Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemiet vietas! Sāksim 26. novembra kārtējo Saeimas plenārsēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par grozījumiem darba kārtībā. Pirmais ir tātad — desmit Saeimas deputāti lūdz Saeimu 26. novembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Vandas Kezikas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā". Pievienots arī lēmuma projekts. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Nākamais. Desmit deputāti ierosina iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputātes Vandas Kezikas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas". Piekrītat, kolēģi?

Nākamais priekšlikums. Desmit deputāti ierosina darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Geiges ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Iebildumu nav?

Nākamais ir desmit deputātu priekšlikums — sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Geiges ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Iebildumu nav? Iekļauts jautājums.

Nākamais ir... lūdzam iekļaut 26. novembra sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Nākamais. Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas parlamentu asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Pielikumā lēmuma projekts. Piekrītam?

Nākamais ir desmit deputātu ierosinājums šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļaut lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā un vadītāja apstiprināšanu". Piekrītam?

Nākamais ir desmit deputātu priekšlikums sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas deputātu delegācijas Ziemeļatlantijas asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Piekrītam.

Vairāk priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Sāksim izskatīt darba kārtību.

Pirmais — sadaļa "Par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Vītola, Damberga, Kuduma, Ūdres un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Edvīns Inkēns — frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu runāt par nodošanu komisijai. Bet tajā pašā laikā es gribētu teikt, ka šim jautājumam bija diezgan ilga vēsture. Iepriekšējā sasaukuma Saeimas Eiropas lietu komisija bija ar īpašu braucienu, izbrauciena sēdi Liepājā un skatīja šo jautājumu. Tāpēc es jums mazlietiņ mēģināšu izskaidrot, kāda tā lieta izskatās.

Mēs šeit, Saeimā, varam pieņemt jebkuru likumu, bet diemžēl šis likums nestāsies spēkā, jo Latvijas Republikā spēkā esošā likumu hierarhijā starptautiskie līgumi, ko Latvijas Republika ir parakstījusi, ir augstāki nekā likumi, ko pieņem Saeima. Tas nozīmē, ka mēs varam izmainīt šajā gadījumā par labu "Liepājas metalurgam" izvedmuitas, saglabāt tās vēl vienu gadu uz metāliem, bet tas praktiskajā dzīvē pilnīgi neko nenozīmēs, jo vienkārši muita šo nodokli neievāks. Tāpēc, ka starptautiskie līgumi ir augstāki.

Vai tas nozīmē, ka ir bezizejas situācija? Nē. Mums ir vairākas iespējas, kā mēs varam šo situāciju risināt. Bet visādā gadījumā, ja mēs tikai mainām likumu šeit pie sevis, tad reāli faktisko situāciju nemaina. Mēs varam, pirmkārt, pārskatīt tā saucamo Eiropas līgumu, ko Latvija ir noslēgusi. Mēs varam to lauzt, paziņojot attiecīgi Eiropas Savienības valstīm, ka mēs to laužam. Diezin vai tā ir procedūra, ko mēs gribētu Saeimā šeit realizēt, ņemot vērā, ka visas partijas ir paziņojušas, ka viņas atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Tad ir otra izeja. Otra izeja ir uzsākt līdz šim Latvijā nepieredzētu procedūru, kāda nekad nav lietota, proti, šī Eiropas līguma ietvaros sasaukt šajā līgumā paredzēto... lietot instrumentu, kas ir paredzēts šajā līgumā, sasaukt ar Eiropas Savienības atbalstu attiecīgo komisiju un izskatīt šo Latvijas prasību. Tātad ar otru līgumslēdzēju pusi. Tas ir pilnībā iespējams, un šī gada sākumā konsultācijās Briselē es noskaidroju, ka tas ir faktiski iespējams, jo "Liepājas metalurgs" ļoti maz ietekmē Eiropas tirgu, Eiropas Savienība ļoti labi saprot, ka mums ir vajadzīga šī uzņēmuma pārveidošana, modernizācija un droši vien arī būtu ar mieru mums vienu gadu, un mēs pašreiz runājam par vienu gadu, vēl atļaut pagarināt šīs izvedmuitas. Par otru gadu ir problēmas, tāpēc ka, ja mēs gribam iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā, tad līguma noteikumi mums aizliedz pagarināt šo izvedmuitu ilgāk nekā uz vienu gadu.

Tas nozīmē, ka, atbalstot nodošanu komisijai, es gribētu, lai komisija līdz galam pabeidz to darbu, ko iepriekšējās Saeimas Eiropas lietu komisija uzsāka jau šī gada 3. martā, nosūtot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēstuli ar lūgumu uzsākt neparastu procedūru, proti, saskaņošanu Eiropas līguma ietvaros. Tas ir svētīgi arī no tāda viedokļa, ka mēs nekad šādu procedūru neesam izgājuši. Ar Eiropas Savienību, neapšaubāmi, arī turpmāko līgumu saskaņošanas, veidošanas gaitā mums būs konflikti, un tos ir jāiemācās risināt saprātīgā veidā pie sarunu galda, nevis šeit vienpusēji pieņemot līgumu un savā ziņā uzvedoties tā kā bērniem. Tā kā mans priekšlikums ir nodot komisijai un komisijai rūpēties, lai tā savukārt piespiež valdību, ja gadījumā valdība to negrib labprātīgi darīt, sākt sarunas ar Eiropas Savienību par šī termiņa pagarināšanu par vienu gadu. Šajā sakarībā man, protams, ir arī lūgums kā līdzatbildīgo komisiju pievienot Eiropas lietu komisiju. Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt "pret? Nevēlas. Iebildumu nav par Inkēna kunga priekšlikumu pievienot komisijām, kas izskata šo likumprojektu, arī Eiropas lietu komisiju? Ir iebildumi? Nav. Tātad atzinums pieņemts.

Nākamais. Saeimas atzinums... Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais Saeimas Prezidija atzinums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Vītola, Kalvīša, Greiškalna un Estas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons — pret. Lūdzu.

J.Ādamsons

(LSDA). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kad izbeidza darbu 6. Saeima un iesāka savu darbu 7. Saeima, es biju domājis, ka ir pienācis laiks, kad populisms vairāk nebūs tā parādība, kura tiks šeit tik aktīvi kultivēta šajā parlamentā. Es biju domājis, ka gan Zīgerista fenomens un viņa frakcija, gan arī Valdmaņa fenomens un viņa runas spējas arī ir aizgājuši tālā vēsturē. Bet, iepazīstoties ar šo te likumprojektu, ko piedāvā Tautas partijas pārstāvji "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" es diemžēl esmu nācis pie secinājuma, ka tas populisms turpinās, un to apliecināja arī šīsdienas debates par valdības apstiprināšanu.

Ko nozīmē šie it kā nevainīgie grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"? Faktiski tas nozīmē atgriezties pie komunisma, kad no tiem, kuri labi strādā, no viņiem tiek noņemta peļņa un atdota tiem, kuri strādā slikti. Mēs varam diskutēt par vienu problēmu, ka tas mehānisms finansu izlīdzināšanā ir nepareizs, bet nekādā gadījumā mēs nevaram pieļaut situāciju, ka tie, kuri strādā normāli, viņiem nauda tiek atņemta. Tieši tāpēc es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāts Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi gan no opozīcijas, gan no pozīcijas! Es tiešām aicinātu šo jautājumu izskatīt konstruktīvi un iedibināt arī tādas tradīcijas, ka mēs konstruktīvi katru jautājumu izvērtējam pēc būtības, un lai šo problēmu, kas skar pašvaldību finansu izlīdzināšanu, kā arī pašvaldību ieņēmumu bāzes noteikšanu un katru nodokļu ieņēmumu prognozēšanu, varētu izvērtēt arī ar šo nodokļu prognozēm saistīto iemaksu līmeņa noteikšanu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ne tikai šim gadam, bet arī iedibināt praksi un izšķirties, kā tas notiks turpmākajos gados, es aicinu vienkārši konstruktīvi nodot šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai varētu notikt profesionāla diskusija par šiem jautājumiem. Paldies! (No zāles deputāts J.Ādamsons: "Tu skaities parlamentārais sekretārs, Vītola kungs!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 24, atturas — 20. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Saeimas Kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pētersones, Bojāra, Ražuka, Dreimanes, Rasnača iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 26.novembra Saeimas darba kārtībā. Saeimas sēdē izskatāmos dokumentus nr.45., 46., 47. un 48. izskatīt kā darba kārtības 9.punktu pēc "Prezidija ziņojumiem"". Vai ir iebildumi, kolēģi? Nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar šīm izmaiņām nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputātes Vandas Kezikas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputātes Vandas Kezikas atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas". Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Balsošana slēgta. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Ilmāra Geiges ievēlešanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Ilmāra Geiges ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Lēmuma projekts ir jums visiem izdalīts. Es atļaušos to nenolasīt, ja nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas parlamentu asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Rietumeiropas savienībā un vadītāja apstiprināšanu". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Ziemeļatlantijas asamblejā un vadītāja apstiprināšanu". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus iesniegtos priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Kārtības rulli, un arī izskatīja tos, kuri nebija iesniegti saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Tas, kas ir sagatavotajā materiālā, ietver sevī arī Ministru kabineta attieksmi pret konkrēto priekšlikumu, ko arī nosaka Saeimas Kārtības rullis, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina strādāt ar šo dokumentu, es atkārtošu tā numuru — 11b — šādā secībā: sākt ar tabulām, 1.tabulu, nevis ar teksta daļu, tātad ar 6.lapaspusi, iziet tālāk visas tālākās tabulas un pēc tam atgriezties pie teksta daļas, tādā veidā pabeidzot šo likumprojekta izskatīšanu. Vēl es uzreiz gribu paskaidrot, ka šeit pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmuma nav ietverti tie priekšlikumi, kuriem nebija uzrādīts ieņēmuma avots, izdevumu pozīcija, un tie vispār nav iekļauti šajā tabulā. Šādus priekšlikumus bija iesniegušas trīs personas — divi ministri — Gaigala kungs un Umblijas kundze, un arī deputāts Arnis Kalniņš. Šis priekšlikums nebija ar norādītu avotu, no kurienes ņemt naudu. Mēs rīkojāmies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā saskaņā ar Kārtības rulli un šādus priekšlikumus nolēmām neizskatīt un neietvert šajā tabulā. Es nezinu, ja ir kādas argumentētas pretenzijas pret šādu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas rīcību, tad tas ir jāizskata, ja nē, tad mums ir priekšlikums uzsākt ar 1.tabulu, respektīvi, 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pirms uzsākam izskatīt likumprojektu, neskatoties uz to, ka Kārtības ruļļa 101.pants 3.daļā nosaka, ka secību, kādā balsojami priekšlikumi likumprojektam par budžetu, nosaka Saeima pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma, Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu — saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 98.panta 2.punktu lūdzam balsojumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" sākt ar balsojumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — punkts nr.6. Motivācijai vārdu lūdz deputāts Dambergs, frakcija "Latvijas ceļš".

G.Dambergs

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atļaušos paust Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli jautājumā par nekustamā īpašuma kompensācijas problēmu, kas arī ir iekļauta likumprojektā par grozījumiem 1998.gada budžetā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā akceptēto finansējuma apjomu kompensācijām Latvijas pašvaldībām. Konkrēti arī lēmuma projektā ir minēts konkrētais finansu apjoms 4,5 miljoni latu. Ņemot vērā to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo jautājumu uzskata par svarīgu un pauda vienbalsīgu nostāju, es aicinātu deputātus likumprojekta izskatīšanu sākt ar jautājumu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs.

Pret runās Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Es runāšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Mēs saskaņā ar Kārtības ruļļa 101.panta trešo daļu noteicām, ka mēs, atbildīgā komisija, liekam priekšā kārtību, kādā veidā tiek izskatīts likumprojekts. Kārtības rullis nekādas citas iniciatīvas šajā ziņā, manuprāt, nepieļauj, ja pieļauj, tad jebkurā gadījumā es aicinu balsot pret šo izvirzīto iniciatīvu, ko jūs dzirdējāt.

Sēdes vadītājs.

Ņemot vērā to, ka Saeimas Kārtības rullis nepieļauj šādu te situāciju, es jautājumu uz balsošanu nelieku. Sākam izskatīt likumprojektu.

R.Zīle

. Godātie kolēģi! 6.lapaspuse, 20.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, par kuru, bez šaubām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts ar Finansu ministriju, un šī ir pozīcija, kurā Finansu ministrija atbilstoši uzskatīja, ka akcīzes nodokļa pieaugums ir 4 miljoni, un 2 miljoni aiziet līdz ar to Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā autoceļu fondā. Tātad šis ir vienīgais priekšlikums, ja neskaita vēl pievienotās vērtības, tālāk viena priekšlikuma, kuru komisija izskatīja, kurā ir iespējami ieņēmumu palielinājumi kādā nodokļu veidā vai arī nenodokļu veidā. Līdz ar to es mazliet ar šo 1.priekšlikumu gribu paskaidrot kopīgo komisijas attieksmi par 1.tabulā atrodošamies priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt 20.priekšlikumu, tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums par 2 miljonu akcīzes nodokļa novirzīšanu ārkārtas subsīdijām graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju 1998.gadā ir radies kā kompromisa priekšlikums uz Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, kur summa ir aprēķināta nedaudz lielāka — 3,2 miljoni. Un formula, kādā mēs piedāvājam kompensēt 1998.gadā iesētos ziemājus, ir 24 lati par ziemāju kviešu hektāru un 27 lati par iesēto rudzu hektāru, kas arī atspoguļos vai daļēji kompensēs šī gada milzīgos zaudējumus lauksaimniecībā, kas lielā mērā radās valdības nespējas rezultātā iejaukties graudu tirgū.

Šī pozīcija tiek finansēta no akcīzes nodokļa palielinājuma. Vai šis finansējuma avots ir korekts, vai tas nerada budžeta deficītu? Ir pilnīgi skaidrs — uz šodienu šī posteņa pārpilde ieņēmumos ir 12,5 miljoni, un es kā Tautas partijas frakcijas vadītājs un personīgi esmu pilnīgi pārliecināts un ar savu parakstu varu apliecināt, ka šis nodokļa ieņēmums gada beigās tiks pārpildīts vismaz par 10—12 miljoniem, ja ne vairāk. Un šobrīd tiek piedāvāts tikai šo summu izlietot šīm graudaugu subsīdijām. Tā ka avots ir ļoti korekts. Ieņēmumi šeit ir acīmredzami, pārpalikums ir acīmredzams, un lūgums ir šo priekšlikumu atbalstīt. Protams, rodas jautājums, jo šis priekšlikums ir kā kompromisa priekšlikums, un tas sastāv no pieciem priekšlikumiem. Tā kā šie finansējuma avoti ir sameklēti vairākās vietās, tad, lai būtu šī summa, kas spēj segt šos izdevumus, ir vēl četri posteņi, kur ir paredzēti šie ieņēmumu avoti. Šis priekšlikums, protams, ir skatāms tikai kopumā, un es ceru, ka pārējās frakcijas arī atbalstīs šos priekšlikumus. Jo tas ir kompromisa priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, pamatojoties uz Tautas partijas priekšlikumu. Es ceru, ka jaunā valdība, uzsākot savu pirmo darba dienu, un jaunais zemkopības ministrs būs tas, kas šo lietu atbalstīs. Jo, protams, ir arī šaubas, vai īsā laikā spēs šīs subsīdijas izmaksāt. Mehānisms ir ļoti skaidrs. Es domāju, ka jaunais zemkopības ministrs, kas ir stājies amatā un ir zinošs, ir iepazinies jau pirms vēlēšanām ar šo amatu, spēs to izdarīt līdz jaunajam gadam.

