nozaru ziņas
Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments
Par īpašuma kompensācijas sertifikātiem 1997. gada janvārī
Līdz 1997. gada 31. janvārim 53 tūkst. iedzīvotājiem ir piešķirti 3,9 milj. kompensācijas sertifikātu ar kopējo nominālvērtību Ls 110,6 milj. (3,6 procenti no kopējā piešķirto sertifikātu skaita), no tiem fizisko personu kontos ieskaitīti 3,2 milj. kompensācijas sertifikātu.
Kompensācijas sertifikātu saņēmēju skaitā ir 5,6 tūkst. politiski represēto personu, kurām ir piešķirti 625 tūkst. kompensācijas sertifikāti ar kopējo nominālvērtību Ls 17 milj. (16% no kopējā piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita).
Piešķirto kompensācijas sertifikātu skaita sadalījums pa īpašuma veidiem attēlots tabulā.
Īpašuma veids | Cilvēku skaits | Sertifikātu skaits |
Kapitāla daļas lauksaimniecības uzņēmumā | 8682 | 686573,0 |
Lauku apvidus zeme | 42052 | 2613663,9 |
Namīpašumi | 1290 | 364787,8 |
Pilsētu zeme | 554 | 40820,6 |
Politiski represēto personu manta | 134 | 28916,3 |
Uzņēmumi | 304 | 214120,9 |
Kopā | 53016 | 3948882,5 |
Atbilstīgi likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12. un 14. pantam un Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumiem nr. 220 "Noteikumi par kompensācijas sertifikātu, kuri piešķirti par bijušo zemes īpašumu lauku apvidos, dzēšanas kārtību, kompensācijas izmaksas termiņiem un apmēriem" (ar 1996. g. 2. aprīļa grozījumiem) kompensāciju naudā ir tiesīgi saņemt bijušie zemes īpašnieki un politiski represēto bijušo zemes īpašnieku politiski represētie pirmās šķiras mantinieki, kuri pieprasījuši kompensāciju līdz 1993. gadam, kā arī bijušo zemes īpašnieku 1. šķiras mantinieki - neapmierinātie zemes pieprasītāji, kuri pieprasījuši zemi ne vēlāk kā 1991. gada 20. jūnijā. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi šo noteikumu grozījumu projektu par kārtību, kādā kompensāciju saņems bijušo zemes īpašumu politiski represētie 1. šķiras mantinieki un pārdzīvojušie laulātie. Līdz 1997. gada 31. janvārim par 3826 personām Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centrs no pašvaldībām saņēmis lēmumus par zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā no pašvaldībām par kopējo summu Ls 9,04 milj., no tiem ir akceptēti 2756 lēmumi. Pārējos gadījumos pašvaldības ir pieļāvušas dažādas kļūdas un neprecizitātes lēmuma pieņemšanā.
Īpašuma kompensācijas sertifikātu priekšrocības privatizācijā reglamentē sekojoši Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti:
1. Likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos";
2. Likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās";
3. Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".
Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 31. pants un likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 23. pants nosaka, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kuri nav varējuši atgūt savu bijušo īpašumu vai tā vietā saņemt līdzvērtīgu zemi, par izsolē iegūto zemi maksā ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem, bet pārējie pretendenti pēc 1995. gada 31. decembra - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar naudu un īpašuma kompensācijas sertifikātiem.
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15., 16., 18., 21., 22. un 24. pants paredz priekšrocības īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanā valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā.
Privatizējot atklātā izsolē neizīrētu daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības, bet, privatizējot atklātā izsolē neizīrētu viendzīvokļa māju vai dzīvokli, kā arī iznomātu neapdzīvojamo telpu, kas atrodas uz valsts vai pašvaldību īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocības attiecībā pret pārējo privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.
Privatizējot atklātā izsolē neizīrētu dzīvokli, neizīrētu viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju, kā arī neapdzīvojamo telpu, kas atrodas uz fizisko vai juridisko personu īpašumā esošās zemes, kompensācijas sertifikātu īpašniekiem ir priekšrocība attiecībā pret pārējo privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.
