Saeimas 29.–30. janvāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Labdien, godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada ziemas sesijas 29. un 30.janvāra plenārsēdi.

Sakarā ar to, ka iepriekšējā plenārsēdē mēs iesākām izskatīt jautājumu par autotransporta civiltiesisko obligāto apdrošināšanu, turpinām izskatīt šo darba kārtības jautājumu. Mēs nobalsojām par deputāta Leiškalna priekšlikumu — svītrot 34.panta (pēc jaunās numerācijas) 1.apakšpunktā vārdus “vai viņa rupjas neuzmanības dēļ”. Lūdzu atrast, godājamie kolēģi, dokumentu nr.2044, 18.lapaspusē, un ziņotājs Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien! Turpinām izskatīt likumprojektu. Un, kā jau sēdes vadītājs tikko teica, turpinām skatīt 18.lapaspusē otrajā lasījumā pieņemto 33.pantu (tagad tas ir 34.pants). Par šī panta pirmās daļas 2.punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums — pēc vārda “īpašnieka” papildināt ar vārdiem “tiesīgais lietotājs”. Kā jau mēs esam vienojušies, balsojot par 6.pantu, mēs turpmāk lietojam šos vārdus “tiesīgais lietotājs”. Juridiskā komisija atbalsta biroja priekšlikumu, un šī redakcija ir 4.ailē. Lūdzu jūsu akceptu.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. Otrā lasījuma 34. pants (tagad 35.pants). Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar jaunu otro daļu. Tā nav jauna vispār, bet tā ir ņemta no 35.panta, otrajā lasījumā iebalsotā 35.panta pirmās daļas. Mēs uzskatām, ka šī norma, ka personai, kuras mantai vai transportlīdzeklim nodarīts zaudējums, ir pienākums saglabāt transportlīdzekli, ir pareizāk iestrādājama šajā pantā un nevis 36., kā, tas tagad būs, ja tiks pieņemts trešajā lasījumā sakarā ar likumprojekta papildināšanu ar vienu pantu. Un šis teksts, 35.panta otrās daļas teksts, ir 4.ailē.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 35.pantu (pēc jaunās numerācijas)? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis . Tātad mainās panta daļu numerācija, un tagad es runāju par bijušo trešo daļu, kas šobrīd ir ceturtā daļa. Un proti, trešajā daļā bija noteikts, ka paziņojums par ceļu satiksmes negadījumu ir izdarāms personīgi vai caur pilnvarotu personu. Uzskatot, ka praksē var būt tādi gadījumi, kad nedz pats personīgi, nedz pilnvarota persona nav spējīga paziņot par šo negadījumu, mēs liekam priekšā izmainīt šo daļu un noteikt, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušais ir tiesīgs pieprasīt nodarītā zaudējuma atlīdzību saskaņā ar šo likumu, ja kaut viena satiksmes negadījumā iesaistītā persona nekavējoties (tiklīdz tas kļuvis zināms) paziņo Ceļu policijai. Apspriežot šo normu, mēs nācām pie atziņas un ne tikai pie atziņas, bet arī presē mēs bieži vien lasām informāciju par to, ka ir atsevišķi gadījumi, kad tās vai citas personas vai struktūras ne visai tiesiski vai reizēm par prettiesiski iespaido vai pat kavē satiksmes negadījumā iesaistītās personas vai cietušo paziņot noteiktā laika periodā par šo notikumu. Tā tas ir vērojams arī pie labprātīgās apdrošināšanas, kur par šo satiksmes negadījumu ir jāpaziņo 24 stundu laikā. Šai personai liegta iespēja 24 stundu laikā paziņot, un līdz ar to šo formālo iemeslu dēļ vairs nevar saņemt atlīdzinājumu apdrošināšanas kompensācijai. Tādēļ mēs iestrādājām šo normu — ka kaut viena no šīm personām, tātad paplašinot šo personu loku, ir tiesīga paziņot Ceļu policijai par ceļu satiksmes negadījumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 35.panta ceturtās daļas redakciju pēc jaunās numerācijas? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 36.pants vai otrajā lasījumā pieņemtais 35. pants. Tātad es jau iepriekš teicu, ka mēs 35.pantā iestrādājām šo otro daļu, līdz ar to Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt panta pirmo daļu, kura ir iestrādāta iepriekš minētajā pantā, mainīt panta daļu numerāciju, un mainās arī panta numerācija atbilstoši otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — izslēgt panta pirmo daļu un iestrādāt to kā jaunu otro daļu otrajā lasījumā pieņemtajā 34.pantā, un mainīt turpmāko daļu numerāciju un pantu numerāciju — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis . 37.pants runā par iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību un tā aprēķināšanu. Tātad šeit šā panta otrajai daļai ir divi apakšpunkti, kuri paredz, ka ir jāiesniedz izziņa Ceļu policijai, kā arī izmeklēšanas vai tiesu iestāžu dokumenti par attiecīgo ceļa satiksmes negadījumu, ja tādi ir. Mēs liekam priekšā, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, liekam priekšā ierakstīt arī vēl 3.punktu “citi dokumenti, kas apliecina zaudējumus vai to apmērus”. Mēs, apspriežot šo likumprojektu un šo normu, konstatējām, ka var būt tādi gadījumi, ka neviens cits kā tikai šī persona ir tiesīga vai spējīga iesniegt vienu vai otru dokumentu, kas ir nepieciešams. Nu kaut vai visai vienkāršs, bet tomēr nozīmīgs dokuments — ziņas par algu. Šādas ziņas acīmredzot neviens cits, izņemot šo personu, nevarēs iesniegt. Tātad mūsu priekšlikums — atbalstīt Juridiskā biroja izteikto priekšlikumu un papildināt otro daļu ar 3.apakšpunktu “citi dokumenti, kas apliecina zaudējumus un to apmēru”.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu šajā panta daļā? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis. 21.lapaspuse. Es atgādinu, ka jums ir izdalīta 21.lapaspuse jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija gan attieksies tikai uz 40.panta pirmās daļas 3.punktu, bet tik un tā es pievēršu jūsu uzmanību, ka šeit ir jauna lapa likumprojektam — ir Juridiskās komisijas lūgums — nomainīt...

Sēdes vadītājs . Tas ir dokuments ar numuru nr.2044a.

J.Kaksītis . Tātad 39.pants. Juridiskais birojs liek priekšā un komisija atbalsta vārdu “prasība” nomainīt ar vārdu “sūdzība”. Vārds “prasība” ir civiltiesisks jēdziens, kas praktiski ir izmantojams un būtu lietojams arī turpmāk civillietās un lietās, kas saistītas ar tiesu spriešanu. Līdz ar to šeit vārds “prasība” būtu nomaināms ar vārdu “sūdzība”. Faktiski tas ir terminoloģijas jautājums.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 40.pants. Šeit 40.panta pirmās daļas 3.punkts ir papildināts ar vārdiem “vai aiz rupjas neuzmanības”. Šis ir jautājums, kura dēļ tika nomainīta šī 21.lapa, un mēs lūdzam, tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “persona, kas zaudējumu nodarījusi ar nodomu” ar vārdiem “vai aiz rupjas neuzmanības”. Šis jautājums par rupjo neuzmanību jau tiek otrreiz minēts šeit, plenārsēdē, sakarā ar likumprojektu, un es vēlreiz gribu atkārtot un apgalvot, ka, izdarot balsojumu par 34.pantu, jūs tikāt zināmā mērā no priekšlikumu iesniedzēja maldināti. Šis ir tiesību jautājums. Šis ir jautājums, kas regulēts Civillikumā, ka rupja neuzmanība ir pielīdzināma vainai. Un visos gadījumos, kad ir runa par satiksmes negadījumu, kad ir runa par šīm lietām, vainas faktiski nav. Ja ir vaina, tad ir pavisam cits sastāvs vai pavisam cita situācija. Tad būs, teiksim, situācija, ka cietušais metas zem riteņiem, lai izdarītu pašnāvību. Ka cietušais vai kāds cits speciāli iebrauc otrā transportlīdzeklī vai speciāli ietriecas stabā un tamlīdzīgi. Bet tad jau ir runa vairs nevis par zaudējuma nodarīšanu aiz neuzmanības, tad jau ir runa par tīšu mantas bojāšanu vai par pašnāvības izdarīšanu. Tie ir tiesību jautājumi, kuri juristiem ir saprotami kā ābece vai reizrēķina divi reiz divi ir četri. Ka rupja neuzmanība ir pielīdzināma vainai. Tas ir Civillikumā ierakstīts. Citā likumā, un mēs to nedrīkstam ignorēt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekta 40.pantā pēc jaunās numerācijas pirmās daļas 3.punktu papildina ar vārdiem “vai aiz rupjas neuzmanības”. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā jau Kaksīša kungs šeit minēja un kā arī mēs lasām dokumentā nr.2044b, ko Juridiskā komisija ir izsniegusi, izdalījusi deputātiem, tur tiek rakstīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1645.panta otro daļu rupja neuzmanība ir pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam. Tad es gribētu lūgt no Kaksīša kunga tomēr skaidrojumu — kāpēc, ja šī norma šādi ir reglamentēta Civillikumā, mums tas šeit būtu vēlreiz jāatkārto? Jo, ja jau šeit pastāv pilnīgā pielīdzināšana, tad, ja mēs šeit rakstām, ka šo zaudējumu nodarījis ar nodomu, tad ar to pašu arī automātiski šeit tiek ietverta arī šī rupjā neuzmanība. Un tāpēc mums nav vajadzības atbalstīt šo Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu, un es neredzu arī nekādas problēmas ar šo līdz šim skatīto 34.panta otro daļu.

Es gan arī neuzskatu, ka šeit kaut kāda problēma rastos, ja mēs atbalstītu Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet es domāju, ka šī situācija tiek nepamatoti dramatizēta, un es gribētu lūgt skaidrojumu, un balsojumu es šajā gadījumā nepieprasu, bet es domāju, ka situācija šeit tomēr tiek nepamatoti dramatizēta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates slēdzam. Kaksīša kungs — komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Čerāna kungs, jurisprudencē ir tāda aksioma: ja kādā likumā kāda norma ir ierakstīta, tad citā likumā ierakstot tikai pusi no šīs normas, tiesnesis, izspriežot šo jautājumu, neņem vērā visu šo normu. Šis likums, kuru mēs apspriežam un tagad pieņemsim vai nepieņemsim, bet ja tas tiks pieņemts — mūsu speciālais likums un jaunākais likums. Tad, izskatot šīs lietas, izspriežot tiks ņemta vērā šī norma, kura ir šeit ierakstīta.

