Finansu ministrs Roberts Zīle
Finansu ministrs Roberts Zīle dzimis 1958.gada 20.jūnijā Rīgā; precējies, divas meitas. Izglītība: 1976.g. beidzis Rīgas 25.vidusskolu; 1981.g. — Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti; 1987.g. — neklātienes aspirantūru Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas institūtā; 1992.g. — stažējies Aiovas valsts universitātē ASV un Brandonas universitātē Kanādā; no 1993.g. līdz 1994.g. — viesu zinātniskais līdzstrādnieks universitātē Austrālijā. Ziņas par darbu: no 1981.g. līdz 1982.g. strādājis par redaktoru izdevniecībā “Avots”; no 1982.g. līdz 1996.g. — sektora vadītājs, pētnieks Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā; no 1994.g. līdz 1995.g. — Rīgas Domes deputāts; 6.Saeimas deputāts, kopš 1996.g. marta — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Dalība starptautiskajās konferencēs un publikācijas: uzstājies konferencēs un semināros un sagatavojis publikācijas par īpašuma tiesību un lauksaimniecības politikas jautājumiem ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Somijā, Austrijā, Ungārijā, Slovākijā, Vācijā; Latvijas pārstāvis vairāku starptautisko organizāciju (FAO, OECD, Eiropas komisijas ACE programma) pētījumu projektos. Svešvalodas: angļu, krievu, daļēji — vācu.
Pēc Saeimā iesniegtajiem datiem
Piecas minūtes pēc apstiprināšanas
Vakarrīt, tūdaļ pēc 68 Saeimas deputātu uzticības saņemšanas, jaunais finansu ministrs Roberts Zīle atbildēja uz pirmajiem žurnālistu jautājumiem.
Jautājums: — Ar ko jūs vispirms nodarbosieties, sākot veikt finansu ministra pienākumus?
Roberts Zīle: — Vispirms laikam būtu jāķeras pie tā saucamajiem ugunsdzēsības darbiem, kas saistīti ar zemes nodokli un pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Bez tam jāstrādā pie valsts budžeta ieņēmumu grafika izpildes.
Jautājums: — Kādi, pēc jūsu domām, ir tie galvenie darbi, kas jums, stājoties jaunajā amatā, būtu jāpaveic?
Roberts Zīle: — Atklāti sakot, es nezinu, cik ilgi man nāksies šajā amatā strādāt. Politika ir politika. Katrā ziņā es gribētu, lai nodokļu sistēma mainītos tikai ar budžeta grozījumiem vai parlamentāro darbu, lai būtu stabilitāte, lai nākamajā un arī 1999. gadā budžets būtu normāls un bez deficīta. Gribētu, lai valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojums būtu “caurspīdīgs”.
Bet, protams, tad ir jābūt arī Saeimas atbalstam, lai visa sabiedrība zinātu, kur nauda tiek iztērēta — vai atbilstoši budžeta likumam.
Jautājums: — Kā jūs novērtētu tos notikumus, kuru sakarā nonācāt šajā postenī?
Roberts Zīle: — Kā diezgan dramatiskus.
Jautājums: — Ja budžeta ienākumos parādītos līdzekļi virs plānotā, kam tie, jūsuprāt, būtu piešķirami?
Roberts Zīle: — Domāju, ka pirmām kārtām sociālās spriedzes mazināšanai. Protams, arī Valsts ieņēmumu dienestam, jo tieši tas iegūst valstij naudu. Kā man pašlaik zināms, tur ir vairākas problēmas attiecībā uz datoru un programmnodrošinājuma iegādi. Tās jāatrisina, lai uzlabotu ieņēmumu dienestu darbu — gan to, kas saistīts ar muitu, gan to, kas saistīts ar nodokļu iekasēšanu.
Tātad prioritātes piešķiramas tiem, kas iekasē naudu valsts budžetam, un tiem, kam īpaši vajadzīga šī nauda.
Jautājums: — Vai jums ir radušās šaubas par šā gada bezdeficīta budžeta izpildi?
Roberts Zīle: — Pašlaik, manuprāt, īpašām bažām nevajadzētu būt. Februāris parasti ir sliktākais mēnesis gadā naudas iekasēšanas ziņā, bet situācija nav nemaz tik dramatiska. Ja vien nenotiks kaut kādi politiski satricinājumi, kas objektīvi varētu iespaidot monetāro politiku un līdz ar to arī budžeta ienākumus. Mēs beidzot esam tādā stadijā, ka ekonomika jau samērā asi reaģē uz politiskiem notikumiem.
Jautājums: — Ko jūs varētu teikt par iespējamām lata kursa maiņām?
Roberts Zīle: — Domāju, ka pašlaik tas nav aktuāli.
Jautājums: — Vai esat drošs, ka varēsiet sekmīgi strādāt finansu ministra amatā?
Roberts Zīle: — Jau vairāk nekā pusotru gadu esmu bijis Saeimā, un politiskais kustīgums tajā — šādā sastāvā — ir un būs arī turpmāk. Tāpēc, kā liecina līdzšinējā pieredze, neviens valdības loceklis nevar būt pārliecināts, ka nostrādās visu 6. Saeimas laiku.
Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors