankam jaundibināto LZA Raiņa balvu. Šīs daļas noslēgumā būs sadarbības līguma parakstīšana ar a/s "Aldaris".

Savukārt otra sēdes daļa būs veltīta LZA interniem, taču ne mazāk svarīgiem jautājumiem — Uzraudzības padomes nolikuma apstiprināšanai un centrālajam šīsdienas notikumam — jaunu ZA locekļu vēlēšanām. Arī par šo procedūru gribu sacīt pāris vārdu, īpaši tādēļ, ka, Ķīmijas un bioloģijas nodaļas priekšsēdētāja akadēmiķa R.Valtera rosināta, šonedēļ aizsākās diskusija par akadēmijas locekļu vēlēšanas kārtību, vakanču sadalījumu pa nodaļām, ievēlēšanas kritērijiem. Šajā reizē, arī tas varbūt RLB nama gaisotnei ir simboliski, īpaši tiek akcentēta humanitāro un sociālo zinātņu loma ZA, kas ilgus gadus bija otrajā plānā, proti, no 17 korespondētājlocekļu vakancēm 10 paredzētas šīm nozarēm. Akadēmiķu pārdomām minēšu skaitļus — mums ir 82 īstenie locekļi, no tiem 20 ir ķīmiķi, 19 ir fiziķi un mehāniķi (kopā skaitot), bet 21 ir visu humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji kopā — tautsaimnieki, juristi, filozofi, vēsturnieki, etnogrāfi, literatūrzinātnieki, folkloristi. Ja ievēro, cik akadēmiķu pārsnieguši 70 gadu slieksni, tad šī disproporcija ir vēl jaušamāka. Saprotams, ķīmijā un fizikā Latvijas zinātniekiem ir izcili, varbūt pat izcilākie, panākumi, ar fundamentālajām zinātnēm mēs lepojamies un leposimies nākotnē, un joprojām mēs vēlēsim Zinātņu akadēmijā labākos šo nozaru pārstāvjus. Taču jāpadomā par līdzsvarotu akadēmiju, arī par humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kuru loma un balss šīsdienas Latvijas sabiedrībā varbūt pat ir sadzirdamāka. Vērtējuma kritēriji eksaktajās un dabaszinātnēs var atšķirties no kritērijiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs; pirmajā dominē pazīstamība starptautiskajā, lielajā zinātnes pasaulē, otrajā — drīzāk devums vietējai kultūrai un sabiedrībai. Ja dabaszinātnēs noteicošais ir augsts citējamības indekss vai inovatīva tehnoloģija, tad humanitārajās zinātnēs dažkārt pasaulē nepamanīts veikums arheoloģijā, dialektoloģijā, folkloristikā, etnogrāfijā, vēstures zinātnē, vietējā literatūrā tiek pieminēts pat pēc 100—200 gadiem, kad eksakto zinātņu prioritātes pasaulē sen jau kļuvušas citas un kādreiz daudzinātus dabaszinātniekus gandrīz vairs neatceras. Taču tā sacīdams, es negribētu pretstatīt šīs jomas: sciences un humanities . Kādreiz mūsu ZA kritizēja kā tehnokrātisku, tagad tā diemžēl kļūst par maz tehnokrātiska, jo inovatīvā ražošana Latvijā šodien nav lielā cieņā. Bet Latvijai vajadzīgas abas šīs jomas, arī augsts tehniskās kultūras līmenis un fundamentālo zinātņu līmenis ir mūsu nacionālās identitātes pazīme. Es negribētu arī gluži piekrist viedoklim, ka ievēlēšanai par akadēmiķi jāizstrādā formalizēti kritēriji, ka ZA loceklim jābūt vismaz valsts profesoram, granta vadītājam, habilitētajam doktoram u.tml. Katrs ievēlējums ir dziļi individuāls. Domāju, ka korespondētājloceklim jābūt savas nozares atzītam ekspertam, pajaunam, dinamiskam, bet akadēmiķim jābūt personībai, kas pietiekami plaši pazīstama vai nu Latvijas sabiedrībā, vai savas šaurās nozares zinātnieku kopībā pasaules mērogā. Gribu atkārtot savu ierosinājumu — palielināt korespondētājlocekļu skaitu līdz 70, lai novērstu disproporcijas starp īsteniem un korespondētājlocekļiem, tāpat pārskatīt goda locekļu nominēšanas kārtību. Aicinu kādu no ZA Senāta sēdēm, teiksim, janvārī, varbūt paplašinātu Senāta sēdi veltīt šīm problēmām, kā veidot nozarēs, paaudzēs vērtējuma kritērijos līdzsvarotu, harmonisku Zinātņu akadēmiju. Pēc tam šo lietu varētu iztirzāt arī februāra pilnsapulcē.

Pilnīgi piekrītu akadēmiķa Hausmaņa Senāta sēdē izteiktajam viedoklim, ka ZA jaunu locekļu vēlēšanas nedrīkstētu rīkot pēc alus pauzes, kā tas šodien iznāks. Šo grūtību gan varētu apiet tādējādi, ka no Gavrilova kunga cienasta alu dzertu tie, kas nebalso, — korespondētājlocekļi, goda locekļi, ārzemju locekļi un goda doktori, bet īstenie locekļi dzertu Višī ūdeni, kas arī ir "Aldara" darināts. Taču tas lai paliek katra ziņā.