Sēdes vadītājs . Paldies!

J.Kaksītis . Es atvainojos! Katrā gadījumā pašizglītošanās labad es jums varu nolasīt Civillikuma 1645. pantu, to pašu jūs varat izdarīt arī pats, bet pamatnosacījums ir tāds: “Ja reiz kādā citā likumā ir ierakstīta šī norma tādā tekstā un mēs jaunākajā likumā tikai pusi no tā ierakstām, tad mēs acīmredzot atsakāmies no tā”.

Sēdes vadītājs . Paldies! Citi deputāti iebildumus neceļ. Balsojumu Čerāna kungs arī nelūdz. Tātad pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis. 40.pants. Otrajā lasījumā nobalsotais 39.pants. Juridiskais birojs ierosina papildināt vai, pareizāk sakot, izteikt otro daļu redakcijā, kura ir otrajā ailē. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta un iestrādāja savā redakcijā. Tātad norādot, ka Satiksmes birojam ir tiesības regresa prasībai — celt šo prasību pret tām personām vai tiem vadītājiem, vai tām institūcijām, kuras norādītas otrās daļas 1., 2. un 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret Juridiskās komisijas priekšlikumu un atbildīgās komisijas slēdzienu par 40.panta otrās daļas jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis . 44.pants. Otrā lasījuma 43.pants 23.lappusē. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu šā panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda “mantai” papildināt ar vārdiem “vai videi”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs pirmo daļu aicina papildināt ar jaunu 3.punktu, turpmāk mainot punktu numerāciju. Līdz ar to 2.punkts ir izteikts redakcijā, kura ir 4.ailē. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 47.pants. Vai otrā lasījuma 46.pants. Ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. Juridiskā komisija uzskata, ka šis priekšlikums nav balsojams, tas tika balsots otrajā lasījumā. Tas bija Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, kuru Bāna kungs šeit izteica. Tas tika otrajā lasījumā balsots, bet netika atbalstīts. Tādēļ nav otrreiz balsojams.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Formāli jau tas tā būtu un varbūt arī atbilstoši Kārtības rullim. Bet tā ir tikai formālā puse. Bet kas tad faktiski, kāda tad ir jēga mūsu priekšlikumam, izslēdzot no 46.panta otrās daļas vārdu “reģistrācija”? Kā tas praksē iznāk? Pirmkārt, jau pie kompleksās apdrošināšanas apdrošinātājs nekādā veidā nevar iziet tehnisko apskati, ja viņš nav piereģistrējis. Kaut kā tas sanāk ļoti ačgārni. Es domāju, ka vārds “reģistrācija” ir jāsvītro arī tādā gadījumā, ja nopērk jaunu transporta līdzekli, piemēram, traktoru.

Kā zināms, traktors ir jāpiereģistrē vai jāņem uzskaitē ne vēlāk kā piecu dienu laikā. Tur tehniskā apskate nav jāiet. Bet pie kompleksās apdrošināšanas, dabiski, apdrošinātājs ir jāaicina mājās, jo visus transporta līdzekļus, teiksim, kombainu, kāpurķēžu traktoru uz apskates vietu nevar aizvest. Tā ka es domāju — varbūt Saeima izlemtu citādi un piekristu mūsu priekšlikumam — 46.pantā otrajā daļā izslēgt vārdu “reģistrācija”. Es saprotu, ka tas formāli neatbilst Kārtības rullim, bet tas reģistrācijas moments šeit neder iekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputātu par šo jautājumu runāt nevēlas. Debates beidzam. Gribu paskaidrot godājamiem kolēģiem, ka, pat ja Grīga kungam būtu taisnība, mēs nevaram pārkāpt Kārtības rulli, un tādēļ Juridiskās komisijas priekšlikums par to, ka priekšlikums nav balsojams, ir galīgs. Paldies!

J.Kaksītis. 49.pants. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu — nomainīt vārdu “robežsardze”, es atvainojos, vārdus “robežapsardzības spēki” ar vārdu “robežsardze”. Tas ir terminoloģijas jautājums, atbilstošs spēkā esošajam likumam.

Sēdes vadītājs . Pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis. 49.panta trešā daļa. Ir divi priekšlikumi. Deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums — 49.panta trešajā daļā izslēgt vārdus “iemaksājis 100 latus garantijas fondā” un papildināt ar vārdiem pēc vārda “vadītājs”, tas ir pašās beigās, ar vārdiem “apdrošinājies uz viņam nepieciešamo laiku”. Otrs priekšlikums ir deputāta Ozoliņa priekšlikums — izslēgt šo trešo daļu vispār.

Tātad Juridiskā komisija nav atbalstījusi Jurdža un Grīga priekšlikumu. Kāda iemesla dēļ? Trešā daļa runā par to, ja transporta līdzekļa vadītājs izbrauc no Latvijas. Tātad, ja viņš izbrauc no Latvijas, tad nevar būt runa par apdrošināšanas kaut kādu turpmāko nepieciešamo laiku. Kāds vispār var būt turpmākais nepieciešamais laiks, izbraucot no Latvijas? Viņš aizbrauc uz citu valsti. Tātad mēs nesaskatām šeit nepieciešamību un diemžēl arī, varbūt tā skarbi es teikšu, loģiku — iestrādāt šādu normu, ka viņam būtu kaut kāds cits nepieciešamais laiks. Tātad runa ir par tiem transporta līdzekļiem, kuri atstāj Latviju.

Otrs priekšlikums — izslēgt šādu normu vispār. Ja šāds transporta līdzeklis, kas bez kādas sankcijas, bez kaut kādām nelabvēlīgām sekām atstās Latviju, izbrauks uz citu valsti un ja tur notiks kāds negadījums, tad tie ir izdevumi, kas ir jāsedz pēc tam Satiksmes birojam. Tātad mēs — Juridiskā komisija — uzskatām, ka šis jautājums nedrīkst tā tikt risināts — vai nu vispār atteikties no šīm sankcijām, vai runāt par apdrošināšanu, bet jānosaka garantijas fondā, jāiemaksā soda nauda 100 latu apmērā, kā to ir iestrādājusi Juridiskā komisija 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Roberts Jurdžs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Jā, mēs iesakām svītrot vārdus “100 latus”. Kāpēc? Kāpēc nekur agrāk mēs šajā likumā nesaskrāmies ar sodiem? Es domāju, ka tas ir cita likuma uzdevums — uzlikt sodus. Kā mēs zinām, tad Administratīvo pārkāpumu kodeksā sods jaunajā variantā ir no 10 līdz 25 latiem. Sods, ja transporta līdzekļa īpašnieks vada transportlīdzekli, kurš nav apdrošināts. Tātad ko mēs šeit uzliekam? Mēs uzliekam Robežapsardzības spēkiem ņemt no jebkura vadītāja. Te jau nav teikts, ka tas ir ārvalstu vadītājs. Arī no tā mūsu iedzīvotāja, kurš aizmirsis savu polisi mājās, Robežapsardzības spēkiem jāpaņem 100 lati un jāaiznes uz to Satiksmes biroju. Vai tā ir reāla norma, kuru mēs iestrādājam likumā? Tādēļ mēs iesakām, ka varētu būt — vai nu izsvītrot šo punktu, vai arī ielikt, ka viņš apdrošinās papildus, un uzlikt papildus arī iespēju tiem Robežapsardzības spēkiem pēc Administratīvā pārkāpumu kodeksa uzlikt attiecīgu sodu, nevis konkrētu summu uz konkrēto biroju. Tā ka lūdzu atbalstīt vai nu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, vai arī mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šeit diemžēl ir tas gadījums, ka komisija strādā pēc iepriekšējā materiāla, kaut arī mēs esam izmainījuši civiltiesiskās atbildības limitus. Un tagad mēs nokļūstam paradoksālā situācijā. Par to, ja cilvēks nav apdrošinājies, mēs viņam uzliekam 100 latus, un gada apmaksa trolejbusam ir 80 lati. Gada apmaksa!

Cienījamie kolēģi, pirmkārt, šeit noteikti izveidojas šīs summas nesamērotība. Otra lieta. Mēs arī pagājušajā sēdē pieņēmām, ka var nopirkt īslaicīgo polisi, 1–2 dienu polisi. Varētu, jā, es varētu saprast to loģiku, ka šajā gadījumā no viņa pieprasa šīs īslaicīgās polises iegādi uz to dienu skaitu, kaut ir arī vēl cita nianse, ja šis kolēģis izbrauks ārā, uz Igauniju kaut vai, viņam jebkurā gadījumā pieprasīs iegādāties Igaunijas apdrošināšanas polisi. Līdz ar to mēs nokļūsim paradoksālā situācijā. Mēs viņu izlaižam pār robežu tad, kad viņš nopirks šeit kaut ko par 100 latiem, kaut ko nezināmu. Un pēc tam Igaunijā viņš būs spiests vēlreiz nopirkt vēl vienu polisi. Tādēļ šajā gadījumā man liekas, ka visloģiskāk būtu šajā 3.pantā atbalstīt Leopolda Ozoliņa kungu un izsvītrot, jo diemžēl šis pants vairs neatbilst iepriekšējo pantu prasībām, kurā mēs esam izdarījuši izmaiņas. Tādēļ es aicinu Leopoldu Ozoliņa kungu šoreiz atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Šeit atkal man ir jārunā par to, ko es runāju pagājušoreiz — ka ir nepieciešams nodalīt šajā gadījumā naudas sodu un soda naudu. Iepriekšējo reizi es runāju, ka administratīvie sodi ir tikai naudas sods, ja runā par administratīvo sodu, ko uzliek administratīvā kārtībā. Šeit ir runa par zināmas civiltiesiskas atbildības pārkāpšanu, kur netiek ieskaitīts naudas sods valsts budžetā, bet zināma summa tiek iemaksāta garantijas fondā. Jo šis aizbraucošais vai caurbraucošais, kurš nav bijis apdrošinājies, neko mūsu republikai nav maksājis un nevar zināt vai vēl nav zināms, vai viņš nav izdarījis pa ceļam kādu pārkāpumu. Un tāpēc arī tika izstrādāts šis priekšlikums, lai viņš iemaksā zināmu naudas summu šajā garantijas fondā, kur maksā tajā gadījumā, kad nevar piedzīt no konkrētā vaininieka.

