SAEIMĀ

Rūpe: radioraidījumu uztveramība Latvijā

Vakar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis, uzaicinājis žurnālistus uz preses konferenci, sacīja:

— Vakar mēs Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ievērojot tās daudzās vēstules, kas pienākušas gan komisijā, gan personīgi deputātiem, secinājām, ka situācija, kas saistīta ar Latvijas Valsts radio 1.programmas vājo uztveramību, ir kritiska. Mūsu valsts augstākās amatpersonas joprojām nav sapratušas, ka šī problēma ir ārkārtīgi nopietna. Piemēram, ja, nedod Dievs, notiek kaut kāda avārija Ignalinas atomelektrostacijā, Valsts radio 1.programmai taču vajadzētu visoperatīvāk informēt iedzīvotājus par šādu nelaimi. Lai cilvēki varētu kaut ko darīt sevis aizsardzībai. Vai arī, ja Ventspilī piepeši uzsprāgst kāda amonjaka cisterna un ja pūš dienvidrietumu vējš, Kolkā, kur šo Latvijas radio 1.programmu nevar uztvert, kļūst ļoti problemātiski brīdināt iedzīvotājus. Jo laukos apbraukāt katru māju ir ļoti sarežģīti. Bet radio tomēr ir tas sabiedriskās saziņas līdzeklis, ko daudzi cilvēki klausās, it īpaši laukos. Būdams ventspilnieks, varu sacīt, ka, izveidojoties amonjaka mākonim, ja ir laikus sniegta informācija, adekvāti reaģējot, ir iespējams saglabāt savu veselību un dzīvību. Bet, ja ļaudis netiek laikus brīdināti, sekas var būt arī letālas.

Tātad tā ir ļoti nopietna lieta. Un nav normāli, ka Latvijā ir ļoti plašas teritorijas, kur praktiski nevar uztvert Latvijas radio 1.programmas pārraides. Bet ar ultraīsviļņu raidītāju palīdzību šīs teritorijas nepietiekami “pārklājas”. Ir zonas, kur nevar uztvert ne 1.programmu, ne ultraīsviļņus.

Skaidrs, ka šobrīd ir grūti noteikt vainīgo. Vainojama arī Latvijas radio vadība. Bet jādomā arī par to, ka budžetā ir jāatrod papildu nauda valsts radio vajadzībām. Lai gan varētu rasties jautājums, kāpēc trūkst naudas tieši raidītāju jaudas palielināšanai, bet nevis citiem mērķiem. Skaidrs, ka šajā ziņā kaut kāds risinājums ir jāatrod. Es pat domāju, ka tādā jautājumā, kas skar valsts iedzīvotāju drošību, arī Valsts prezidentam vajadzētu teikt savu vārdu. Jo šī situācija ir maksimāli drīz jāatrisina. Tas ir Latvijas iedzīvotāju drošības jautājums. Es ceru, ka mums pēkšņi nebūs jāizziņo karastāvoklis, bet diemžēl ekoloģisko katastrofu briesmas ir reālas ikbrīd. Turklāt tas ir necilvēcīgi pret lauku iedzīvotājiem, vecajiem cilvēkiem, pensionāriem, kam radio bieži vien ir vienīgais saziņas līdzeklis, jo materiālo apstākļu dēļ viņi avīzes nespēj abonēt. Tā ir realitāte. Šī Latvijas radio 1.programma ir tas vienīgais informācijas avots Latvijas lauku apvidos.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēlas, lai, saprotot jautājuma nopietnību, mūsu viedoklī ieklausītos arī valsts vadība. Jo tas ir ārkārtīgi svarīgs valstisks jautājums. Laikam jāpiešķir papildu līdzekļi Latvijas radio, kas acīmredzot būtu vispareizākais risinājums. Jo pašreizējā situācija ir nenormāla.

Varbūt mazliet varētu vainot arī Latvijas radio un televīzijas padomes pasivitāti šī ārkārtīgi svarīgā jautājuma risināšanā. Iestājoties nopietnai avārijas situācijai, tūkstošiem cilvēku neinformētības dēļ varētu zaudēt dzīvību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noteikti rakstiski vērsīsies pie valdības ar ierosinājumu pārskatīt valsts budžetu, lai šo jautājumu maksimāli ātri atrisinātu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors

Vakar:

3.lasījumā tika pieņemts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pārdomās un vērtējumos:

Ministru prezidents Andris Šķēle;

deputāts Leopolds Ozoliņš;

deputāts Gundars Valdmanis;

deputāts Edgars Bāns