MINISTRIJĀS

Tieslietu ministrijā: — ministre Ingrīda Labucka

Aizvadītajā piektdienā, 27. novembrī, Tiesu pils Zaļajā zālē līdzīgi kā pirms nepilniem trim gadiem Tieslietu ministrijas darbinieki un viesi piedzīvoja vēsturisku brīdi. Šoreiz klātesošo priekšā stājās nupat savas pilnvaras nolikušais tieslietu ministrs jeb eksministrs Dzintars Rasnačs un blakus — jaunā Saeimas apstiprinātā tieslietu ministre Ingrīda Labucka (apakšējā attēlā). Latvijas valsts vēsturē pirmā sieviete šajā amatā.

Atklājot šo notikumu, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups (augšējā attēlā pa kreisi) minēja skaitli — 1701 dienu — laiku, kad Dzintars Rasnačs veica šo svarīgo un visai sarežģīto pienākumu, būdams tieslietu ministrs.

Zemkopības ministrijā:

— Ministru prezidents, ministrs

Vilis Kroštopans

Ministru prezidents un zemkopības ministrs Vilis Krištopans vakar, 30. novembrī, apmeklēja Zemkopības ministriju, kur tikās ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Jāni Lapši un departamentu direktoriem. Tikšanās laikā pārrunāti vairāki jautājumi.

26.novembrī Saeima, izdarot grozījumus šā gada valsts budžetā, zemniekiem piešķīra nedaudz vairāk nekā trīs miljonus latu ārkārtas subsīdijām. Ārkārtas subsīdiju piešķiršana paredzēta graudaugu audzētājiem par apsētajām ziemāju platībām. Tagad ir svarīgi iegūt precīzus datus par apsētajām ziemāju platībām, jo subsīdijas paredzēts sadalīt proporcionāli platību lielumam. Zemniekiem ir jādeklarē apsētās platības, savukārt informācijas savākšanu organizē Lauksaimniecības departaments, bet informācijas pareizību apstiprina attiecīgā rajona pašvaldības. Par nepatiesas informācijas sniegšanu pretendenti zaudē tiesības saņemt subsīdijas trīs gadu garumā. Krištopans atzīmēja, ka pašlaik ir svarīgi operatīvi iegūt precīzu informāciju, lai sekmīgi realizētu Saeimā pieņemtos grozījumus šā gada valsts budžetā.

Tika apspriests arī jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību. Aktīvs darbs tiek veikts cūkgaļas tirgus aizsardzībā. "Baltijas brīvās tirdzniecības līgums ir noslēgts, bet nav veikta tā tālāka attīstība — nav izveidota kopēja Baltijas tirgus robeža, katrai valstij ir savi muitas noteikumi, nav vienādas zemnieku atbalsta politikas visās valstīs. Ir jāveic tirgus aizsardzība, aktīvi jāturpina Baltijas tirgus sakārtošanas," pēc tikšanās ar Zemkopības ministrijas speciālistiem atzina Vilis Krištopans.

Trešdien dodoties uz Zemkopības ministriju, V. Krištopans iecerējis uzsākt deklarācijas izpildes plāna projekta sagatavošanu.

Valdības preses departaments

Iekšlietu ministrijā: — ministrs Roberts Jurdžs

Iekšlietu ministrs piektdien, 27. novembrī, izplatījis savu skatījumu uz savas ministrijas problēmām:

Valdību veidojošās koalīcijas un Saeimas politiskā griba, vienojoties par valdības modeli un to atbalstot parlamenta balsojumā, ir tāda, ka iekšlietu joma šajā laika periodā uzticēta TB/LNNK, bet partijas valde un dome iekšlietu ministra amatam izvirzījusi mani — mediķi, profesionālu politiķi, 7.Saeimas deputātu.

Uzsākot darbu iekšlietu ministra amatā, vispirms izsaku pateicību iepriekšējam iekšlietu ministram Andrejam Krastiņam, kurš, organizējot ārkārtas atestāciju darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, ievērojami uzlabojis profesionālo un valodas zināšanu līmeni iekšlietu sistēmā. Tomēr es turpināšu stingri sekot tam, lai latviešu valodas lietošana kļūtu nepieciešama un obligāta visā iekšlietu sistēmā un tās reģionālajās struktūrvienībās.

Viens no pirmajiem šā brīža darbiem man būs ministrijas nākamā gada budžeta aizstāvēšana, lai tās dienesti varētu sekmīgi pildīt savas funkcijas un darbinieki nākamgad nesaņemtu mazāku algu nekā tagad.