Protams, varam strīdēties par to, vai šī summa ir augsta vai zema, bet diemžēl priekšlikums ir tikai viens. — šie 100 lati. Un neviens nav iesniedzis par kādu citu summu. Prasīt, ja brauc prom uz ārzemēm, apdrošināties uz trim vai piecām dienām Latvijā, ja skaidri ir zināms, ka šajā laikā viņš Latvijā neatradīsies, tas tiešām būtu diezgan absurdi un tad gan mūs ārzemnieki apsmietu. Bet šajā gadījumā tātad, ja viņš nav pārkāpis mūsu zemes likumus un nav mums iemaksājis, tad šajā gadījumā no viņa prasa to iemaksāt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Roberts Jurdžs vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā bija 31.pants “Ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu vadītāju pienākumi, izbraucot no Latvijas”. Tur bija loģisks priekšlikums — 100 latu ārvalstīs reģistrētam transportlīdzekļa vadītājam. Tā kā Juridiskā komisija ļoti labi strādāja, radīja 40 jaunus pantus un 23 izsvītroja, tad viņi salika kopā 48.pantā gan ārvalstniekus, gan arī mūsu iedzīvotājus. Šis pants principā līdz galam nav izstrādāts. Tātad visloģiskāk ir noraidīt šo priekšlikumu kā tādu un izsvītrot trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Apsveicama ir Lujāna kunga iniciatīva šeit un nopeļama komisijā, kuras loceklis viņš ir, ja viņš tā uzskatīja, tā ir nesamērība. Bet es gribu teikt arī par citu lietu. Šeit nav runa par naudas sodu un Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par kuru runā Jurdža kungs. Šeit ir runa par soda naudu. Un soda nauda nav administratīvais sods, tas ir civiltiesiskā kārtībā uzliktais naudas maksājums par to, ka viņš kaut ko nav izdarījis.

Vai kāds šeit var pateikt, cik maksā autovadītāja tiesības? Šis papīrs, kam mums, vadītājiem, katrreiz ir jābūt kabatā. Kādreiz var teikt, ka viņš ir aizmirsis polisi mājās. Nu tad jāmaksā par savu aizmāršību. Tas, kas aizmirsīs savas autovadītāja tiesības mājās, arī maksās policistam. Tas ir paredzēts kā pārkāpums. Polise ir ieslēgta tajos dokumentos, kuriem ir jābūt autovadītājam līdzi tajā brīdī, kad viņš kāpj mašīnā iekšā, lai kaut kur brauktu. Un kurš var pateikt, kur var novilkt to robežu, ka šis cilvēks izbrauks uz ārzemēm trīs dienas, bet tas izbrauks trīs mēnešus. Arī trīs mēnešus izbrauks tāpat. Nu nevar taču... Mēs varam katrs apgalvot, un, cik būs braucēju, tik būs dienu, tik būs gadījumu.

Protams, ja mums liekas, ka ir jābūt tik labiem arī pret ārzemniekiem, kuri šeit pārkāps mūsu likumus un neievēros tos, var jau izslēgt. Bet es uzskatu, ka tas būtu nepareizi, un tās nelabvēlīgās sekas, kuras tiek piemērotas pret personu, kura kaut kā neievēro likumu, jau nav vienmēr jāsamēro ar to eventuālo zaudējumu, ko tas var radīt. Jau manis pieminētā automašīnas atrašanās vai automašīnas vadīšana bez transporta vadītāja tiesībām kabatā nerada absolūti nekādus zaudējumus. Nu nekādus nerada no tā, vai šī apliecība man ir kabatā vai nav, es ne labāk, ne sliktāk vadu savu automašīnu. Bet ir noteikta kārtība. Un tā ir jārespektē. Un tā netiek ievērota, pretējā gadījumā, ja iesim pēc tās loģikas, par kuru saka Jurdža kungs, tad pretējā gadījumā vienmēr varēs pateikt — es aizmirsu mājās. Kur tev ir mājas? Rēzeknē, Preiļos, Liepājā, un brauksim uz šīm mājām un skatīsimies — ir vai nav. Mēs esam paši ierakstījuši šajā likumā, ka to neesamība klāt nozīmē, ka viņam nav. Un tādām ir jābūt arī tālākajām sekām. Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Un balsosim vispirms pēc deputātu pieprasījuma par radikālāko — deputāta Ozoliņa priekšlikumu — izslēgt 48.panta trešo daļu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23... Kvoruma, kolēģi, nav...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 21, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Kaksītis . 50. pants, bijušais 49. Tātad Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu — aizstāt 49. panta 3. daļā vārdus “un tā vadītāji” ar vārdiem “īpašnieku, tiesīgā lietotāja vai vadītāja”. Šie jēdzieni jau iepriekš, izskatot šo likumu, ir likumā iebalsoti, tātad faktiski nebūtu balsojami, Juridiskā komisija tos atbalsta un iestrādāt minētā panta 3. daļā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret 49. panta 3. daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. Līdzīga situācija ir arī 5. daļā — 50. panta 5. daļā — pēc vārda “īpašnieka” lietot vārdus “tiesīgā lietotāja vai vadītāja”.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu arī pret panta 5. daļu? Pieņemts.

J.Kaksītis . Pārejas noteikumi. Par pārejas noteikumiem ir iesniegti vairāki priekšlikumi, un vispirms jau Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 5. punktu. Acīmredzot es sniegšu nelielu komentāru par šiem pārejas noteikumiem kopumā, lai saprastu, kādēļ viens vai otrs priekšlikums ir noraidīts vai viena vai otra norma izteikta tā, kā ir 4. ailē. Tātad šajā laika periodā jau ir pieņemti valdības noteikumi, kuri paredz, ka šis likums stājas spēkā ar 1. maiju. Otrajā lasījumā mēs iebalsojām pārejas noteikumu pirmajā punktā, ka šā likuma 18. pants un 47. pants — tie ir panti, kur ir runa par administratīvo atbildību un policijas rīcību, lai sauktu pie administratīvās atbildības, ka tie stājas spēkā ar to brīdi, kad tas vai cits transporta līdzeklis iziet tehnisko apskati 1997. gadā. Šobrīd pārejas noteikumos konstruēta šī situācija uz sekojošo: ka valdība līdz 1997. gada 1. maijam izdod noteikumus, tādus noteikumus, bez kuriem vispār nevar uzsākt nedz līgumu slēgšanu, nedz arī iedarbināt šo likumu. Proti, ka kabinets līdz 1. maijam izdod noteikumus par apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas vai samazināšanas kārtību, par sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polisēm, par atlīdzības aprēķināšanas kārtību apgādājamajiem, autotransporta tehnisko ekspertīzi un noteikumus par biroju garantijas fondu, apdrošināšanas ņēmēju interešu aizsardzības fondu. Tātad tas būtu tas, kas valdībai ir jāizdara līdz 1. maijam, kad jau pēc valdības iniciatīvas tika, ja tā varētu teikt, pagarināts likuma spēkā stāšanās termiņš.

Otrais punkts. Noteikt, ka citi pēc valdības ieskata nepieciešamie normatīvie akti ir pieņemami līdz 1. augustam. Līdz ar to šis laika periods starp 1. maiju un 1. augustu būtu tas pārejas periods, kad var uzsākt līgumu slēgšanu par obligāto apdrošināšanu. Un pilnā apjomā likums stātos spēkā, tanī skaitā arī administratīvā atbildība, ar 1997. gada 1. augustu. Līdz ar to 1., 2., 3. un 4. pārejas noteikumu punkti ir izstrādāti pēc šīs te shēmas.

Savukārt priekšlikumos deputāts Kostanda ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu, tas ir, ka... tas, kādu iebalsoja otrajā lasījumā, ka nav piemērojama administratīvā atbildība. Mēs šādu priekšlikumu noraidījām, jo pretējā gadījumā tad tūlīt ar likuma pieņemšanu šī administratīvā atbildība iestātos, bet skaidrs laikam ikvienam ir tas, ka likums nevar uzsākt pilnā mērā savu darbību, ja nav noteikta kaut kāda pakāpenība vai kaut kāds periods, vai kaut kādi citi kritēriji, lai neprasītu vienas dienas vai trīs dienu laikā visiem noslēgt šos līgumus.

Deputāts Leiškalns liek priekšā nomainīt 1997. gada... noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri. Nu, kā jau teicu, mēs noraidījām arī šo priekšlikumu, uzskatot, ka ir iespējams pieņemt vai izstrādāt elastīgāku šo likuma spēkā stāšanās kārtību ar šo pārejas periodu, tikai šī iemesla dēļ tas ir noraidīts, un es dzirdu, ka Leiškalna kungs atsauc savu priekšlikumu, bet šajā pat sakarībā ir arī deputāta Lujāna priekšlikums — aizstāt skaitli 97 ar 98. Tātad nu... tikai ar 1998. gadu. Šis priekšlikums ir noraidīts. Un, noraidot šo priekšlikumu, komisija izstrādāja tos nosacījumus, par kuriem jau es izklāstīju pārejas noteikumu 1., 2., 3. un 4. pantos. Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskās partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es jums piedāvāju iedziļināties arī šinī momentā, jo šeit ir diezgan kardināli arī doma izveidojusies. Ja likums sāk strādāt tā, kā pagaidām likumā ir ieplānots, tad, pirmkārt, tagad ir vēl viens jautājums, viens jautājums ir tas, vai notiks vispārībā civiltiesiskā apdrošināšana, jo nav zināms... te ir moments, vai kāda firma gribēs uzņemties šā likuma noteikto normu darbību. Bet tanī pašā laikā paralēli tam tiek jau virzīti Administratīvā kodeksa labojumi, ka, ja autovadītājs būs bez šīs civiltiesiskās apdrošināšanas apliecības, viņš tiks visu laiku nepārtraukti sodīts.