Tātad katram zemniekam, ja šis balsojums būs pozitīvs un vēl šie četri balsojumi, par iesēto hektāru šogad būs iespējas triju, četru nedēļu laikā saņemt šo nosaukto summu. Es domāju, ka tas būtu labs darbs, ar ko kopumā varētu iesākt darbu šī Saeima, atbalstot kopumā Tautas partijas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Cienījamo Prezidija vadītāj! Cienījamie deputāti! Lai jums radītu varbūt zināmu drošības sajūtu par šo balsojumu — ja mēs runājam par to, ka avots, ieņēmumu avots, šajā gadījumā viens no galveniem ieņēmumu avotiem ir akcīzes nodoklis, tad, protams, ir jābūt informācijai deputātiem par to, kā šis akcīzes nodoklis pildās. Vai, lūk, šī rezerve ir akcīzes nodoklī vai nav. Man patlaban priekšā ir valsts konsultētā budžeta izpilde uz 1.novembri, un, ja mēs runājam par nodokļu ieņēmumiem, tad akcīzes nodoklis ir 83,3% vietā, kam būtu jābūt pēc desmit mēnešiem, ja dalām uz 12, tad iznāk, ka 83,3% ir reāli izpildījies par 95%, tas nozīmē, ka ir vismaz 12% pārpilde, kas, protams, ir vairāki desmiti miljoni, un tas principā acīmredzot dod iespēju šo avotu izmantot. Tas ir viens.

Otrs. Vai nav bīstamība, ka akcīzes nodoklis ir tas nodoklis, kurš oktobrī, es atvainojos, novembrī un decembrī būtu strauji krītošs, un līdz ar to ar neizpildi uz novembri un decembri to pārpildi, kas bija līdz 1.novembrim, iznīcina un faktiski padara par neiespējamu šo papildu avotu. Man jāsaka, ka akcīzes nodoklis praktiski ir dotajā brīdī no netiešiem nodokļiem tieši tas, kurā mēs neredzam negatīvu tendenci atšķirībā no uzņēmumu ienākuma nodokļa novembrī... oktobrī pret septembri un arī no pievienotās vērtības. Tā ka es domāju, ka šis avots ir izmantojams, un šeit mēs neejam ar risku ģenerēt deficītu budžetā.

Otrs moments. Ja jūs paskatītos jūsu labojumos, akcīzes nodoklis nav vienīgais avots, no kā šī nauda tiek ņemta priekš lauksaimniecības, priekš lauksaimniekiem. Šeit vēl ir vairāki posteņi, un tie, kas varbūt pirmo reizi šo lietu skatās cauri, es gribētu teikt, ka tie pārējie posteņi, kas ir 350 tūkstoši, 210, 16, 261, jūs redzat visos tajos. Šie posteņi ir neapšaubāmi, Finansu ministrija ir uzņēmusies atbildību tādā mērā, ka reāli, sekojot šo posteņu attīstībai, šīs summas arī tur ir un tās var izmantot.

Bet tad es gribu beigās pateikt vienu lietu. Es atbalstītu šo balsojumu, es tomēr nedomāju, ka šo balsojumu vajadzētu interpretēt tikai kā Tautas partijas aktivitāti, mēs zinām, ka faktiski dotajā brīdī lauku situāciju zina gandrīz vai visi deputāti, kas šeit ir, un es gribu teikt, ka šis ir lielāko tiesu tāds solis, ko deputāti, ko parlaments un, protams, arī valdība tik tiešām sper lauksaimnieku virzienā. Ja jūs atceraties, kas lasīja presē, kādi zaudējumi tika minēti. Nu, cik es lasīju, tie tika minēti, sākot pat no mīnus 200 miljoniem, ko es dzirdēju, ko teica savā laikā Dilbas kungs, tad bija parlamentārā sekretāra informācija par 45 miljoniem, tad bija 30 miljoni, tie bija cipari, kas faktiski reāli nav atrodami bez budžeta deficīta ģenerēšanas.

Bet ir viena problēma, kur es nepiekrītu Bērziņa kungam, un Budžeta un finansu komisijā šo principu mēs faktiski arī neiestrādājām, tā ir problēma, vai mēs varam šajā brīdī pateikt, ka mēs tik tiešām par katru hektāru, ja mēs runājam par rudziem un kviešiem, varam noteikt precīzu ciparu — 24, 27. Tur ir zināma problēma. Tāpēc, ja mēs šo nosaukumu tādu ieliksim, cienījamie deputāti, tad mēs varam ieģenerēt stipru problēmu. Uzskaite, lai cik tā arī laba nebūtu Latvijā par ziemāju sēju, ņemsim vērā to, ka viena daļa no teritorijas ir zem sniega, ir apsnidzis. Otrs. Mēs varam uzticēties pašvaldību vadītājiem, ka viņi uzskaitīs precīzi apsēto, bet ņemsim vērā, ka pašvaldību vadītāji šajā brīdī ar šo naudu nav saistīti un neviens pašvaldību vadītājs neies pret saviem lauksaimniekiem, uzdodot mazāku skaitli, kā būs apsēts, drīzāk varētu iet par maksimumu. Un šeit man ir bailes, ka, ja mēs šo principu ieliksim par hektāru, ka mēs uzģenerēsim problēmu gan Zemkopības ministrijai, gan valdībai, patiesību sakot, arī parlamentam.

Tāpēc mans priekšlikums ir sekojošs — atbalstīt šo atbalstu lauksaimniekiem, valdībai turpmāk acīmredzot ir jāizvēlas princips, ko darīt šādos absolūtos, grūtos laika apstākļos, un te ir pareizie priekšlikumi, acīmredzot par apdrošināšanu, sējumu apdrošināšanu un citi, jo ir tikai viens negatīvs moments šajā balsojumā, ko es gribētu, lai jūs arī saprastu līdz galam. Šis balsojums par iesēto hektāru nav saistīts ar to, cik no šā hektāra pēc tam novāc graudaugus un kāds ir ražas rezultāts. Tāpēc šo principu padarīt par regulāru — es esmu pret to, jāatrod cits variants, kā atbalstīt, varētu tas būt arī kredītveidā un tā tālāk. Tas ir ārkārtas pasākums, un šeit tas jums tiem rakstīts, tās ir ārkārtas subsīdijas, tās nav ikgadējās. Tāpēc es personīgi domāju un ierosināju cienījamiem deputātiem atbalstīt lauksaimniekus budžeta iespējās un Ministru kabineta noteiktā kārtībā, par cik likums vienalga astoņas dienas nestājas spēkā, kamēr to neizsludina. Zemkopības ministrijai tas ir izdzīvošanas jautājums, neapšaubāmi ir jāsastāda mehānisms, kā šo naudu kompensāciju veidā izmaksāt, un Ministru kabinetā kārtībā šis mehānisms ir jāapstiprina, jo diemžēl Budžeta un finansu komisija nevar rakstīt iekšā, ka Zemkopības ministrijas noteiktajā kārtībā tai jānodrošina šī kompensācija. Tad, protams, liela atbildība ir Ministru kabinetam, liela atbildība Zemkopības ministrijai, bet viņa ir ieinteresēta to darīt, un tāpēc es ierosinātu šo nobalsot, un, protams, principā es domāju, ka te nav jāparādās — attiecībā par hektāra izmaksu šeit neiet runa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu, jūsu rīcībā ir viena minūte. Lūdzu!

M.Vītols

(TP). Paldies! Godātie kolēģi! Es vēlējos runāt par to, kā lieta virzāma tālāk un kā mums būtu izdevīgāk nobalsot šo priekšlikumu. Vispirms gribu tiešām pateikties par izpratni situācijā, kāda ir izveidojusies, un par šo nepieciešamību neatliekami novirzīt šo finansiālo palīdzību zemniekiem, bet tā kā nav iebildumu ne no viena no deputātiem izskanējuši par šī priekšlikuma pieņemšanu, tad es lūgtu nobalsot šos piecus priekšlikumus, kuri kopā novirza šīm subsīdijām, ārkārtas subsīdijām zemniekiem 3 miljonus latu tādā secībā, kā Budžeta un finansu komisija šos savus piecus priekšlikumus ir atbalstījusi. Tātad 20., 26., 27., 29. un 31., ja mēs tos visus būtu atbalstījuši kā Budžeta un finansu komisijas attieksmi pozitīvi šeit, tad mums pārējie nebūtu jābalso un pārējos varētu noņemt. Tas mums atvieglotu šīs lietas izskatīšanu. Es aicinu lūdzu kolēģus šādā secībā to darīt!

Sēdes vadītājs.

Bet mums ir jāturpina debates. Nākamais debatēs ir pieteicies Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDA). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam, ja mēs balsojam, tad jābalso ir acīmredzot par 32.priekšlikumu, kur summējās kopā lauksaimniekiem iespējamai kompensācijai 2 miljoni 922 tūkstoši latu. Es gribētu teikt to, ka aprēķini, kas bija vienreizēji lauksaimniekiem sakarā ar sliktiem laika apstākļiem šajā gadā, izpaudās apmēram 36 miljonu latu vērtībā. Ja rēķinām tīri slikto laika apstākļu ietekmi, tad šī summa ir ne mazāk kā 10 miljoni latu. Sociāldemokrātu apvienība kopā ar Zemnieku federāciju, lauku statūtu sabiedrību — mēs esam lūguši un arī tāds priekšlikums ir iesniegts, ka vajadzētu rast papildu līdzekļus 10,5 miljonu latu apmērā daļējai kompensācijai sliktiem laika apstākļiem. Tas ir jautājums viens. Otrs. Par līdzekļu avotu mēs šeit daļēji dzirdējām.

Trešais. Es uzskatu, ka tas nav kompensējams ne vien tiem, kas ir iesējuši ziemājus, pie tam iesēti ziemāji ir 74% platībā, kāda bija pagājušā gadā, tātad par 26% mazāk, bet šī liksta par sliktiem laika apstākļiem atsaucās arī uz piena lopkopību. Neievāca lopbarību un tā tālāk. Tātad jautājums — metodiku jeb mehānismu, kā šo iespējamo daļējo kompensāciju sadalīt, uzticēt Zemkopības ministrijai kopā ar Ministru kabinetu, jo izdalīt šo kompensāciju tikai uz apsētiem hektāriem nebūtu korekti attiecībā pret tiem, kuri neaudzē jeb nepārdod graudus.

Un, treškārt, es domāju, ka sava vaina noteikti ir jāuzņemās Finansu ministrijai, kas citā pozīcijā, piemēram, korekti neieplānoja akcīzes nodokļa apmaksu dīzeļdegvielai gada sākumā un paredzēja tikai 56% no vajadzīgā. Es domāju, ka tā bija apzināti pielaista neprecizitāte, un šajā ziņā par līdzekļu avotu jāuzņemās vaina arī bijušai Finansu ministrijas vadībai. Tādēļ es esmu personīgi par to, lai šī summa pēc iespējas tiktu atrasta maksimāli daļējai šo kompensāciju segšanai. Optimums 10 miljonu latu, kas ir pamatots arī ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, un pie tam ļoti korektiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija, otro reizi.

G.Bērziņš

(TP). Pirmā lieta, ko es gribētu teikt, komisija tieši tā arī lēma, ka šī ir vienreizēja, ārkārtas situācija. Jūs redzat, ka arī pašā postenī ir ārkārtas palīdzība šī gada sējai sakarā ar milzīgiem zaudējumiem, tas ir šobrīd vienreizējs pasākums.

Otrkārt, ir jābūt skaidrībai, ka tieši tā ir komisijā diskutēts un jautājums var būt vienīgi par to, ka Zemkopības ministrijas šobrīd iesniegtie aprēķini uzrāda, ka šī summa ir pietiekama, lai izmaksātu 24 un 27 latus, un ir tikai viens iemesls, lai to neizdarītu, ja šie dati nav precīzi, bet neba zemnieki ir vainīgi, ka mēs, valsts pārvalde, nespējam sarēķināt vai saskaitīt un tērē tam milzīgas naudas. Summa drīkst būt samazināta tikai tādā gadījumā, ja ir šajā aprēķinā kļūda, un tā ir tad jāuzņemās ministrijai, kas to ir darījusi. Tāpēc, runājot par Kalniņa kunga priekšlikumiem, ka tagad spriedīsim, kādas ir formulas un kādā veidā tas ir darāms, laika līdz gada beigām ir palicis ārkārtīgi maz, ja kāds grib šo palīdzību, lai to sniegtu, tad mehānismam ir jābūt ļoti vienkāršam.

Un ar to, ko Godmaņa kungs saka, ka netic un zemnieki nu mānīsies, pagasti nu mānīsies, nu nevajag visu līdzināt, varbūt tad es nezinu, pēc kā, ir ļoti vienkārši mehānismi, pagastā iesniedz zemnieki apsētās platības, pieliek pagastā šo sarakstu pie sienas, neba es savus kaimiņus varēšu piemānīt, kad es iesēju simts hektārus, ja man ir desmit hektāru vai kaut cik, tiek apkopoti, nedēļas laikā iesniegti, sarēķinātas summas un izmaksātas. Mēs parasti sarežģījam vienkāršas lietas, administrēšanai tērējam daudz lielākus līdzekļus nekā ir reālais ieguldījums, tāpēc lūdzu atbalstīt šo ārkārtas palīdzību un tieši tādā formā, kā to ir spriedusi Budžeta un finansu komisija, kā to ir domājuši iesniedzēji. Nesarežģīt lietas, lai šī nauda beigās nepaliktu neizmantota, un te varētu teikt, ai, kā nu tagad iznācis. Lūdzu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu komisija izskatīja visas šeit diskutētās lietas, un mēs arī bijām uzaicinājuši Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Lapšes kungu, un mēs vienojāmies, ka arī Zemkopības ministrija domājot par to, kādā veidā kompensēt, ir Rāviņa kunga formulējumā — lauksaimniecības produkcijas ražotāju daļējai kompensācijai, ka principā tā ietver šo vienreizējo samaksu Ministru kabineta noteiktā kārtībā, jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, samaksa graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju, tas bija viennozīmīgi domāts visos priekšlikumos. Līdz ar to, es domāju, vajadzētu atbalstīt šo Budžeta un komisijas priekšlikumu, tātad šo formulējumu šai programmai kā ārkārtas subsīdiju graudaugu audzētājiem par ziemāju sēju, un, skatot cauri šos priekšlikumus pirmajā tabulā, es lūdzu atbalstīt 20., 26., 27., 29. un 31. priekšlikumu, ko jūs redzat labajā ailē.

Līdz ar to zemnieki saņemtu 3 miljonus 22 tūkstošus. Tas ir tas, ko mēs atradām normālā kompromisā ar Finansu ministriju, ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātiem un visiem iesniedzējiem. Es aicinu visus pārējos iesniedzējus, kas, labi gribēdami, ir sagatavojuši priekšlikumus, uzskatīt, ka šajos piecos priekšlikumos ir arī viņu ieguldījums, un neuzturēt balsojumus par saviem iesniegtajiem priekšlikumiem. Par Arņa Kalniņa priekšlikumu es minēju. Tas nebija iekļauts tāpēc, ka nebija uzrādīts ieņēmumu avots šajā tabulā.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Vai jums nav iebildumu, ja mēs balsosim par priekšlikumiem šādā secībā — 20., 26., 27., 29. un 31.? Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — nav.