Ievadvārdu nobeigumā īsumā raksturošu abus mūsu šīsdienas lektorus — Lielās medaļas laureātu Jāni Krastiņu un Raiņa balvas laureātu Induli Ranku.

Profesors Jānis Krastiņš — arhitekts un arhitektūras zinātnieks — ar izcilību ir beidzis Rīgas Politehnisko institūtu 1967. gadā, aizstāvējis arhitektūras doktora (habilitētā doktora) disertāciju Repina Mākslas institūtā Sanktpēterburgā 1991. gadā, ir LZA īstenais loceklis kopš 1994. gada. Kopš 1992. gada ir RTU Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs. Profesora Krastiņa zinātniskās intereses saistās ar arhitektūras vēsturi, jūgendstilu, XIX—XX gs. arhitektūru, pieminekļu restaurāciju. Viņš ir daudzu nozīmīgu monogrāfiju autors, daudzu starptautisku izstāžu koordinators, vieslektors daudzās ārzemju universitātēs — Vācijā, ASV, Kanādā, Austrijā, Somijā, Fulbraita balvas saņēmējs, starptautiskās Kamillo Zites prēmijas saņēmējs. Šogad bez LZA Lielās medaļas apbalvots arī ar Baltijas asamblejas balvu zinātnē un tūdaļ pēc šīs lekcijas dodas uz Tallinu, kur šovakar notiks balvas piešķiršana. J.Krastiņam lielā mērā jāpateicas par to, ka Rīgas centrs ierakstīts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, jo izrādās, ka tieši savulaik peltais neglītais pīlēns — jūgendstils Rīgā ir lielākā vērtība un Rīga ir viena no jūgendstila metropolēm Eiropā. Īpaši gribu izcelt apstākli, ka savus pētījumus par jūgendstilu Krastiņš aizsācis vēl Brežņeva laikā, kad tie nebūt nelikās aktuāli un pat vēlami, to īstenošanai vajadzēja zināmu uzdrīkstēšanos, bija jāpārvar šķēršļi.

Savukārt Indulis Ranka ir izcils latviešu mākslinieks, tēlnieks, LZA goda loceklis kopš 1992. gada, brīvdabas skulptūru parku veidotājs: "Ulamula" pie Mārupītes (1970), "Dainu kalns" Turaidā, veltījums K.Barona 150. dzimšanas dienai (atklāts 1985. g., tiek papildināts, pašreiz 24 skulptūras). Viņš piedalījies ar 10 skulptūrām Andersonu ģimenes brīvdabas skulptūru kolekcijā Norvēģijā, veidojis pieminekļus Siguldā, Smiltenē, Kišiņevā, Kobē, ir Triju Zvaigžņu ordeņa un Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa virsnieks.

Šajā sakarā gribu pilnsapulcei paskaidrot, ka LZA šā gada septembrī iedibinājusi Raiņa balvu ne par nopelniem literatūrā (tāda jau ir V.Plūdoņa balva), bet par izcilu radošu veikumu zinātnē un kultūrā, kas būtiski vairo Latvijas intelektuālo bagātību, paužot humānisma idejas, globālas pieejas, nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstīšanu. Ar šo aktu mēs vēlējāmies godināt Raiņa universālo ģēniju, viņa nepārejošo veikumu laikmetā, kad vērojamas tendences Raini diskreditēt, pazemināt viņa nozīmību. Mēs vēlētos pasvītrot, ka prestiža ziņā Raiņa balva ir nākamā pēc ZA Lielās medaļas. Reizē arī tā ir ZA veltījums Latvijas Republikas 80. gadadienai, jo Raini varētu uzlūkot par pirmo Latvijas "gara prezidentu".

Tika izsludināts konkurss, un saskaņā ar konkursa komisijas atzinumu Senāts piešķīra pirmo Raiņa balvu Indulim Rankam "par izcilu mūža veikumu — latviešu mentalitātes simbola, monumentālā skulptūru ansambļa "Dainu kalns" radīšanu un brīvdabas skulptūru parka izveidošanu Rīgā, Mārupītes krastā". Šis piešķīrums pilnībā atbilst Raiņa balvas definīcijai.

Pati Raiņa balvas pasniegšana gan nenotiek šodien, to pasniegsim februārī, kad mākslinieks J.Strupulis būs izgatavojis attiecīgo medaļu, kopā ar vairākām citām ZA vārdbalvām.

Toties šodien mēs pasniedzam LZA Lielo medaļu mūsu kolēģim — akadēmiķim Jānim Krastiņam "par Rīgas XIX un XX gadsimta arhitektūras izpēti, veicinot Rīgas centra iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā" un aicinām viņu nolasīt akadēmisko lekciju.

