MINISTRIJĀS

Tieslietu ministrijā:

— ministre Ingrīda Labucka

Turpinājums no 1.lpp.

Tāpēc bijušajam ministram jāpateicas par to, ka pašlaik Tieslietu ministrijas loma valsts dzīvē kļuvusi nozīmīgāka un tā ir viena no svarīgākajām citu ministriju vidū.

— Ministrs strādāja ar lielu atdevi, veica lielu darbu, tāpēc arī redzami rezultāti, — teica A.Maldups un pauda cerību, ka Dzintars Rasnačs, strādājot Saeimā, arī turpmāk nezaudēs saikni ar ministrijas kolektīvu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns nāca ar ziediem un pateicības vārdiem gan Dzintaram Rasnačam, gan jaunajai ministrei Ingrīdai Labuckai, kuru pazīstot kopīgajās darba gaitās. Viņš izteica cerību, ka iepriekšējā ministra laikā iesāktās reformas tiks turpinātas, jaunā ministre strādās koleģiāli, ar iejūtību un izpratni. Turklāt Ingrīdai Labuckai ir jau krietna juridiskā darba pieredze.

Ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš sacīja, ka tā ir unikāla iespēja — Tiesu pilī kopā redzēt abus šos cilvēkus. Viņš bija gandarīts, ka Tieslietu ministrija nostiprinājusies un ir viena no vadošajām ministrijām, kas mērķtiecīgi sadarbojas ar citām institūcijām, to skaitā Ģenerālprokuratūru. J.Skrastiņš pasniedza Dzintaram Rasnačam Ģenerālprokuratūras pateicības rakstu par nesavtīgu darbu un piemiņas velti. Ģenerālprokurors novēlēja jaunajai ministrei strādāt tikpat koleģiāli, kā to darīja iepriekšējais ministrs, un darbu vēl pilnveidot.

— Var likties, ka ministrijas darbs ir tāds kā piliens jūrā, bet no pilieniem taču veidojas jūra, tāpēc tās devums sabiedrībai un valstij ir nozīmīgs, — Dzintara Rasnača un ministrijas paveikto atzinīgi vērtēja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks.

Ar ziediem un laba vēlējumiem gan eksministram Dzintaram Rasnačam, gan tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai todien nāca daudzi ministrijas pārraudzībā un pārziņā esošo iestāžu vadītāji vai to pārstāvji. Vairāki minēja konkrētus darbus, kas veikti šajos nepilnajos trīs gados. Piemēram, Valsts arhīvs ieguvis jaunas telpas, un tas devis iespēju pērn vien dokumentēšanas jomā paveikt tikpat, cik izdarīts no pēckara gadiem līdz 1991. gadam. Līdzīgi panākumi ir Zemes dienesta un citu iestāžu darbā, kur sava loma bijusi Tieslietu ministrijai un tās līdzšinējam ministram.

Savā uzrunā, pateicoties klātesošajiem un arī citiem par atbalstu darbā, Dzintars Rasnačs atcerējās savu pirmo iepazīšanos ar ministrijas darbiniekiem. Toreiz viņš te stāvējis ar iepriekšējo tieslietu ministru Romānu Apsīti un bijis uztraucies, kā spēs veikt šos atbildīgos uzdevumus. Protams, darba gaitā bijuši dažādi brīži, arī sarūgtinājums, ne visiem patikusi ministra rīcība.

— Taču domāju, ka vislielākais gandarījums šodien ir dzirdēt vārdus, ka šajos gados izdevies nedaudz augstāk pacelt Tieslietu ministrijas lomu, — teica Dz.Rasnačs. Viņš piebilda, ka nav jākautrējas prasīt padomu no speciālistiem, saviem padomniekiem, ja kādā jomā trūkst zināšanu vai pieredzes. Galvenais ir veidot komandu, ar ko strādāt kopā.

— Tagad pazīstu daudzus Eiropas valstu tieslietu ministrus, mūs saista konkrēti darbi, un man nav jākaunas par šeit nostrādātajiem gadiem. Gribu novēlēt jaunajai ministrei strādāt labāk, paveikt vairāk. Galvenais, lai sistēma turpinātu darboties, — nobeigumā vēlēja Dz.Rasnačs.

Ingrīda Labucka savukārt pateicās par laba vēlējumiem, sirsnīgo attieksmi un uzsvēra, ka viens jau nav karotājs. Viņa pauda cerību, ka Tieslietu ministrija turpinās iestrādes likumdošanā, darīs visu iespējamo, lai Tieslietu ministrija kļūtu par nozīmīgāko ministriju valstī.

— Ceru uz jūsu sapratni, palīdzību. Paldies arī ģenerālprokuroram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un citiem par mudinājumu uz tālāku auglīgu sadarbību, — teica I.Labucka.

