Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 26.novembra ārkārtas un kārtējās sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija):

Labvakar Latvijas radioklausītāji! Šodien es gribētu ar lielu gandarījumu teikt, ka plenārsēde ir devusi gaidītos rezultātus, kurus gaidīja ne tikai deputāti un jaunā valdība, bet visa Latvijas tauta. Es vēlētos sirsnīgi sveikt V.Krištopanu un izteikt milzīgu gandarījumu par to darbu, ko viņš ir ieguldījis jaunās valdības veidošanā, par viņa izpratni un toleranci, par viņa diplomātiju un milzīgo un atbildīgo ieklausīšanos koalīcijas partneros, viņu domu respektēšanu, kā arī ieklausīšanos tajos priekšlikumos, ko izteica citas partijas, veidojot valdības deklarāciju un valdības nākotnes darbu. Es gribētu izteikt arī gandarījumu šodien par Sociāldemokrātu partijas balsojumu, jo partija pierādīja, ka viņiem rūp Latvijas rītdiena, Latvijas nākotne un nevis tikai klajš populisms, lai izrādītu savu attieksmi par vienu vai otru procesu. Kaut arī sociāldemokrātu pārstāvji nav šodien iekļauti jaunajā valdībā, tomēr viņu darbs un priekšlikumi tiek respektēti, un es domāju, ka nākotnē sadarbība ar sociāldemokrātiem varētu būt ļoti konstruktīva un pozitīva.

Šodien mēs esam apstiprinājuši valdību, kā jau teicu, pārliecinoši ar 59 balsīm par. Un te nevar runāt par īslaicīgu procesu un īslaicīgu mūžu valdībai, jo šis ir stabils un pārliecinošs balsojums. Tātad valdībai ir normāls process, normāls sākumposms attīstīties un strādāt tālāk.

Nākamais jautājums šodien bija budžeta grozījumu izskatīšana. Te jāpiebilst, ka no vairāk nekā 130 priekšlikumiem, kuri šodien tika izskatīti Saeimas plenārsēdē vairāku stundu garumā, neteiksim, ka tas bija viegli un neteiksim arī, ka bija viegli balsot pret tiem grozījumiem, kurus neatbalstīja ne valdība, ne Budžeta komisija. Jo mēs saprotam, ka katrs priekšlikums un katra rūpe bija pamatota, jo nauda gan skolām, gan bērnunamiem, gan kultūras iestādēm ir ļoti nepieciešama, un diemžēl mūsu valstī vēl šobrīd nav tik daudz iespēju palīdzēt visiem. Taču es vēlētos teikt saviem kolēģiem deputātiem un arī tiem cilvēkiem, kuri veido šos budžeta grozījumus, ka, nākamā gada budžetu apspriežot, vajadzētu savlaicīgi skatīties tos priekšlikumus, kuri ir primārie un tos priekšlikumus, kuri ir visvairāk nepieciešami, jo šajā gadījumā mums jārēķinās ar to, ka Latvijas budžets ir tik liels un Latvijas naudas ir tik daudz, cik tās ir, lai neveidotu tādu klaju partiju populismu, kā šodien dažbrīd to redzējām. Es gribētu aicināt kolēģus — skatīsimies pēc Latvijas reālām iespējām un nemaldināsim savus vēlētājus, bet rīkosimies tā, kā mums šobrīd prasa valsts intereses. Paldies!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija):

Godājamie radioklausītāji! Šodien bija smaga diena Saeimā, es domāju, ka liela daļa no jums arī sekoja rūpīgi līdzi. Sociāldemokrātu priekšlikums bija vispirms piedāvāt Saeimas deputātiem tā vai citādi balsot par katru ministru atsevišķi, jo šādu iespēju no mūsu viedokļa paredz gan Satversme, gan arī Saeimas Kārtības rullis. Tādā veidā izsakām savu politisko simpātiju vai antipātiju pret noteiktu ministru kandidātiem un arī savu viedokli par šo ministru profesionalitāti. Šajā balsojumā tā vai citādi izrādījās, ka opozīcija dažādu apsvērumu dēļ nav vienota. Sociāldemokrāti un Tautas partija šajā gadījumā nobalsoja vienādi, bet rezultāts bija tieši tāds, arī sociāldemokrātiem bija doma to izteikt plenārsēdē — ja opozīcija nav vienota, tad neapšaubāmi ir likumsakarīga mazākumvaldības apstiprināšana.