Ja nav nevienam iebilumu, tad varētu uzskatīt, ka tiek pieņemts 20., 26., 27. ... nevar. Tātad par katru ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais. Balsojam par 31. priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, tālāk!

R.Zīle

(TB/LNNK). Mums jāatgriežas pie 21.priekšlikuma. Es aicinu iesniedzējus neuzturēt balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais.

R.Zīle

. 22.priekšlikums. Es gluži tāpat aicinu iesniedzējus. Iesniedzis zemkopības ministrs Rāviņš šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Zemkopības ministrs noņem priekšlikumu. Paldies! Nākamais, lūdzu!

R.Zīle

. 23.priekšlikums, es domāju, ka Ministru kabinets, šajā gadījumā — vecais, neuzturēs šo balsojumu, un arī jaunais neuzturēs.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 24.priekšlikums, Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Noņemts tiek. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 25.priekšlikums. Arī Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī noņemts. Tālāk, lūdzu!

R. Zīle

. 28.priekšlikums. Ministru kabinets, es domāju, varētu neuzturēt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Neuztur. Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

30.priekšlikums. Gluži tāpat es pieņemu, ka netiek uzturēts šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Iebildumu nav. 32.priekšlikums.

R.Zīle.

32.priekšlikums, Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nepastāv frakcija. Paldies! Tālāk!

R.Zīle.

33.priekšlikums. Ministru kabineta, gluži tāpat kā iepriekšējais... Es atvainojos! Šis priekšlikums ir atbalstīts, jo šeit, kā es minēju savā pirmajā komentārā par 1.tabulā iekļautajiem priekšlikumiem, šis ir saistīts otro daļu — no akcīzes nodokļa ieņēmumiem papapildinājums speciālajā budžetā, Satiksmes ministrijas autoceļu papildinājums par 2 miljoniem.

Sēdes vadītājs.

Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu — Ministru kabineta priekšlikumu. Ir jābalso. Lūdzu nobalsosim par 33. — Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. 1.tabula ir izskatīta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Godātie kolēģi, 13.tabulā tālāk ir... 13.lappusē 2.tabulas sākums. Šie priekšlikumi ir par ieņēmumu palielināšanu no nodokļiem un Latvijas Bankas maksājumiem, kuri ir iekļauti. Es tātad aicinu atbalstīt šajā gadījumā visā šajā tabulā esošos priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, protams, 34. ir Finansu ministrijas priekšlikums, kuru ir aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

35.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti uzstāj uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35 — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 21, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

Pirms es komentēju 36.priekšlikumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, es gribu pateikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs diskutējām par šajā tabulā iekļautajiem priekšlikumiem, un jebkura novirze no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa, kurš tika ļoti nopietni diskutēts šajā 2.tabulā, nozīmē atkāpšanos no finansiāli sabalansēta budžeta. Viennozīmīgi. Tātad 36.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Vēlreiz atgriežoties pie akcīzes nodokļa. Šobrīd mēs no akcīzes nodokļa esam paņēmuši 2 miljonus dotācijām un 2 miljonus Ceļa fondam. Pie kam, nobalsojot 2 miljonus Ceļa fondam, mēs esam akceptējuši, ka kopumā vēl vismaz ir 2 miljonu rezerve, jo puse ceļa akcīzei iet tikai no degvielas akcīzes. Šis nodokļu pozīcijas postenis ir kopējais, pamatā, ja pārpilde šobrīd ir uz tabaku un alkoholu. Par degvielu iekasēšana nemaz tik raiti nerit. Tāpēc, nobalsojot 2 miljonus ceļa nodoklim, blakus šiem 2 miljoniem ir skaidri redzams, ka šeit, kā jau es teicu, ko es esmu gatavs apliecināt jebkādā veidā, gada beigās šī akcīzes nodokļa pārpilde būs vismaz 12 miljoni. Varbūt arī tātad šie posteņi kādā ziņā ir korekti. Es saprotu, ka konsolidētie valdības ieņēmumi kaut kādā ziņā varbūt rada problēmas, bet mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nācām pretim visiem priekšlikumiem, kas bija saistīti ar Finansu ministriju. Teiksim, posteņi, kas ir saistīti ar tām lietām, kur ir acīm redzamas rezerves. Ārējo saistību neizpilde, teiksim, 16 miljoni. Tika nolīdzināti Privatizācijas fonda ieņēmumi, kuri nepildās. 2 miljoni vēl nāca iekšā pozīcijā. Akcīzes nodoklis tiks pārpildīts. Ja Ministru kabinetam ir kaut kādas problēmas, vai Finansu ministrijai ir problēmas citos nodokļos, tad vajag pateikt, kādā veidā sabalansēt. Akcīzes nodoklī rezerves ir pietiekamas.

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 65.pantu, ierosinām saīsināt runas laiku debatēs uz trim minūtēm pirmo reizi un vienu minūti otro reizi." Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad priekšlikums pieņemts. Paldies! Aija Poča, savienība "Latvijas ceļš".

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Kaut arī šobrīd mēs varam runāt par to, ka mums ir zināma ieņēmumu pārpilde, es ļoti lūdzu saprātīgi raudzīties uz situāciju. Šobrīd oktobra mēnesī ieņēmumi bija jau sliktāki, nekā tas bija vasarā, kā tas bija pat vēl septembrī. Arī šobrīd dati, operatīvie dati, par ieņēmumiem neliecina, ka novembris būs labs. Drīzāk tas būs vēl sliktāks, nekā ir bijis oktobris. Un tad... (No zāles: "Laba ministre!")

Nē, nevis laba ministre, bet ekonomiskā situācija no ministra diemžēl... Bet, runājot par akcīzi. Mēs pēc likuma novirzām Autoceļu fondā 50% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par degvielu. Nevis no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Tā kā šeit nevar runāt par to, ka ir pārpildīts akcīzes nodoklis no tabakas izstrādājumiem un akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem. Pie tam šobrīd, samazinoties arī ieņēmumiem, sakarā ar to, ka vesela rinda uzņēmumu ir slēgti vai cilvēki atrodas bezalgas atvaļinājumos, vai vispār ir atlaisti, samazinās arī iekšējais patēriņš. Līdz ar to arī samazinās iespēja realizēt šos alkoholiskos dzērienus un iekasēt šos nodokļus. Tāpēc vienkārši es domāju, ka nevajag palielināt tiešām šā budžeta izdevumu daļu, balstoties uz to, ka varbūt būs ieņēmumu pārpilde. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Es jūs ļoti lūdzu — nesāksim mūsu praktisko darbu ar to, ka mēs sāksim ģenerēt deficītu. Nākamais balsojums jau ir 1,2 miljoni. Un vēl vienu principu es gribu pateikt. Varbūt es te kļūdījos, kad es godīgi jums pateicu, kāda ir izpilde. Bet man godīgi jums jāsaka. Bet ne viss sastāv tikai no tā, ka akcīzes nodoklis nekrīt, jo tie pārējie nodokļi krīt. Un ieņēmumi valstij nav tikai, ka viens nodoklis ir pārpildīts, ja uzreiz saliek izdevumus, bet, ja tie pārējie ieņēmumi ir mazāki, tad ģenerējam deficītu.

Atcerēsimies vienu lietu. Mums ir pagrūti laiki priekšā. Neģenerēsim pirmajā dienā. Uzticieties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai! Mēs ļoti rūpīgi runājām par šīm lietām. Mums ir galvenā problēma vēl priekšā. Par pašvaldībām. Ja mēs tagad kaut ko saģenerēsim, tātad šis te deficīts, kā tad mēs runāsim vēlāk? Es tiešām lūdzu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un neatbalstīt to priekšlikumu, ko izteikusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs.

Vilis Krištopans.

V.Krištopans

(LC). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Es tiešām jūs aicinu, godājamie kolēģi, Bērziņa kungs, būt konstruktīviem! Ar vienu roku jeb no vienas puses jūs esat ļoti lieli bezdeficīta budžeta aizstāvji. No otras puses, jūs mēģiniet strādāt vismaz valdības vietā. Ja runājam par akcīzes nodokli, mēs neko, godīgi sakot, neesam ... Godīgi sakot, ja runājam par akcīzi, mēs neko neesam iebalsojuši Ceļu fondā. Ja jūs uzmanīgi izlasītu likumu, jūs redzētu, ka tas vienkārši tagad tiek fiksēts, tāpēc ka likums nosaka proporciju sadali. Un, ja mēs palielinām prognozes, tad automātiski palielinās šī lieta. Un nevajadzētu lūdzu šīs lietas jaukt! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Es vienkārši aicinu atbalstīt komisijas viedokli šajā priekšlikumā. Līdz ar to neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikumu — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 41, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

37.priekšlikums, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

38.priekšlikums. Arī šīs pašas komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 22, atturas — 28. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

39.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja jūs paskatītos arī turpmāk, pamatā tās pozīcijas, kas ir atbalstītas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un, starp citu, komisijas darbā piedalījās gan bijušais, gan tagadējais izglītības ministrs, gan arī bijušā un tagadējā kultūras ministre, šīs summas ir ārkārtīgi nelielas. Ārkārtīgi nelielas. Es nedomāju, ka summa trīs ar pusi tūkstoši šajā gadījumā iesitīs milzīgu robu valsts budžetā, ja ir vairāk kā skaidrs, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki, nekā šobrīd šeit runā Finansu ministrija un es aicinu šīs te samērā nelielās summas atbalstīt, kuras neatbalstot, mēs zaudēsim ārkārtīgi daudz, jo, nesalabojot konkrēti jumtu Rundāles pils muzejam, varbūt pēc gada, pēc ziemas sezonas valstij būs jāiztērē nevis 3, bet 30 tūkstoši, lai novērstu tos zaudējumus, kas ir radīti.

Es aicinu šīs nelielās summas, par kurām ir diskutēts ar abiem tagadējiem izglītības un kultūras ministriem, tomēr atbalstīt, un komisija ļoti rūpīgi izdiskutēja visas lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB). Godātie kolēģi! Šoreiz es runāšu nevis komisijas, bet savā vārdā. Es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka visi šie priekšlikumi, kas šeit ir no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas par izglītības jomām un kultūras jomām, tika iesniegti arī bez avotu uzrādīšanas no atbildīgajiem ministriem, no Gaigala kunga un no Umblijas kundzes. Neuzrādot avotus. Man liekas, ka, ja grib tiešām šos priekšlikumus par ne visai lielām summām, lai tos nobalsotu, tad ir jāsaņem nu, tā sakot, dūša un jāuzraksta konkrēts priekšlikums, kam noņemt 3000, kam noņemt 20 000, kurai programmai, nevis faktiski norādīt, ka būšot kaut kādi mistiski ieņēmumi vairāk, nekā to dara valstī atbildīgā institūcija, Finansu ministrija par nodokļu prognozēšanu. Tāpēc es tomēr aicinātu, lai cik tās arī būtu nelielas summas, tomēr neatbalstīt šāda veida priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamie deputāti! Es gribu pateikt šeit citu aspektu. Jā, runājot par muzejiem... trīs tūkstoši un tā tālāk. Ja paskatīsimies visus tos priekšlikumus, tie ir jau tuvu pie 400 000, kā tas tālāk nāk. Bet šeit ir viena problēma, kas būs jārisina valdībā un acīmredzot arī pēc tam parlamentā un komisijās. Normāli būtu tā, ka kultūras ministrs pierāda savu pozīciju valdībai, tad valdība apspriež, un valdība nāk ar savu iniciatīvu. Un tad valdība šo iniciatīvu aizstāv caur Finansu ministriju parlamentā, komisijā un tad nobalso. Tagad man paliek... Es sapratu to, ka tā vietā, lai cīnītos un pierādītu savu pozīciju valdībā, ministrs rīkojas kā, nu, es nezinu, piedodiet, Umblijas kundze, man ir tāda sajūta, ka pirms priekškara, apejot valdību, stumj pa tiešo visu parlamentā, apelē pie jums... Ja mēs to principu šeit iebalsojam, tad sagaidiet, deputātu kungi, ka būs vienmēr tā. Mēs valdībā centīsimies kaut kādā veidā to nobremzēt, jo es saprotu to variantu... Nu nevar aizstāvēt savu pozīciju valdībā, nu tad apelējot pie šīm lietām, kā pie Ābiķa kunga un tā tālāk, un stumj šeit garām šos projektus. Izskatās maz, ja jūs sasummējat viņus kopā tad ir 400 000. Princips neder tāds, jo vienmēr atradīsies jumts, vienmēr viss atradīsies, bet tas ir Kultūras ministrijas iekšienē jāizcīna, un pēc tam viņai jāizcīna valdībā, nevis nākt pa tiešo pie likumdevēja.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Jaunie ministri! Iespējams, ka jūs to nezināt, bet savā laikā Čerāna kungs iepriekšējā parlamentā tika brīdināts, ka viena minūte Saeimas darba izmaksā kaut kur aptuveni 300 latu. Es saskaitīju, un dotajā brīdī divu ministru uzstāšanās par šo jautājumu jau ir izmaksājusi 1200 latus.

Cienījamie ministru kungi, labāk biežāk balsosim, mazāk jūs runāsiet, jūs varat parunāt Ministru kabineta sēdēs, mēs jau pusi summas no tās, ko mēs prasām, esam jau iztērējuši.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais finansu ministra kungs! Ja runā par principiem, kā ir jāsastāda budžets un kā budžets ir jāaizstāv un kā ir jāvirza, tad diemžēl es jums pateikšu atklāti, ka diemžēl līdz šim brīdim vēl nav izdevies izskaust to praksi, kāda bija padomju laikā, kad eksistēja valsts plāns, un šobrīd vēl joprojām ir pagājuši no neatkarības laikiem 8 gadi, jau vairāk nekā 8 gadi, ka joprojām mēs varam novilkt domu zīmi: Finansu ministrija — Valsts plāns. Diemžēl joprojām mēs neīstenojam to, ko vajadzēja parlamentā īstenot, ka prioritātes nosaka parlamentā, ka prioritātes nosaka politiskās partijas atkarībā no tā, kas ir rakstīts programmās, un budžeta apspriešanai vajadzētu būt tādai. Arī, starp citu, nākamā gada budžeta apspriešanai, ka mēs nobalsojam procentuāli, cik kultūrai...

Sēdes vadītājs.

Jūsu debašu laiks par šo jautājumu ir beidzies.

