Par Baltijas valstu nacionālo drošību

No 27. līdz 31.janvārim — Rīgā, Viļņā, Tallinā

Visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās notiek Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta un Baltijas valstu Aizsardzības ministriju Bilaterālās darba grupas konferences. ASV Aizsardzības departamenta grupu vada aizsardzības sekretāra galvenais vietnieks, atbildīgais par starptautiskajiem drošības jautājumiem Frederiks Smits ( Frederick Smith ). Delegācijas dalībnieki pārstāv ASV Nacionālās drošības padomi, ASV Valsts departamenta Ziemeļu un Baltijas valstu lietu nodaļu, ASV misiju NATO, ASV vēstniecību u.c. No Latvijas piedalās Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Jau vairākus gadus labu attiecību veidošana, demokrātijas un tirgus ekonomikas nostiprināšana Austrumeiropā ir viens no ASV nacionālās drošības stratēģijas mērķiem. Šo mērķu īstenošanai ASV valdība Varšavas iniciatīvas programmas ietvaros sniedz Latvijai palīdzību nacionālās drošības jomā.

Šajā pasākumu kopā ietilpst ASV finansiālā palīdzība programmas “Partnerattiecības mieram” mācībām, konferencēm un semināriem, militārās izglītības un mācību programma, kopējo militāro mācību programma un vairāki citi projekti.

ASV un Latvijas darba grupa tikās trešdien, 29.janvārī, tā izskatīja un izvērtēja līdzšinējo sadarbību.

Tūlīt pēc darba grupas apspriedes notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, Aizsardzības plānošanas departamenta direktors Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrijas ceturtā politiskā departamenta direktors Ilgvars Kļava, ASV Aizsardzības sekretāra galvenais vietnieks Frederiks Smits, ASV Nacionālās drošības padomes centra Viduseiropas nodaļas vecākais direktors Daniels Frīds, ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers.

Preses konferences sākumā Lerijs Nepers teica:

— Esam ļoti apmierināti ar mūsu sadarbību un darba grupu konsultācijām. Es gribu pateikties Latvijas aizsardzības ministram par konsultāciju procesu. Esmu pārliecināts, ka nākotnē mēs varam sadarboties šajā sfērā. Tagad dodu vārdu ASV aizsardzības sekretāra galvenajam vietniekam.

Frederiks Smits: — Mēs tikko pabeidzām trešo, ikgadējo ASV un Latvijas darba grupas tikšanos aizsardzības un drošības jomā. Galvenais mūsu tikšanās mērķis bija izstrādāt jautājumus sakarā ar bilaterālās aizsardzības sadarbību. Apspriedām militārās palīdzības programmas un NATO reģionālās drošības jautājumus. Arī aizsardzības sistēmas reformas un Latvijas dalību programmā “Partnerattiecības mieram”. Mēs vienojāmies tikties atkal pavasarī šeit, Rīgā. Gribu pateikt paldies Latvijas Aizsardzības ministrijai, kas mūs tik lieliski uzņēma.

Andrejs Krastiņš: — Man ir ļoti maz, ko piebilst mūsu ASV viesu teiktajam. Katrs šādas tikšanās rezultāts nav tikai kopīgā apspriede, bet arī mūsu valstu sadarbības plāni. Vislielākais apmierinājums ir par to, ka šajās tikšanās reizēs apspriestie plāni gandrīz simtprocentīgi tiek īstenoti. Šodien tika izskatīti ļoti būtiski jautājumi gan par NATO paplašināšanas procesu un Latvijas atbilstību tam, gan arī reģionālie jautājumi, kas attiecas uz visām trim Baltijas valstīm. Esmu ļoti apmierināts, ka ASV kolēģi tik augstu novērtē arī mūsu Aizsardzības ministrijas darbu. Ir jāatzīmē arī tas, ka protams, ASV ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais, mūsu partneris šajā savietojamībā ar NATO valstīm. Es ceru, ka iepriekšējā amerikāņu kolēģu tikšanās ar lietuviešiem un tuvākajās dienās — arī ar igauņiem — būs stimuls mūsu savstarpējām Baltijas valstu attiecībām tieši saistībā ar ASV sniegto palīdzību.

Edgars Rinkēvičs: — Es gribētu vienīgi uzsvērt, ka mums bija ļoti nopietnas sarunas arī par reģionālajiem projektiem, Baltijas bataljona tālāko izmantošanu pēc 1997.gada, par Baltijas valstu jūras spēku vienību un reģionālās gaisa telpas kontroli. Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šie projekti ir ļoti svarīgi Baltijas valstīm, it īpaši to ceļā uz NATO.

Preses konferences turpinājumā tika sniegtas atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik atbilstoši ir Latvijas Nacionālie bruņoti spēki NATO valstu kritērijiem. Kas būtu jādara, lai tuvotos šiem standartiem?

F.Smits: — Latvijas dalība programmā “Partnerattiecības mieram” dod lielu ieguldījumu, lai sasniegtu šos standartus, lai uzlabotu kaujas spējas. Ir nepieciešams turpināt šo ceļu.

Varbūt Latvijas aizsardzības ministrs kaut ko vēlas teikt?

A.Krastiņš: — Es tikai varētu piebilst, ka pašlaik mūsu tuvināšanās NATO standartiem pamatā ir mūsu Nacionālo bruņoto spēku struktūras izveidē, štābu struktūrā. Arī tie taktikas paņēmieni, kuri tiek izmantoti mūsu NBS treniņos. Jāpiemin arī tas, ka mēs cenšamies apgūt angļu valodu, lai būtu savietojamība arī sazināšanās jomā. Pārējais ir atkarīgs no mūsu spējām, neraugoties uz visām naudas grūtībām.

Jautājums: — Kādas varētu būt Baltijas bataljona perspektīvas nākotnē?

E.Rinkēvičs: — Mēs ar amerikāņu pusi apspriedām iespēju ilgtermiņa procesā nonākt līdz Baltijas brigādes izveidošanai. Pēc šī gada oktobra varētu tikt izveidotas katrā valstī nacionālās miera uzturēšanas operāciju vienības. Notiktu šo vienību rotu un Baltijas bataljona rotu rotācija. Principā šāda pieeja ir akceptēta. Jautājumi, protams, ir tikai par detaļām — par palīdzības apmēriem, apmācību jomā, angļu valodas apguvē.

Jautājums: — Ko jūs varat pastāstīt par Baltijas darbības plānu?

F.Smits: — Tas ir trīs līmeņu plāns. Pirmkārt, tās ir daudznacionālās attiecības ar starptautiskām organizācijām. Otrkārt, Baltijas valstu un Krievijas attiecības. Treškārt ASV un Baltijas valstu bilaterālās attiecības. Šim plānam ir konkrēti rezultāti. Vašingtonā ASV tas mums ir ļoti palīdzējis sadalīt finansiālo palīdzību Baltijas valstīm. Un tas ir palīdzējis pareizi novirzīt līdzekļus dažādām tehniskās palīdzības programmām.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers, ASV delegācijas vadītājs, Aizsardzības sekretāra galvenais vietnieks Frederiks Smits, Latvijas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”