Augs jauni ozoli pakalnā starp trim ezeriem

Meža dienu ietvaros Pasaules dabas fonds, a.s. "Latvijas finieris" un citas organizācijas rīkoja meža stādīšanu Cēsu rajona Taurenes pagastā

Pasaules dabas fonda aktīvisti stāda ozolus Taurenē           Foto: Andris Kļaviņš

Pagastā mīt 1090 iedzīvotāju, no tiem 460 darbaspējīgi. Darbavietu netrūkst, jo pagastā darbojas četras lielas kokapstrādes firmas. Vislielākā ir dāņu firma, kas izgatavo žogus, šūpoles un citus koka izstrādājumus eksportam. Pārējās firmas nodarbojas ar sagatavju piegādi dāņiem, kā arī paši izgatavo līstītes un citus koka izstrādājumus. Pagasta padomes vadītājs Jānis Vīlips stāsta, ka Taurenē ir septiņi veikali, divi krogi, deviņgadīgā skola ar 230 skolēniem. Sliktāk jūtas tie iedzīvotāji, kas nodarbojas ar lauksaimniecību. Lopus likvidē, pamazām pāriet uz naturālo saimniekošanu.

Aldis Driķis, viens no spēcīgākajiem uzņēmējiem pagastā, atsaucās uz pašvaldības, meža zinātnieku un Latvijas Valsts meža dienesta aicinājumu. Un "Phare" programmas ietvaros tapa projekts Taurenes pagastā. A.Driķis nopirka nevienam nevajadzīgus 22 hektārus skaistā vietā pakalnā starp trim ezeriem. Tos iecerēts apstādīt ar lapu kokiem — bērziem, ozoliem, ošiem, kļavām un melnalkšņiem un izveidot zinātniekiem poligonu gadiem ilgiem pētījumiem. 26. aprīlī Taurene kļuva par trešo meža zinātnieku poligonu. Šoreiz ap simt talcinieku pēc pamatīgas izskaidrošanas un apmācības ķērās pie bērza un ozola ģimeņu pēcnācēju stādīšanas. Rezultāti, kas tiks iegūti pēc gadiem, būs pamats racionālai koku sēklkopībai valstī. Kā pastāstīja Meža zinātniskās pētniecības institūta "Silava" direktors Imants Baumanis, zinātnieku uzdevums ir selekcionēt ātraudzīgus, ar labiem taisniem stumbriem, neslimojušus kokus. No katra koka ģimenes tiks izraudzīti labākie pēcnācēji, no to sēklām audzēs nākamo paaudzi. Kaut arī Latvija nav liela, Kurzemes ozols vai bērzs Piebalgā Gaiziņa tuvumā droši vien nejutīsies tā kā Kuldīgas pusē. Iesāktais darbs paliks kā nacionālo pētījumu aizsākums turpmāko paaudžu meža zinātniekiem.

Arī otrs projekta uzdevums iesniedzas nākotnē. Ainavas veidošana. Projekts aizsākās Taurenē, jo šis Cēsu rajona pagasts bija viens no pirmajiem Latvijā, kas izstrādāja teritoriālo plānojumu. Tikai pēc tā apstiprināšanas bija iespējams izmantot "Phare" programmā paredzētos līdzekļus.

Mežs Vidzemē savulaik, tāpat kā senie latvieši, te atkāpās, te atkal atkaroja savu teritoriju. XVII gs. Vidzemi klāja biezi meži, nelieli lauki bija tikai ap muižām, vietām līdumi. XIX gadsimta pirmajos gados sākās intensīva mežu izciršana, un 1911. gadā to bija atlicis visai maz. Ar 1964. gadu, kad sākās mazo kolhozu apvienošana lielajos, nomaļās vietas palika neapsaimniekotas, tās pārņēma meži. Mežu platību pieaugums turpinās līdz mūsu dienām. Tagad, kad noris intensīva mežu ciršana, pienācis laiks domāt par tā atjaunošanu. Mežs var atjaunoties dabīgā ceļā, bet pavisam citā kvalitātē, ja pie tā veidošanas ķersies zinātnieki un meža apsaimniekotāji.

Projekta īstenošanā iesaistījās Pasaules dabas fonda Latvijas nodaļa Uģa Rotberga vadībā, arī bijušais ministrs Indulis Emsis, kurš savukārt mudināja pa klusam, kamēr uzraugi neredz, iestādīt kādus bērzu pudurus, lai putniem kur ligzdot un zaķim kur paslēpties.

Autora foto

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"