Dz.Ābiķis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Godātie kolēģi, es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 39. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 16, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Nākošais ir 40. priekšlikums. To arī Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi?... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 40. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 22, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

41. priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Ja atļausiet, es pabeigšu to domu, kuru es iesāku, kā pie mums notiek šodien vēl mūsu valstī, kad Finansu ministrija darbojas kā Valsts plāns. Jā, tiešām, Kultūras ministrija, Izglītības ministrija, citas nozaru ministrijas sagatavo šos priekšlikumus un iet pie Finansu ministrijas un aizstāv savu viedokli. Un diemžēl tā situācija ir tāda, ka to, cik atvēlēt attiecīgi kultūrai, cik izglītībai, cik zemkopībai un tā tālāk, šīs prioritātes joprojām mūsu valstī izšķir nevis politiskās partijas, bet izšķir Finansu ministrija, jo tad, kad Kultūras ministrija nav pierādījusi Finansu ministrijas ierēdņiem savu patiesīgumu un viss ir salikts jau Finansu ministrijā pa plauktiņiem, tad, kad tā lieta nonāk parlamentā, kur vajadzētu piedot politiskajām partijām šīs te prioritātes, galu galā, par ko tad mēs vairāk iestājamies, ka tad diemžēl, kad Finansu ministrija visu ir salikusi pa plauktiņiem un politiskās partijas faktiski ir bijušas izslēgtas no spēles, jo loģiski, kaut gan katrs ministrs pārstāv savu partiju, viņš valdībā velk to groziņu uz savu pusi, un tās prioritātes, partiju prioritātes, pazūd, un līdz ar to arī parlamentā kaut ko izmainīt ir ļoti grūti, un es ļoti cilvēciski saprotu tos ministrus, un, pirmkārt, tie bieži ir nevis spēka ministri, kas var sist dūri uz galda, bet tie ir tie ministri — kā izglītības, kā kultūras ministri, kā varbūt labklājības ministrs, kas iet Finansu ministrijā... piedodiet man, bet iet vēl pie ierēdņiem... Izglītības ministrijas un Kultūras ministrijas ierēdņi iet ar puķēm un ar dāvanām, lai panāktu sev labvēlīgāku nostāju.

Un šajā sakarībā par konkrēto lietu. Šobrīd Nacionālā bibliotēka ir izvietota ļoti daudzās ēkās, un mēs ļoti labi zinām, ka šo ēku skaits pēdējā laikā ir stipri pieaudzis, un, lai varētu funkcionēt, lai varētu grāmatas pārvest no vienas ēkas, kas varbūt pat ir Rīgas rajonā, kā mēs zinām, pārvest uz Rīgu, ir nepieciešams transports, un Nacionālajai bibliotēkai diemžēl šobrīd transports tas rīcībā ir tik nolietojies, tie vecie sagrabējušie rafiņi, ka tie fiziski vairs nevar, un tie vairs nevar piegādāt mūsu bibliotēkas lasītājiem šīs te grāmatas, un es vēlreiz atkārtoju: šī ir neliela summa pilnīgi konkrētām vajadzībām, un kultūres ministre, es zinu, ka ļoti lūdza aizstāvēt šo pozīciju, un mēs arī, runājot komisijā, un tāpēc es arī nekāpu tribīnē runāt par visiem jautājumiem, kultūras komisijā...

Sēdes vadītājs.

Trīs minūtes ir pagājušas...

Dz.Ābiķis.

... kultūras komisijā sadalījām šīs te prioritātes, un šī nelielā summa bija viena no tām pašām neatliekamākajām prioritātēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Es jau otro reizi šeit klausos, cienījamie deputāti, kā Ābiķa kungs te aizgrābti bļauj par Valsts plānu. Un pilnībā likvidē valdību. Nu kas tie par murgiem! Ir ministrija, ir valdība. Ministrs nāk uz valdību ar savu priekšlikumu, valdība izskata, valdībā finansu ministram ir viena balss, nevis desmit. Valdība uzņemas atbildību kopumā par valsti, tajā skaitā finansiāli. Nu nemusiniet deputātu prātus! Un vissliktākais, kas šeit iznāk, ka pirms priekškara gribas izraut naudu ārā. Nu paklausieties... Nu sataisīsim mēs to budžetu 1999. gadam ar jūsu palīdzību, protams, un beigsim te runāt par valsts plāniem. Ko tad man... Vai vajadzēs runāt un vienam otram atgādināt, ka viņš ir kompartijā bijis un kurš ne? Vai tad mēs tiešām tādās kategorijās šeit runāsim? Nu pataupiet emocijas. Nu nav tāda situācija! Ir valdība... Man nepatīk viena lieta. Nu kā ministrs tad... Nu kā tad viņš drīkst iet tā garām valdībai... Tas iznāk tā, ka es priekš sevis izraušu ārā un pēc tam par pārējiem... Tad tās valdības nav. Un neaizmirstiet, kas ir koalīcijas līgumā rakstīts vismaz mums, priekš pozīcijas partijām. Nesāksim plosīt visu šo situāciju. Ne jau problēma ir tajos ciparos. Problēma ir principā. Tā ka man ir lūgums tomēr balsot šinī brīdī, kā teica Zīles kungs.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi! Godāto Prezidij! Es gribētu lūgt vienkārši deputātus nepārņemt tās vecās un sliktās tradīcijas, kas bija iepriekšējā Saeimā, — jo mazāka bija summa, kas bija jāpiešķir, jo garākas bija debates.

Šīs ir mazas summas. Valsts ieņēmumu dienesta informācija par 10 mēnešu ieņēmumu no akcīzes nodokļa... Tātad 10 mēnešu gaitā norāda, ka šajā akcīzes ieņēmumu daļā, kas attiecas uz pamatbudžetu, ir 12 miljonu atlikums. Protams, gada beigās, kā tas ir vienmēr, akcīzes nodoklis ir tieši tas, kas labāk pildās, tāpēc ka gada beigās mainās likmes, ar 1. janvāri ir jaunas likmes gan alkoholiskajiem dzērieniem, arī cigaretēm, uzņēmēji to izmanto, ievedot... tātad apsteidzot šo te, vēl par vecajām likmēm, šī starpība netiek maksāta, tā ka decembra mēnesī vienmēr ir pieaugoša tendence akcīzes nodoklim. Bet nav runa par to. Šīs tiešām ir nelielas summas, kuras ir pamatotas un attiecas uz vecās valdības nepadarītajiem darbiem. Es pilnīgi ticu... Un Finansu ministrija nav tā visa ļaunuma sakne valstī, arī viņai ir jārunā ar katru ministriju atsevišķi, jācenšas visu to saturēt kaut kādos kopīgos rāmjos, bet šie ir vecās valdības darbi. Padarīsim tos vecās valdības darbus, iedosim šīs nelielās summas šīm vajadzībām, kuras tiešām nepārsniedz vairāk kā 400 000 latu, un jaunajā valdībā, es esmu pārliecināts, Krištopana kungs iedibinās tādas tradīcijas, ka ministri pa taisno uz parlamentu nenāks. Atbalstiet saprātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Nu man ir vēlreiz aicinājums atbalstīt komisijas viedokli un līdz ar to neatbalstīt šo priekšlikumu, jo visām iegādēm bez tam jārīko konkurss.... Nē, nu varbūt, ka var vēl paspēt izdarīt...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 41. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 21, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

42.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 42. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 24, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

43.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 21, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

44.priekšlikums, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 44. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 15, atturas — 37. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

45.priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par 45. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 17, atturas — 36. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

46.priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 46. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 17, atturas — 35. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

47.priekšlikums arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 20, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

48.priekšlikums. Šeit es gribētu komentēt no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses. Šo pozīciju mēs diskutējām, respektīvi, gribējām atrast avotu šim novirzienam Liepājas simfoniskā orķestra mūzikas instrumentu iegādei, šai programmai, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to tika diskutēts diezgan daudz. Un mēs atradām citu avotu 114.priekšlikumā. Mūsu priekšlikums būtu neatbalstīt šo 48. priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 114. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

49.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

50.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu!

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Godājamie kolēģi! Tā situācija būtībā nav jauna. Mums ir daudz vajadzību un maz naudas. Taču es domāju, ka nav cilvēka spēkos paredzēt pilnīgi visas vajadzības, kādas var būt. Un arī šeit mums tādu sistēmu, kura paredzētu pilnīgi visu, nav iespējams izveidot. Tā nav cilvēka kompetence, tas ir Dieva līmenis. Un ja mēs paskatāmies, par ko būtībā šajos punktos, sākot no 50., 51., 52., 53., ir runa. Būtībā ir runa par neatliekamiem remontiem. Tas ir par remontu skolām, kuras ir valsts īpašums un kuras mums, vienalga, būs jāremontē. Ja mēs tās neremontēsim tagad, tad mēs tās remontēsim vēlāk, tikai dārgāk. Tas ir, pierādīsim to, ka mēs esam slikti saimnieki. Tas ir viens.

Otrkārt, es domāju, ka no visām vajadzībām, kādas ir cilvēkam, veselībai un izglītībai jau nu nevajadzētu žēlot nekad, nekur un neko. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli — neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

.Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 50. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 8, atturas — 23. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

51.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Jau kolēģis Zvejsalnieks šeit ļoti precīzi raksturoja situāciju. Es aicinātu nežēlot 14 tūkstošus brūkošai Liepājas mūzikas koledžai un šīs koledžas remontam. Balsosim par šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai Zvejsalnieka kungs atkārtoti vēlas debatēt? Tādā gadījumā — Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Es domāju, ka šeit deputāti nav ievēlēti precīzi no kādas pilsētas vai no kāda rajona. Tādā gadījumā te celsies visi augšā, un viens teiks, ka vajag Liepājai, otrs teiks — vajag Valmierai, trešais teiks — vajag Rēzeknei. Nu vajag. Bet saprotiet, šeit nav tā vieta, kur vajadzētu šitā raustīt. Liepājai tikai tāpēc, ka tur ir atbalsts un tur nav atbalsts. Tā nevajadzētu darīt. Nu nevajadzētu šitā raustīt. Es domāju, ka šinī gadījumā tomēr atbalstīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Pretējā gadījumā mēs sāksim ko? Mēs te esam ievēlēti no teritoriālajiem apgabaliem. Maziem? Nē, taču.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es tomēr kopumā gribētu atgādināt, ka visi šie labi domātie priekšlikumi — ir arī nelielas bažas par to iespējamo izpildi. Šo naudu ir iespējams izlietot tikai šogad. Likums stāsies spēkā, kā mēs rēķinājām, ne ātrāk kā 8.decembrī. Jūs rēķiniet arī šīs daļas. Tātad, labi domājot, mēs varam šo naudu arī neatgūt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 11, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

52.priekšlikums nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 52. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 10, atturas — 20. Priekšlikums pieņemts. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Tikpat veiksmīgi par Rēzekni!") Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

53.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Es atkal runāšu komisijas vārdā, jo es runāju par tām lietām šajās budžeta izmaiņās, kuras komisijā ir praktiski visu frakciju pārstāvji uzskata par prioritātēm. Un šeit situācija ir kāda? Diemžēl mūsu valstī joprojām izglītības iestādes atrodas dažādu ministriju pakļautībā. Un ja šobrīd valstī tiek atvēlēti līdzekļi datorizācijai vispārizglītojošajās skolās, kas ir formāli pārraudzībā Izglītības ministrijai, īstenībā tās ir pašvaldības skolas, bet tur situāciju pārrauga Izglītības ministrija, tad diemžēl Kultūras ministrijas pakļautajās mācību iestādēs bērni ir nolemti pilnīgi citādai situācijai šajā jomā nekā tie, kuriem ir bijis lemts mācīties iestādēs, kurām vienkārši ir cita pakļautība. Un tāpēc, lai šo nevienlīdzību starp šo dažādo pieeju pret bērniem tikai tāpēc, ka viņi mācās mācību iestādēs, kurām ir dažāda pakļautība, novērstu un lai viņi nebūtu salīdzinājumā ar citas pakļautības iestāžu apsolventiem konkurēt nespējīgāki, jo mūzikas un mākslas skolās nesagatavo obligāti tikai profesionālus mūziķus vai profesionālus māksliniekus, bet tur iegūst arī vispārējo izglītību ar mērķi, ka viņi varētu mācīties arī citur, es aicinu komisijas vārdā, vēlreiz atkārtoju, šo pozīciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts Ābiķis: "Priekšdarbi jau sagatvoti!")

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ābiķa kungs! Es jums ieteiktu gan šo pašu priekšlikumu atkārtot nākamā gada budžetā. Jo šeit ir runa par 36 tūkstošiem latu datoru iegādei jeb datorizācijai. Ja mēs 8.decembrī pieņemam šo Lagzdiņa un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, vēl 5.Saeimas laikā izstrādātais likums bez konkursa aizliedz iegādāties. Mēs nepaspējām sagatavot konkursa noteikumus, izsludināt "Latvijas Vēstnesī" un šo konkursu sarīkot, lai naudu iztērētu. Nevar, nevar, nevar. Nu nav iespējams. Es negribu diskutēt. Es domāju, ka mums vajag nobalsot tās reālās lietas. To jumtu uzlikt. Jo tūlīt būs atkusnis, un cita lieta. Bet kur ir jābūt konkursam, to atceļam uz nākošo gadu. Paturam prātā un rakstām budžetā. Un nav jātaisa konkurss vienā dienā. Jūs zināt, ko nozīmē konkurss vienā dienā. Tas nozīmē, kā jūs sakāt, ka iepriekš jau ir sarunāts, un datorfirma jau gaida pie pagasta durvīm. Tā nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle.

Es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu. Vēl jo vairāk, ka bija iespējams šīs programmas kārtot savos budžetos attiecīgi ministrijai, jo viņai tieši šie paši priekšlikumi bija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 53. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 13, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle

(TB/LMMK). 54.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 54.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 11, atturas — 27. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsojam par 54.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 17, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

55.priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nebija atbalstīts. Es varu minēt arī to, ka šī pozīcija — nekustamā īpašuma kompensācija — tika noraidīta valdībā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti! Vēlos jūs informēt par to, kādā veidā Kultūras ministrijā tika noraidīti valdībā prasītie nekustamā īpašuma kompensācijas gadījumi iepriekšējās valdības laikā. Tieši ar šādu atrunu. Tad, kad mums būs gada beigās līdzekļu pārpalikums, tad mēs varēsim šādam nolūkam arī atvēlēt šos līdzekļus. Nu ir tas brīdis, un te nav svarīga šīs koledžas atrašanās vieta. Te ir svarīga attieksme pret to, ko mēs esam solījuši, pret to, kas mums ir iespējams, un pret skolām vispār. Tādēļ es ļoti lūgtu jūs atbalstīt gan Ventspils mūzikas koledžas nekustamā īpašuma kompensāciju, lai šī skola patiešām turpmāk varētu strādāt sev atgūtās telpās likumīgi, un tāpat arī atbalstīt nākošo priekšlikumu, kurā arī ir ļoti līdzīga situācija — Krievu drāmas teātrim sakarā ar nekustamā īpašuma kompensāciju. Tie ir solījumi, kurus vajadzētu pildīt, un šobrīd mums ir iespēja, jo tās nav lielas summas, un tas ir vienreizējs maksājums. Tas nekad vairs nevarēs atkārtoties. Turpmāk tas ir šo iestāžu īpašums, par ko viņi uzņemas pilnu apsaimniekošanas atbildību. Paldies! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Visus, kuri grib piedalīties Latvijas un Baltkrievijas sadarbības grupā, lūdzu uzreiz Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks — atsauc. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz sapulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Lūdzu Eiropas Padomes delegācijas locekļus ierasties uz pavisam īsu sēdi Sarkanajā zālē. Vienalga, tepat blakus, lai saņemtu informācijas materiālus.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim darbu. Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka mēs apspriežam 55 — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Vārds debatēs Ivaram Godmanim.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Cienījamā Saeimas vadība! Nu šeit jūs redzat, šeit ir centrālais aparāts, tas ir nu absolūti, es piekrītu varbūt, ka zem tā centrālā aparāta kaut kas apakšā, bet te pēc definīcijas, ja ir centrālais aparāts, tad tas ir Kultūras ministrijas iekšēja lieta, un Kultūras ministrijai, ja šis jautājums jārisina šogad, tad jārisina ir nākamgad. Un es domāju, ka absolūti nekas nedeg, to ir iespējams izdarīt nākamgad, attiecīgi izskatot arī Kultūras ministrijas budžetu, tajā skaitā, lūk, par šīm kompensācijām. Pie tam ir ļoti rūpīgi jāpaskatās, vai tur neiznāk tā, ka kāds saņem ļoti lielu naudu, protams, uz valsts rēķina. Tāpēc es personīgi lūgtu šo neatbalstīt, un tas, ko teica Rugātes kundze, ka bija solījums gada beigās to izdarīt, nu jā. Bet ar jūsu vai ne ar jūsu palīdzību es esmu tagad finansu ministra postenī, es varētu, protams, pateikt, ka es neko neesmu solījis un es nedomāju tagad arī uz priekšu solīt, bet es vēlreiz gribu teikt, ka šis jautājums vairs nav ne jumts, ne kaut kādas ārkārtas remonta izmaksas, šeit ir jau tīri juridisks gadījums par nekustamiem īpašumiem, tas ir jāiekļauj jau nākamā budžetā, un acīmredzot Kultūras ministrijā tad iekšēji jāizskata, kā šis jautājums kopējā budžeta kontekstā iekļausies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis — Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Man starpbrīdī uzdeva jautājumu, kā tad nu pēkšņi tā jāatbalsta ir bagātā Ventspils. Pirmkārt, es gribu paskaidrot, ka mūzikas koledža ir Kultūras ministrijas pakļautības iestāde, nevis pašvaldības mācību iestāde. Tas ir pirmais.