Svinīgā pasākuma nobeigumā Tieslietu ministrijas darbinieki un viesi kļuva par aculieciniekiem vēl vienam saviļņojošam brīdim — Tiesu pils otrajā stāvā, kur izvietota neatkarīgās Latvijas tieslietu ministru portretu galerija, tika svinīgi pielikta vēl viena ministra — līdz šim gados jaunākā ministra — Dzintara Rasnača fotogrāfija. Tā turpinās vēl kāda laba tradīcija mūsu valsts vēsturē.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Paldies iepriekšējam ministram Dzintaram Rasnačam sakot un veiksmi jaunajai ministrei Ingrīdai Labuckai vēlot — Valsts ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš…

…un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns

Ekonomikas ministrijā: — ministrs Ainārs Šlesers

Ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers 30.novembrī un 1.decembrī piedalās Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministru sanāksmē Stavangerā, Norvēģijā, kas notiek pēc Norvēģijas enerģētikas ministres Maritas Anstrades iniciatīvas. Ministri apspriež sadarbības iespējas energoapgādē Baltijas jūras reģionā, sevišķi gāzes un elektroenerģijas apgādē.

Mūsu minstrs Ainārs Šlesers šodien, 1.decembrī, sagatavojies konferenci informēt:

Jūsu ekselences,

cienītās dāmas, godātie kungi!

Man ir lieks prieks šodien būt šeit un esmu pagodināts par iespēju izteikties šajā Baltijas jūras valstīm tik svarīgajā pasākumā.

Šī Baltijas jūras valstu par enerģētiku atbildīgo ministru sanāksme ir īpašs notikums, kas atšķiras no citiem starptautiskiem pasākumiem tā iemesla dēļ, ka tikšanās dalībnieki vārda tiešā nozīmē ir kaimiņi. Mēs apdzīvojam vienu reģionu, un tas nozīmē, ka vienas valsts attīstība vistiešākajā veidā ietekmē blakus valstis, bet vienas valsts problēmas rada problēmas arī kaimiņiem.

Mēs visi esam to sapratuši. Par to, cik svarīga mūsu valstīm ir sadarbība enerģētikas sektorā, varējām pārliecināties Baltijas jūras valstu vadītāju tikšanās reizē Rīgā 1998.gada 22.—23.janvārī. Tāpēc šīs tikšanās dalībnieki piekrita Norvēģijas premjerministres Bondevikas kundzes aicinājumam organizēt Baltijas jūras valstu par enerģētiku atbildīgo ministru tikšanos Norvēģijā, kur varētu apspriest sadarbības tālākās iespējas. Un nu mēs visi esam šeit.

Manuprāt, Baltijas jūras reģions ir viens no reģioniem, kurš varētu gūt visvairāk iespēju jaunās Eiropas veidošanās procesā. Mūsu veiksmīgas darbības gadījumā tas varētu kļūt par visātrākās attīstības reģionu.

Ir pilnīgi skaidrs, ka viens no stabilas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir nopietni uzlabojumi Baltijas valstu enerģētikas transporta un telekomunikāciju infrastruktūrā.

Viens no interesantākajiem projektiem ir t.s. "Baltijas loka" projekts, kura mērķis ir pakāpeniski attīstīt atvērtu elektroenerģijas tirgu starp Baltijas jūras valstīm. Latviju šis projekts visvairāk interesē no apgādes drošības viedokļa, jo Latvija ir atkarīga no elektroenerģijas importa no kaimiņvalstīm — Lietuvas, Krievijas un Igaunijas. Mēs jau no paša sākuma aktīvi iesaistījāmies projekta izstrādē un patreiz aktīvi darbojamies izveidotajā komitejā "Baltrel".

Tomēr gribu uzsvērt, ka šādu projektu realizācija parasti ir grūta un ilgstoša, jo jārisina ne tikai tehniska, ekonomiska un finansiāla rakstura problēmas, bet jāpanāk vienošanās arī politiskā līmenī.

Otrs projekts, kuru gribētu pieminēt šajā tikšanās reizē, ir Ziemeļu gāzes pārvades tīkla programma, kuras pilnais nosaukums ir "Norvēģija—Dānija—Zviedrija—Somija—Krievija—Baltijas valstis; gāzes pārvades tīklu saslēgšana ar nolūku izveidot integrētu gāzes pārvades tīklu.

Šis projekts mūs interesē divu iemeslu dēļ, un pirmais no tiem atkal ir apgādes drošības palielināšana.