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunajiem locekļiem

Jaunievēlētie LZA locekļi

Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē 1998.gada 27.novembrī ievēlēti:

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem

(akadēmiķiem)

Mārcis Auziņš (fizika), Edvards Liepiņš (ķīmija, Valdis Bērziņš (vēsture, Jānis Priedkalns (medicīna)

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļiem

Ludmila Azarova-Vāciete (dzejniece, kultūras darbiniece), Raisa Deņisova (antropoloģe), Visvaldis Kuršs (ģeologs), Jānis Osis (informātiķis), Zigmunds Skujiņš (rakstnieks, publicists), Māra Zālīte (dzejniece, publiciste)

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļiem

Jevgeņijs Joļins (fizika, Andris Ozols (fizika); Jānis Grundspeņķis (informātika), Igors Kabaškins (informātika), Andris Ziemanis (ķīmija); Indriķis Muižnieks (bioloģija), Ansis Zīverts (ģeoloģija un ūdenssaimniecība), Dace Markus (valodniecība), Jānis Bērziņš (vēsture), Aivars Stranga (vēsture), Ieva Ose (arheoloģija), Pēteris Laķis (filozofija), Tālavs Jundzis (politoloģija), Tālis Tisenkopfs (socioloģija), Inna Šteinbuka (ekonomika), Pārsla Eglīte (demogrāfija)

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļiem

Andreas Adāls (politoloģija un ekonomika), Žils Brasārs (informātika), Rolfs Ekmanis (literatūrzinātne un valodniecība), Jānis Krēsliņš (vēsture un bibliogrāfija), Indriķis Šterns (vēsture), Ēvalds Tinisons (arheoloģija), Jurijs Uržumcevs (inženierzinātnes)

LZA Sekretariāts

 

Jaunievēlētie LZA locekļi savās biogrāfijās

Īstenie locekļi

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Mārcis Auziņš — dz. 1956.g., Dr.habil.phys .(1995). LU valsts profesors, Atomfizikas un spektroskopijas institūta direktors, LU Fizikas nodaļas vadītājs, LU Senāta priekšsēdētājs, LU promocijas un habilitācijas padomes (fizikā) priekšsēdētāja vietnieks. Amerikas Fizikas biedrības loceklis, Latvijas Fizikas biedrības valdes loceklis. Zinātniskās intereses — atomu un molekulu fizika, lāzeru spektroskopija, optika; kvantu interference, kvantu mehānikas rezultātu uzskatāma interpretācija. Pašreizējās zinātniskās aktivitātes — divatomu molekulu teorētiski un eksperimentāli pētījumi, tai skaitā molekulu lāzeru spektroskopija, lenķiskā momenta polarizācija, ārējo lauku ietekme uz molekulām, sadursmes ar molekulu līdzdalību, iekšmolekulārās perturbācijas. Dažu starptautisku projektu vadītājs un koordinators. Monogrāfija (kopā ar R.Ferberu) ‘’Optical Polarization of Molecules’’ ( Cambridge Univercity Press , 1995) . 64 zinātniski raksti un 46 konferenču tēzes. Aleksandra Humbolta balva (1992).

Ķīmijas,bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā

Edvards Liepiņš

— dz.1944.g., Dr.habil.chem .(1988). LZA kor.loc. (1995). Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, patlaban lektors Zviedrijas Karolinska institūtā Stokholmā. Zinātniskā darba virzieni — organisko un elementorganisko savienojumu reakcijspējas pētījumi ar kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) metodi; hipervalento silīcij— un germānijorganisko savienojumu daudzkodolu magnētiskās rezonanses spektroskopija; olbaltumu un peptīdu hormonu telpiskās uzbūves, dinamikas un solvatācijas pētījumi ar KMR metodi. Vairāk nekā 500 zinātnisku rakstu, 25 patenti.

Jānis Priedkalns

— dz.1934.g., Ph.D. endokrinoloģijā (1966), M.A.(1970), profesors, strādājis Kembridžas universitātē, Harvardas universitātē, College de France Parīzē, Minesotas, Minhenes, Lionas u.c. universitātēs. Vēlāk ievēlēts par anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas profesoru un katedras vadītāju Adelaīdes universitātes Medicīnas fakultātē Austrālijā. 1994.gadā ievēlēts par LZA ārzemju locekli. Pēc atgriešanās Latvijā 1995.gadā strādā par pasniedzēju Latvijas Medicīnas akadēmijā un darbojas kā politiķis. Pašlaik ir Latvijas vēstnieks ANO (Ņujorkā). ~ 70 publikāciju autors.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Valdis Bērziņš

— dz.1935.g. , Dr.habil.hist .(1991). LZA kor.loc. (1992). LU Latvijas Vēstures institūta Vēstures nodaļas vadītājs. Latvijas Zinātņu padomes Vēstures un kultūras vēstures ekspertu komisijas priekšsēdētājs. LU vēstures nozares Habilitācijas un promociju padomes loceklis. Zinātniskā darba tēma — ‘’Latvija 1914. — 1920.g.’’. Pētījis latviešu strēlnieku tēmu, par ko uzrakstījis 2 monogrāfijas — ‘’Latviešu strēlnieki. Drāma un traģēdija’’(1995), ‘’Latvija Pirmā pasaules kara laikā’’(1987). Granta ‘’20.gadsimta Latvijas vēsture’’vadītājs. Monogrāfijas 1. sējums tiks nodots izdevniecībā šogad. Kopā publicēti ap 130 zinātniski raksti un recenzijas.

 

Korespondētājlocekļi

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Fizikā

Jevgeņijs Joļins —

dz.1937.g., Dr.habil.phys .(1978), LZA kor.loc.(1993). LZA Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs. Zinātniskā darba virziens — kondensētas vides teorija. LZA FI Zinātniskās padomes loceklis, LR Zinātniskās padomes eksperts. Sadarbība ar Vācijas un Francijas zinātniskiem centriem. 130 zinātniskas publikācijas.

Andris Ozols

— dz.1944.g., Dr.habil.phys . (1991). LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, LU un RTU profesors. International Society of Optical Engineering loceklis, LU un RTU Habilitācijas un promocijas padomes loceklis. Zinātniskās intereses — hologrāfisko procesu pētījumi gaismas jūtīgos materiālos. 105 zinātniskas publikācijas, t. sk. monogrāfija ‘’Hologrāfija — revolūcija optikā’’ (kopā ar K.Švarcu 1975.g.).