Otrkārt, Godmaņa kungs, es saprotu, jūs to neesat solījis, bet līdz šim tomēr nākamās valdības centās pārmantot iepriekšējo valdību saistības, manuprāt, arī mūsu valdībai vajadzētu pēc tā vadīties, jo komisija, pieņemot šo lēmumu, balstījās uz to informāciju, ko mums sniedza kultūras ministre, un tā ir tāda, ka, ja šo kompensāciju maksā caur centrālo aparātu, un te nav ko brīnīties, jo centrālais aparāts veiks šī maksātāja funkcijas, ka, ja šo kompensāciju Ventspils mūzikas koledžai nesamaksā, tad diemžēl tūlīt sekos tiesas darbi, šī mūzikas koledžas ēka tiks atdota bijušam īpašniekam, un tad uzcelt jaunu ēku par 70 tūkstošiem, es nezinu, kādu ēku šodien var uzcelt par 70 tūkstošiem. Nu tas faktiski pēc kultūras ministres vārdiem bija ļoti steidzīgi rināms jautājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es tikai varu atkārtot arī, nu, es nepaprasīju vārdu, man iznāk runāt komisijas vārdā, bet, ja jūs man nepārmetīsit ļoti, es atgādināšu arī valdības viedokli par šo pozīciju. Mēs neesam solījuši kompensēt nekustamos īpašumus arī Kultūras ministrijai, tāda solījuma nebija, un es varu paskaidrot vēl, ka mēs valdībā bijām sprieduši šī gada laikā, cik daudz vispār šādi valstij nepieciešamie īpašumi pieder citām personām. Summas ir fantastiskas, grandiozas, godātie kolēģi. Ja mēs uzsāksim to, tad es nezinu, cik procentu no budžeta būs jāizmanto šīm vajadzībām. Diemžēl tāda ir situācija. Es aicinu komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 55 — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 17, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

56.priekšlikums, Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 56.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 19, atturas — 21. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle.

57. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Silva Golde.

S.Golde

(TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums 57.priekšlikumu pārcelt pēc 58.priekšlikuma izskatīšanas.

Sēdes vadītājs.

Šo priekšlikumu var ierosināt tikai Budžeta un finansu komisija diemžēl. Vai jūs vēlaties debatēt par konkrēto priekšlikumu?

S.Golde.

Jā, es vēlos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

S.Golde.

Šeit ir runa par... Jau debatēs izskanēja, ka nav vajadzīgi Saeimā slimi oponenti, tam varētu piekrist, bet es aicinu domāt savādākās dimensijās par bērniem, kuri ir slimi, par bērniem, kuru dzīve paiet internātskolās. Tādu Latvijā ir 12 270 no kopējā skolēnu skaita, kas ir aptuveni 348 tūkstoši. Šo bērnu dzīve paiet 75 republikas internātskolās, no kurām 45 ir speciālās internātskolas. Pagājušajā nedēļā mēs saņēmām 32 republikas pilsētu un rajonu pašvaldību iesniegumus — izdarot grozījumus 1998.gada budžetā, sadzirdēt internātskolu problēmas. Aicinu šajā pimsziemassvētku laikā sadzirdēt šo problēmu un darbos parādīt mūsu labo gribu un attieksmi pret šiem bērniem. Mēs piedāvājam atbalstīt projektu par 605 tūkstošu latu piešķīrumu internātskolām, ja netiek atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītais piešķīrums internātskolām. Kādām pozīcijām ir šie piešķīrumi domāti?

Tas ir galvenokārt ziemas apģērbu iegādei, steidzami apkures un ūdesnvadu sistēmas problēmu risinājumi, medikamentu iegāde, kurināmā iegāde, cenu starpība sakarā un kompensāciju transporta izdevumu segšanai bērniem. Šo līdzekļu apjoms, ja mēs rēķinām uz vienu bērnu, kuri dzīvo internātskolās, tas ir 47 lati. Es domāju, ka mums ir jāpagriež seja pret šiem bērniem un jāatrod iespēju katram bērnam Ziemassvētku laikā dāvināt 47 latus kaut vai ziemas mēteļa, cimdu un visa pārējā iegādei. Un es domāju, ka mēs nevaram balsot pret, ja Maltas speciālajā internātskolā Rēzeknes rajonā kurināmā iegādei trūkst 1000 latu, Ogres rajonā Jumpravas speciālajai internātskolai ir jānopērk 20 segas par 400 latiem, Madonas rajonā Cesvaines internātskolā vajadzīgi līdzekļi internāta dzīvojamo telpu katastrofas novēršanai. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Trīs minūtes ir pagājušas. Paldies! Osvalds Zvejsalnieks. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Zvejsalnieka kungam!

O.Zvejsalnieks

(LSDA). Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un runa atkal ir par internātskolām, būtībā par bērniem.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Zvejsalnieka kungs, ja jūs vēlaties debatēt, jums ir jānāk tribīnē. Jums ir jāiepazīstas ar Kārtības rulli. Lūdzu atslēgt mikrofonu. Nākamais — Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir apskatāms 51.lappusē, kur ir izvērsts visu rajonu, visu pagastu griezums, uz kurām skolām tas iet. Šis ir milzīgs darbs, kas ir izdarīts, apkopojot to pilnīgi neatliekamo, kas ir vajadzīgs internātskolām, skolām, kuras ir vissmagākajā stāvoklī, lai sagaidītu normāli šī gada beigas, 80.valsts nodibināšanas gada beigas. Jūs varat redzēt, Jelgavas rajonā — Lielplatones pagasts, Liepājas rajonā — Lažas, Vaiņodes, Virgas pagasts, Rēzeknes rajonā — Maltas un tā tālāk. Šis ir pilnīgi neatliekamais minimums, lai šīs skolas varētu sagaidīt sekmīgi jauno gadu. Tautas partijas frakcija ir iesniegusi arī priekšlikumu: pēc šī balsojuma visus deputātus, kas būs balsojuši,viņu balsojumus nolasīt, lai nav tā, ka vienā vietā runā vienu, uz vietām aizbrauksiet, stāstīsiet, kā mums patīk Daugavpils, kā mums Liepāja, bet šeit balsosit savādāk. Tā ka, mīļie deputāti, lūdzu, atbalstiet, šis balsojums tiks nolasīts, arī vēlētājiem tiks darīts zināms nekavējoties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jakovs Pliners.

J.Pliners

(TSP). Godātie deputāti! Laikam visi mēs solījām, ka atvieglosim bērnu dzīvi, skolēniem palīdzēsim un tā tālāk. Faktiski 57. un 58.priekšlikums ir par vienu un to pašu, un laikam diemžēl mēs neminēsim to 58. priekšlikumu, tur ir divreiz lielākas summas, bet es aicinu atbalstīt, balsot par, es ceru, ka jūs ļoti labi ziniet, cik ir grūti, cik ir slikti internātskolās tiem skolēniem un tā tālāk. Un attiecīgi aicinu balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamā Saeima! Vispirms es gribētu atgādināt visiem, ka mēs pašlaik apspriežam grozījumus valsts budžetā, nevis atsevišķas pozīcijas to vai citu vajadzību finansēšanai. Tik tiešām, Bērziņa kungs, vajag vienmēr runāt vienu un to pašu, nevajag vienā brīdī sludināt bezdeficīta budžeta principu un nākamajā brīdī to pārkāpt. Ar nākamajiem diviem balsojumiem mēs radām budžeta deficītu gandrīz 2 miljonu latu apmērā.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti! Es gribētu precizēt, ar ko atšķiras viens priekšlikums no otra priekšlikuma. Tā ir ne tikai starpība summā, bet šis 57.priekšlikums ar 605 tūkstošiem latu aptver visu republiku, visas internātskolas, visus bērnus, kuriem ir šī nepieciešamā papildu vajadzība, un tas ir visminimālākais, kas ir nepieciešams šīm skolām, šo bērnu nodrošināšanai. Attiecībā uz otru priekšlikumu — 58., ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, pēc mūsu ekspertu analīzes šī summa ir gan divtik lielāka, taču tā neaptver visas Latvijas internātskolas, ne to es vēlētos komentēt, bet gan pievērst jūsu uzmanību tam, ka vismaz šai 605 tūkstošu latu summai būtu jābūt iebalsotai par labu mūsu attieksmei pret skolām un pret bērniem bāreņiem. Paldies! Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(Latvijas Republikas finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Ir tāda lieta, ko sauc par farizejismu jeb ko sauc par liekulību. Ja jau nu ir tā, kad viens cilvēks Budžeta un finansu komisijā balso vienā virzienā un konsekventi, pat nedebatējot par šo jautājumu, Budžeta un finansu komisijā neizsaka nevienu pret vārdu, un tagad šis pats cilvēks nāk šeit un runā pilnīgi kaut ko citu, pie tam apelē pie tā, ka viss tiks nodrukāts un parādīts ar pirkstu uz tiem cilvēkiem, kas to nedara. Es atvainojos, es biju vakar Budžeta un finansu komisijā kopā ar jums, es nedzirdēju nevienu vārdu par šo jautājumu, te ir liecinieki. Kā tad tas iznāk, ja jūs konsekventi aizstāvat savu pozīciju, vai tad tiešām tā var — vienreiz neaizstāvēt, otrreiz aizstāvēt, kaut vai šī elementārā lieta.

Otrs. Neapšaubāmi, ka iepriekšējos balsojumos arī bija summas, bet nebija simtos tūkstošos. Mēs tagad ķeramies pie summām, kas jau ir 1,2 miljoni. Jā, es arī piekrītu. Es piekrītu principam, ka šī lieta ir acīmredzot ļoti svarīga. Bet es galīgi nevaru saprast vienu citu lietu. Ja ir tādas summas, tad par šīm summām, neapšaubāmi, lemj izpildvara visaugstākajā līmenī, kas ir valdībā, un pēc tam nāk uz parlamentu. Ja par šādām summām nevar valdībā vienoties, tad ministram, lai kā man nebūtu grūti to teikt, par šādām summām nevienojoties, tad viņam ir acīmredzot jāveic pavisam cita procedūra. Tad viņam jau tajā līmenī ir jāpasaka, ka viņš nevar to darbu tālāk darīt.

Tāpēc es gribu teikt vienu. Ja mēs sāksim balsot šādas summas, un es redzu, ka tiek apelētas tik lielas summas, un šeit es redzu jau politisku darbību, kaut vai kā piemēru, ko es teicu pašā sākumā, tādā gadījumā man ir viens jautājums. Mēs tagad pirms priekškara iebalsosim šīs summas, un kas notiks tad, kad mēs veidosim nākamā gada budžetu, kur būs šie paši sāpīgie jautājumi, tātad šis kopējais balsojums, kas tagad viena vai otra politiska apsvēruma dēļ būs tāds, ka mēs šeit sabalsosim deficītu, tad es jums pateikšu vienu lietu. Šis deficīts atstās iespaidu uz nākamo gadu un diemžēl acīmredzot atstās iespaidu arī uz šo smago jautājumu, ko jūs šeit tagad runājat.

Es nevienu brīdi nedomāju, ka šīs nav tās pozīcijas, kas ir pašas svarīgākās, bet šīs pozīcijas ir jāapspriež konsekventi, pakāpeniski, sākot no ministrijas, beidzot ar valdību, un tad nākt uz parlamentu. Es nepieļauju tādu situāciju, ka šeit runā, izmantojot un apelējot pie cilvēku jūtām. Tas ir normāli it kā, bet es nepieļaušu šādu situāciju, ka mēs vienkārši sāksim rīkoties bezatbildīgi. Vēl ir daudz smagu balsojumu priekšā.

Sēdes vadītājs.

Trīs minūtes ir pagājušas.

I.Godmanis.

Es beidzu. Mēs varam sākt, protams, ar plašu žestu. Tas ir apmēram tā. Ja es zinu, ka man tagad kabatā ir, es visu izdodu, kas būs pēc tam, par to lai citi uztraucas. Tā rīkoties nedrīkst! (Starpsauciens: "Tas nav viens un tas pats!")

Sēdes vadītājs.

Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu palabot jaunieceltā finansu ministra teikto un aicināt Godmaņa kungu neblefot no šīs tribīnes. Valdošā koalīcija, apspriežot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumus, saistītus ar akcīzes nodokli, ar balsu vairākumu visus izdzina vienā reizē, nedebatējot atsevišķi pa pozīcijām. Es aicinu nemānīt no šīs tribīnes visu tautu! (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: "Nebija iebildumi.") Vēlreiz atkārtoju. Nebalsoja atsevišķi pa pozīcijām, bet valdošā koalīcija vienojoties izdzina visus vienā reizē. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es aicinu arī nestāstīt nepareizības par budžeta deficītu. Tautas partijas iesniegtajā priekšlikumā ir norādīts avots. Priekšlikumi, kuriem nav seguma, kuri rada deficītu, kuriem nav norādīts avots, netiek apspriesti, un to parādīja jau un skaidri norādīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs Zīles kungs.

Es domāju, ja ir runa par sabalansētu budžetu, es domāju, ka es esmu tas cilvēks, kam varētu pārmest vismazāk. Es atceros, ar kādām grūtībām šo ideju, šo ekonomiski svarīgo pamatkategoriju Latvijā esmu iedibinājis. Tautas partija ir gatava parakstīties zem šiem skaitļiem, jo zinām, kur tie ir. Es aicinu atbalstīt un balsot par.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es arī aicinātu neblefot no šīs tribīnes un nemānīt visu tautu. Ar to laikam katru reizi vienam otram vajadzētu iesākt savu uzrunu. Es jau pirmīt runāju par veselīgu opozīciju un par slimiem opozīcijas pārstāvjiem. Nevajadzētu opozīciju pārvērst par ākstīšanos šeit. Ja jau mēs runājam par konceptuāliem jautājumiem un par bezdeficīta budžetu kā konceptuālu jautājumu, tad sāksim ar to. Jūs tagad izraujat no šī konceptuālā jautājuma vienu atsevišķu jautājumu. Jūs tagad birdināt asaras ļoti veiksmīgi. Ļoti veiksmīgi. Mēs gribam tiem un tiem palīdzēt. Jūs tagad runājat, ka jums ir skaidrs avots, no kurienes ņemt. Kolēģi, bet šis avots ir pagaidām tikai kā prognoze. Jūs prognozējat ieņēmumu palielināšanos no akcīzes nodokļa. Kāda jums ir garantija, ka jūsu prognozes piepildīsies? Jūs pakļaujat apdraudējumam visu budžetu ar dažiem pieņēmumiem. Ja mēs gribam sastrādāties šeit un ja mēs tiešām runājam par visu kopumā, kas skar valsti kā tādu, nesāksim to pašu, kas notika iepriekšējā Saeimā ar šāda paša veida pieeju, apspriežot valsts budžetu. Nevar nesaprast, ka, vienam iedodot, kādam ir jānoņem. Nevar nesaprast, ka prognozējamie ieņēmumi ne vienmēr sakrīt ar to, kas ir patiesībā. Kā var par to šeit runāt! Kā var to nesaprast! Summa jau nu, ko jūs šoreiz piedāvājat, ir pārāk liela, un prognoze ir pārāk riskanta. Neņemiet ļaunā, bet šādu jūsu piedāvājumu pieņemt nevar!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Par šo jautājumu ir ļoti daudz par un pret runāts. Es tikai gribu uzsvērt vienu lietu, ka 57. — Tautas partijas priekšlikums — ir jāskata kontekstā ar nākošo — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas ir tātad izstrādāts, ņemot vērā Izglītības ministrijas priekšlikumus un ierosinājumus.

Mūsu frakcijas deputāte Silva Golde divas dienas strādāja, salīdzināja šo Izglītības ministrijas priekšlikumu. Ņemot vērā mūsu budžeta saspringto situāciju, saprotot šos iebildumus, kas varētu būt parlamentā, izstrādāja sadarbībā ar pašvaldībām, ar rajonu vadību konkrētus priekšlikumus, kuros tika ietvertas visnepieciešamākās vajadzības internātskolām. Šie priekšlikumi ir ļoti sabalansēti, profesionāli izstrādāti. Divkārt tiek samazināta tā summa, kuru ierosināja Izglītības ministrija. Tātad ir ņemts vērā tas, ka valsts budžeta ieņēmumi nav tik labi un šeit nav ākstīšanās, Dobeļa kungs! Šeit ir runa par bērniem—bāreņiem, kas dzīvo internātskolās. Balsosim par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisijas vārdā varu pateikt, ka tiešām bija tā, ka mēs nobalsojām kopumā par akcīzes nodokļa palielinājumu jebkurā priekšlikumā negatīvi, bet, kā jūs redzējāt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vairākās vietās atrada iespējas atrast citus finansēšanas avotus tiem priekšlikumiem, kuri atrodas labajā pusē un kuri bija ļoti aktuāli komisijas locekļiem vai iesniedzējiem un tā tālāk. Bet šis priekšlikums — netika meklēts viņam cits avots, varbūt ka tas būtu ticis arī atrasts. Tāpēc es tikai varu aicināt otrreiz atbalstīt komisijas viedokli un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. priekšlikumu — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 10, atturas — 35. Priekšlikums pieņemts.

Atvainojiet, ir iesniegts 10 deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu, lūdzam pēc balsošanas par 57.jautājumu nolasīt katra deputāta balsojumu."

Vai ir iebildumi? Ir. Tā kā ir iebildumi, tādā gadījumā par šo priekšlikumu ir jānobalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 26, atturas — 29. Ierosinājums nav pieņemts. Lūdzu turpināsim darbu!

R.Zīle

. 58.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals

(LC). Cienījamie kolēģi! No vienas puses acīmredzot būtu pareizāk par šo jautājumu nedebatēt, jo tiešām 57. un 58. priekšlikums ir par vienu un to pašu. Vienīgi acīmredzot mums ir jāsāk pierast pie darba parlamentā, jo man izbrīnu rada tas, ka komisijas priekšlikums ir pēc citiem priekšlikumiem par šo pašu tēmu. Komisijā ir visu partiju pārstāvji. Tā ka, manuprāt, loģiski būtu, ja pa priekšu būtu izskatīts komisijas priekšlikums un pēc tam pārējie par šo pašu tēmu.

Es saprotu, ka šis jautājums ir nedaudz politizēts, bet es tiešām gribētu citreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem lūgt detalizētāk izskatīt šāda veida jautājumus, jo situācija bērnu namos, speciālajās internātskolās, internātskolās ir tiešām tuvu katastrofālai. Un, ja mēs šo milzīgo summu sadalām pa mācību iestādēm, kuras ir 75, tad tas ir apmēram 10 tūkstoši uz katru mācību iestādi. Tā kā šinī gadījumā tas arī pašreiz ir viss, jo pēc būtības var šo balsojumu noņemt sakarā ar iepriekšējā balsojuma rezultātu.

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā ... Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu. Es nezinu, vai tas balsojams vai nav.

Sēdes vadītājs.

Ministra kungs un arī komisijas vadītājs noņem šo priekšlikumu. Turpinām, lūdzu!

R.Zīle

. 59.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 60.priekšlikums. Deputātes Goldes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti ierosina balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu — deputātes Goldes priekšlikumu. Nav pieteicies neviens. Es neredzu. Atvainojiet! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 14, atturas — 38. Nākamais...

R.Zīle

. 61.priekšlikums. Deputāta Lujāna priekšlikums, kas skar ieņēmumu pusē Latvijas Bankas maksājumus budžetā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šī ir veca problēma, kas eksistē no vecās 6.Saeimas laikiem. Tas ir jautājums, vai Latvijas Bankai ir jāizdara atskaitījumi valsts budžetā vai nav. Es domāju, ka es negribu atkārtot to tekstu, ko es jums visiem esmu izdalījis, par to, ka Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņa kungs ir ļoti nekaunīgi melojis presē, izmantodams avīzi "Diena" un "Neatkarīgo Rīta Avīzi", kurā viņš paziņoja to, ka nevar Latvijas Banka izdarīt iemaksas valsts budžetā sakarā ar to, ka nav izdarīts 1998.gada audits. Diemžēl, ja paceļam visus Latvijas Bankas maksājumus, par 1987. gadu arī neviens maksājums nav izdarīts. Pēdējā summa, ko Latvijas Banka ir iemaksājusi valsts budžetā, ir 2 miljoni 1986.gadā.

Tāpat neiztur kritiku Repšes kunga melīgie izdomājumi par to, ka, lūk, nekavējoties jāpalielina statūtu kapitāls līdz 25 miljoniem latu, pamatojoties uz likumu "Par Latvijas Banku". Likumā "Par Latvijas Banku" nav norādīts laika termiņš, kurā ir jānotiek šim procesam. Un diemžēl šodien Latvijas valsts saskarās ar savu kārtējo paradoksu — Latvijas Banka ir valsts valstī, kas eksistē, kas dziļi uzspļauj virsū tautai, Saeimai. Paskatieties šodien, vai jūs redzat cienījamā Repšes kunga seju šeit, vai viņu satrauc... Viņš snobiski zina to, ka kārtējo reizi cienījamā Saeima paklanīsies, nobučos Repšes kunga roku un pakļausies.

Es aicinātu šinī gadījumā šo naudu, kā es piedāvāju šinī projektā, novirzīt 2,5 miljoni bezprocentu kredīta veidā caur Ekonomikas ministriju piekrastes zvejnieku saimniecībām. Tas nav domāts tā, ka katrs saņems pa 10 tūkstošiem. Savā laikā cienījamais ekspremjers Krasta kungs pirms vēlēšanām savāca no zvejniekiem lūgumus, cik vajag konkrēti palīdzību, lai pārstrukturizētu tirgus meklēšanu no Krievijas uz Eiropu. Diemžēl nav izdalīts ne santīms šinī jautājumā.

Un es aicinātu tomēr šo jautājumu šodien atbalstīt, es domāju, ka Šlesera kungs ir gan talantīgs uzņēmējs, gan jauns ekonomikas ministrs, kas varētu šo problēmu arī pozitīvi atrisināt. Un es aicinātu šodien atbalstīt cienījamos deputātus, to skaitā atbalstīt gan tēvzemiešu šo iniciatīvu, lai izpildītu Krasta kunga solījumus, gan arī darba tautas mīlētājus — Tautas partiju un sociāldemokrātus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet to, kas attiecas par Latvijas Bankas, teiksim, gada pārskatu lietām ar finansēm, mēs Budžeta un finansu komisijā nolēmām skatīt nākošajā nedēļā vai aiznākošajā. Tātad tas tiks skatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 61. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 26, atturas — 38. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle.

62. priekšlikums, arī deputāta Lujāna priekšlikums, nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Pēc pacelto pirkstu daudzuma vajadzēja būt satriecošam vairākumam. Laikam zem pirkstiem vairs nav deputātu... jeb arī dažām frakcijām pirkstu kombinācija varētu būt arī šāda... Tad tikai mēs paskatīsimies no kopējā saraksta uz tiem tautas mīluļiem solītājiem. Diemžēl kārtējo reizi bankas politika ir svarīgāka. Diemžēl arī cienījamie iedzīvotāji, un arī šinī gadījumā Ogres iedzīvotāji, jūsu parādi paliks neapmaksāti, jūs varēsit salt, jo Repšes kungam jāuzceļ jaunā naudas kaltuve. Jūs varēsit atbraukt gan arī, cienījamie zvejnieki, un paskatīties Rīgā Ķīpsalā jauno gadsimta celtni. Un iespējams, ka cienījamais Zīles kungs varēs paspriedelēt kārtējo reizi ar Repšes kungu, kas ir Latvijā svarīgāks. Tikai jums jau šodien, Zīles kungs, ir tikai klausītāja tiesības Repšes kunga lēmumos. Jums nav pat vairāk balsstiesību. Un tā ir šī mūsdienu situācija.

Un patiešām, es domāju, varbūt beigās, kā es jau 6. Saeimā teicu, eksistēs valsts Latvijā, kura sauksies Latvijas Banka, ar bankas prezidenta atalgojumu kaut kur pie 5000 latu, ar saviem helikopteriem un lidmašīnām, ar savu mobilo apsardzi, kas ir labāka par Latvijas armiju, ar savu naudas kaltuvi, kurā varēs noslēpties krīzes situācijā, kurai būs autonomā apkure, kurā nebūs jāsalst kā Ogres iedzīvotājiem. Un šie divi balsojumi, cienījamie sociāldemokrāti, ir sirdsapziņas balsojumi. Un jūs varēsit pēc tam stāstīt anekdotes saviem mīļotajiem zvejniekiem, un nav ko priecāties patiešām. Jūs varēsit veidot apakškomisijas par zvejniecību, jūs varēsit veidot apakškomisijas par pašvaldībām. Tikai jūsu kombinācija un atsevišķu kolēģu kombinācija, trīs pirkstu kombinācija... Un tā ir dzīves realitāte.

Es aicinātu vēlreiz tomēr padomāt un izdalīt Ogres pilsētai dotāciju, bet, protams, es vēlreiz saku, varbūt bankas politika un jaunās kaltuves intereses ir interesantākas. Repše vienmēr ir uzaicinājis. Un es ceru, ka arī daļu no deputātiem uzaicinās svinīgajā jaunās bankas telpu atvēršanā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Es tikai gribētu piebilst varbūt ne gluži komisijas vārdā, bet savā vārdā, ka man diemžēl ne Latvijas Bankā, ne padomē nebūs ne padomdevēja tiesības, jo es vairs tur nebūšu finansu ministrs.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 17, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

Pārejam pie trešās tabulas — priekšlikumi par līdzekļu pārdali.

R.Zīle.

63. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle.

64. priekšlikums arī bija komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

65. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle.

66. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk.

R.Zīle.

67. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle.

68. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

69. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bojārs.

G.Bojārs

(LSDA). Godātie deputāti, 1997. gada 17. februārī šajā zālē pieņēma likumu "Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu", kurš stājās spēkā 1997. gada 18. martā. Un šī likuma 13. pants nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes speciālo budžetu. Un viens no ieņēmumu veidiem — ieņēmumi no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizācijas. Diemžēl līdz šim šis likums netika pildīts, pēc Privatizācijas aģentūras datiem ieņēmumi no nekustamā īpašuma privatizācijas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā sastāda 1 627 000 latus. Tiešā veidā šie maksājumi nekad nav ienākuši, ir ienākuši Liepājas speciālajā zonā divi maksājumi, un abi divi tikai ar Saeimas balsojumu. Tātad kāda no mūsu ministrijām nav pildījusi likumdošanu. Un arī šinī gadījumā es lūdzu atbalstīt, jo līdz šim ir saņemtas tikai divas summas — 145 000 un 150 000 latu. Summu izlietojums ir tāds, kā paredzēts likumā, tas ir, infrastruktūras attīstībai, attīstības projektiem, konkrēti šinī gadījumā dzelzceļa projektēšanai, autoceļa ievedceļa projektēšanai un Liepājas kara ostas kanāla attīrīšanai. Un vēl gribētos piebilst, ka šinī gadījumā, nobalsojot par šo jautājumu, mēs vienkārši pildīsim likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi, dabiski, ka es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu. Es pie reizes gribu publiski atvainoties sociāldemokrātiem, jo es kļūdījos, izrādās, ka zvejnieku mīlulis un Ogres darba tautas mīlulis — Šķēles partija — nav atbalstījusi manu iniciatīvu un nav balsojusi, tā kā patiešām tautas mīlestība izsakās īpatnēji.... Es vēlreiz atvainojos sociāldemokrātiem. Ogres iedzīvotāji, jūsu draugi ir Tautas partija.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDA) Cienījamie kolēģi! Liepāja bez visa pārējā ir cietusi ar vienu ļoti būtisku darbību, un to visi zina, visus iepriekšējos gadus. Tā bija slēgtā osta, kas iznīcināja ostas attīstības iespējas. Viss šis ne sevišķi korektais pret visu pārējo Latviju sevišķās ekonomiskās zonas izveidojums ir nepieciešams pašai Latvijai tieši tāpēc, ka Liepājas attīstība garantē visa mūsu Kurzemes lejasgala attīstību. Un, ja šodien Liepāja lūdz faktiski parādu apkalpošanai šo naudu, tad tas ir no sāpēm, kaut vai tāpēc, ka visi iepriekšējie solījumi, paskatieties, Vaiņodi, Papi un pārējo to galu, viss tas, kas tika solīts 6. Saeimas laikā, tika apsolīts, bet netika darīts. Es par to varu šodien daudz vieglāk runāt kaut vai tāpēc, ka es neesmu bijis liepājnieks fiziskā veidā. Pārējie būs liepājnieki, kas to lūgs.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi! Šī nauda nav domāta apēšanai, bet gan attīstībai. Šeit ir pavisam cita situācija, kā mēs balsojām par attiecīgajiem kultūras projektiem. Es aicinātu labējās partijas atbalstīt tieši šo balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kā vairākkārtīgi ir arī šeit teikts no šīs tribīnes, gan arī Budžeta un finansu komisijā mēs diskutējām par to, ka ir vesela virkne likumu, kuri ir pretrunā ar budžeta likumdošanu. Tātad mēs diemžēl nespējam visi šeit valstī nopelnīt nodokļos tik daudz, cik likumdevējs nosaka likumos izdevumus. Kas attiecas uz privatizācijas fonda ieņēmumiem, tad, kā jūs redzat šeit budžeta grozījumos, tie nepildās ļoti lielā mērā kopumā.