Privatizācijas departamenta direktors A. Bernāns
Par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu 1996. gadā
1. Līdz 1996. gada 31. decembrim piešķirtie sertifikāti.
1.1. Sertifikāti par politiskām represijām un nodzīvotiem gadiem piešķirti:
96,5 procentiem iedzīvotāju visā republikā;
99,9 procentiem politiski represēto;
2449 tūkst. iedzīvotāju piešķirti 104,2 milj. sert. par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, t. sk. 39 tūkst. politiski represēto personu - 755 tūkst. sert. 1996. gadā 49,3 tūkst. iedzīvotāju piešķirti 0,5 milj. sert. par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, t. sk. 0,5 tūkst. politiski represēto personu - 5,2 tūkst. sert.
1.2. Par Latvijā nodzīvoto laiku piešķirti:
- 89,0 milj. sert. 1782 tūkst. pilsoņu (86,4 procenti no kopējā sert. skaita par Latvijā nodzīvoto laiku);
- 14,0 milj. sert. 619 tūkst. pastāvīgo iedzīvotāju (13,6 procenti no kopējā sert. skaita par Latvijā nodzīvoto laiku);
1.3. 52 tūkst. iedzīvotāju piešķirti 3,9 milj. kompensācijas sert. nominālvērtībā Ls 108,9 milj., t. sk. 1996. gadā - 29 tūkst. iedzīvotāju piešķirti 2,2 milj. kompensācijas sert.
2. Līdz 1996. gada 31. decembrim iedzīvotāju atvērtie sertifikātu konti bankās.
Atbilstoši kontu revīzijas rezultātiem Latvijas Krājbankā un Latvijas Hipotēku un zemes bankā atvērtajos fizisko personu kontos kopumā ieskaitīti 105,0 milj., t. sk. 3,27 milj. kompensācijas sertifikātu. 1996. gadā fizisko personu kontos ieskaitīti 3,7 milj. sertifikātu, t. sk. 1,7 milj. kompensācijas sertifikātu.
Fizisko personu kontos sertifikātu skaits ir samazinājies par 25,3 procentiem.
3. Sertifikātu konti un sertifikātu skaits 1996. gada 31. decembrī.
3.1. Statūtsabiedrībām atvērtajos kontos kopā ieskaitīti 7,9 milj. sert., t. sk.:
- starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos 7,6 milj. sert.;
- kopējo ieguldījumu sabiedrību fondu kontos 12,4 tūkst. sert.;
- uzņēmējsabiedrību ieguldījumu kontos 235,1 tūkst. sert.
3.2. Fizisko un juridisko personu speciālajos kontos ieskaitīti 18,1 tūkst. sert. un pagaidu kontos 60,9 tūkst. sertifikātu.
3.3. Līdz 1996. gada 31. decembrim privatizācijā izmantoti un valsts un pašvaldību iestāžu uzkrāšanas kontos kopā ieskaitīti 16,6 milj. sert., t. sk. 1996. gadā 10 milj. sert.:
- namīpašuma iegādei 2,1 milj. sert., t. sk. 1996. gadā - 2,09 milj. sert.;
- uzņēmumu u.c. īpašumu iegādei 2,5 milj. sert., t. sk. 1996. gadā - 1 milj. sert.;
- kapitāla daļu (akciju) iegādei 9,3 milj. sert., t. sk. 1996. gadā - 5,5, milj. sert.;
- zemes izpirkšanai 2,6 milj. sert., t. sk. 1996. gadā - 1,3 milj. sert.
