Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pensiju likumu (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.02.1997., Nr. 61/62 (776/777) https://vestnesis.lv/ta/id/51861

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Top likumprojekts par Ziemeļkurzemi

Vēl šajā numurā

28.02.1997., Nr. 61/62 (776/777)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PRESES KONFERENCES

Par pensiju likumu

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Ilona Skūja, Valsts sociālās apdrošināšanas fonda direktore Inese Šmitiņa

Foto: Arnis Blumbergs, “LV

Turpinājums no 1.lpp.

Cilvēkiem ir jābūt uzmanīgiem un jāinteresējas, kādi ir pensionēšanās noteikumi šajā pārejas periodā līdz 2000.gadam. Kā cilvēkam rīkoties pirms pensionēšanās? Pirmām kārtām viņam ar savam problēmām un jautājumiem jāgriežas sava rajona valsts sociālās apdrošināšanas pārvaldē, jo katrs gadījums jāizskata individuāli.

Vēl gribu piebilst, ka tās sievietes, kas aizgājušas pensijā 55 gadu vecumā un tagad saņem ļoti mazas pensijas, vairumā gadījumu aizvadītajā gadā nav strādājušas — bijušas bezdarbnieces. Vai tādā gadījumā ir jāvaino likums par pensijām? Ar to es gribu teikt, ka visas sociāli ekonomiskās problēmas, kādas patlaban pastāv valstī, nevar risināt tikai ar likumu par pensijām.

Inese Šmitiņa:

— Kāpēc pensiju lietās ir tāda situācija, kas rada sabiedrībā neizpratni? Šā gada janvārī ir piešķirtas 1230 pensijas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu piešķirto pensiju skaits ir ievērojami sarucis — tad tika piešķirtās 3000 pensiju. Lielākā daļa no piešķirtajām pensijām ir vecuma pensijas. Tādēļ vairāk pakavēšos pie tām.

Vēl pagājušā gada nogalē brīnījāmies par tā saukto lielo pensiju (virs 100 latiem) problēmas iespējamību un to, ka ir jāspriež par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērojamību šādu pensiju gadījumā. Taču janvāra dati apliecina, ka valstī lielo pensiju īpatsvars ir sasniedzis 9,2 procentus. Šīs pensijas sadalāmas divās kategorijās. Viena — tās, kuras atbilst likuma nostādnēm (darba stāžs — ap 42 gadi, iemaksu alga — 200 lati mēnesī). Otru kategoriju veido nepamatoti represēto cilvēku pensijas, kuras ļoti ietekmē lielais darba stāžs, piemēram, ir pensionārs ar 85 gadu lielu darba stāžu, kurā ieskaitīti trīskārt palielināti laika periodi (par represijās pavadīto laiku ekstremālos klimatiskos apstākļos). Tādā gadījumā veidojas pavisam liela disproporcija, proti: ar 100 latu lielu iemaksu algu pensijas apmēri sasniedz 103 latus mēnesī. Ar to es gribu teikt, ka ir izņēmumi, kad aprēķinātās pensijas neatbilst pensiju likuma koncepcijai.

Mēs analizējām atsevišķi rajonu datus par vidējām algām. Valstī vidējā iemaksu alga ir 92 lati, bet Rīgā ir pavisam citāda. Rīgas pilsētas Centra rajonā iemaksu alga ir 123 lati, taču tiem, kas gatavojas pensionēties 1997.gadā, tā sasniedz 228 latus. Kāpēc tāda starpība? Tas ir jānoskaidro. Zemgales rajonā vidējā iemaksu alga visiem strādājošiem apmēram atbilst valsts vidējiem rādītājiem, taču pirmspensijas vecuma cilvēkiem tā ir tikai 51 lats. Ko gan mēs varam sagaidīt pie tik kontrastējošiem rādītājiem, ja pensijas ir 40 līdz 50 procenti no iemaksu algas lieluma? Un atkal tā nav pensijas likuma vaina.

Problēmas atrisinājums meklējams cilvēku nodarbinātības jautājuma sakārtošanā. Piemēram, Rīgā no 399 pensiju piešķiršanas gadījumiem 94 gadījumos pensijas kapitāls jeb iemaksu alga ir 0. No vienas puses, šie cilvēki pagājušajā gadā neko nav nopelnījuši, no otras, — ir dzīvojuši, tātad strādājuši un pelnījuši. Tas nozīmē, ka viņu darbavietās šie cilvēki nav bijuši iesaistīti sociālajā apdrošināšanas sistēmā.

