• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vējdzirnavu zemē melno brīnumtulpi meklējot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2000., Nr. 148/150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/5178

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes lēmums Nr.7

Par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Vēl šajā numurā

27.04.2000., Nr. 148/150

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vējdzirnavu zemē melno brīnumtulpi meklējot

"Latvijas Vēstneša" ārpolitikas nozares redaktora Jāņa Ūdra vērojumi Nīderlandes Karalistē

Gatavojoties Nīderlandes Karalistes apciemojumam, prātā ienāca senais holandiešu puķkopju sapnis izaudzēt melnu tulpi. Nostāsts, ko dzirdēju vēl bērnībā, šķiet, radies pirms daudziem simtiem gadu. Taču Nīderlandes attīstība pēc Otrā pasaules kara, īpaši beidzamajos desmit gados, bijusi tik strauja, ka ceļā uz Ziemeļjūras karaļvalsti mani pavadīja klusa pārliecība: gan jau arī melno tulpi man Nīderlandē izdosies redzēt un arī mājās pārvest. Jo grūti atrast tādu dzīves jomu, kurā Nīderlande aizvadītā gadsimta beigu cēlienā nebūtu pasaulei nodemonstrējusi sekmīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo attīstību, liekot pārskatīt priekšstatus par lielām un mazām valstīm. Teritorijas ziņā Nīderlande ar 41 526 kvadrātkilometriem aizņemtu tikai divas trešdaļas no Latvijas platības. Taču iedzīvotāju skaita ziņā tā Latviju pārspēj vairāk nekā sešas reizes. Līdz ar to Nīderlandē ir viens no lielākajiem iedzīvotāju blīvumiem pasaulē — vidēji 380 cilvēku uz kvadrātkilometru.

Nīderlandes ekonomiskais brīnums

Kopš deviņdesmito gadu vidus Nīderlandes nacionālais kopprodukts ik gadu pieaudzis par vairāk nekā trim procentiem, stabili pārsniedzot Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo pieaugumu (2,5%). Taču, lai patiešām adekvāti novērtētu šo trīs procentus lielo pieaugumu, jāatceras Nīderlandes tautsaimniecības augstais potenciāls. Ne velti Ludoviks van Uldens, Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī, pirms gada, atbildot uz "Latvijas Vēstneša" vaicājumu, cik sāpīgi viņa valsts izjutusi Krievijas finansu krīzes sekas, paraustīja plecus: "Ko mēs tur varējām izjust, ja Nīderlandes ekonomika ir lielāka par Krievijas ekonomiku?!"

Nīderlandes lielākā priekšrocība ir atrašanās pašā Eiropas sirdī. Līdz ar to Nīderlandes nacionālā kopprodukta lauvas tiesu — 51 procentu — veido pakalpojumi, galvenokārt tirdzniecība un transports. (Roterdamas osta tiek uzskatīta par lielāko pasaulē.) Tālāk nāk bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Piekto daļu nacionālā kopprodukta veido Nīderlandes rūpniecības ražojumi — galvenokārt pārtikas preces un dzērieni, ķīmiskās rūpniecības produkti un metāla izstrādājumi, nafta un minerālmateriāli. Piecus procentus dod celtniecība. Lauksaimniecības produkcija un zivis veido trīs procentus no valsts nacionālā kopprodukta.

Sekmīgā ekonomikas attīstība Nīderlandei ļāva 1999. gada 1. janvārī viegli iekļauties Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMU). Pašlaik Nīderlande ar sešiem procentiem no visa pasaules investīciju kopapjoma ir viena no sešām lielākajām investētājām pasaulē. (ASV pērn piederēja 25 procenti no pasaules investīciju kopapjoma, Apvienotajai Karalistei 12 procenti, Francijai un Vācija katrai pa 8 procentiem un Japānai 7 procenti. Pārējās Eiropas valstis kopā investēja 11 procentus no pasaules investīciju kopapjoma, bet visas jaunattīstības valstis kopā — 14 procentus.)

Paši nīderlandieši, vaicāti par savas valsts ekonomiskā brīnuma noslēpumu, tikai noplāta rokas: darbs, darbs un vēlreiz darbs. Ražošanas pieaugums tikai no 1995. līdz 1998. gadam vien ļāva radīt papildu darbavietas apmēram pusmiljonam cilvēku. Nodarbinātības apjoms Nīderlandē pieauga caurmērā par 2,6 procentiem gadā, tālu pārsniedzot ES vidējo rādītāju (vidēji 0,6 procenti gadā). Bet nepilnos desmit gados (no 1989. līdz 1998.gadam) strādājošo skaits Nīderlandē pieauga par 1,2 miljoniem cilvēku jeb 22 procentiem. Pērn Nīderlandē strādāja 75 procenti no visiem vīriešiem vecumā no piecpadsmit līdz sešdesmit četriem gadiem un gandrīz puse (49%) sieviešu. 30 procenti no visiem iedzīvotājiem pērn strādāja nepilnu darba laiku.