Privatizācijas departamenta direktors A. Bernāns
Rīgā 1997. gada 24. februārī
Ekonomikas ministrija
Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas no 17.02.97. līdz 21.02.97.
t. sk. īpašuma kompensācijas sertifikāti
Da- | Pirkti | Pārdoti | Biržās un izsolēs | vid. cena | |||
tums | no fiziskām pers. | pēdējās | |||||
vid. cena, | apjoms | vid. cena, | apjoms | vid. cena, | apjoms | 10 dienās, | |
Ls | sert. | Ls | sert. | Ls | sert. | Ls | |
17 | 1,62 | 32864,57 | 2,29 | 22476,62 | 0,00 | 0,00 | 2,212 |
18 | 1,77 | 26266,67 | 2,25 | 34273,68 | 2,01 | 393,60 | 2,209 |
19 | 1,70 | 29308,40 | 2,22 | 71276,52 | 2,33 | 72400,00 | 2,294 |
20 | 1,55 | 19614,46 | 2,30 | 101269,80 | 0,00 | 0,00 | 2,294 |
21 | 1,68 | 32063,61 | 2,27 | 38322,60 | 2,31 | 35539,85 | 2,302 |
Kopā: | 1,67 | 140117,71 | 2,27 | 267619,22 | 2,32 | 108333,45 |
Kopējais darījumu apjoms:
pārskata periodā - 299403,48
no darbības sākuma - 62033252,87
Privatizācijas sertifikātu tirgū veikto darījumu apjomi un vidējās cenas kompensācijas sertifikātiem no 17.02.97. līdz 21.02.97.
Da- | Pirkti no fiziskām pers. | Pārdoti | Biržās un izsolēs | |||
tums | vid. cena, | apjoms | vid. cena, | apjoms | vid. cena, | apjoms |
Ls | sert. | Ls | sert. | Ls | sert. | |
17 | 1,58 | 3355,30 | 0,00 | 0,00 | 0,00 | 0,00 |
18 | 2,00 | 1774,50 | 2,26 | 600,00 | 0,00 | 0,00 |
19 | 1,52 | 1755,85 | 2,26 | 1500,00 | 0,00 | 0,00 |
20 | 1,65 | 771,70 | 2,20 | 90,00 | 0,00 | 0,00 |
21 | 1,64 | 1061,35 | 2,00 | 11,00 | 0,00 | 0,00 |
Kopā: | 1,67 | 8718,70 | 2,26 | 2201,00 | 0,00 | 0,00 |
Kopējais darījumu apjoms:
pārskata periodā - 10919,70
no darbības sākuma - 472693,02
Privatizācijas departamenta direktors A. Bernāns
Par cenu un darba samaksas izmaiņām
Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, Valsts statistikas komiteja ziņo sekojošo:
1. Patēriņa cenas 1997.g. janvārī, salīdzinot ar 1996.g. janvāri, pieauga par 11 procentiem, bet sabiedriskajā sektorā* strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa - attiecīgi par 21 procentu.
2. Patēriņa cenas 1997.g.janvārī, salīdzinot ar 1996.gada decembri, pieauga par 1,9 procentiem, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus) par 1,9 procentiem, nepārtikas precēm pieauga par 1,4 procentiem, pakalpojumiem - par 1,8 procentiem.
Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 1997.g. janvārī, salīdzinot ar 1996.gada decembri, samazinājās par 12,5 procentiem, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - par 10,3 procentiem, bet budžeta iestādēs samazinājās par 15,6 procentiem.
Mēneša vidējās darba samaksas samazinājums janvārī izskaidrojams ar samaksas pieaugumu decembrī, kad darbinieki saņēma prēmijas par gada rezultātiem. Līdzīga situācija bija vērojama arī iepriekšējo gadu pirmajā mēnesī.
Sabiedriskajā sektorā 1997.g. janvārī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 117,52, tai skaitā budžeta iestādēs -Ls 95,92, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 137,81. Decembrī mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 134,33, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 113,59, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 153,72.
Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa bija Ls 86,88 jeb 73,9 procenti no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs Ls 72,41 (75,5 procenti), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu -Ls 100,46 (72,9 procenti).
Darba samaksas izmaiņas ietekmēja sociālā nodokļa likmes paaugstinājums no 5 procentiem līdz 9 procentiem.
* Sabiedriskais sektors statistikā ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, taču ikmēneša informācijā dati par sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām nav ietverti.
Valsts statistikas komitejas Darba statistikas daļa