Otrs moments. Līdz šai dienai ne no Ministru kabineta, ne arī no citiem kolēģiem es nesmu tā arī uzzinājis, vai šīgada budžetā ir iekļautas summas civiltiesiskai valsts transporta apdrošināšanai. Un diemžēl es varu reāli pat norādīt, ka te es griezos pat pie Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Druvas kunga, viņš norādīja, ka viņam nav informācijas, vai armijas transports tiks civiltiesiski apdrošināts vai nē. Un līdz ar to, teiksim, kamēr Ministru kabinets nepiestādīs, ka tādas summas ir iekļautas šīgada bezdeficīta budžetā, mēs varam spriest, ka šāda civiltiesiskā apdrošināšana valsts transportam var notikt, jo citādi, pieņemot šādu likumu, kurš stāsies spēkā, mēs varam panākt to, ka policistam būs jauns ienākumu veids — stāvēt pie armijas karabāzes un ķert visas valsts armijas mašīnas, jo tās nebūs civiltiesiski apdrošinātas. Protams, man būtu patīkami dzirdēt — varbūt arī šodien tūlīt mani pārliecinās Vītola kungs vai vēl kāds no Finansu ministrijas, ka tādas summas ir ieplānotas, ka ātrās palīdzības mašīnas tiks apdrošinātas ar šī likuma noteiktajiem termiņiem vai jau ir apdrošinātas, bet pagaidām šāda informācija man nav, bet var izveidoties paradoksāla situācija. Es nezinu, varbūt Kaksīša kungs man arī šajā gadījumā norādīs, ka tādas summas ir. Citādi mēs varam arī Rīgā, pašvaldībās, visur apstādināt pašvaldību transporta darbību, jo šīs summas būs ārpus budžeta. Ja šādas summas nav iekļautas, līdz ar to viss tas pārvēršas lielā fikcijā. Un tādēļ es lūgtu vismaz, ja nedod tādu motivāciju, tad atbalstīt manu priekšlikumu, lai šis likums sāk darboties no nākošā gada.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Naglis, LZS, KDS un LDP frakcija.

J.Naglis (LZS, KDS, LDP). Es gribētu to atgriezt atpakaļ, lai Leiškalns savu priekšlikumu uzturētu, jo tagad paceļas jautājums tādā veidā, kā tas būs līdz 1.augustam, ja līdz 1. augustam ir daudzi izgājuši tehnisko apskati saviem transportlīdzekļiem, bet pēc 1.augusta atkal tagad mums iznāk, kuram jāiet, tam ir jāsamaksā tas apdrošinājums. Es domāju, ka šis bija ļoti pareizs priekšlikums, ka sākt tikai ar 1998.gada 1.janvāri, lai gan Leiškalna priekšlikums būtu jāatbalsta. Es to atbalstu, lai liktu uz balsošanu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (DPS) . Daļā par administratīvo atbildību, jā, pirms otrā lasījuma tāds ir iestrādāts, bet šāda likuma vēl nav, un tai pašai komisijai, kura ir atbildīga par šo likumu par Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir iespējas to atrunāt, minēto spēkā stāšanās kārtību pārejas noteikumos, tā kā tas, Lujāna kungs, nav nekāds iegansts, lai nepieņemtu šo likumu, šos pārejas noteikumus.

Otrkārt, par finansējumu. Šis ir valdības, kā jūs atceraties, šis ir valdības normatīvais dokuments. Valdība iesniedza noteikumus 81.panta kārtībā, un Kārtības rullis neprasa finansējumu par valdības iesniegtajiem likumprojektiem. Tas, ko teica deputāts Naglis. Nagļa kungs, ļoti laba ir jūsu griba, bet jūs nevarat uzturēt priekšlikumu, kuru deputāts iesniedzējs jau ir atsaucis, tā ka šis jautājums vairs nav balsojams. Deputāts Leiškalns ir atsaucis savu priekšlikumu. Es tomēr uzskatu, ka pie visa tā kāda šī situācija, Lujāna kungs teica, nevar zināt — vai būs vai nebūs. Jā, protams, bet šodien joprojām ir spēkā konkursa rezultāti un joprojām ir šīs organizācijas, kuras ir ar mieru strādāt. Varbūt tās nebūs ar mieru strādāt pēc tam, kad ir iebalsoti šādi limiti un prēmijas, tā ir cita lieta, un tā, jau ir tā lielākā bīstamība, ka šo vietā var nākt citas, kuras tad gan var manā skatījumā būt vēl bīstamākas, lai realizētu šo likumu. Bet tas nedaudz cits jautājums, pašlaik ir runa par pārejas noteikumiem. Es tiešām esmu pārliecināts, ka šādā veidā pārejas noteikumi ar pārejas perioda iestrādāšanu, kas gan ir pietiekoši garš, lai valdība izstrādātu tos nepieciešamos dokumentus, kas ir jāizstrādā līdz 1.maijam, jo šodien vēl nav pat februāris, tātad pietiekoši. Un tas laiks — no 1.maija līdz 1.augustam — arī ir pietiekoši, lai pakāpeniski varētu tikt noslēgti līgumi. Tā ka es lūdzu Saeimu atbalstīt pārejas noteikumus, un acīmredzot ir nepieciešami... ja pieprasa kāds balsojumu, tad pārejas noteikumi balsojami pa punktiem.

Sēdes vadītājs . Paldies! Tā kā deputāts Leiškalns savu priekšlikumu atsauca, tad līdz ar to tas vairs nav balsojams, neskatoties uz deputāta Nagļa lūgumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgas komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Ir iebildumi deputātam Lujānam. Jūs, Lujāna kungs, savu viedokli izteicāt, un tas ir jūsu priekšlikumā, jūs aicināt balsot par to. Paldies! Tātad Lujāna kungs pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu, un priekšlikuma būtība ir pārejas noteikumu 1.punktā skaitli “1997” aizstāt ar skaitli “1998”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojam šo deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 22, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai par pārējiem pārejas noteikumu punktiem deputātiem ir kādi iebildumi, kāds pieprasa balsojumu vai pieņemam tos saskaņā ar nupat izdarīto balsojumu Juridiskās komisijas redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pārejas noteikumi pieņemti.

Godātie kolēģi, tā kā mēs esam pabeiguši izskatīt likumprojektu trešajā lasījumā, man ir jānolasa jums Saeimas Juridiskās komisijas iesniegums, kura lūdz sakarā ar iepriekš minēto un pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu — Juridiskā komisija pirms balsojuma par šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā lūdz to nodot Saeimas Juridiskajam birojam juridiskai izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Atzinums sniedzams līdz šā gada 31.janvārim. Un pamatojumā Juridiskā komisija min to, ka 23.janvāra Saeimas sēdē, izskatot trešajā lasījumā likumprojektu, 34.panta pirmās daļas 1.punktu, Saeima atbalstīja deputātu priekšlikumu par vārdkopas “vai viņa rupjas neuzmanības dēļ” izslēgšanu, kas ir pretrunā ar Civillikuma 1645.pantu. Tāds, kolēģi, ir Juridiskās komisijas pamatojums, vai ņemsim to vērā? Viens var izteikties “par” šo priekšlikumu, viens “pret”. Lūdzu, Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribu izteikties par šo priekšlikumu, jo priekšlikums, kurš tika nobalsots un kas pašreiz ir pretrunā ar Civillikumu, ir manējais. Tā kā nebija ekspertu uzstāšanās, balsojums notika īsi pirms pārtraukuma, es nevarēju iegūt citādi pārliecību, tātad mani neviens nespēja pārliecināt par citu. Manuprāt, šajā 33.pantā punkts jāliek aiz vārdiem “saskaņā ar Civillikumu neiestājās”, nemēģinot atšifrēt šī Civillikuma normu, un tad tas ir tieši praksē korekti pielietojams. Es domāju, ka mums šāds labojums vai Juridiskā biroja korekcija šajā likumā tomēr ir jāizdara. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Vai kāds vēlas runāt pret? Jurdža kungs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka atlikt nevajag, jo valdībai ir daudz darba un maz laika, jo mēs pārejas noteikumos esam ierakstījuši, ka līdz 1.maijam jāizstrādā apdrošināšanas prēmijas, jāizstrādā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tipveida polises un tā tālāk. Tā kā mums katra nedēļa ir svarīga un arī firmām ir jāizvērtē iespējas, kā viņi varēs uz esošo prēmiju pamata nodrošināt apdrošināšanas atbildības limitus, es aicinu pieņemt šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Izšķirsim jautājumu balsojot. Tātad ir divi viedokļi. Viens, kurš uztur Juridiskās komisijas priekšlikumu, kuru uzturēja Kārlis Leiškalns, ir nodot to likumprojektu Saeimas Juridiskajam birojam izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Atzinums sniedzams līdz šā gada 31.janvārim. Balsojam šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 23, atturas — 6. Šis lēmums ir pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi, pirms sākam izskatīt Prezidijā iesniegtās izmaiņas šīsdienas un rītdienas plenārsēdes darba kārtībā, gribu jūs iepazīstināt ar dokumentu, kuru saņēmusi Latvijas Republikas Saeima.

Latvijas Valsts prezidenta rīkojums nr.1 “Par Ministru kabinetu”. “Ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56.pantam aicinu Andri Šķēli sastādīt Ministru kabinetu. Valsts prezidents Guntis Ulmanis. 1997.gada 29.janvārī.”