Es vēl gribētu uzsvērt — ir arī tāda situācija, ka mēs uzskatām, ka, ja pašreiz "Latvijas ceļš" netiktu apstiprināts, tad neapšaubāmi, ņemot vērā to, ka Guntis Ulmanis ir atzinis, ka viņš nedaudz lobē Tautas partiju, tad arī piedāvājumu būtu saņēmusi Tautas partija. No mūsu redzes viedokļa tai būtu apmēram tādas pašas, varbūt pat sliktākas, izredzes izveidot šādu valdību, diez vai tā izveidotu vairākumvaldību. Nākamais solis būtu "Tēvzemei un Brīvībai". Es domāju, bez sociāldemokrātu atbalsta viņi tik tiešām to nevēlas, un viņi arī nespētu izveidot šo valdību. Tātad izveidotos strupceļš, kura rezultātā būtu nepārtraukta varas paralīze, un tāpēc mēs uzskatām, ka labāk būtu ciešama valdība, ja nav alternatīvas, nekā nepārtraukta Ministru kabineta krīze, kas tā vai citādi veicinātu situāciju, ka Latvijā sāktos zināma konfrontācija starp Saeimu un Valsts prezidentu. Varbūt, ka Valsts prezidents sāktu runāt pēc šīm daudzkārtējām caurkritušām valdībām par Saeimas atlaišanu, savukārt Saeima varbūt gribētu Valsts prezidentu priekšlaicīgi atcelt no amata, un es domāju, ka tas nebūtu tas labākais, kā mums rādīt politiķu savstarpējo attiecību lietas tautai tādā diezgan nepatīkamā griezumā.

Un tāpēc mēs izšķīrāmies pēc visas šīs iepriekšējās lietas atbalstīt to valdību, kura pašreiz ir reāla, jo alternatīvas, kā pierādīja iepriekšējās Saeimas balsojums, diemžēl patlaban nav. Es negribētu teikt, ka sociāldemokrātiem bija viegli to izdarīt, jo sociāldemokrātu pārstāvju nekādā veidā nav valdībā. Tajā pašā laikā es gribētu uzsvērt, ka programmatiskās prasībās mūsu prasības ir tikai daļēji ietvertas. Bet mēs katrā ziņā uzskatām, ka mēs šīs prasības nekur pagultē neesam nolikuši un arī turpmāk izvirzīsim priekšplānā. Tātad, tās būs par minimālo algu, par vidējo vecuma pensiju, par darba samaksas jautājumiem tiem cilvēkiem, kuri pēc pilnas darba nedēļas nesaņem pat iztikas minimumu. Es domāju, ka šie jautājumi šīs Saeimas laikā ir jāatrisina, citādi Igaunija un Lietuva šajos sociālajos standartos, kas Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi nozīmīgi, mūs sen jau apsteigušas. Un, ja mēs gribam tomēr runāt par virzību uz Eiropas Savienību un dalību NATO, tad mums tas tā vai citādi ir jādara.

Tātad summējot es gribētu pateikt tā, ka sociāldemokrāti izšķīrās par ķeizargriezienu šai valdībai — mēs nemīlam abortus.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Arī man, runājot savas frakcijas vārdā, jāizsaka gandarījums par pirmo nopietno plenārsēdes dienu. Šodien tiešām tika izlemti divi ļoti būtiski jautājumi. Tie ir — valdības balsojums un punkta pielikšana 1998.gada budžetam, kā tos sauc — grozījumi, kas ir parasti gada beigās.