Pētījumi rāda, ka vinš no reālākajiem projektiem, kuru varētu veikt iepriekšminētās programmas ietvaros ir zemūdens cauruļvada izbūve no Somijas uz Igauniju. Tādējādi Ziemeļeiropas gāzes apgādes infrastruktūrai būs iespējams pieslēgt arī Baltijas gāzes tirgu, bet Zviedrijas un Somijas tirgi varētu izmantot Latvijas pazemes gāzes krātuvju iespējas. Tas arī ir otrs mūsu ieinteresētības iemesls šajā programmā.

Inčukalna pazemes gāzes krātuve pašlaik ir vienīgais gāzes apgādes drošības garants Baltijā, jo spēj nosegt gāzes gada patēriņu visās 3 Baltijas valstīs. Pastāv iespēja tālāk attīstīt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi vai izbūvet jaunas krātuves, jo Latvijas rīcībā ir unikāli pazemes ģeoloģiskie formējumi pazemes gāzes krātuvju izbūvei, kuru darba tilpums spētu nosegt slodžu svārstības visā Eiropas gāzes tirgū.

Kā Jūs jau zināt, Eiropas komisija šo programmu ir iekļāvusi atbalstāmo projektu sarakstā, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments un padome. Tas ļauj cerēt, ka milzīgo kapitālieguldījumu jautājums tiks risināts kopīgi, pakāpeniski meklējot optimālās iespējas.

Turpinot savu uzrunu, gribu pieskarties iniciatīvai — Ziemeļu dimensija. Latvija atzinīgi novērtē un atbalsta nepieciešamību veidot Eiropas Savienības Ziemeļu dimensiju kā paplašinātās Eiropas Savienības politiku reģionā. Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un statusu ES paplašināšanās procesā, Latvija uzskata sevi par šīs Ziemeļu dimensijas neatņemamu sastāvdaļu. Šajā sakarā Latvija uzsver atvērtas līdzdalības iespējas, kā arī visus ieinteresēto pušu tiesības sniegt savu ieguldījumu ES Ziemeļu dimensijas veidošanā un īstenošanā. Latvija atbalsta ES Ziemelu dimensijas ietvaros piedāvāto ideju par sektorālās sadarbības veicināšanu reģionā. Par galvenajiem priekšnosacījumiem ekonomisko projektu izvēlē izvirzām projektu komerciālo dzīvotspēju un to nozīmi Eiropas mērogā. Latvijas puse šajā projektā var piedalīties ar attīstīto infrastruktūru energoresursu tranzītā, kas spēj nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu energoresursu tranzītu par pieņemamām cenām; gāzes krātuvēm un neaizsalstošajām ostām.

Nobeigumā gribu visus ielūgt piedalīties Eiropas Komisijas programmas Baltic Energy Task Force ietvaros rīkotajā konferencē "Investīcijas enerģētikā Baltijas jūras reģionā" 1999.gada februāra beigās vai marta sākumā Rīgā. Man ir prieks, ka šī Latvijas valdības pārstāvju iniciatīva ir atbalstīta Eiropas Komisijā, Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanās laikā Rīgā šā gada 29.oktobrī, kā arī Ziemeļvalstu enerģētikas sektora pārstāvju sanāksmē Kopenhāgenā šā gada 5.novembrī, kā arī citās oficiālās tikšanās reizēs. Mēs piedāvājam šo konferenci organizēt februāra beigās vai marta sākumā un esam uzaicinājuši ar atklāšanas runu uzstāties Eiropas Komisijas komisāru Kristos Papoutci, kurš ir atbildīgs par enerģētikas jautājumiem Eiropas Komisijā. Paredzams, ka konferencē piedalīsies ap 400 dalībniekiem no Baltijas jūras reģiona valstīm, pārstāvot šo valstu valdību institūcijas, banku sektoru, lielo energokompāniju vadības. Esam lūguši Eiropas Komisijas komisāru Papoutci kungu, Norvēģijas enerģētikas ministri Arnstradi, Krievijas Federācijas enerģētikas ministru Generalovu, kā arī visus citus Baltijas jūras valstu par enerģētiku atbildīgos ministrus piekrist būt šīs konferences Aizbildniecības komitejā. Domāju, ka Eiropas Komisija, atbalstot konferences norises vietu — Rīgu, Latviju, ir apliecinājusi, ka Baltijas valstis ir ekonomiski stabilas, kurās investīcijas enerģētikas sektorā ir drošas un ekonomiski pamatotas. Ceru, ka šajā konferencē tiks aplūkoti, izvērtēti un salīdzināti reāli projekti, kuri varētu tikt realizēti tuvākā vai tālākā nākotnē. Šiem projektiem jābalstās uz ekonomiskā pamatojuma un projekta komerciālās dzīvotspējas principiem, lai veicinātu mūsu valstu pilsoņu labklājību, apgādes drošību un apkārtējās vides aizsardzību. Latvija no savas puses darīs visu, lai šī konference būtu veiksmīga.

Uz drīzu tikšanos Rīgā!

s

a