Godātie kolēģi! Tālāk izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Vispirms ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dokuments, kurā lūdz izdarīt Saeimas nākamās kārtējās plenārsēdes darba kārtībā izmaiņas un iekļaut likumprojektus “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, otrais lasījums, un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, trešais lasījums, pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Godātie kolēģi, pēc tam komisija ar dokumentu nr.2083c atsauc šo te iesniegumu un lūdz izdarīt šodienas un rītdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas, iekļaut darba kārtības 33.punktu — “likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” otrais lasījums — aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā darba kārtības 29.punktu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimā un godājamā sēdes vadība! Es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt šo Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un izvērtēt objektīvi iespējas, kādā secībā un kādā veidā mēs šo ietilpīgo likumprojektu varētu izskatīt. Šim likumprojektam ir vairāki simti priekšlikumu, un, objektīvi ņemot vērā deptuātu vēlēšanos par šo likumu izteikties, tas varētu aizņemt vismaz divas pilnas plenārsēžu dienas. Līdz ar to daudzi likumprojekti, kuri ir iekļauti parastajā dienas kārtībā, tiktu nobīdīti ar divu nedēļu novirzi vēlāk, un mūsu priekšlikums, ko mēs izrunājām savā frakcijā, būtu tāds, ka šis visādā ziņā ļoti svarīgais likums būtu jāizskata ārkārtas sēdē. Un ka vesela speciāla ārkārtas sēde Saeimai būtu jāvelta šim vienam likumam. Un šī ārkārtas sēde turpinātos tadā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būtu nepieciešams, lai šo likumu izskatītu, un šo ārkārtas sēdi varētu noteikt nākamtrešdien. Un tāpat kā mēs esam rīkojušies tajos gadījumos, kad ir bijis jāizskata citi ietilpīgi likumprojekti, piemēram, karadienesta likums. Mans ierosinājums būtu neuzsākt šo likumprojektu izskatīt šodien, bet iekļaut to speciālā ārkārtas sēdē un uzsākt to izskatīt nākamtrešdien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es runāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Šodien notika Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā mēs vienojāmies ar balsojumu, bet acīmredzot, vai nu ir sagatavots un iesniegts vēl viens cits dokuments vai tas vēl kavējas un nav iesniegts, bet mūsu komisijas lēmums bija tāds — neizskatīt šodien likumprojektu “Grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, un pamatojums ir tāds, ka ir iesniegti 81.panta kārtībā analogi labojumi par zemes īpašuma attiecībām pilsētās, lai varētu tos saskaņot un kā pirmo lai varētu skatīt 81.panta kārtībā sagatavotos Ministru kabineta noteikumus. Tāpēc es komisijas vārdā noņemu šo otro ierosinājumu, bet es neesmu pilnvarota noņemt likumprojekta pacelšanu uz augšu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu””, jo tāda lēmuma komisijā nav. Bet es tikai varu ieteikt savā vārdā, ka tas varēja palikt tajā pašā vietā, un aicinu savā vārdā, nevis komisijas vārdā neatbalstīt šo Tautsaimniecības komisijas iesniegto priekšlikumu. Bet, ja runā par Vītola kunga priekšlikumu, tāds priekšlikums rakstiski nav ieniegts. Tādēļ par tādu vispār balsot nevar.

Sēdes vadītājs . Seiles kundze, paldies! Jūs arī pretrunā ar Kārtības rulli runājāt pret. Tas nav atļauts. Līdz iesniegumam, par kuru jūs runājāt, mēs nonāksim, bet tas tika iesniegts nedaudz vēlāk.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izlemt balsojot šo Sausnīša kunga parakstīto dokumentu par izmaiņām darba kārtībā saskaņā ar likuma projektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, par tā pacelšanu tuvāk izskatīšanai darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 48, atturas — 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nu tad mēs esam nonākuši pie nākamā, par kuru Sailes kundze runāja, arī no komisijas priekšsēdētāja Sausnīša puses parakstīts dokuments, kurā tiek lūgts izslēgt no 29.—30.janvāra sēdes darba kārtības divus punktus. Izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” un 67.likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. Tā kā to ierosina komisija, kura pati ir atbildīgā par šo likumprojektu sagatavošanu, tad šis jautājums nav balsojams. Mēs vienkārši to pieņemam zināšanai. Un 45. un 67.darba kārtības jautājumu izslēdzam no šodienas un rītdienas darba kārtības.

Nākamais iesniegums, godātie kolēģi, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Kalviņa parakstīts dokuments, kurš lūdz pārcelt darba kārtības 52.punkta — likumprojekts “Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”” — izskatīšanu otrajā lasījumā pēc 32.punkta — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīšanas un pirms likumprojekta “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu” izskatīšanas. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz 52.punktu pārcelt pēc 32. Par vai pret deputāti runāt nevēlas. Esam vienojušies.

Nākamais iesniegums par izmaiņām darba kārtībā. Antons Seiksts lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.panta pirmo daļu izslēgt no plenārsēdes dienas kārtības 27.jautājumu, jo tas nav izskatāms pēc būtības. 27.jautājums ir lēmumprojekts “Par raidīšanas tiesību atjaunošanu 7.TV kanāla raidorganizācijām”. Te acīmredzot deputāti runāt nevēlas. Priekšlikums... Vēlas. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es noteikti gribu iebilst pret šādu lēmumprojektu, un es gribu norādīt uz to, ka lēmumu par izmaiņām darba kārtībā var iesniegt ar vismaz piecu deputātu parakstiem. Un tāpēc šeit ar viena deputāta parakstu šāds lēmums nebūtu pieņemams. Un nav arī pilnīgi nekādas motivācijas tam, ka šāds lēmumprojekts nebūtu izskatāms pēc būtības, jo deputātiem ir pieejami skaidri signāli par tām nelikumībām, kas notiek sakarā ar šo 7.televīzijas kanālu un tajā raidošajām raidorganizācijām, konkrēti par Nacionālās radio un televīzijas padomes rīcību. Un tas būtu no Saeimas ārkārtīgi nepareizi, ka Saeima šo jautājumu nostādītu tā, ka Saeimai šeit pilnīgi nav sakāms nekāds vārds. Saeimai, neapšaubāmi, ir tiesības paust savu viedokli par to, ka šīs raidīšanas tiesības šīm organizācijām ir atjaunojamas, un tādējādi novērst tos konkurences likuma pārkāpumus, kas šobrīd no... kas šobrīd no šīs Nacionālās radio un televīzijas padomes puses ir tikuši pieļauti un par ko ir gan prokuratūras, gan arī Valsts kontroles slēdziens. Paldies!

Sēdes vadītājs. Seiksta kungs, lūdzu! Jūs vēlaties runāt? Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Atceros kuriozu gadījumu. 5. Saeimā gandrīz nonāca līdz tam, ka balsoja, kad iestājas rudens — septembrī vai augustā. Ja mēs taisām vai vispār stādamies priekšā, kas ir tiesiska valsts, tad ir jāzina skaidri, kāda ir procedūra jautājumu kārtošanā. Radio un televīzijas likums paredz vienīgai institūcijai kanālu slēgšanu, atvēršanu, raidorganizāciju atļauju došanu vai to anulēšanu. Neviens cits saskaņā ar likumdošanu šos pienākumus nevar veikt kā tikai padome. Es piekrītu, ka padomes darbā var būt trūkumi. Es neapgalvoju, ka minētais kanāls ir likumīgi aiztaisīts, bet tamdēļ ir prokuratūras protests, un ir ārkārtīgi nekorekti procesā jaukties, pirms jautājumu nav izlēmusi prokuratūra un tālāk tiesa. Tas ir vienīgais pareizais ceļš.

Un galu galā. Taisni pēc šī iesniegumu parakstījušo deputātu priekšlikuma tika izveidota parlamentārā izmeklēšanas jeb izvērtēšanas komisija. Ja šī komisija būtu iesniegusi un pamatojusi to, vai arī likuma grozījumi būtu iesniegti, būtu cita runa, bet tādā gadījumā mēs nonāksim līdz tam, ka sāksim kādai iestādei autoparku sadalīt vai vēl kaut ko. No tiesiskā, no juridiskā viedokļa šis iesniegums ir noraidāms pēc būtības. Paldies! Un lūdzu balsot pret... pret šī jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paldies! Debates līdz ar to... nevis debates bet izteikumus beidzam saskaņā ar Kārtības rulli. Gribu atgādināt deputātam Čerānam, ka jums nav taisnība. Jūs parasti ļoti labi orientējaties Kārtības rullī, bet šoreiz esat kļūdījies, jo Kārtības ruļļa 135.panta pirmā daļa saka, ka priekšlikumus par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Šāds iesniegums no deputāta mums, Čerāna kungs, ir, un tādēļ jautājums ir izlemjams balsojot. Piecu deputātu paraksti vajadzīgi nebija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Seiksta priekšlikumu — izslēgt no darba kārtības lēmumprojektu par raidīšanas tiesību atjaunošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 15, aturas — 6. Deputāta Seiksta priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais iesniegums ir atkal no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Viņi lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 86. panta 3. daļu iekļaut Saeimas 29.—30. janvāra sēdes darba kārtībā likumprojekta “Ministriju iekārta” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izskatīt minēto likumprojektu pirms Saeimas 33. darba kārtības punkta. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, situācija ir tāda, ka šobrīd pēc būtības saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevarētu grozīt darba kārtību un iekļaut likumprojektu “Par ministriju iekārtas likumu” tā, kā atbildīgā komisija to vēlētos, jo mēs vēl neesam nodevuši komisijām...

Sēdes vadītājs. Jā, neesam nodevuši komisijām... Paldies, Lagzdiņa kungs, paldies. Tātad skatīsim šo jautājumu pēc tam, kad būs apstiprināts vai neapstiprināts Prezidija atzinums par šo likumprojektu. Paldies, Lagzdiņa kungs!

Nākamais iesniegums... ir parakstījuši desmit deputāti, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības rulli izdarīt grozījumus 29.—30. janvāra sēdes darba kārtībā un izslēgt 38. darba kārtības punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” no darba kārtības, vienlaicīgi nosakot jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 3. februārim un par likumprojekta otrajā lasījumā izskatīšanas dienu noteikt 1997. gada 6. februāri. Tātad lūgums ir izslēgt 38. darba kārtības jautājumu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Tas tiek pieņemts. Paldies!

Vēl iesniegums ir... pieci deputāti parakstījuši.. Piedodiet, te numerācija ir tāda diezgan neskaidra, un arī paraksti ir... vairāk kā desmit ir acīmredzot, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu izdarīt izmaiņas 29.—30. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā — likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” — darba kārtības 59. punktu — izskatīt pēc darba kārtības 32. punkta. Vai par vai pret runāt kāds vēlas? Nevēlas. Iebildumu arī nav? Paldies! Pieņemam lēmumu. Tātad 59. punktu pēc 32. punkta. Bet tā kā mēs esam jau pieņēmuši lēmumu, ka mēs 52. punkta skatām pēc 32. punkta, tātad šis būs pēc tam. Paldies!

Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas iesniegums, kurā lūdz sakarā ar to, ka Sandra Paura, kas izvirzīta par kandidāti Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās, ir atteikusies no Centralās vēlēšanu komisijas locekļu pienākumiem, frakcija lūdz 30. janvāra... 29.—30. janvāra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļaut jautājumupar Arņa Cindara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Par” vai pret šo iesniegumu vēlas runāt? Modris Lujāns frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es iestāšos “pret”, jo es uzskatu par mūsu parlamentu īpatnēju sistēmu, ka savā laikā bija norunāts, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā iet no katras frakcijas pa pārstāvim. Ja es nekļūdos, Pauras kundze savā laikā iegāja no Tautas saskaņas partijas, tagad viņa atrodas citā partijā, un ir jautājums šinī gadījumā... kustībai “Līdztiesība”, mūsu frakcijai nav pārstāvja. Tāpat tas atkārtojas arī par Saeimas komisijām, kad lielo frakciju pārstāvji nekaunīgi atļaujas pārējo frakciju pārstāvjus bloķēt, un līdz ar to ir gan Satversmes pārkāpumi, gan arī šinī gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija var izveidoties ļoti politiski specifiska.