Savukārt budžeta deficīts Nīderlandē 1998. gadā bija tikai 0,7 procenti, kamēr ES kopumā — 1,75 procenti.

Tas viss vedinājis starptautiskos ekonomikas analītiķus runāt par "nīderlandiešu ekonomisko brīnumu". Jo asāk progress izjūtams, atceroties, ka vēl 70 gados Nīderlande cīnījās ar trūkumu, un tūkstošiem nīderlandiešu labākas dzīves meklējumos emigrēja. Vēl astoņdesmitajos gados starptautiskie novērotāji Nīderlandes ekonomiku sauca par "slimu".

Vērtējot Nīderlandes sasniegumus, jāatceras arī tās ārkārtīgi sarežģītie dabas apstākļi — gandrīz ceturtā daļa (24 procenti) valsts sauszemes teritorijas, kurā dzīvo 60 procenti Nīderlandes iedzīvotāju, atrodas zemāk par jūras līmeni. (Pats zemākais Nīderlandes punkts ziemeļaustrumos no Roterdamas atrodas 6,74 metrus zem jūras līmeņa.) Gadu simteņiem nīderlandieši cīnījušies ar jūru, atkarojot tai burtiski katru kvadrātmetru no savas teritorijas. Skrupulozi tiek sargātas piekrastes kāpas, polderu zemes aizsargā desmitiem kilometrus gari dambji. Braucot pa Nīderlandes autostrādēm un šosejām, sākumā ir neierasti vērot upes un kanālus, kas, plūstot mākslīgi uzbērtajos krastos, paceļas virs ceļa līmeņa. Kādā vietā redzēju pat gluži unikālu situāciju — kuteris pa īpaši izbūvētu kanāla tiltu šķērsoja šoseju pār autobraucēju galvām.

 

Melnā tulpe

joprojām sapņos

Vēl ilgi varētu runāt par nīderlandiešu ekonomiskajiem un sociālajiem sasniegumiem, taču izaudzēt melno tulpi nav izdevies pat šajā veiksmīgas attīstības zemē. Jā, esot gan tumši, tumši zilas un tumši, tumši bordo, gandrīz vai melnas tulpes. Taču īsti melna tulpe joprojām palikusi tikai puķu audzētāju sapņos. Tāls, neaizsniedzams ideāls, kas lieku reizi atgādina, ka pilnīgi visu sasniegt cilvēkam laikam gan neizdosies nekad un nekur. Ka cilvēks laikam gan nekad arī nebūs apmierināts ar sasniegto.

Ikdienas sarunās ar nīderlandiešiem nebūt neradās iespaids par vispārēju pārticību. Tāpat kā mēs Latvijā, arī nīderlandieši sūdzējās par dārdzību, par lielajiem nodokļiem. Zemkopji pauda neapmierinātību ar Eiropas Savienības stingrajiem tehniskajiem normatīviem, ko "viņi tur Briselē pieņem, nemaz neiedziļinoties mūsu reālajā situācijā".

Zinot un klusībā salīdzinot abu valstu statistikas datus, klusībā pasmaidījām. Nīderlandiešu vidējā alga ir reizes desmit augstāka nekā Latvijā. Tiesa, arī cenas Nīderlandē ir augstākas, īpaši pārtikai un apģērbam. Augstāki Nīderlandē ir arī nodokļi, taču to lielums pieaug proporcionāli attiecīgās personas ienākumiem. Nīderlandieši joprojām ir taupīgi, dzīvo salīdzinoši mazos dzīvoklīšos. Toties katrā normālā nīderlandiešu ģimenē ir vismaz pāris jaunu, pārsvarā dārgu automašīnu.

Šobrīd nīderlandieši jau izjūt, ka noturēt augsto nodarbinātības līmeni un dzīves standartu ir grūtāk nekā sasniegt. Uzņēmumi sāk savus darbiniekus orientēt uz nepilnu darba slodzi, četru dienu darba nedēļu. Taču šāda pārkārtošanās čaklajiem, labi pelnīt radušajiem nīderlandiešiem nenākas viegli: pat agrais skolas sākšanas vecums bērniem — pieci gadi — esot noteikts tieši tādēļ, lai vecāki var pilnvērtīgāk strādāt un labāk pelnīt.

