PRESES KONFERENCES

Par pensiju likumu

Trešdien, 26.februārī, Labklājības ministrijā risinājās preses konference, kurā ar žurnālistiem tikās ministrs Vladimirs Makarovs, Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Ilona Skuja un valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktore Inese Šmitiņa.

Pēdējā laikā sabiedrību satrauc vairāki jautājumi, kas radušies sakarā ar visai lielu pensiju apjomu amplitūdu. Presē, Saeimas deputātu runās, arī valstsvīru pārspriedumos izskan bažas, vai likums “Par valsts pensijām” visiem dod vienādas iespējas, vai korekts bijis līdzšinēja darba mūža vērtējums no jaunā likuma viedokļa, vai likuma autori spējuši prognozēt to, ka pēc dažādām manipulācijam mākslīgi tiks radītas lielās — virs 100 latiem — pensijas.

Meklējot pamatotas atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem, ministrijas dienesti veica janvāra pensiju izmaksu un citu rādītāju plašu analīzi, kas deva atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

Vladimirs Makarovs:

— Likums “Par valsts pensijām” ir spēkā jau četrpadsmit mēnešus. Ņemot vērā, ka 1997.gadā ir mainījusies pensiju piešķiršanas kārtība, nosakot, ka tiem, kas aiziet pensijā 1997.gadā, pensija tiek aprēķināta atbilstoši 1996.gada iemaksu algai, ir sākusies gan pozitīvu, gan negatīvu domu apmaiņa visā sabiedrībā. Es gan būtu vēlējies, lai šī diskusija būtu notikusi 1995.gada aprīlī, kad valdība un Saeima akceptēja pensiju reformas koncepciju Latvijā. Taču priecājos, ka diskusija ir sākusies tagad.

Janvāra rādītāji, protams, nav stabilas analīzes pamats, jo šajā laikā parādās pensijas, kas piešķirtas nedaudz vēlāk, nekā šiem cilvēkiem uz tām bija tiesības. Jau no 1996.gada marta veidojās situācija, ka cilvēki neizmantoja savas likumīgas tiesības uz pensiju, bet gaidīja 1997.gada 1.janvāri, lai saņemtu pensijas, kas rēķinātas atbilstoši 1996.gada iemaksām.

Es gribu atgādināt dažus faktus. Saeima nobalsoja, ka atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, politiski represētajiem, pensiju likumā ir jāiekļauj papildu garantijas, tāpēc nevajadzētu šo likumu novērtēt kā nekorektu, ja šīs papildu garantijas tiek nodrošinātas. Daudz runāts par gadījumu, kad pensionārs saņem 1000 latu lielu pensiju. Šis cilvēks ir nelikumīgi represētais. Viņa darba stāžs ir lielāks nekā viņa dzīves ilgums, jo viņš savu darba mūžu aizvadījis Sibīrijas ziemeļos. Ne jau ar šādiem gadījumiem bija jārēķinās, izstrādājot likumu par pensijām. Kad mēs izveidojām koncepciju un apstiprinājām likumu “Par pensijam”, nolēmām, ka jaunajam pensiju likumam ir jāgarantē vidēji 40 procenti no pensijā aizgājušā līdzšinējā mūža ienākumiem.

Ministrijas rīcībā ir konfidenciāls materiāls, kur apkopoti materiāli par katru pensionāru. Vairumā gadījumu, kad cilvēkam piešķirta maza pensija, analīze rāda, ka viņa darba mūžs bijis neliels. Ja vīrietis līdz 60 gadu vecumam ir spējis nostrādāt tikai desmit gadu, tad, protams, nevar cerēt uz lielu pensiju. Tādu piemēru ir daudz.

Kopumā izvērtējot pensiju likumu, mēs secinājām, ka pieminētais iepriekšējo iemaksu izlietojums pensijām 40 procentu apmērā, kā paredzēts pensiju likumā, ir ievērots. Izņemot, protams, atsevišķus gadījumus, kas neiekļaujas sistēmā. Tajā neiekļaujas arī tas, ka piešķirtās pensijas apjoms atšķiras no izmaksātās pensijas. Ja cilvēka ienākumi ir bijuši mazi, tad aprēķinātā pensija arī ir maza. Taču, ja viņa darba stāžs nav mazāks par desmit gadiem un attiecīgais pensionēšanās vecums — vīrietim 60 gadi, sievietei 56 gadi —, tad pensija nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tātad starp piešķirtās pensijas un izmaksājamās pensijas apmēriem pastāv zināmas atšķirības.

Ilona Skuja:

— Likums par valsts pensijām paredz pārejas periodu līdz 2000.gadam. Šajā laikā pensijas lielums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tajā skaitā arī no vecuma. Pensionēšanās vecums sievietēm ir mainīgs lielums. Gribu uzsvērt, ka šajā gadā līdz 1.jūlijam tas ir 56 gadi, pēc 1.jūlija jau 56,5 gadi. Likums paredz sievietēm tiesības pensionēties arī 55 gadu vecumā, taču tad tiek zaudēta daļa likumā paredzēto gadu garantiju. Piemēram, pensijas apmērs vairs nav garantēta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apjomā. Tieši ar to izskaidrojami presē minētie piemēri par “kliedzoši” mazajām pensijām. Sievietes ir pensionējušās 55 gadu vecumā, lai gan likuma noteiktais vecums ir 56 gadi. Turklāt 1996.gadā nav maksāts sociālais nodoklis.