Un vēl bažas, kas bija Budžeta un finansu komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, kas bija izskanējušas, ir tādas, ka mums nav skaidrs, kā varēs šī gada pēdējās 20 dienās apgūt projekta izstrādei 170 000 latu. Es to nesaprotu savādāk, kā tikai avansa maksājumiem šī projekta izstrādei. Es aicinātu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu un līdz ar to atbalstīt Budžeta un finansu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 69. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 18, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

70. priekšlikums, godātie kolēģi, ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas 115. priekšlikumā, un es aicinātu atbalstīt 115. priekšlikumu un nebalsot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

71. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners

(TSP). Godātie deputāti! Kā jums ir zināms, Latvijas privātskolas atsāka savu darbību tūlīt pēc neatkarības atgūšanas. Pirmkārt, privātskolu ienākšana Latvijas izglītības sistēmā vecākiem un bērniem pavēra demokrātisko izvēles iespēju, kur un kā mācīties. Šīs skolas ir nelielas, atsaucīgas un vērstas uz sabiedrības pieprasītāko mācību priekšmetu akcentētu mācīšanu, bērnu radošo spēju attīstību.

Otrkārt, palielinoties privātskolu skaitam, izglītības sistēmai tiek piesaistīti aizvien vairāk papildu līdzekļi: skolēnu vecāku naudas, sponsoru līdzekļi, ziedojumi, kā arī atslogotas valsts skolas. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 40 privātskolas ar skolēnu skaitu ap 4000. Absolūtais vairums no šīm skolām ir akreditētas. Vecāki, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, ir nodokļu maksātāji, un arī no viņiem iekasētajiem nodokļiem tiek finansēta arī vispārējā izglītības iegūšana valsts un pašvaldību pārziņā esošajās skolās. Sastādot vēl 1997. gada budžetu, 12 privātskolām dotācijas no valsts budžeta tika aprēķinātas 197 528 lati. Piešķirti tikai 54 ar pusi tūkstoši latu. Kā padomju laikos to pašu summu piešķīra arī 1998. gadā. Ja valsts skolas skolēniem ir piešķirts vairāk par 170 latiem gadā, tad privātskolu skolēniem drusciņ vairāk par 30 latiem. Vai visi Latvijas bērni nav vienlīdzīgi? Vai privātskolu audzēkņu vecāki nav nodokļu maksātāji? Pamatojoties uz augšminēto, lūdzu atbalstīt 71. priekšlikumu. Ja privātskolas bankrotēs, nevienam labāk vai vieglāk no tā nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es vēršu uzmanību, ka šogad atvēlētā naudas summa šai programmai dotācijām privātajām mācību iestādēm bija 54 tūkstoši. Tagad tiek likts priekšā 197 tūkstoši, tas ir, četrreiz vairāk. Es nezinu, vai Izglītības ministrijai ir iestrāde, kādā veidā šo naudu sadalīt starp privātajām skolām. Jo acīmredzot, ja šo priekšlikumu nobalso, ir nepieciešams, Kabineta noteikumi, kādā veidā to darīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 71.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 18, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle.

72.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts, bet nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsojam par 72. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

73.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 73. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 8, atturas — 30. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

74.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

75.priekšlikums ir iestrādāts komisijas 115.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 115.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

76.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

77.priekšlikums arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

78.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

79.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas viedoklim.

R.Zīle.

80.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

81.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

82.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

83.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

84.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim priekšlikumam. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

85.priekšlikums, es domāju, netiek uzturēts balsojums, jo tas ir iestrādāts jau atbalstītajā 84.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Piekrīt kolēģi? Talāk, lūdzu!

R.Zīle.

86.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

87.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle.

88.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

89.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

90.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

91.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

92.priekšlikums nav vairs acīmredzot jābalso, jo ir iestrādāts 90. — atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

93.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Principā es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija būtu atbalstījusi, jo pastāvēja viens jautājums — vai, akceptējot šo priekšlikumu, valdība spēs izpildīt tās saistības, kas saistās ar sociālajām garantijām. Un es jums ar pilnu atbildību varu apgalvot: jā, valdība spēs izpildīt. Un vienīgais, no kā mēs pasargāsimies, no fakta, ka vēlāk Valsts kase 1999.gadā var apgalvot, ka Labklajības ministrija nav atkal apguvusi līdzekļus. Tādēļ es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, kura rezultātā Latvijas bērnu fonds realizē lielu projektu Daugavpilī kopsummā par 240 tūkstošiem latu, kurā piedalās pašvaldības finansējums, Latvijā sponsori, ārvalstu donori, un ar 35 tūkstošiem piedalītos Latvijas valsts. Es aicinu šoreiz atbalstīt priekšlikumu visiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK) . Tātad par 93.priekšlikumu komisija tā ir lēmusi, bet jūs dzirdējāt arī labklājības ministra viedokli.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, pirms balsošanas es gribu jums teikt, ka Prezidijs ir saņēmis dažu mūsu kolēģu mutisku aizrādījumu, ka dažās izdrukās parādās deputātu uzvārdi, kuri tajā brīdī nav zālē. Es domāju, būsim korekti! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 93. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 3, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle.

94.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

95.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

R.Zīle.

96.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle.

97.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

98.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

R.Zīle.

99.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

100.priekšlikums faktiski jau ir balsots kontekstā ar 29., jau atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle.

101.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

102.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

103.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

104.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

105.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

106.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

107.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

108.priekšlikums faktiski šajā gadījumā ir iestrādāts jau atbalstītajos 105., 106. un 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

109.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle.

110.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle.

111.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle.

112.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

113.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

114. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru būtu lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

115. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, jo tas bija saistībā ar iepriekšminētajiem diviem priekšlikumiem par šo pašu pozīciju. Būtu lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle.

116.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle.

117.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

R.Zīle.

118.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

119. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un būtu lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

120.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

121.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

R.Zīle.

122.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle.

123.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle.

124. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru būtu lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle.

125.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle.

126.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntis Dambergs, frakcija "Latvijas ceļš".

G.Dambergs

(LC). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es aicinu vērst jūsu uzmanību uz finansējuma avotu, no kura ir plānots palielināt valsts īpašuma privatizācijas fondu. Tātad tie ir 2,27 miljoni. Un katrā ziņā tā ir tieši tā summa, par kuru savā komisijas sēdē sprieda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, lai faktiski pietuvotos tai valsts apstiprinātajai prognozei — 4,5 miljoni, par kuru iestājas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es aicinātu nebalsot par šādu priekšlikumu un katrā ziņā reāli apsvērt iespējas, kā faktiski kompensēt pašvaldībām šo nekustamā īpašuma prognozi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Atvainojiet! Finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamie deputāti! Diemžēl šis ir vissvarīgākais balsojums šodien. Diemžēl trīs minūtes. Mēs nepaspējām savākt parakstus, lai tomēr drusku fundamentālāk par to debatētu. Mēs esam līdz šim iebalsojuši papildu izdevumus budžetā apmēram 1,6 — 1,7 miljoni. Tas ir iebalsots par visām šīm pozīcijām, tajā skaitā arī par tām smagajām pozīcijām.

Situācija ar šo balsojumu ir ar lielu vēsturi. Un, patiesību sakot, ja mēs tā vēsturē paskatāmies līdzi, tad tā ir acīmredzot vēl mūsu valsts attīstības problēma, ka mēs nevaram pareizi sabalansēt vēl pašvladību un valdības sadarbību finansu jomā. Tajā situācijā, kad valdība nevar iemaksāt izlīdzināšanas fondā, jau asignēt skaidru naudu, uzņemās garantijas, par kurām pēc tam ir grūti izturēt — šīs garantijas par šo te nodokli. Es gribētu, cienījamie deputāti, jums pateikt vienu lietu: Ir ļoti smagi, protams, uzsākt šo praktisko darbu finansiāli pie zināmas konfrontācijas ar pašvaldībām, jo ir skaidrs, ka pašvaldības neapšaubāmi, apelē pie tā, ko valdība savā laikā teica. Taču valsts mums ir viena. Ja būtu situācija, ka pašvaldībās būtu situācija, ka nepildās nodokļi, ka ir negatīvs iznākums, bet uz šo brīdi, uz 1.novembri, pašvaldībām ir jau, nepatīkami varbūt skaitīt naudu citā kabatā, 7,2 miljoni vismaz pārpilde. Es runāju, tā ir pārpilde gan par nodokļiem, atskaitot tikai šo vienu nodokli. Arī nenodokļu maksājumos, saņemtajos maksājumos, ir pārpilde 1,9 miljoni iedzīvotāju ienākuma nodoklī ir 5 miljoni. Ir īpašumu nodoklī 5 miljonu pārpilde, zemes nodoklī parādu maksājumi — 1 miljons. Saprotiet, te nav tāda situācija.

Es varu piekrist. Es runāju vakar ar pašvaldību savienību vadītājiem. Jā, viņu pozīcija ir cieta, bet es šoreiz aicinātu arī viņus panākt pretī, protams, valdībai. Jo saprotiet, mēs esam jau iebalsojuši 1,7 miljonus. Ja mēs tagad vēl piebalsojam klāt, tas cipars ir jau pavisam cits. Man ir tiešām lūgums pašvaldību vadītājiem saprast to un šoreiz nākt pretī valdībai.

Neapšaubāmi, ka nākamajā gadā šadas divas prognozes nevar parādīties vairāk par nekustamā īpašuma nodokli. Tās deviņas pašvaldības, kas koriģēja, nonāks citādā stāvoklī, nekā tās, kas nekoriģēja. Parādās vēl problēma ar lielām pilsētām un maziem pagastiem. Mēs radām situāciju, kad lielās pilsētas būs nostādītas pret maziem pagastiem, ja mēs veicam šādu te procedūru, teiksim, par to lielo summu. Es pilnīgi varu pateikt to, ka jā, valdība šeit gada sākumā neparedzēja acīmredzot precīzu plānojumu. Bet situācija mums valstī ir viena. Un, ja pašvaldībām būtu šis deficīts, tā būtu cita lieta. Bet ir šī pārpilde tomēr, un palikuši ir divi mēneši. Vai tiešām mēs nevaram visi tādā gadījumā drusku savilkt jostas? Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, es lūgtu kolēģus laicīgi pieteikties debatēs. Ja ir problēmas ar balsošanas mehānismu, tad to var izdarīt rakstiski. Andris Šķēle.

A.Šķēle

(TP). Godātais priekšsēdētāj! Es gribētu nelielu komentāru. Protams, šis balsojums nav tas vieglākais, bet tad man ir lūgums turpmākajos gadījumos atbalstīt saprātīgus priekšlikumus, ko ir iesniegusi opozīcija, un šajā gadījumā tas bija lūgums nodot pašvaldību izlīdzināšanas likumu komisijās. Nezinu, kāpēc, kādu iemeslu motivēti dažus argumentus te izteica no Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts Ādamsona kungs, nesapratu, kādus īsti līdz galam, nenodeva. Tagad situācija faktiski ir absurda, un es jūs aicinu tomēr balsot pret, jo 4,5 miljoni — tas bija tas, kas bija solīts pašvaldībām, tās bija saistības, ko uzņēmās valdība un nespēja šīs lietas toreiz sakārtot, tā ir būtiski savādāka situācija, nekā tas bija 1997.gada budžeta laikā, kad mana valdība uzņēmās lemt tikai par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpildi. Ja jau reiz lēma, ka šādas papildu garantijas ir jāuzņemas un uzņēmās, tad nekorekti to ir šobrīd decembrī pašvaldībām noņemt nost. Lai cik man žēl, ka tur saņems divas lielas pašvaldības — Ventspils un Rīga — lauvas tiesu, žēl, es labprāt vēlētos, lai šī nauda aizietu citām daudz trūcīgākām pašvaldībām, bet es aicinu būt pret pašvaldībām konsekventiem šobrīd. To, kas bija solīts, ar budžeta likumu šobrīd neapdalīt, un tādēļ aicinu balsot pret. Un aicinu, varbūt ir iespējams vēlreiz atgriezties un pašvaldību izlīdzināšanas likumu vēlreiz pārbalsot un nodot strādāt komisijām, lai būtu vienreiz pēc būtības šie jautājumi izdiskutēti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Komisijā šis laikam un tālāk sekojošie priekšlikumi, kas skar pozīciju par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmuma prognozes neizpildes kompensāciju, Budžeta un finansu komisijā bija visvairāk diskutētais temats vakardien. Mēs uzklausījām visus viedokļus, visu Pašvaldību savienības pārstāvju viedokļus Budžeta komisijā, un ar lielu balsu pārsvaru mēs nolēmām atbalstīt 126.priekšlikumu un neatbalstīt visus citus. Es varu pateikt šo politisko konsekvenci. Šī summa ir ļoti liela, tātad, ja šī pozīcija tiek nobalsota pretēji tās paredzētajām novirzēm, mēs skaidri pasakām, ka par šo summu ir pilnīgi skaidrs — neieņēmumi no privatizācijas, un līdz ar to vairs nav šogad finansiāli sabalansētais budžets.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 126. — finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 44, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle

. 127.priekšlikums iestrādāts komisijas 84.priekšlikumā, kurš jau ir atbalstīts, tas nebūtu vairs balsojams pēc būtības. Es aicinu iesniedzēju to noņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tiek noņemts. Paldies!

R.Zīle

. 128.priekšlikums gluži tāpat ir iestrādāts jau 111.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 129.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 130.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle

. 131.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle

. Tālāk, godātie kolēģi, bija priekšlikums saistībā ar 57.priekšlikumu, pielikums ir pie 57.priekšlikuma, es nevaru atcerēties, kā ir nobalsots šis priekšlikums. Ja tas ir nobalsots par, tad tādā gadījumā mums arī šis pielikums ir jāuzskata par nobalsotu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle

. Un par nākošo priekšlikumu saistībā ar 9.pielikumu — tas netika atbalstīts. Budžeta un finansu komisijā atbalstītais priekšlikums — es nezinu, kādā veidā, tagad mums vispār nav šo priekšlikumu par sadali par pašvaldībām, līdz ar to es nezinu, kā ar nesen atbalstīto 126. priekšlikumu varētu vispār realizēt. Šis pievienotais 9. pielikums vairāk nav spēkā.

Sēdes vadītājs.

Jautājums tātad ir par 133.priekšlikumu.

R.Zīle

. 133.priekšlikums nav balsojams, jo tas jau ir nobalsots saistībā ar 126.priekšlikumu. Un mēs noraidām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk!

R.Zīle

. Tālāk, godātie kolēģi, ir nepieciešams atgriezties pie 1.lappuses likumprojekta un iziet pirmos priekšlikumus teksta tabulas sakārtojumā. Tātad pats 1.priekšlikums faktiski ir atbalstāms tajā ziņā, ka mēs varētu nosaukt šodien sabalsotos skaitļus un ierakstīt tos attiecīgi 1., 2. un 6.pantā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle

. Līdzīga doma ir arī 2.priekšlikumā, iesaka priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle

. 3.priekšlikumā ir... Godātie kolēģi, man tagad liekas, ka mēs šo priekšlikumu vairs nevaram atbalstīt, jo mēs esam balsojuši pretēji.