Informātikā

Jānis Grundspeņķis

— dz. 1942.g., Dr.habil.sc.ing .(1992). RTU profesors, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedras vadītājs, RTU Lietišķo datorsistēmu institūta direktors, RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes dekāns. Zinātniskās intereses — sarežģītu tehnisku sistēmu struktūras modeļu sintēze un analīze. Intelektuālas sistēmas un rīki sarežģītu sistēmu struktūras izstrādāšanai, zināšanu bāzes konstruēšanas automatizācija. Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas (LANO) prezidents, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas informātikā loceklis, Habilitācijas padomes H—07 priekšsēdētājs, RTU Senāta loceklis un Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes domes priekšsēdētājs, vairāku starptautisku organizāciju asociētais biedrs. 105 zinātniskas publikācijas, 13 metodiskie materiāli , 8 mācību kursu lekciju konspekti Word 6.0 dokumentu failu veidā.

Igors Kabaškins

— dz.1954.g., Dr.habil.sc.ing. (1992). RAU zinātņu un mācību prorektors, RAU Telemātikas un loģistikas institūta direktors, profesors. Zinātniskās intereses — informācijas tehnoloģiju pielietošana, elektronika un telekomunikācija, kompleksu sistēmu analīze un modelēšana. Vairāku starptautisku organizāciju loceklis — International Telecommunication Academy, International Academy of Ecology and Life Protection Sciences, New York Academy of Science u.c., starptautiska žurnāla ‘’Journal of Air Transportation World Wide’’ (izdod Nebraskas universitātē, ASV) redaktora vietnieks. Latvijas Nopelniem bagātais izgudrotājs (1989). 227 publikācijas, t. sk. 21 mācību un metodiskie materiāli, 67 izgudrojumi un patenti.

Ķīmijas,bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā

Ķīmijā

Andris Zicmanis

— dz. 1941.g., Dr.habil.chem .(1989). LU Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors. Zinātniskās intereses — ar polimēriem saistītu katalizatoru un reaģentu iegūšana, analīze un izmantošana organiskajā sintēzē; jonītu un sorbentu sintēze un lietošana organisko un dabas vielu hromatogrāfijā; organisko savienojumu sintēzes metožu izstrāde un uzlabošana, organisko vielu analīze. 183 publicēti darbi. Latvijas PSR Valsts prēmija 1982.g.( par psihotropās ārstniecības vielas fenibuta ražošanas tehnoloģijas izstrādāšanu un ieviešanu medicīnas praksē).

Bioloģoijā

Indriķis Muižnieks

— dz.1953.g., Dr.habil.biol .(1997). LU Bioloģijas fakultātes dekāns. LU Senāta priekšsēdētāja vietnieks. Latvijas Zinātnes padomes 7.nozares ekspertu komisijas loceklis, Latvijas Mikrobiologu biedrības priekšsēdētājs. A.Humbolta fonda stipendiāts (1992.—1994. un 1995. — 1996.). Zinātniskās darbības virzieni — purīnu un pirimidīnu savienojumu paralēlie degradācijas ceļi augsnes baktērijās un to fizioloģiskā loma; glikoproteīnu dabas imūnmodulatora — adenilātdezamināzes atrašana mikroskopiskajās sēnēs, tās darbības mehānisms un iespējamais pielietojums infekciju profilaksei un audzēju attīstības ierobežošanai; cilvēka gēnu banku konstruēšana, interleikīna un interferona gēnu izolēšana, to ekspresijas iegūšana baktērijās; inserciju mutaģenēzes loma rekombinanto plazmīdu struktūras un replikācijas stabilitātes nodrošināšanai; detalizēts rekombinanto plazmīdu stabilitāti nosakošo faktoru raksturojums; DNS topoloģijas loma baktēriju un vīrusu gēnu promoteru aktivitātes regulēšanā; DNS sekvences—atkarīgās un proteīna inducētās liekšanas pētījumi un raksturojums, jaunu DNS sekvences — atkarīgo struktūras variantu atrašana. Vairāk nekā 90 zinātniskas publikācijas, 12 autorapliecības.

Ģeoloģijā un ūdensaimniecībā

Ansis Zīverts

— dz.1936.g., Dr.habil.sc.ing .(1993). LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras profesors. Zinātniskās darbības virzieni — upju hidroloģija; augsnes hidroloģija un zemes melioratīvā stāvokļa novērtēšana; nestacionāru ūdens plūsmu hidraulika; ūdenssaimniecības aprēķini; biogēno vielu noteces ierobežošanas paņēmieni; hidroloģisko procesu matemātiskā modelēšana. Pēdējā laikā risinātās zinātniskās problēmas — iespējami maksimālo plūdu aprēķins Daugavas HES kaskādes drošības pārbaudei un līdzdalība BALTEX programmā, kas ir viena no 5 pasaulē līdzīga mēroga risināmām programmām globālā enerģijas un ūdens aprites eksperimenta ietvaros. 114 zinātniskas publikācijas.