Ja runājam par valdību, tad, protams, ir parādījušies jauni akcenti Latvijas politikā, un šie akcenti parāda to, ka divas partijas vai viena partija un koalīcija neatbalsta principu, ka tagad vajadzētu būt vairākuma valdībai. Viena ir Tautas partija, otra ir, nosacīti sauksim to par koalīciju, Tautas saskaņas partija, kas nebalsoja par šo valdību, tātad ņemiet to vērā, tie ir Jurkāna kunga pārstāvētie politiskie spēki un Šķēles kunga pārstāvētie politiskie spēki, kas šo valdību neatbalsta. Tas liecina tikai par to, ka gan vieni, gan otri neatbalsta vairākuma valdību, lai gan tas būtu ļoti svarīgi šobrīd mums pirms lēmuma, kas tiks pieņemts Vīnē sakarā ar sarunām par mūsu uzņemšanu Eiropas Savienībā un, protams, arī vispār saistībā ar mūsu valdības stabilitāti nākotnē. Es paredzu šai valdībai, protams, ļoti smagas dienas, ja šie divi minētie politiskie spēki mēģinās kaut kādā veidā, varbūt Latvijai nelabvēlīgā, sev labvēlīgā, savai valstij nelabvēlīgā virzienā šo valdību ietekmēt.

Ja runājam par otru notikumu, par 1998.gada budžetu, tad, protams, man kā bijušajam tieslietu ministram ir jāizsaka gandarījums par to, ka beidzot tika akceptēts arī tiesnešu un prokuroru algu paaugstinājums.

Un visbeidzot, jāsaka, ka kopumā man tomēr ir gandarījums par visiem politiskajiem spēkiem, kas ir šajā Saeimā, jo no tā procesa kas bija iepriekšējā — 6.Saeimā, no tā parlamentārismu diskreditējošā procesa ir palicis ļoti, ļoti maz. Un es domāju, ka tur nevajag ne kvēpināt kadiķus, ne arī laist melnus kaķus. Es domāju, ka tur ir vajadzīga tikai šo cilvēku labā griba. Paldies!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija):

Labvakar! Šodienas valdības balsojums bija ļoti īpatnējs tanī ziņā, ka pirmo reizi mums ir valdība, ko atbalsta sociāldemokrāti. Valdības balsojums īstenībā nozīmē to, ka sociāldemokrāti uzņemas atbildību par to, ko darīs šī valdība. Protams, būs interesanti redzēt, kāda būs šī valdība ar sociāldemokrātu līdzdalību, jo sociāldemokrāti nobalsoja par valdību.

Otrs, protams, kas mūs pārsteidza balsojumā, ir Tautas saskaņas partijas nepiedalīšanās balsojumā, un tā nav, kā "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas pārstāvis traktēja. Tas īstenībā ir valdības atbalsts, samazinot kvorumu. Protams, tas bija pārsteigums, un, protams, vislielākais pārsteigums — kas ir kopējs Tautas saskaņas partijai un "Tēvzemei". Jo samazinot kvorumu, tas bija faktiski atbalsts valdībai, un tika ļauts apstiprināt šo valdību pat ar mazākumu. Jo pat sociāldemokrāti nebūtu izšķīrušies. Tas bija šodien ļoti īpatnēji. Saka, ka politika ir otrā senākā profesija. Manuprāt, tas, kas notika šodien, bija vairāk līdzīgs pirmajai profesijai.

Ja runājam par budžetu, tad katra partija realizē savas prioritātes, vai tā ir pozīcijā vai opozīcijā. Un Tautas partija nav opozīcijā. Tautas partija ir pozīcijā pret visu to, kas notiks nelabs vai neatbalstāms, un visu konstruktīvo mēs atbalstīsim. Budžetā mēs atbalstījām visvairāk priekšlikumu. Pamatpriekšlikumu, par ko mums ir gandarījums, ko Saeima atbalstīja — 3 miljoni zemniekiem kompensācijai par rudens sējumiem, 24 lati — par kviešu hektāru, 27 — par rudzu hektāru. Protams, ir bažas, vai zemkopības ministrs, kurš šobrīd ir Krištopana kungs, spēs šīs subsīdijas izmaksāt.