Sēdes vadītājs.

Tātad neatbalstām. Jāatgriežas pie pirmā lasījuma redakcijas.

R.Zīle

. Viņš nav atbalstīts saskaņā ar mūsu balsojumiem tabulās.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. Par 5.priekšlikumu komisijā bija — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 6.priekšlikums. Nē, es negribētu piekrist, ka mums 5. priekšlikums ir atbalstīts un 6. — neatbalstīts, godātie kolēģi, jo tie ir abi par vienu tēmu. Jā, mēs balsojām pret 7.priekšlikumu pēc būtības, tā ir taisnība, bet es nezinu vai mums nevajadzētu izteikt viedokli, balsojot par 5.un 6.priekšlikumiem, tie tomēr ir atšķirīgi vai arī saskan ar nobalsoto skaitlisko summu. Vajag balsot 5. un vajag balsot 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Es aicinātu nobalsot par 6.priekšlikumu, kurš nosaka šo kopējo summu un arī principus, un uz šo principu pamata Kabinets varēs sastādīt sadalījumu par pašvaldībām, kā šī summa sadalās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs neviens peteicies nav. Lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Man ir grūti runāt komisijas vārdā, jo, kā jūs redzat, komisijas viedoklis abos gadījumos bija — neatbalstīt. Ņemot vērā pašlaik nobalsoto situāciju, manuprāt, vieglāk ir nobalsot un juridiski precīzāk būtu nobalsot 5.priekšlikumu, nevis 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5. — deputātes Počas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 32, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam par 6. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 11, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle

. 7.priekšlikums tātad arī nav balsojams. 8.priekšlikums ir iestrādāts 9.priekšlikumā, kuru lūgums atbalstīt, jo mēs acīmredzot arī, ja mani atmiņa neviļ, tā arī esam nobalsojuši par šo summu.

Sēdes vadītājs.

Par 8.un 9.priekšlikumu vai ir iebildumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 10.priekšlikums ir iestrādāts 11.priekšlikumā, un man būtu lūgums Tautas partijas frakcijai neuzturēt savu priekšlikumu, jo 11.priekšlikumā ir izteikta šī doma.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Tautas partija noņems 10.priekšlikumu par labu 11. — finansu ministra Zīles kunga priekšlikumam, kurš vienkārši ir precīzāks juridiski, bet mēs gribējām vienkārši paskaidrot, ko tas nozīmē un ko nozīmē šī Zīles kunga priekšlikuma atbalstīšana. Proti, ka tā daļa attiecībā uz kompensācijas sertifikātu dzēšanu politiski represētajām personām, kas šogad no šiem līdzekļiem ir paredzēti budžetā, tā, kas netiks izmantota, jo šobrīd uz doto brīdi ir izmantoti aptuveni 300 tūkstoši, ka šī daļa, tie, kas nepaspēs šogad dzēst šos līdzekļus, varēs šos privatizācijas sertifikātus dzēst nākamā gada sākumā un izmantot šos līdzekļus nākamā gadā kā pastāvīgu apropriāciju budžetā. Tātad tas ir labvēlīgs priekšlikums politiski represētām personām.

Sēdes vadītājs.

Tātad 10.priekšlikums tiek noņemts. Par 11. — finansu ministra Zīles priekšlikumu — iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

R.Zīle

(TB/LNNK). 12.priekšlikumu man būtu lūgums atbalstīt Budžeta un finansu komisijas redakcijā, principā vakar tika šī redakcija arī radīta, protams, ņemot vērā 12.priekšlikuma iesniedzēja viedokli.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Tātad 25. pants tiešām tika radīts arī ar mūsu tekstu, kā šī summa ir izmantojama, bet šis priekšlikums ir nedaudz savādāks, šeit tiek pielietota tā pati formula par pastāvīgo apropriāciju, ka šī apropriācija pāriet arī nākošajā gadā, ja šogad to nepaspēj izmaksāt. Un šīs bija summas par 3,2 miljoniem, ko mēs iebalsojām zemniekiem kompensāciju, un jautājums ir, vai valdība spēs to mēneša laikā izmaksāt? Un šeit nav klāt pašreizējais zemkopības ministrs, bet šis nav pretrunā. Šie abi priekšlikumi nav pretrunā, tie viens otru papildina, un tā kā man nav pilnīgas pārliecības, ka valdība spēs tomēr to īsā laikā izmantot, es gribētu, ka arī janvārī šī summa ir izmaksājama, jo tā ir vienreizēji izmaksājama, vienkārši arī valdībai nebūs tik saspringts režīms, jo abi priekšlikumi nav savstarpēji pretrunā. Runa ir par to, kāda metode, mūsu priekšlikumam nosaka pastāvīgu apropriāciju, kas nebeidzās ar šī gada 24.decembri.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūs uzturat balsojumu par savas frakcijas priekšlikumu. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, apzinoties to, ka tagad ir novembra beigas, ka tiešām šis likums varētu stāties spēkā 8.decembrī, ir bažas par šo pozīciju. Bet mēs vakar uzklausījām Zemkopības ministrijas valsts sekretāru, ir Zemkopības ministrijai plāns, kādā veidā šo pasākumu realizēt, tātad šīs subsīdijas zemniekiem realizēt šogad. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs neapšaubīja to, ka tas ir izdarāms. Man negribētos Budžeta un finansu komisijas vārdā, mēs to varam teikt pilnīgi droši, mēs diskutējām, mums negribās radīt precedentus, kas ir principā pretī Budžeta un finansu valdības likumam, kad pamatbudžeta apropriācijas tiek pārnestas uz nākošo gadu. Jā, mums ir bijuši daži precedenti — kā Satversmes tiesas lēmums par reabilitētiem pilsoņiem, un viņu kompensācijām, bet mums nevajadzētu piekopt šādu pašu politiku attiecībā uz citām apropriācijām, jo tādā gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad mūsu visos nobalsotajos priekšlikumos, kuri nav apgūstami šogad naudā līdz 31.decembrim, būtu jāpagarina uz nākošo gadu. Nu, es tomēr aicinātu 12.priekšlikumu neatbalstīt, Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 12. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu — papildināt likumu ar 25.pantu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 36, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu vai ir kādi iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle

. 13. priekšlikums. Komisijā viedoklis nav izteikts. Es varētu lūgt precizēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultantam, vai tas ir balsojams vai nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

R.Zīle

. Godātie kolēģi! 8.pielikums, ir lūgums budžeta likuma 8.pielikumu atbalstīt minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

14.priekšlikums ir iestrādāts nākošajā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 15. Lūgums atbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija.

R.Zīle

. 16.priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

R.Zīle

. 17.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

R.Zīle

. 18.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle

. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par likumu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Pirms turpinam izskatīt tālāk darba kārtību, Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: turpināt 26.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (No zāles: "Nav!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums sadaļā "Priekšlikumi par 6.Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu" ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"". Saskaņā ar Kārtības ruļļa nosacījumiem mums vispirms ir jālemj par šā likuma tālākās izskatīšanas atbalstīšanu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumu ierosina skatīt tālāk. Ja mēs to atbalstīsim, tad tas nozīmē, ka šis likums būs atbalstīts pirmajā lasījumā.

Vai kāds vēlas debatēt par šo jautājumu? Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Tālākā secība ir šāda. Mums ir jālemj par to, kura komisija būs atbildīgā komisija. Kādi lūdzu būtu priekšlikumi? (No zāles: "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.") Vai ir vēl kādas citas komisijas, kurām būtu nododams šis likumprojekts izskatīšanai? Nav. Deputāti neiebilst. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Anna Seile. Lūdzu!

A. Seile

(TB/LNNK). Iesaku Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Augu aizsardzības likums" . Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija ierosina arī šo likumprojektu skatīt tālāk. Tā kā debatēs neviens pieteicies nav, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Augu aizsardzības likums" tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 4. Par atbildīgo komisiju. Kārlis Leiškalns. Lūdzu! (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Pirmajā lasījumā jāziņo par likumprojektu!")

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Augsti godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Varbūt bija jāsaka otrādi. Šeit es, protams, aicinu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai, bet man ir vēl viena problēma. Es gribu komisijas vārdā aicināt par steidzamību šim likumam.

Sēdes vadītājs.

Mēs esam jau nobalsojuši par šā likuma virzīšanu tālāk, tā kā tas ir atbilstoši pirmajam lasījumam. Diemžēl to mēs nevaram izskatīt. Mazliet uzmanību, lūdzu! Saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta trešo daļu ir iespējams pēc likumprojekta izskatīšanas turpināšanas ierosināt steidzamību. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā, ka šis priekšlikums ir izskatīts, ka šis likumprojekts jau ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet šeit labojumi nav ļoti būtiski, es aicinu šim likumprojektam noteikt steidzamību. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Jūs aicināt komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Jā, protams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Augu aizsardzības likums". Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 4. Steidzamība noteikta. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un otro lasījumu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt 2.decembri un likumprojektu izskatīšanas termiņu 10. decembri. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" . Komisijas vārdā — deputāts Tiesnesis.

A.Tiesnesis

(TP). Cienījamie kolēģi! Vēsture tāda pati. Dokuments nr. 31. Komisijas vārdā lūdzam piešķirt steidzamību likumam.

Sēdes vadītājs.

Vispirms mēs pieņemam lēmumu par turpināšanu un pēc tam par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Par likumprojekta turpināšanu mēs esam lēmuši pozitīvi. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par steidzamības noteikšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu par termiņiem.

A.Tiesnesis.

Mēs piedāvājam termiņu — 10. un 12. decembris izskatīšanai un nedēļas laikā pieteikumi — 2. decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Nākamais ir likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību" . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Acīmredzot es tagad esmu pieteicies ziņojumam par pirmo lasījumu, bet es neiedziļināšos šā likuma tekstā, tikai pateikšu, ka tas ir ļoti nopietns, un vēl jo vairāk nopietns tāpēc, ka tirgus ir jāaizsargā jebkurā gadījumā. Šobrīd Latvijā stāsies spēkā vairāki starptautiski normatīvie akti, un šis likumprojekts ir mēģinājums pielāgoties jaunajai situācijai — aizsargāt tirgu pilnīgi jaunā starptautiskajā situācijā. Neapšaubāmi, es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad Saeimā skatīt tālāk. Tāpat es jūs lūdzu nodot šo likumprojektu atbildīgajai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par steidzamību jūs šajā gadījumā ... Lūdzu! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par iekšējā tirgus aizsardzību" tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts tiks izskatīts. Tālāk par termiņiem.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Lūdzu šim likumprojektam priekšlikumus iesniegt līdz 10.decembrim uz otro lasījumu vēl šajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, turpināt tā izskatīšanu otrajā un trešajā lasījumā. Būtībā šeit runa ir par vienāda statusa noteikšanu politiski represētajiem Baltijas valstīs. Igaunijā un Lietuvā Latvijas pilsoņiem ir tāds pats statuss, mums jānodrošina mūsu valstī tāds pats, kāds ir Igaunijā un Lietuvā.

Otrs. Protams, vienāda attieksme arī pret nacistiskā režīmā cietušajiem. Ļoti lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā un turpināt tālāk! Es atvainojos! Un nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai, jo 5. un 6.Saeimā pie visiem likumprojektiem šī komisija ir strādājusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu par izskatīšanas termiņiem!

A.Seiksts.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts "Par ienākuma nodokli" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es aicinu šo ļoti lielo, ietilpīgo likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeimā paspēja izskatīt divos lasījumos, turpināt šajā Saeimā, lai tas varētu stāties spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Ne ātrāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par ienākuma nodokli" tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Par termiņiem. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz Ziemassvētkiem, līdz 24. decembrim. Tātad atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Iesniegumu termiņš ir 24. decembris. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle.

R.Zīle

(TB/LNNK). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Budžeta un finansu komisija, izskatot šo likumprojektu, uzskatīja, ka tam ir jāpiešķir steidzamība un jāpieņem šajā Saeimā līdz Jaunajam gadam.

Sēdes vadītājs.

Tātad vispirms lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" tālāku izskatīšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts tiks izskatīts tālāk.

Gan komisija, gan desmit deputāti aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu, un balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 2, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

R.Zīle.

Priekšlikums būtu izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā 10. decembrī un priekšlikumus iesniegt līdz 3. decembrim.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi, tā kā Budžeta un finansu komisijā nevienam nebija iebildumu pret šiem grozījumiemm, es aicinātu nobalsot uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, lūdzu!

R.Zīle

(RB/LNNK). Man kā Budžeta un finansu komisijas vadītājam nekas nav zināms tātad par to, ka mēs komisijā nebūtu noteikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņus un arī datumu, kādā es liku priekšā, kurā mēs varētu izskatīt vēl šajā gadā otrajā un galīgajā lasījumā. Es neredzu pamatu steigai, un man kā komisijas vadītājam šajā gadījumā ir iebildumi, jo komisijā tā netika lemts.

Sēdes vadītājs.

Tā kā deputātam ir bijuši iebildumi, mēs nevaram izskatīt šodien. Vai par nosauktajiem termiņiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina turpināt izskatīt likumprojektu "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm". Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Par atbildīgo komisiju un par termiņiem lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Mēs aicinām noteikt par atbildīgo komisiju Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

Dz.Ābiķis.

Un, respektējot Juridiskā biroja lūgumu, ka tas ir komplicēts likumprojekts un ka vēlētos Juridiskajā birojā to vēl rūpīgi izskatīt, lūdzu noteikt trīs nedēļu ilgu termiņu, proti, 18. decembri, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Vispārējās izglītības likums" . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā Saeima, kā jau jūs zināt, pieņēma tā saucamo "jumta" izglītības likumu, un šie turpmākie likumi, kurus arī šodien divus mēs šeit skatām, ir tā saucamie paketes likumi, kuri jāpieņem obligāti, lai tad, kad stāsies spēkā 1. jūnijā Izglītības likums, lai reizē ar to stātos spēkā arī šim tā saucamajam "jumta" likumam pakārtotie likumi. Tāpēc es aicinu turpināt šo likumu izskatīt arī šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Vispārējās izglītības likums" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 3, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu par atbildīgo komisiju un iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis.

Lūdzam noteikt kā atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 11. decembri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts — "Profesionālās izglītības likums" . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Līdzīgi kā iepriekšējo likumprojektu mēs lūdzam arī turpināt izskatīt "Profesionālās izglītības likumu" šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" izskatīšanas turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 2, atturas — 2. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Lūdzu noteikt kā atbildīgo komisiju Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Lūdzam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 11. decembri.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to esam visus šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus izskatījuši. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kamēr mēs gaidām rezultātus, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputātu uzmanībai! Baltijas asambleja Tallinā ir sākusi darbu pirms septiņām minūtēm, tāpēc maksimāli ātri es lūgtu visus sanākt pie lielajām, galvenajām ieejas durvīm šeit lejā, lai tālāk kāptu iekšā autobusā. Tagad... Nu labi... tad piecos...

Sēdes vadītājs.

Tātad ir priekšlikums pulcēties piecos. Paldies! Lūdzu!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāra biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Igors Solovjovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Vilis Krištopans, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Aija Poča, Jevgenija Stalidzāne, Raimonds Pauls, Roberts Jurdžs, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Dzintars Rasnačs, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs.

26. novembra Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.