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Valodniecībā

Dace Markus

— dz.1950.g., Dr.habil.philol .(1994), LU Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras profesore, RPIVA zinātņu prorektore. ANAP eksperte latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumos; Starptautiskās Fonētiķu asociācijas (IPHA) biedre; Lietuvas Republikas Vitauta Dižā universitātes Promociju un habilitācijas padomes locekle humanitārajās zinātnēs; LU Promociju un habilitācijas padomes locekle filoloģijā u.c. Fullbraita stipendiāte (1998./1999.m.g.). Zinātniski pētnieciskās darbības virzieni — latviešu valodas eksperimentālā fonētika un fonoloģija; augšzemnieku dialekts; bērnu valoda; skaņu mācības metodika latviešiem un cittautiešiem; latviešu valodas lietojums; baltu valodu fonētika. 96 publikācijas, no tām 2 monogrāfijas.

Vēsturē

Jānis Bērziņš

— dz.1941.g., Dr.habil.hist .(1997), LU Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks. Zinātniskā darba virzieni — Latvijas vēsture 19.gs. otrajā pusē, rūpniecības un strādnieku vēsture 19.gs. un 20.gs. sākumā, 1905.gada revolūcijas vēstures problēmas, Latvijas Republikas transporta un sakaru vēstures jautājumi. 66 publikācijas, no tām 2 monogrāfijas. 1987.gadā piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija. 1998.gadā piešķirta Latvijas ZA Arveda Švābes balva.

Aivars Stranga

— dz. 1954.g., Dr.habil.hist .(1994), LU Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas vēstures katedras vadītājs, profesors. Zinātniskās intereses — Latvijas vēsture 1918. — 1940.; Latvijas ārpolitika; Latvijas diplomātijas vēsture, 1991.— 1998. Beidzis mācību kursus Zviedrijas ārpolitikas institūtā (1993), Starptautisko attiecību institūtā Ženēvā(1997), Ķīles universitātē(1997). Vairāk nekā 130 publikācijas, no tām 4 monogrāfijas un 4 monogrāfiju līdzautors.

Arheoloģijā

Ieva Ose —

dz.1961.g., Dr.hist .(1992), LU Vēstures institūta vadošā pētniece, Arheoloģijas nodaļas vadītāja. LU Vēstures institūta Zinātniskās domes locekle. Baltijas jūras zemju piļu pētnieku koordinācijas padomes locekle; dalībniece Centrāleiropas piļu pētnieku apvienībā ‘’Castrum Bene’’; Vācijas piļu pētnieku Vartburgas biedrības biedre. Zinātniskā darba tēma ‘’Latvijas viduslaiku mūra pilis’’. 83 publikācijas, tai skaitā 1 monogrāfija.

Filozofijā

Pēteris Laķis

— dz.1952.g., Dr.phil .(1992), Dr.habil.art . (1998), profesors, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors. Zinātniskās intereses — laiks un cilvēka kultūras pasaule. Lasa filozofijas vēstures, vispārējās socioloģijas teorijas, socioloģijas vēstures, psihoanalīzes un kultūras, formālās loģikas u.c. kursus Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Apmēram 40 publikācijas , t.sk. 4 monogrāfijas.

Politoloģijā

Tālavs Jundzis

— dz.1951.g., Dr.iur .(1993), Latvijas Republikas aizsardzības ministrs (1991.—1993. , 1998.). No 1993.g.novembra līdz 1997.g. jūnijam Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors. NATO stipendiāts (1994., 1996.). Zinātniskās intereses — starptautiskā drošība, mazo valstu aizsardzība, valsts un tiesību vēsture. 65 zinātniskas publikācijas tiesību un drošības politikas jautājumos, t.sk. 2 monogrāfijas.

Socioloģijā

Tālis Tisenkopfs

— dz.1957.g., Dr.soc .(1992). LZA Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, projektu vadītājs; LU Socioloģijas katedras vadītājs. Sorosa fonda Latvija Pilsoniskās sabiedrības komisijas loceklis, Eiropas Sociologu asociācijas loceklis, FSI Promocijas padomes socioloģijā priekšsēdētājs, Latvijas Sociologu asociācijas valdes loceklis u.c. Vairāku starptautisku projektu vadītājs un dalībnieks. Zinātniskās intereses — lauku attīstība, līdzsvarota lauksaimniecība, tautas attīstība, jaunatnes socioloģija, biogrāfiskā metode, nacionālā identitāte. Vairāk nekā 100 publikāciju.

Ekonomikā

Inna Šteinbuka

— dz.1952.g., Dr. habil.oec .(1991), Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, LR Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore.’’European Association for Comparative Economic Studies’’ locekle, LU paplašinātās padomes locekle, ACE PHARE zinātnisko projektu Latvijas valsts koordinatore, ‘’European Public Choise Society’’ locekle u.c. Galvenie pētījumu virzieni — makroekonomiskā modelēšana un prognozēšana, pārejas perioda ekonomikas izpēte, makroekonomiskā stabilizācija, dezinflācijas procesi, fiskālā politika. Vairāk nekā 64 publikācijas, no tām 4 monogrāfijas.

Demogrāfijā

Pārsla Eglīte

— dz.1934.g., Dr.habil.oec .(demogrāfijā,1997), Dr.geogr .(1968), LZA Ekonomikas institūta pētnieciskās kopas vadītāja. LR MK Demogrāfiskās komisijas priekšsēdētāja vietniece, locekle LU Ģeogrāfijas zinātņu Habilitācijas un promocijas paplašinātajā padomē, European Association for Population Studies, International Sociological Association u.c. Galvenie pētījumu virzieni — Latvijas iedzīvotāju skaita, sastāva un izvietojuma pārmaiņas, to objektīvie un subjektīvie faktori, demogrāfiskā uzvedība; valsts demogrāfiskās politikas pamatojums un vērtējums; Latvijas iedzīvotāju laika izlietojums, tā ietekme uz demogrāfisko uzvedību un veselību; iedzīvotāju veselība un vitālā uzvedība. Kopējais zinātnisko darbu skaits — 215, tai skaitā 1 monogrāfija, 11 monogrāfiju līdzautore.