Mans galvenais uzdevums, vadot Iekšlietu ministriju, būs īstenot tos mērķus, kas noteikti Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā "Iekšlietas". Īsumā tie ir šādi:

• Izstrādāt Iekšlietu ministrijas un tās dienestu darbības un attīstības programmu turpmākajiem četriem gadiem.

• Nepieļaut nekāda veida ekstrēmisma izpausmes un uzlabot Drošības policijas darbu tā apkarošanā.

• Turpināt darbu Krīzes vadības centra darbības pilnveidošanā.

• Izstrādāt visaptverošu iedzīvotāju drošības sistēmu, kas nodrošinās profesionālo dienestu saskaņotu darbību ārkārtas situācijās.

• Noteikt precīzu pienākumu un atbildības sadali starp Valsts policiju un pašvaldību policiju, vienlaikus izstrādājot šo vienību sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu iedzīvotāju personisko drošību un īpašuma aizsardzību.

• Uzlabot policijas sadarbību ar iedzīvotājiem un reorganizēt kārtības policiju pilsētās.

• Uzlabot smago un vardarbīgo noziegumu, īpaši organizētās noziedzības un noziegumu, kas saistīti ar narkotikām, apzināšanu, ierobežošanu, apkarošanu un izdarīto noziegumu reģistrāciju un atklāšanu.

• Būtiski uzlabot policijas apgādi ar mūsdienīgiem noziegumu atklāšanas operatīvi tehniskajiem līdzekļiem un modernu ekipējumu, apmācot policistus to izmantošanai un nodrošinot tiem lielāku atalgojumu.

• Ar operatīvās darbības metodēm uzlabot korupcijas apkarošanu publisko amatpersonu vidū, pastiprināt cīņu pret valsts mantas izšķērdēšanu un kontrabandu, audio, video un datorprogrammu pirātismu.

• Piemērot bargus sodus par transporta avāriju izraisīšanu, sevišķi alkohola reibumā, un aizbraukšanu no notikuma vietas.

• Īpašu vērību veltīt valsts austrumu robežas izbūvei un nostiprinašanai, veicināt sadarbību ar Igaunijas un Lietuvas robežsargiem, turpinot darbu kopīgu robežkontroles un pārejas punktu izveidē. Uzlabot Robežsardzes sadarbību ar Valsts policiju, Drošības policiju un Zemessardzi pierobežas rajonos, lai apkarotu kontrabandas preču plūsmu un zagto automašīnu nelegālo tranzītu, nepieļautu nelegālo imigrantu iekļūšanu valstī.

• Pabeigt Bēgļu centra izveidi un tā personāla apmācību, piesaistot starptautisko institūciju atbalstu un finanses.

Manā uzmanības lokā būs Valsts policijas un citu ministrijas dienestu reģionālo struktūrvienību darbinieku sociālās un darba problēmas, materiāli tehniskais nodrošinājums, lai nebūtu tā, ka visu jauno saņem rīdzinieki, bet lauku inspektoram labākajā gadījumā jābraukā ar sagrabējušu žiguli.

Lēmumu par konkrētu reformu īstenošanu iekšlietu sistēmā es pieņemšu tikai tad, kad būšu iepazinies ar ministrijas centrālā aparāta un dienestu darbu un problēmām.

Kā svarīgu sastāvdaļu savā turpmākajā darbībā es saredzu vēl ciešākas sadarbības iespējas ar presi un sabiedrību, veidojot iekšlietu darbinieku, īpaši Valsts policijas, pozitīvo tēlu, turpinot un padziļinot aizsākto sadarbību ar skolām, nevalstiskajām organizācijām un vietējām pašvaldībām. Uz turpmāko sadarbību un atbalstu aicinu arī IeM Sabiedrības konsultatīvo padomi.

Pret tiem, kuri nespēs vai nevēlēsies izprast šos uzdevumus, neievēros dienesta disciplīnu, profesionālās ētikas normas vai pārkāps likumu, būdami iekšlietu sistēmas darbinieki, mana rīcība būs asa un nesaudzīga neatkarīgi no darbinieka ieņemamā amata un dienesta pakāpes.

Šī ir daļa no prioritārajiem virzieniem, kuru īstenošanai es mēģināšu koncentrēt un vadīt Iekšlietu ministrijas un tās dienestu darbu. Ceru uz ministrijas centrālā aparāta un visu iekšlietu sistēmas darbinieku izpratni par valdības izvirzītajiem mērķiem un atbalstu to īstenošanā.

Iekšlietu ministrijas

Preses un sabiedrisko attiecību departaments