Tādēļ, cienījamie kolēģi! Pirms šādus jautājumus stāda, tie būtu attiecīgi jāizskata Starpfrakciju padomē, kurā arī, teiksim, mēs gribētu pretendēt uz vietām Centrālajā vēlēšanu komisijā, un šinī gadījumā, ja ir atbrīvojusies vieta, tad iespējams, ka tas būtu arī mūsu kandidāts, nevis šādā veidā sadalīt posteņus un kontrolēt gan Vēlēšanu komisiju, gan Nacionālo drošības komisiju un pārkāpt gan Satversmi, gan arī vienkārši tīri morāles normas. Un šodien es aicinātu šo jautājumu noraidīt un neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ivars Ķezbers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Ķezbers (DPS). Godātie kolēģi! Šeit nav sazvērestības. Es domāju, ka mēs labi saprotam, ka mēs esam vēlēšanu priekšā, ka jautājums un process notiek, to, ka Sandra Paura ir iekļauta šajā sarakstā, to var izlasīt visi, kas interesējas, tas nav nekāds noslēpums, un mēs uzskatām, lai šis process turpinātos, mēs izvirzām Cindara kandidatūru, cilvēku, kas ir strādājis šeit mūsu komisijā. Es vienkārši neredzu iemeslu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt deputātus savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu... par tā iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts. Kā mēs, kolēģi, varētu lemt par tā iekļaušanas vietu...? Kā 81. darba kārtības jautājumu. Juris Kaksītis vēlas runāt. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka loģiskāk būtu iekļaut pēc 31. darba kārtības jautājuma, kur runā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu vai atlaišanu no amata. Tādēļ es ierosinu šo jautājumu izskatīt pēc 31. darba kārtības jautājuma.

Sēdes vadītājs . Paldies! Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzstāju uz 81.darba kārtības punktu, jo es domāju, ka tas tad tiks izskatīts kaut kad jaunnedēļ, un paralēli es domāju, ka mēs arī izvirzīsim savu kandidātu uz šo atbrīvoto vietu, jo es nedomāju, ka šajā gadījumā “Saimnieka” kolēģi būs vienīgie monopolisti uz šo vietu, jo tā ir “Tautas saskaņas” vieta, jo “Tautas saskaņas” pārstāvis savā laikā tika ievēlēts šajā komisijā. Līdz ar to es gribu un ceru arī uz deputātu godaprātu, ka arī pārējās grupas, teiksim, “Tautai un taisnībai”, varēs izvirzīt savu kandidātu, un tad notiks balsojums par šīm personām. Jo šajā gadījumā es neredzu šo steidzamību, ar kādu cenšas ieņemt šo posteni “Saimnieks” Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tādēļ es aicinu balsot par 81.darba kārtības punktu kā radikālāko un pēc tam kā mazāk radikālāku Kaksīša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Jura Kaksīša priekšlikumu. To iekļaut kā 32.darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 15, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts. Uz šobrīdi tie ir visi iesniegtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Sākam izskatīt otro darba kārtības sadaļu — Prezidija ziņojumi.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā iesniegtos Ministru kabineta noteikumus nr.8 “Grozījumi likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, par šo jautājumu vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šodien atkal mēs nodosim komisijām 20 Ministru kabineta izdotos noteikumus Satversmes 81. panta kārtībā. Satversmes 81.pants saka tā: “Laikā starp sesijām Ministru kabinetam ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.” Tagad ņemsim, kāda neatliekama vajadzība varētu būt šiem 20 noteikumiem? Nevienā no šiem noteikumiem nav absolūti neviena vārda, kurā būtu pamatota šī neatliekamā vajadzība. Kāpēc ir šī neatliekamā vajadzība? Kāda ir šī neatliekamā vajadzība?

Ņemsim šo pirmo. Zināt, kas tur ir izgrozīts? Vecais 7. pants par meža apsaimniekošanu skan šādi: “Izstrādāt vienotus meža apsaimniekošanas un izmantošanas politikas realizēšanas pasākumus”. Labots tagad ir kā neatliekama vajadzība šā panta 1.punkts ir izteikts tā: “Nosaka mežu apsaimniekošanas un izmantošanas pasākumus un noteikumus meža politikas realizācijai”. Vai kāds saskata te neatliekamu vajadzību — izdarīt šādu redakcionālu, būtībā redakcionālu izmaiņu? Ja tagad ņemam pēc kārtas visus šos likumprojektus, kuri ir izteikti kā likumi jau Satversmes 81.panta kārtībā, tad paskatoties var redzēt tikai, ka šāda nopietna vajadzība nav pamatota anotācijā. Varbūt darba kārtības 9.punktā. Nu varbūt arī 10. Bet tur ir tāda nepieciešamā vajadzība, piemēram, izlabot, ka Ministru kabineta vietā ierakstīt “Uzņēmuma reģistrs”. Ir neatliekama vajadzība to divu svētku nedēļu laikā izdot šādus noteikumus. Es domāju, ka, kolēģi, ja daudzējādā ziņā Ministru kabinets būtībā nekoleģiāli izturējies pret deputātiem un Saeimu, tad es lūdzu jūs, ievērojot Satversmi, prasīt visiem kopīgi, ko mēs arī iesniegsim, Ministru kabinetam pamatojumu, kāpēc ir jāizdod Satversmes 81.panta kārtībā noteikumi, kuriem nav nekāda atbilstība šim panta nosacījumam, ka ir neatliekama vajadzība. Šī savdabīgā jokošanās ar likumdošanu no Ministru kabineta puses galu galā vienreiz ir jāizbeidz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt? Arvīds Ozols, mežu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Ozols (mežu valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nerunāšu, protams, par visiem 20 noteikumiem, bet tikai par 1. Tas ir “Grozījumi likumā “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu””. Es varētu tiešām ieteikt cienījamajam Mauliņa kungam pakonsultēties pie sava frakcijas biedra mežkopības profesora Liepas kunga. Viņam šaubas par šādas izmaiņas nepieciešamību neradās. Otrs. Šo jautājumu mēs arī diskutējām Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un komisijas locekļiem arī šaubas par šo jautājumu neradās.

Taču, lai precizētu, es gribētu paskaidrot, kur ir lietas būtība tiešām šim it kā redakcionālajam labojumam. Līdz šim saskaņā ar likumu “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”, kur pamatteksts tapa deviņdesmito gadu sākumā, ciršanas regulācija tika noteikta, ka visiem mežiem var regulēt mežu dienestu iekšējās instrukcijas. Pašreizējā juridiskā prakse to nepieļauj, un tādēļ mēs izstrādājām noteikumus, lai paceltu šo vispārējo regulāciju Ministru kabineta līmenī. Taču diskusijās ar juristiem, juristi pauda viedokli, ka likums precīzi nedefinē Ministru kabineta pienākumus tieši šajā jautājumā. Tādēļ mēs nācām ar priekšlikumu, ka vienotas mežu politikas realizācijai Ministru kabinets ir tiesīgs izdot arī saistošus noteikumus, kas arī tika likts priekšā.

Jautājuma būtība ir pavisam vienkārša. Mežos ciršanas ierobežojumi atkarībā no to vērtības vai aizsardzības kategorijas ir jānosaka vienādi visiem mežu īpašniekiem, taču to nevar izdarīt ar dienesta iekšējo instrukciju. Tādēļ, lai to varētu sakārtot Ministru kabineta saistošu noteikumu līmenī, mēs arī piedāvājam šo grozījumu. Šis arī ir steidzamības pamatojums. Es ļoti lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Mauliņš vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti un klātesošie! Es runāju par kaut ko citu. Par panta nosacījumu “neatliekama vajadzība”. Ir jautājumi, arī šis jautājums, kas jau ir karājies gaisā kā nepieciešamība, kā vajadzība jau četrus gadus, daži pat piecus gadus. Kāpēc pēkšņi divu nedēļu laikā, kad Saeimā nav sēžu, vajag šos jautājumus lemt nelikumīgā kārtībā, proti, pārkāpjot panta nosacījumu, ka neatliekama vajadzība. Kāpēc šī neatliekamā vajadzība nav visus četrus, piecus gadus un pēkšņi divu nedēļu laikā radusies? Nu tad vismaz vajag paskaidrot anotācijā, kāpēc šāda vajadzība pēkšņi šajās divās nedēļās radusies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis “Vienība”, kā rakstīts iesniegumā.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Mauliņa kungam ir daudz kas pareizi. Skat, mums visu laiku nosaka dienas kārtību, Ministru prezidents 81.panta kārtībā ieved labus likumus, sliktus likumus, un mēs netiekam pie tiem likumiem un pie tām lietām, kas patiešām ir steidzami un neatliekami. Mūsu tauta tiek izlaupīta no mūsu vērtīgām mantām caur Privatizācijas aģentūru, bet mēs netiekam pārskatīt, mums neatļauj pārskatīt, kas tur notiek, kādi stratēģiskie objekti tiek no mūsu tautas izzagti, mums ir jāskatās tos jautājumus, ko mazais puisītis, kas paņem savu lellīti un iet prom, ka viņam nepiekrīt. (no zāles: “Viņš ar lellītēm nespēlējas!”) Es tā domāju, ka viņš gan ar mums spēlējas, tad viņš iet prom, tad viņš nāk atpakaļ, tad viņš lemj tā, tad viņš lemj šā, un arvien mums vajag vairāk un vairāk viņu klausīties, vairāk un vairāk viņam klanīties. Un visu laiku, kamēr šitā teātra spēle notiek, katru dienu lielas valsts bagātības pazūd kāda “Latvijas ceļa” vai “Saimnieka”, vai kāda cita frakcijas drauga kabatās. Mīļā Saeima, padomāsim, ko mēs darām, ka mums atļauj šo dienas kārtību vienkārši noteikt tādi, kas negrib, lai mēs ķeramies pie tiem jautājumiem, kas ir valstij svarīgi. Jautājumi, kas tautai ir svarīgi, ir — kā tikt galā ar kriminālelementu šajā valstī, jautājums svarīgs ir šai valstij, kā mēs uzstādīsim ekonomiskās attīstības programmu, jautājums svarīgs šai valstij, kā mēs sargāsim mūsu tautas smagos un vērtīgos īpašumus. Pie tiem mēs netiekam tāpēc, ka mums nosaka dienas kārtību kaut kādi, kas grib, lai mēs pie tiem netiekam, kas grib vienkārši šo tautu un šo valsti pilnīgi iztukšot. Es jums lūgu nepakļauties šai lietai un atbalstīt Mauliņa kungu šajā lietā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Pilnīgi reāli kārtējo reizi Ministru kabinets norādījis ģeniālas tieksmes un spējas, bet tā aizvien biežāk es sāku šaubīties par to spējām, un taisni šodien mēs saskaramies atkal ar šo paradoksālo situāciju. Savā laikā Gaiļa kungs “izdēja” vienu likumu, ar kuru valsts jau nodarbojās... un tajā skaitā Saeima jau nodarbojās divus gadus, jo obligātā civiltiesiskā apdrošināšana bija izvirzīta 81.panta kārtībā. Kolēģi, iedomāsimies, jau kuro gadu mēs nodarbojamies ar vienu bijušā premjera iniciatīvu un Kabineta iniciatīvu. Un tādēļ es domāju, ka šodien patiešām vajadzētu principiāli noraidīt visus šos 81.panta kārtībā pieņemtos Ministru kabineta lēmumus, lai nākošreiz un turpmākajā laikā, es nezinu, vai Šķēles kungs vai cits premjerministrs jau nopietnāk domātu par savām tiesībām un savām funkcijām. Vai ir jādara... šādā veidā ir jāpieņem vai nav, un vai tie patiešām ir tik nepieciešami, kā Satversmē ir norādīts. Tas būtu audzinošs nolūks, jo diez vai vajadzētu atļauties kā nesen viens jau aizgājušais premjerministrs atļāvās uzvesties Saeimā kā savā piparbodītē, kurā viņš teica ļoti primitīvi, es kā izpilddirektors uzskatu, ka visi akcionāri ir muļķi. Šajā gadījumā akcionāru vietā ir Saeimas deputāti, kas šo premjerministru iecēluši, un kurš var pateikt, ka mēs visi esam, piedodiet, nedaudz specifiski cilvēki. Līdz ar to man rodas jautājums, kāds viņš pats ir, ja viņš varēja savā laikā mierīgi ņemt mūsu balsis, lai pārvaldītu valsti. Un šajā gadījumā man patiešām nav nekādas uzticības šim 81.pantam, un es aicinātu visas frakcijas nobalsot šajā gadījumā pret šiem 81.panta kārtībā pieņemtajiem likumiem. Es domāju patiešām — diez vai kāds no ministriem spēs pierādīt to sevišķo nepieciešamību, jo civiltiesiskā apdrošināšana jau divus gadus sevišķā steidzamībā ir pieņemta, tikai jautājums, vai kāds dikti raud valstī vai arī Saeimā par to, ka tā vēl nedarbojas?

Es domāju — patiešām neviens. Un es domāju, ka arī šajā gadījumā neviens dikti neraudās. Vienīgais varbūt bijušais premjers apvainosies un pateiks, ka mēs viņam neesam vajadzīgi. Bet nu es ceru, ka es par to dikti nepārdzīvošu un lielākā daļa kolēģu arī.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es esmu spiests jums izteikt aizrādījumu par Satversmi aizskarošiem izteicieniem, lūdzu, tos turpmāk nepieļaut. Runās Anna Seile, LNNK un LZP frakcija. Seiles kundze, ja nu piecas minūtes līdz pārtraukumam jūs... Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tie, kas runāja kā lieli meža speciālisti, es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka šajā likumprojektā nav neviena vārda par premjeru, bet ir likumprojekts par grozījumiem meža izmantošanas likumā. Šis likums ir pieņemts ļoti sen — 1994.gada sākumā, un labota tiek viena ļoti būtiska rindiņa, kura pastiprina meža politiskas uzraudzības kārtību, izdodot Ministru kabineta apstiprinātus noteikumus, kuri tad veidotu valsts meža izmantošanas politiku. Līdz šim Ministru kabinets varēja noteikt tikai pēc vecās redakcijas atsevišķus pasākumus. Kopš šiem laikiem, kad stājās spēkā šis likums, ir jau iestrādājusies tāda kārtība, ka visos svarīgākos jautājumos tiek pieņemti Ministru kabineta noteikumi, un, lūk, par to runā šis likums, un es aicinu arī zināmā mērā komisijas vārdā, jo komisija šorīt apsprieda šo likumu, atbalstīt tā nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 9, atturas — 3. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots.

Jāizlemj, godātie kolēģi, arī tūlīt nākamais jautājums, kas šajā sakarībā ir iesniegts Prezidijā. 10 Saeimas deputāti lūdz steidzamības kārtā izskatīt 1997.gada 29.janvāra sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā iekļautos Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos noteikumus nr.8 “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. Atgādinu, godātie kolēģi, ka šādu kārtību mums pieļauj Kārtības ruļļa 92.panta pirmās daļas 2.punkts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret šo 10 deputātu iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izlemsim jautājumu, balsojot par 10 deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 7, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu varbūt viens no priekšlikuma autoriem, Jurkāna kungs, var pateikt kādus konkrētus priekšlikumus šajā sakarībā. Lūdzu, Jurkāna kungs!

E.Jurkāns (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es lūdzu komisijas vārdā noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņa dienu — 7.februāri un izskatīšanas dienu — 13.februāri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu... Atkārtojiet, Jurkāna kungs! 7.februāris — iesniegumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšanas termiņš — 13.februāris.

J.Jurkāns. 7.februāris — iesniegšanas termiņš, 13.februāris — izskatīšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. 13.februāris — izskatīšana. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Godātie kolēģi! Mums ir pienācis pārtraukuma laiks, tādēļ lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus un vienlaicīgi, godātie kolēģi, šodien sveicam mūsu kolēģi Ziedoni Čeveru 37 gadu dzimšanas dienā. (Aplausi.) Vārds paziņojumam Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (DPS). Juridiskās komisijas sēde pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rudzīša kungs, reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Olafs Brūvers, Juris Celmiņš, Ojārs Grinbergs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Aida Prēdele, Jānis Priedkalns, Andris Rubins, Jānis Rubulis, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.9 “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi, sakarā ar to, ka Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīt kā steidzamu, par vai pret šo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Izlemjam jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, atkārtoju: jāizskata jautājuma par Būvniecības likuma grozījumiem atzīšanu par steidzamu. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret šo komisijas priekšlikumu. (No zāles: “Par iepriekšējo arī!”) Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Tagad es lūdzu komisijas vārdā Annu Seili noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 4.februāri un izskatīšanas datumu — 13.februāri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav deputātiem pret Seiles kundzes priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ir atkal ienācis, godātie kolēģi, kārtējais iesniegums no Juridiskās komisijas, kura lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas un rītdienas Saeimas sēdes darba kārtībā — 39., 40., 41. un 51. darba kārtības jautājumus izskatīt pēc 32.jautājuma — likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” iepriekš nosauktajā secībā, respektējot jau izdarītos grozījumus. Parakstījis komisijas priekšsēdētājs. Tātad ir runa par pašlaik Saeimas Prezidijā akceptēto darba kārtību, 39.punkts — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, nākamais — likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, nākamais likumprojekts “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatās” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanu pēc 32.darba kārtības jautājuma. Atgādinu, ka pēc 32.darba kārtības jautājuma mēs jau esam nobalsojuši par 52. un 59. darba kārtības jautājuma izskatīšanu. “Par” vai “pret” šo iesniegumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas priekšlikumam? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 “Grozījumi Augstākās padomes 1992. gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Prezidija atzinumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, izteikt attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.11 “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt Anna Seile, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu, Seiles kundze! Seiles kundze, bet ja mēs lemjam par tā nodošanu komisijām, tad nekādi jautājumi nevarētu vairs būt. Nav iebildumu deputātiem? Neviens nevēlas protestēt pret to? Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tie ir 81.panta noteikumi, un to nodošana komisijā šajā gadījumā tiek pielīdzināta pirmajam lasījumam, un tāpēc ir vajadzīgs termiņš, lai varētu iesniegt jau deptuātu priekšlikumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Lūdzu, Seiles kundze, par datumiem!

A.Seile (LNNK, LZP). Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 7.februārim. (No zāles: “Par iepriekšējo arī nav termiņa!”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai Čerāna kungs vēlas par šo jautājumu runāt? Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ko jau teica Bišera kungs, ka, nododot komisijām Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, tā patiesībā ir jau arī šo noteikumu pieņemšana pirmajā lasījumā. Un tāpēc es lūgtu pie visiem šiem noteikumiem tomēr balsojumu. Jo šī procedūra mums nav tik vienkārša. Mēs jau faktiski ar šo dodam Saeimas konceptuālu atbalstu šiem Ministru kabineta noteikumiem. Un tā kā mēs pirmo lasījumu parasti balsojam, mums nav šīs prakses, ka pirmajā lasījumā mēs pieņemam noteikumus vai kaut kādu likumprojektu bez balsojuma tikai tāpēc vien, ka nevienam deputātam nav iebildumu, es domāju, šeit arī ir nepieciešams vadīties pēc šīs analoģijas.

Un kas attiecas uz šo konkrēto likumprojektu, mums, neapšaubāmi, iebildumu nevar būt. Un mēs, ja runājam par šiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem, tad mēs jau vēl tajā laikā, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija Māris Gailis, tad mūsu pamatprasība par viņa demisijas nepieciešamību bija tas, ka netika veikts pienācīgs darbs pie šiem īpaši atbalstāmiem reģioniem. Es uzskatu, ka šī problēma noteikti ir jārisina, un tāpēc šeit būtu šis jautājums, tagad šie noteikumi jāpieņem pirmajā lasījumā un jāstrādā tālāk pie tā, lai šis likums, ko mēs Saeimā pieņemsim tagad, tālāk tiešām atbilstu tam, ko mūsu tauta no mums sagaida. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Tātad es mēģināšu labot savu kļūdu, un lūdzu noteikt termiņu arī iepriekš nobalsotajam likumprojektam “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Komisijas vārdā, lūdzu, vai kāds vēlas nosaukt datumus? Par īpaši atbalstāmiem reģioniem mums ir skaidrs. Seiles kundze minēja 7.datumu. Bet mēs neesam noteikuši šo izskatīšanas datumu arī iepriekšējam likumprojektam “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Vai kāds no deputātiem var to izdarīt? Paldies! Nevar to izdarīt, tātad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par likumprojekta nodošanu komisijām — “Noteikumi par īpaši atbalstāmiem reģioniem”. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Un tiek pieņemts arī Seiles kundzes noteiktais datums — 7.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.12 “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Sausnīša kungs, par iespējamiem termiņiem.