 

Goda locekļi

Ludmila Azarova–Vāciete

— dzejniece, kultūras darbiniece.

Dz. 1935.g. Beigusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1957). Strādājusi laikrakstā ‘’Rīgas Balss’’, laikrakstu ‘’Pioņerskaja pravda’’ un ‘’Ļiteraturnaja gazeta’’ speciālkorespondente Latvijā, izdevniecības ‘’Liesma’’ redaktore. Pilnībā pārvalda latviešu valodu. Izcili nopelni latviešu literatūras propogandā. Literāro darbību sākusi kā atdzejotāja, atdzejojot Ā.Elksnes, M.Kromas, M.Ķempes, V.Brutānes, J.Raiņa, A.Čaka, O.Vācieša, I.Ziedoņa dzeju, I.Ziedoņa grāmatas ‘’Gjtvf j vjkjrt’’, ‘’Gjtvf j [kt,t’’, M.Kromas ‘’Ue,s. Ns. Ue,s. Z.’’, ‘’Vehfdtq d vehfdtqybrt’’, J.Raiņa ‘’Lfeufdf’’, A.Vitana ‘’Ujkjktlbwf d gecnsyt’’, B.Plīnija ‘’Jlbxtcrfz gtcym Hbut’’. Tulkojusi G.Priedes, P.Pētersona, M.Zālītes, Ā.Geikina lugas, operu ‘’Baņuta’’ un ‘’Zelta zirgs’’ libretus, dziesmas un kantātes. Pirmais dzejoļu krājums ‘’Vjcn’’ iznācis 1961. gadā, kopumā publicēti 7 dzejoļu krājumi, t.sk. ‘’Ar dzērves spalvu zīmēta pilsēta’’ (1976), ‘’Magnētiskais Māras ezers’’ (1987). Sastādījusi O.Vācieša kopoto rakstu 1. —7. sējumu (kopā ar V.Kaņepi). LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1987). Latvijas Rakstnieku savienības biedre, Latvijas Kultūras fonda Rīgas astoņsimtgades programmas, Sorosa fonda Latvija, O.Vācieša fonda locekle un eksperte. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Raisa Denisova

— antropoloģe, Dr.habil.hist ., profesore.

Dz.1930.g. Beigusi Maskavas universitāti (1954). Strādā LU Vēstures institūtā kopš 1957.gada, no 1985.gada ir Antropoloģisko pētījumu laboratorijas vadītāja. Zinātniskā darba tēma — ‘’Baltijas tautu etnoģenēze, seno iedzīvotāju demogrāfija, sociālā struktūra, ekoloģija’’. Pēdējo gadu laikā publicēti 23 zinātniskie darbi, t. sk. 2 grāmatas un 7 publikācijas angļu valodā ārzemju izdevumos. Kopumā publicētas 5 monogrāfijas un vairāk nekā 150 zinātniski raksti. Starptautiskā žurnāla ‘’Antropologie. International Journal of the Science of Man’’ redkolēģijas locekle, ‘’Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla’’ redakcijas padomes locekle. Lasa lekciju kursus LU: Baltijas tautu etnoģenēze, somugru ģenēze un etniskā vēsture, antropoloģija.

Visvaldis Kuršs

— ģeologs, Dr.habil.geol.

Dz. 1928.g. Beidzis LVU Ģeogrāfijas fakultāti. LU Ģeoloģijas un zemeszinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas profesora v.i. Zinātniskās pētniecības darba galvenie virzieni: galvenā devona lauka devona klastisko nogulumu sastāvs un veidošanās paleoģeogrāfiskie apstākļi. Latvijas perma kaļķakmeņu saguluma apstākļi, sastāvs, krājumi un praktiskās izmantošanas nozares. Latvijas derīgie izrakteņi: sastāvs, kvalitāte, rūpnieciskie tipi, krājumi un izmantošana. Arktisko rajonu devona nogulumu sastāvs un veidošanās paleoģeogrāfiskie apstākļi. Publicētas 7 zinātniskās monogrāfijas, vairāk nekā 80 zinātnisku rakstu, 9 mācību līdzekļi. Akadēmiskie kursi: derīgo izrakteņu atradņu ģeoloģija un izpētes metodika (1990.— 1997.), Latvijas ģeoloģija (1991.,1993.,1995.), ģeoloģisko pētījumu metodoloģija un tehnika (1993.— 1997.), sedimentoloģija (1995.— 1998.). Vada vairākas valsts nozīmes pētījumu programmas.

Jānis Osis

— profesors, Dr.habil. ing.