Liela nozīme Nīderlandes ekonomiskajā uzplaukumā bijusi Eiropas Savienībai — Nīderlande ir viena no šīs ir ietekmīgās organizācijas dibinātājvalstīm. Sarunās ar Nīderlandes Karalistes Ārlietu un Lauksaimniecības ministriju augsta ranga ierēdņiem bijām vienisprātis: bez Eiropas Savienības Nīderlande ne tuvu tik efektīvi nevarētu īstenot savas ģeopolitiskās priekšrocības, un valsts piederība šai ietekmīgajai starptautiskajai organizācijai ir viens no visbūtiskākajiem nīderlandiešu labklājības nodrošināšanas faktoriem.

Būdami Latvijai ģeogrāfiski un vēsturiski tuvi, nīderlandieši labi zina Latvijas likteni un izprot mūsu pašreizējo situāciju. Nīderlande pati pieredzējusi nacistisko okupāciju un labi apzinās valstiskās suverenitātes vērtību. Tāpēc gandrīz visās Latvijas žurnālistu sarunās ar Nīderlandes ārlietu speciālistiem aizvien no jauna dzirdējām apstiprinājumu savai pašu pārliecībai: virzība uz Eiropas Savienību un NATO Latvijai ir vienīgā alternatīva, kā — vēsturiskā perspektīvā — garantēt savu valstisko suverenitāti.

6.JPG (38443 BYTES)

Pasaulslavenā Miera pils Hāgā tika uzcelta tieši Pirmā pasaules kara priekšvakarā

"Jums, latviešiem, nav alternatīvas..."

Un tā izkristalizējās visai skaidra nākotnes aina, pēc kādiem pieciem gadiem, kad Latvija būs kļuvusi pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Mums tad būs jaunas, līdz šim tomēr pilnībā vēl neapzinātas vai neizprastas iespējas. Strauji augs visu iedzīvotāju dzīves līmenis. Taču daudzus saimnieciskos projektus mums vajadzēs pieskaņot kopējiem ES standartiem. Mums vajadzēs arī deleģēt kopīgajai ES vadībai Briselē daļu savas suverenitātes — kā to jau tagad dara pašreizējās ES dalībvalstis. Bet mūsu cilvēki, paši pirms tam referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsojuši, droši vien neapmierināti kurnēs (kā tagad ne viens vien nīderlandietis), ka "tie tur Briselē pieņem pārāk daudz instrukciju un normatīvu, nerēķinoties ar mūsu konkrētajiem apstākļiem". (Vai maz iespējams iztēloties demokrātisku valsti vai valstu savienību, kuras pilsoņi to vien darītu, kā slavētu savus vadītājus?...) Un, tā kurnēdami, mēs, latvieši, droši vien pat nepamanīsim, ka ir izbeigusies agresīvi melīgā propagandas kampaņa pret mūsu valsti. Jo neviens gluži vienkārši vairs nespēs mūsu zemi apdraudēt — ne populistiskos pirmsvēlēšanu lozungos, ne impēriskos militāri stratēģiskos plānos.

Vai patlaban mēs, diskutējot par savas valsts virzību uz Eiropas Savienību, neaizmirstam savu galveno, vissvarīgāko motivāciju un argumentu — Latvijas drošības dimensiju?

"Jums patiešām nav alternatīvas, tieši no drošības apsvērumiem, " mums Hāgā teica ne viens vien pieredzējis Nīderlandes ārlietu speciālists. "Iestājoties Eiropas Savienībā, jūs, protams, deleģēsit daļu savas suverenitātes Briselei, kā to esam izdarījuši arī mēs. Taču jūs no Briseles varēsit arī prasīt. Jūs paši pieņemsit svarīgākos lēmumus, protams, saskaņojot tos ar citu ES dalībvalstu viedokli. Jūs arī paši paudīsit savu viedokli kopīgo ES lēmumu pieņemšanā. Pretējā gadījumā jūsu likteni jūsu vietā atkal lems citi. Bet tādā situācijā jūs jau bijāt. No tās jūs izrāvāties deviņdesmito gadu sākumā, ar savu varonīgo izšķiršanos liekot pasaulei apbrīnā aizturēt elpu."

Turpmāk vēl

Foto: Jānis Ūdris, "LV"

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!