Otrā lieta, kuru mēs atbalstījām un iesniedzām no Tautas partijas, ir 605 tūkstoši latu internātskolām visos 26 rajonos, tam minimumam, kas ir vajadzīgs, lai cienīgi sagaidītu jauno gadu. Visas internātskolas valstī saņems šo palīdzību, pateicoties tam, ka mēs iesniedzām priekšlikumu, pateicoties arī tam, ka citas frakcijas, arī sociāldemokrāti, atbalstīja šo priekšlikumu.

Trešais būtiskākais priekšlikums bija tiesnešu algas, ko iesniedza vēl citas komisijas un arī deputāti, arī tiesnešu algas ir palielinātas.

Ceturtā lieta — pašvaldībām. Īpašuma nodokļa kompensācija, kas bija paredzēta pašvaldību izlīdzināšanas likumā — četri ar pusi miljonu.

Protams, ir arī viena nelaba lieta, vienīgais likumprojekts, ko šodien ar vienas balss pārsvaru nenodeva izskatīšanai, bija Pašvaldību izlīdzināšanas likums. Mēs uzskatām, ka, ja pašvaldība pārpilda citus ieņēmumus un kādā punktā neizpilda, tad nevajag kompensēt, jo šobrīd no 4,5 miljoniem 2,5 miljoni aizies Rīgai un Ventspilij. Tātad šodien Tautas partija faktiski visus savus solījumus, visas savas ieceres realizēja budžetā. Tā tas būs arī turpmāk.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Labvakar! Arī es gribētu pievienoties kolēģiem, kas apsveica V.Krištopana kungu ar stāšanos amatā. Partijas vārdā gribu novēlēt veiksmi viņam un visai komandai un strādāt tālāk Latvijas labā un mēģināt Latviju tuvināt Eiropas Savienības standartiem un panākt, lai Latvijā ar katru dienu nostiprinās demokrātija.

Šodien no rīta Tautas saskaņas partijas frakcija pieņēma lēmumu, ka mēs nepiedalāmies balsojumā par valdības apstiprināšanu. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka mēs nevaram atbalstīt valdību, kurā ir "Tēvzemei un Brīvībai", jo šī partija ir mūsu ideoloģiskais pretinieks. Mēs uzskatām, ka šīs partijas darbība ir bremzējošs spēks Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību, un tanī pašā laikā mēs apzinājāmies, ka, ja mēs balsotu pret, mēs tiešām veicinātu to, ka Latvijā iestājas varas krīze, un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, kas būtībā ir mazākais no ļaunumiem.

Kāpēc mēs nevarējām atbalstīt variantu, ka šī Krištopana valdība netiek apstiprināta un ka prezidents uztic šo godu Tautas partijai? Un te mums ir problēma tāda, ka, vērojot Tautas partijas darbību gan pirms vēlēšanām, gan tagad, 7.Saeimas darbības laikā, jāsecina, ka Tautas partija grib pārspēt "dievbijībā" "Tēvzemi un Brīvībai" un tieši šī cenšanās būt vēl radikālākiem par "Tēvzemi un Brīvībai" mums neļauj atbalstīt šo visvairāk pārstāvēto partiju Saeimā. Es ceru, ka kaislības ap valdības veidošanu ir rimušās, es ceru, ka mēs visi tiešām, neskatoties uz partiju piederībām, mēģināsim strādāt Latvijas labā un centīsimies pēc iespējas ātrāk tuvināt Latviju Eiropas Savienības standartiem, Eiropas Savienībai kā tādai, jo tas praktiski ir vienīgais garants šodien, kas garantētu, ka Latvija attīstās kā neatkarīga, demokrātiska valsts. Paldies!

Saeimas preses dienests