Dz. 1929.gadā. Beidzis Latvijas Universitātes Mehānikas fakultāti (1953). Zinātņu doktors kopš 1972.gada, disertācijas tēma: ‘’Sarežģītu sistēmu diagnostika’’. Kopš 1990. gada zinātniskā darba tēma: ‘’Topoloģiskie modeļi un objektorientētā sistēmanalīze". Kopš 1958. gada pedagoģiskā darbība saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti, no 1962. — 1965. gadam bijis ASTF dekāns, no 1983. — 1994. gadam — Informātikas un programmēšanas katedras vadītājs. Viņa vadībā doktora disertācijas aizstāvējuši 8 aspiranti, pašlaik vada 9 doktorantus . Kopumā publicēti vairāk nekā 160 zinātniski darbi, no tiem 7 monogrāfijas.

Zigmunds Skujiņš

— rakstnieks, publicists.

Dz.1926. g. Publicējas kopš 1949. gada. Stāstu krājumi: ‘’Esmu dzimis bagāts’’ (1956), ‘’Ciemiņš no viņpasaules’’ (1963), ‘’Zebras āda’’ (1968), ‘’Balzams’’ (1972), ‘’Uzbrukums vējdzirnavām’’ (1976), ‘’Sermuliņš uz asfalta un citi stāsti’’ (1980), ‘’Sarunas ar jāņtārpiņiem’’ (1992), noveļu krājums ‘’Stāstītāja svētdiena’’ (1996) u.c. Romāni: ‘’Kolumba mazdēli’’ (1961), ‘’Fornarina’’ (1964), ‘’Sudrabotie mākoņi’’ (1967), ‘’Kailums’’ (1970), ‘’Vīrietis labākajos gados’’ (1975), ‘’Jauna cilvēka memuāri’’ (1981), ‘’Gulta ar zelta kāju’’ (1984), memuāru krājums ‘’ Jātnieks uz lodes. Cilvēki, laiks, atziņas.’’ (1996). Rakstījis esejas, scenārijus filmām, ir vairāku lugu autors. Darbi tulkoti igauņu, lietuviešu, ukraiņu, krievu, gruzīnu, vācu, angļu, ungāru u.c.valodās. Kopumā dažādās valodās iznākušas 77 grāmatas ar vairāk nekā 7 miljoni kopējo metienu. Aktīvs sabiedrisks darbinieks. Publicē operatīvas teātra kritikas.

Māra Zālīte

— dzejniece, publiciste.

Dz.1952.g. Beigusi LU Filoloģijas fakultāti (1975). Strādājusi Latvijas Rakstnieku savienībā, dzejas konsultante, Rīgas jauno literātu studijas vadītāja. No 1989. gada žurnāla ‘’Karogs’’ un izdevniecības ‘’Karogs’’ galvenā redaktore. Publicējusi dzejoļu krājumus: ‘’ Vakar zaļajā zālē’’ (1977), ‘’Rīt varbūt’’ (1979), ‘’Nav vārdam vietas’’ (1985), ‘’Debesis, debesis’’ (1988), ‘’Vai tu vēl turies?’’ (1992), ‘’Dziedināšana’’ (1996), ‘’Apkārtne’’ (1997). Sarakstījusi lugas: ‘’Pilna Māras istabiņa’’ (1981), ‘’Tiesa’’ (1982), ‘’Dzīvais ūdens’’ (1986), ‘’Divas dramatiskas poēmas’’ (1987), libretus rokoperai ‘’Lāčplēsis’’ un mūziklam ‘’Meža gulbji’’. Aktīva Trešās atmodas sabiedriska darbiniece. 1997. g. iznācis runu un rakstu krājums ‘’Kas ticībā sēts’’. Saņēmusi daudzas literāras prēmijas, t. sk. O.Vācieša prēmiju 1989. g., Aspazijas prēmiju 1992. g., J.G.Herdera prēmiju (Vācijā) 1993.g. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995).

 

Ārzemju locekļi

Andreas Adals ( Adahl )

— (Zviedrija).

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Dz.1938. g. Ievērojams speciālists politoloģijā un ekonomikas zinātnē, Ph.D ., profesors. No 1962. līdz 1981. gadam strādājis Upsalas universitātē, vairāku Eiropas, Āzijas un Ziemeļāfrikas universitāšu viesprofesors. Vēlāk strādājis diplomātiskajā dienestā, laikā no 1992. līdz 1996. gadam bijis Zviedrijas vēstnieks Latvijā, šajā laikā aktīvi veicinājis Latvijas un Zviedrijas sadarbību zinātnē. Pašreiz ir vēstnieks sadarbībai ar Austrumeiropas valstīm Zviedrijas Ārlietu ministrijā, ir ierosinājis un vada lielu sadarbības projektu ar Latviju humanitārajās, sociālajās un tiesību zinātnēs.

Žils Brasārs ( Gilles Bssard ) — (Kanāda).

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Dz. 1955.g. Monreālas universitātes profesors. Kanādas Karaliskās biedrības loceklis, viens no vispazīstamākajiem pasaules kriptologiem (zinātne par slepenraksta iespējām un datu aizsardzību). Monreālas universitātē iestājies 13 gadu vecumā, 33 gadu vecumā kļuvis par šīs universitātes visu laiku visjaunāko profesoru. Nozīmīgākie zinātniskie darbi kriptogrāfijā, kvantu kriptogrāfijā un kvantu skaitļošanā. Visplašāko publicitāti ieguvusi viņa un kolēģu atklātā Kvantu teleportācija , kas atzīta par vienu no 50 galvenajiem zinātniskajiem notikumiem 1993. gadā (žurnāls ‘’Discover’’). Viņa grāmata ‘’Modernā kriptoloģija’’ vispirms izdota izdevniecībā ‘’Springer— Verlag’’, pēc tam tulkojumā arī Ķīnā, Itālijā, Francijā un Krievijā. Vairākkārt atbalstījis Latvijas zinātnieku pētījumus.

