Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas valstu cilvēku sociālo drošību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.1997., Nr. 33 (748) https://vestnesis.lv/ta/id/51811

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltijas valstu nacionālo drošību

Vēl šajā numurā

31.01.1997., Nr. 33 (748)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas valstu cilvēku sociālo drošību

Vakar Rīgā ieradās Lietuvas sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministre Irēna Degutiene ( Irena Degutieni ) un Igaunijas sociālo lietu ministre Tīu Aro ( Tiiu Aro ). Tikšanās laikā ar Latvijas labklājības ministru Vladimiru Makarovu tika parakstīti vairāki savstarpējie līgumi.

Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā tika parakstīts jau 1996.gada 28.maijā Viļņā. Latvijas Saeima to ratificēja 1996.gada 30.augustā. Līgums stājies spēkā, pusēm apmainoties ar ratifikācijas rakstiem aizvakar.

Līgums ietver visas pašlaik spēkā esošās valstiskās sociālās drošības nozares: slimības un maternitātes pabalstus; medicīniskos pakalpojumus; vecuma pensijas; invaliditātes pensijas; apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas; apbedīšanas pabalstus; bezdarbnieka pabalstus un ģimenes pabalstus; koordinē sociālā nodokļa iemaksas.

Līgums regulē arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu personām, ja tās neilgi uzturas otras valsts teritorijā.

Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt sociālās drošības tiesības tām personām, kuras iepriekšējos gados ir strādājušas abu valstu teritorijā un bijušas pakļautas abu valstu sociālajai apdrošināšanai, kā arī turpmāk garantēt sociālās tiesības personām, kuras strādā vai dzīvo otras valsts teritorijā. Līguma mērķis ir arī novērst dubulto aplikšanu ar sociālo nodokli.

Līgumam stājoties spēkā, tiks atrisināta viena no pēdējo gadu asākajām problēmām: pensijas vecumu sasniegušām personām, kuras netika pakļautas ne vienas, ne otras valsts pensiju likumdošanai, jo strādāja vienas valsts teritorijā, bet dzīvoja otras valsts teritorijā, pamatojoties uz līgumu, tiks piešķirta pensija. Šī problēma visvairāk skar Valkas un Valgas pensionārus.

Līdzīgu līgumu vakar parakstīja Igaunijas un Lietuvas ministres. Savukārt Vladimirs Makarovs un Tīu Aro parakstīja vienošanos par kārtību, kā piemērojams līgums par sadarbību sociālās drošības jomā starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku.

Vladimirs Makarovs pēc līgumu parakstīšanas akta sacīja:

— Šis ir nozīmīgs brīdis, kad juridiski tiek noformētas visas juridiskās saistības par Igaunijas, Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju sociālajām garantijām, par to, ka tiks saglabātas viņu tiesības uz pensiju neatkarīgi no darba vietas, par to, ka, ierodoties vienā vai otrā valstī īslaicīgā tūrisma braucienā vai saslimstot, būs tiesības saņemt medicīnisko palīdzību, par apdrošināšanu bezdarba gadījumā, un par daudzām citām sociālajām garantijām. Līgums tika parakstīts gan starp Latviju un Igauniju, gan starp Igauniju un Lietuvu.

Es uzskatu, ka tagad ir sagatavoti visi sociālās likumdošanas dokumenti, lai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji varētu brīvi pārvietoties Baltijas valstu teritorijā. Tas dos iespēju daudziem atgriezties dzimtenē un saglabāt savu pensiju.

Gan Igaunijas sociālo lietu ministre, gan Lietuvas sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministre izteica gandarījumu, ka pēc visai apjomīga darba ir panākta vienošanās, kas uzlabos visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu. Kā atzīmēja Irēna Degutiene, pēdējos piecos gados uz dzīvi Lietuvā pārcēlušies ap 40 tūkstoši cilvēku. Savukārt Latvijā dzīvo daudz Lietuvas pilsoņu, kuriem savā laikā pēc izsūtījuma Sibīrijā padomju vara neļāva apmesties uz dzīvi Lietuvā.

Baltijas valstu sociālo lietu ministri divu dienu darba programmā iekļāvuši vēl šādus jautājumus: brīvā darbaspēka kustība Baltijas telpā; sociālās drošības tiesību aspekti; noslēgto sociālās drošības līgumu realizācija. Baltijas valstu kopīgie projekti sociālās drošības jomā (Baltijas sociālās apdrošināšanas konference Zviedrijā; vasaras skola “Sociālā drošība Eiropā”; Ziemeļvalstu mācību programma Baltijas valstu speciālistiem “NOPUS”; nākotnes sadarbība jaunu projektu realizācijā).

Paredzam, ka Latvijas speciālisti iepazīstinās viesus ar medicīnisko, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu tirgu Latvijas Republikā (zāļu ražošana, kompensatorās ierīces invalīdiem, invalīdiem paredzētās preces u.c.).

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Igaunijas sociālo lietu ministre Tīu Aro

Lietuvas sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministre Irēna Degutiene

Latvijas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Dokumentus paraksta — Igaunijas sociālo lietu ministre un Lietuvas sociālās nodrošināšanas un darba lietu ministre

...Igaunijas sociālo lietu ministre un Latvijas labklājības ministrs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!