Daudzos gadījumos, sasniedzot 55 gadu vecumu, sievietes izmantoja pārejas periodā paredzētās tiesības pensionēties pirms likumā noteiktā laika. Tādā gadījumā ir jāzina, ar kādām sekām nāksies rēķināties. Liela daļa no šīm pensionārēm saņem pensiju 25 latus (ja stāžs un iemaksu algas atbilst vidējiem rādītājiem) un mazāk. Apmēram pusē gadījumu pensijas sasniedza vidējo izpeļņu valstī. Divpadsmit gadījumos pensijas bija 95 lati. Tas nozīmē, ka, pensionējoties pirms likumā noteiktā laika, katrai sievietei ir individuāli jārisina savas pensijas jautājumi, katrai jāizdara sava individuālā izvēle, vadoties pēc konkrētiem apstākļiem.

Vladimirs Makarovs:

— Tagad bieži izskan pārmetumi, it kā radīti apstākļi, lai cilvēks vienā gadā varētu nopelnīt sev lielu pensiju. Mēs esam izpētījuši tos gadījumus, kad pensija pārsniedz 500 latus. Cik ļaunprātīgi cilvēks un zināma sabiedrības daļa ir izmantojuši likumā ietverto normu? Mēs iepazināmies ar šo cilvēku ienākumiem ne vien 1996.gadā, bet arī iepriekš. Visos gadījumos ienākumi iepriekšējos gados arī ir bijuši pietiekami augsti. Jā, ir viens gadījums, kad 1995.gadā un 1996.gadā mēnešalga ir bijusi ap 200 lati, taču 1996.gada pēdējā mēnesī tā pēkšņi daudzkāršojusies. Šo gadījumu mēs pētām.

Jā, ļaundarības ir iespējamas.

Un es katram gribu likt pie sirds: ja tik tiešām mēs vēlamies samazināt paši savu pensiju, tad varam labsirdīgi savu pensijas kapitālu atdāvināt tam, kas pensionējas tuvākajā laikā. Šī labsirdība pārvēršas ļaunprātībā pret sevi. Un tas ir galvenais arguments, lai šādas “pierakstīšanas “ — kā lai citādi to nosauc? — nenotiktu. Ja mēs arī atklāsim šādus gadījumus, tad tas vēl nenozīmē, ka tāda rīcība jāvērtē kā masveidīga. Es nezinu nevienu likumu, ko nevarētu šādā vai tādā veidā apiet.

Runājot par lielajām pensijām, jāteic, ka 1998.gadā to vairs nebūs, jo tiks noteikti sociālā nodokļa “griesti”. Ar šo nodokli apliks algas līdz 1000 latiem. Līdz ar to vairs nebūs pamata arī šim pārmetumam.

Ja salīdzinām sociālā nodokļa iekasējumu 1996.gada janvārī un šā gada janvārī, tad redzam, ka šā gada ienākumi ir par četriem miljoniem latu lielāki. Arī februārī mēs apsteidzam iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 1,5—2 miljoniem latu. Tie ir pirmie simptomi, kas liecina, ka pensijas likums darbojas.

Pēc tam ministrs un departamenta direktori atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai jūs, ministra kungs, ievērojot veikto analīžu rezultātus, varat teikt, ka jau drīzākajā laikā likumā par pensijām būs gaidāmi kādi grozījumi?

Vladimirs Makarovs:

— Spriežot pēc diskusijām, kas notiek Saeimā par pensijām, var prognozēt, ka šādi grozījumi likumā ir iespējami. Katrā ziņā ministrija ir ļoti piesardzīga grozījumu ieviešanā. Likums “Par pensijām” ir ļoti jūtīgs likums. Tas kompromiss, kas tika panākts, to pieņemot, ir ļoti vārgs. Mums nav tik svarīgi mainīt pašu likumu, cik svarīgi mainīt tā ideoloģiju. Jautājums nav par to, vai likums ir slikts vai labs — jautājums ir par to, kādas papildu garantijas tajā tiks iestrādātas, un vai tām būs attiecīgs finansējuma nodrošinājums. Mūsu pensiju likumdošanas un apdrošināšanas likumdošanas finansiālā bāze ir sociālais nodoklis. Ja mums nebūs naudas šā likuma realizēšanai, tad sabiedrība zaudēs uzticību valsts varai. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieprasīts par 1800 pensijām mazāk, jau parādās korektas pensijas, ir pirmie “paldies” par pensijām. Protams, to cilvēku, kam kļuvis cerīgāk dzīvot, vēl ir ļoti maz. Taču tādi ir. Mēs analizēsim situāciju un meklēsim ceļus, kā palīdzēt pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Tā ir nopietna problēma. Ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus privatizācijas fonda izmantošanai, paredzot īpašas nodarbinātības programmas pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Tieši ar nodarbinātības pasākumiem jāpanāk, lai šie cilvēki nepieprasītu pensijas, bet turpinātu strādāt. Turklāt daudzi no tiem ir ar lielisku kvalifikāciju, pieredzi un spējīgi vēl ilgi un labi strādāt, uzkrājot sev lielāku pensijas kapitālu. Pensijas likumam ir jāatrisina pensijas vecuma cilvēku materiālā stāvokļa problēmas, nevis jāatrisina citu likumu neatrisinātie jautājumi.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!