Rolfs Ekmanis — (ASV)

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Dz.1929. g. Arizonas Valsts universitātes literatūras un valodniecības profesors, slāvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs. Zinātniskās intereses saistās ar socioloģiskas ievirzes salīdzinošiem pētījumiem par latviešu un krievu padomju literatūru un kultūru, literārā mantojuma problēmām. Ir apcerējumi par A.Čaka, O.Vācieša, V.Belševicas, U.Bērziņa, M.Zālītes u.c. latviešu literātu daiļradi. R.Ekmanis publicējis ap 300 rakstu un recenziju, kā arī vairākas grāmatas un monogrāfijas. Grāmata ‘’Latvian Literature under the Soviets 1940—1975'’ (1978) saņēmusi PBLA Krišjāņa Barona prēmiju. Kopš 1975. gada aktīvi darbojies radio "Brīvā Eiropa" kā līdzstrādnieks, vecākais redaktors, bet no 1990. — 1993.g. kā latviešu redakcijas vadītājs. Kopš 1997. gada ir rakstu krājuma ‘’Jaunā gaita’’ galvenais redaktors.

Jānis Krēsliņš

— (ASV)

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Dz.1924. g. Vēsturnieks un bibliogrāfs. No 1953.g. līdz 1993. g. bibliogrāfs žurnālā ‘’Foreign Affairs’’ un informācijas speciālists un bibliotēkas direktora vietnieks organizācijā ‘’Council on Foreign Relations’’ Ņujorkā. Redaktors un līdzautors vairākiem plašiem bibliogrāfiskiem izdevumiem ASV, autors un redaktors sējumam ‘’Foreign Affairs Bibliography, 1962 — 1972'’, kas izdota Ņujorkā un Londonā. Kopš 1970.g. regulāri rakstījis apceres un recenzijas dažādiem ASV izdevumiem, anotējot un recenzējot publikācijas par Baltijas valstu vēsturi. Bijis konsultants Baltijas valstu vēstures un publikāciju jautājumos Ņujorkas publiskajā bibliotēkā, daudz rakstījis latviešu trimdas izdevumiem. Publicējis dzejoļu krājumu ‘’Tomēr, es atceros’’ (1960).

Indriķis Šterns — (ASV)

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Dz.1918.g. Latvijas viduslaiku vēstures speciālists, Ph. D.hist ., prof.emeritus . A.Šterna darba galvenais virziens ir pētījumi Latvijas viduslaiku vēsturē, kuras pētīšanai viņš veltījis vairāk nekā 30 gadus. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijas zinātniskajā periodikā publicējis 15 zinātniskus pētījumus par Latvijas viduslaiku vēstures jautājumiem. Rīgā 1997. gadā izdota monumentāla (741 lpp.) grāmata ‘’Latvijas vēsture, 1290. — 1500.g’’, kas ir mācību līdzeklis Latvijas vēstures akadēmiskajā kursā Latvijas Universitātē. Bijis LU viesprofesors. Kopumā publicējis vairāk nekā 70 zinātnisku rakstu un 6 monogrāfijas.

Ēvalds Tinisons (Igaunija).

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā

Dz. 1928. g. Arheologs, Dr.hist .,Tartu universitātes profesors, kopš 1994. gada emeritētais profesors. Pētījis Igaunijas pilskalnu, etniskās vēstures un dažādas Baltijas vēlā dzelzs laikmeta problēmas. Specializējies lībiešu arheoloģijas jautājumos, sarakstījis monogrāfiju par Gaujas lībiešiem. Lībiešu arheoloģijas tēmai veltīti arī daudzi zinātniski raksti. Par Igaunijas arheoloģijas pētījumiem 1985. gadā saņēmis Igaunijas Valsts prēmiju. Ilgus gadus veicinājis Latvijas un Igaunijas arheologu sadarbību un atbalstījis Latvijas jauno arheologu zinātnisko izaugsmi. Publicējis ~ 100 zinātnisku darbu, no tiem 5 monogrāfijas.

Jurijs Uržumcevs (Krievijas Federācija, Sahas Republika).

Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā

Dz.1929.g. Mehāniķis, tehnisko zinātņu doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis (1973). Līdz 1979. gadam bija Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājs un direktora vietnieks, pēc tam PSRS ZA Sibīrijas nodaļas Jakutijas filiāles Ziemeļu fizikāltehnisko problēmu institūta direktors. 1997. gadā ievēlēts par Sibīrijas nodaļas Jakutijas zinātniskā centra priekšsēdētāju. Krievijas ZA korespondētājloceklis (1981), Jakutijas (Saha) ZA īstenais loceklis (1993), LZA Fr.Candera balvas laureāts (1976). Pētījis apkārtējās vides ietekmi uz kompozītmateriālu pretestību, izstrādājis polimēru un kompozītmateriālu ilgstošās pretestības prognozēšanas teorētiskos pamatus, formulējis vibrāciju–laika un sprieguma–laika analoģijas principus. Strādājot Jakutijā, nav sarāvis saites ar LZA un Latvijas zinātni, veic kopīgus darbus ar Polimēru mehānikas institūtu. Vairāk nekā 150 publikāciju, tai skaitā 6 monogrāfiju, autors.

Pēc Prezidijā iesniegtās informācijas