A.Sausnītis (DPS) . Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 7.februārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par minēto datumu — 9.februāris? Nav. Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 13 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

G.Gannusa (TT). Cienījamie deputāti! Likuma grozījums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju ir izstrādāts, lai novērstu likumā esošo neprecizitāti un neskaidrības. Izdarīti četri grozījumi četros pantos. Šajā likumā tiek noteikts, ka valsts īpašuma objekts un zemes gabals, uz kura šis objekts atrodas, veido vienu privatizējamu objektu, kas visu laiku iepriekšējā likumā bija it kā šķirti. No pircēja vairs nebūs jāpieprasa liels dokumentu skaits, kas neļāva ātri veikt publisko piedāvājumu. Lūdzu deputātus balsot un pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu ! Par — 50, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu, Gannusas kundze, par termiņiem.

G.Gannusa. Priekšlikumus iesniegt līdz 7. februārim — Tautsaimniecības...

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu? 7. februāris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 15 “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās,

Informācija

Prezidijā

Par Prezidija 1997. gada 27. janvāra sēdi

1. Sēdē izskatīja piecus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Prezidijs izskatīja Valsts prezidenta motivēto rakstu Saeimas priekšsēdētājam, kurā Valsts prezidents saskaņā ar Satversmes 71. pantu prasa likuma “Grozījumi Likumā par ostām” otrreizēju caurlūkošanu.

Minēto jautājumu iekļāva Saeimas 1997. gada 29. un 30. janvāra sēdes darba kārtībā.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 29. un 30. janvāra sēdes darba kārtību.

4. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 30. janvāra sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

5. Pieņēma zināšanai Latvijas Vienības partijas frakcijas informāciju par deputāta V. Kalnbērza izvirzīšanu Saeimas komisijā, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām

6. Pieņēma zināšanai informāciju, ka S. Paura saskaņā ar likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 19. pantu izbeidz darbību Centrālajā vēlēšanu komisijā, jo ir pieteikta par kandidāti Rīgas Domes vēlēšanām.

7. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1996. gada decembrī.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 15. pantu, Saeimas Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēžu kavējumus par neattaisnotiem un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par katru sēdi šādiem deputātiem: par 5. decembra vakara sēdi — J. Urbanovičam; par 5. decembra ārkārtas sēdi — J. Urbanovičam, A. Pētersonam; par 12. decembra sēdi — J. Jurkānam, Z. Čeveram; par 12. decembra vakara sēdi — J. Jurkānam, Z. Čeveram; par 17.—19. decembra sēdi — A. Bartaševičam (19. decembris); par 27. decembra ārkārtas sesiju — J. Ādamsonam, A. Bartaševičam, E. Grīnbergam, J. Priedkalnam, J. Urbanovičam.

8. Atlika lēmuma pieņemšanu par izdevumu tāmi Baltijas asamblejas Apvienotās komunikāciju komitejas izbraukuma sēdei 1997. gada 31. janvārī un 1. februārī.

9. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: K. Druvam Saeimas 27. decembra sēdē; J. Rubulim Saeimas 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; E. Grinovskim Saeimas 23. janvāra sēdē un 23. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; O. Deņisovam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; O. Grinbergam Saeimas 16. janvāra sēdē; R. Jurdžam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; P. Keišam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; A. Požarnovam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; A. Prēdelei Saeimas 16. janvāra sēdē, 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē, 23. janvāra sēdes trešajā reģistrācijā un 23. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; I. Liepam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; R. Dilbam Saeimas 16. janvāra sēdē un 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; A. Lambergam Saeimas 23. janvāra sēdē un 23. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; A. Čepānim Saeimas 23. janvāra sēdē un 23. janvāra (pulksten 17.30) sēdē; R. Apalupam Saeimas 16. janvāra (pulksten 17.30) sēdē.

10. Piešķīra komandējumu deputātiem I. Bišeram, J. Kaksītim, Ģ. Kristovskim, J. Sinkam, Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A. Karnupai, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A. Jankevicai un šoferim A. Gecēvičam 6. un 7. februārī uz Baltijas asamblejas Juridiskās komitejas un Ārlietu un drošības komitejas sēdi Tartu (Igaunija).

11. Pieņēma zināšanai deputāta J. Kaksīša pārskatu par komandējumu uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Pastāvīgās komitejas sēdi 1996. gada 17. un 18. decembrī Vīnē (Austrija).

Saeimas sekretāra biedrs M. Rudzītis

Plenāsēdē

1997.gada 30.janvāra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

1. Jautājums nr.104.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par v/u “Ventspils Tirdzniecības osta”

īpašuma iznomāšanu privātfirmām

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Uz kādiem noteikumiem iznomāts v/u “Ventspils Tirdzniecības osta” īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.) privātfirmām?

2. Kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Valsts interešu ievērošana ostu saimniecībā ir ļoti būtiska.

2. Jautājums nr.105.

Deputāti K.Čerāns, E.Zelgalvis, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Satiksmes ministram V.Krištopanam:

Par valdības iekšējā sakaru tīkla nodošanu

SIA “Lattelekom”

Kāds labums Latvijas valstij un tās nodokļu maksātājiem būs no iecerētā valdības lēmuma nodot SIA “Lattelekom” valdības iekšējo sakaru tīklu?

Jautājuma steidzamības motivācija. Valsts interešu ievērošana sakaru jomā ir ļoti būtiska.

3. Jautājums nr.113.

Deputāti O.Kostanda, E.Grīnbergs, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par bīstamo kravu, kas tiek pārvietotas

Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu

Ņemot vērā tranzīta nozīmīgumu Latvijā (piemēram, kopējais tranzīts 36,5 miljoni tonnu, Krievijas izejvielu un produkcijas tranzīts — apmēram 25 miljoni tonnu gadā, savu preču tranzītam Latvija izmanto vairāk nekā 80 valstis) un ar to saistīto bīstamo kravu iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi, arī to, ka visā pasaulē bīstamo kravu apdrošināšana ir obligāta ar likumu, kā arī pašreizējo likuma par autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu aktualitāti un nepieciešamību, pamatotu ar cilvēka dzīvības, veselības un apkārtējās vides aizsardzību, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc Ministru kabinets savā lēmumā nr.214 par apkārtējai videi un dzīvībai bīstamo kravu, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu un autoceļiem, apdrošināšanu nav noteicis obligātu šo kravu apdrošināšanu?

2. Vai ir kāda institūcija, kas strādātu šo jautājumu risināšanā, un kādi ir rezultāti?

3. Vai ir kādi iemesli, kas kavē noteikt Latvijā obligāto apdrošināšanu kravām, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā un ir bīstamas cilvēka dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi?

Steidzamības motivācija: Latvijas teritoriju šķērso tūkstošiem neapdrošinātu kravu, kas nelaimes gadījumā nesīs milzīgus zaudējumus un nodarīs kaitējumu apkārtējai videi un cilvēka dzīvībai.

4. Jautājums nr.114.

Deputāti M.Lujāns, G.Gannusa, G.Valdmanis, L.Stašs, J.Urbanovičs, M.Bekasovs —

Finansu ministram V.Meļņikam:

Par summu, kāda no valsts budžeta ir paredzēta

valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās

atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā

Ņemot vērā Latvijas sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, lūdzam atbildēt uz sekojošu jautājumu:

Kāda summa no valsts budžeta paredzēta valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā?

Ja iespējams, lūdzam norādīt konkrētu līdzekļu sadalījumu atsevišķām valsts institūcijām.

5. Jautājums nr.115.

Deputāti E.Zelgalvis, K.Čerāns, E.Grīnbergs, O.Kostanda, I.Liepa —

Ministru prezidentam — finansu ministram A.Šķēlem:

Par VAS “Latvijas lauksaimniecības

finansu sabiedrība”

1. Kāpēc VAS “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” (Laukkredīts) kopš dibināšanas ir strādājusi ar zaudējumiem? Kopējie zaudējumi, ieskaitot speciālos uzkrājumus nedrošiem parādiem 230,4 tūkst.Ls. Lūdzam sniegt pilnīgu zaudējumu cēloņu analīzi.

2. Saskaņā ar LR Finansu ministrijas un Laukkredīta savstarpējo pakārtotā aizdevuma līgumu Laukkredītam nav jāatmaksā 2 635 000 Ls ASV dolāru. No kādiem līdzekļiem Latvijas valsts atmaksās šo summu?

3. Kas un no kādiem līdzekļiem atmaksās mūsu valsts garantēto Pasaules bankas kredītu 9 483 394 ASV dolārus, ņemot vērā, ka Laukkredīts kopš dibināšanas ir strādājis neefektīvi, ar zaudējumiem.

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams steidzami tikt skaidrībā ar situāciju Laukkredītā.

Vēstule

Par Saeimas deputātu atbalstu agrārajai politikai

Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības

un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas

aicinājums

Saeimas deputātiem,

kuri atbalsta Latvijas agrāro politiku

Latvijas Republikas Saeimas LZS, KDS, LDP frakcija uzskata, ka turpmākā Latvijas agrārās politikas sekmīga virzība un reformu īstenošana ir iespējama, ja Ministru kabineta politiku tautsaimniecībā atbalsta vienots politisks spēks ar plašu pārstāvniecību Saeimā.

Mēs aicinām Saeimas deputātus, kuri ir izšķīrušies par atbalstu Latvijas agrārās politikas reformai un kuru uzskati pamatā ir līdzīgi, apvienoties darbam Latvijas Republikas Saeimā LZS, KDS, LDP frakcijā.

Vienosim savus spēkus Latvijas zemei!

Rīgā 1997.gada 29.janvārī LZS, KDS, LDP frakcijas vārdā P.Putniņš

Plānotais

Ceturtdien, 30. janvārī

9.00 Saeimas sēde.

13.00 Deputātu Dz.Ābiķa un J.Celmiņa preses konference par

Latvijas radio problēmām.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde. Jautājumi un atbildes.

Piektdien, 31. janvārī

16.30 Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika tikšanās

ar Zviedrijas karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Magnusonu.

Saeimas preses dienests