Lai nāk svētība pār mūsu zemi, tautu un tās nākotni!

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Tuvojas Lieldienas.

Tas ir laiks, kad veltām gaišāku skatienu saviem tuvākajiem un mīļajiem. Tie ir brīži, kas liek aizdomāties par dziļākām vērtībām un nezūdošām patiesībām. Kas ir cilvēka dzīve, un cik īss mēdz būt ceļš no dievinošas pielūgsmes līdz absolūtai noliegšanai? Kur beidzas pacilātība un sākas ciešanas?

Šobrīd mums ir vajadzīgs spēks un izturība. Latvieši vienmēr ir bijuši sīksti un izturīgi.

Šobrīd mums ir vajadzīgs mierīgs un skaidrs prāts. Latvieši nekad nav bijuši karstas putras strēbēji.

Latvijas tautai šajos pavasara svētkos es gribu novēlēt vienmēr no jauna meklēt un, galvenais, arī atrast dzīvinošus avotus, kas veldzētu ar cerību, raisītu saskaņu un nestu pārticību ikvienā mājā un ģimenē. Lai aizvadām Lieldienas, paturot prātā sentēvu gudrību: proti darbu darīt un proti svētkus svinēt.

Priecīgas Lieldienas!

Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Lieldienu notikumu laikā šis sauciens noteikti atskanēja atkal un atkal, arvien no jauna izlauzdamies pār to cilvēku lūpām, kuri savām acīm redzēja atvelto akmeni un tukšo kapu, vēroja izbiedētajos un izklīdinātajos mācekļos atgriezušos drosmi, ticības spēku un līksmību, piedzīvoja Kunga Jēzus parādīšanos viņu vidū, tādēļ atzina un apliecināja: “Viņš patiesi ir augšāmcēlies!”

Pieceļot Kungu Jēzu no kapa, Dievs apstiprināja visu, ko Jēzus līdz tam bija mācījis un darījis. Pēc apkaunojošās krusta nāves mūsu ticībai uz Viņu nebūtu īsta attaisnojuma, ja augšāmcelšanās neatmestu visas šaubas līdz ar kapam uzvelto akmeni. Uzmodinot Jēzu no mirušiem, Dievs apstiprināja — Viņš patiesi ir Kungs, Dieva Dēls. Un, ja kāds jautātu — kāda tam nozīme, kāda man gar to daļa? — būtu jāatbild: ar savu augšāmcelšanos Dieva Dēls ir nāvei atņēmis varu pār tevi un devis tev iespēju dzīvot mūžīgi. Visu vēsturisko notikumu vidū Augšāmcelšanās ir tas, kam patiesi ir nozīme priekš tevis un priekš ikviena cilvēka.

Kunga Jēzus dievišķības apstiprinājums atklāj, ka augšamcelšanās ir ne vien vēsturisks, bet arī pārvēsturisks notikums. Viss, kas ar Jēzu notika, nebija vienkārši Nācaretes galdnieka dzīves stāsts. Kristus ienāca pasaulē, iemiesojoties Vārdam, dievišķajam Logosam, kurā visa pasaule ir radusies, un devās pretī piepildījumam. Jēzus persona ir mikrokosms, kurā atklājies, kas notiks ar veselumu. Kristus augšāmcelšanās ir ne vien patiess notikums vēsturē, bet pasaules vēsture ir Viņā un Viņa Augšāmcelšanās notikumā. Tāpat kā Kungs Jēzus savā ceļā gāja caur nāvi un Augšāmcelšanos, tā arī pasaule sasniegs savu galapunktu un tiks atjaunota Dieva spēkā. Tādēļ Kristus Augšāmcelšanās ir vissvarīgākais pasaulē. Tādēļ apustulis Pāvils raksta, ka bez Kristus Augšāmcelšanās mēs esam visnožēlojamākie cilvēki. Jēzū Kristū ir pasaules nākotne. Jēzū Kristū izšķiras ikviena cilvēka mūžības liktenis. Izšķirties par Viņu nozīmē izšķirties par Dieva valstību. Atsacīties no Jēzus nozīmē atsacīties no savas nākotnes mūžīgajā dzīvībā. Tik “vienkārši”... Bet Viņš pasaulē ir cēlis savu Baznīcu un saka: “Kas pie manis nāk, to es patiesi neatstumšu.”

Kristus ir augšāmcēlies. Viņš arī par tevi patiesi ir cietis, miris un augšāmcēlies.

Sirsnīgi sveicinu Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas mācītājus, darbiniekus, draudžu locekļus un visus kristīgos ļaudis mūsu Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkos. Lai Viņa svētība ir pār mūsu zemi, tautu un tās nākotni.

Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskaps metropolīts Jānis Pujats:

Trīs gadus mazā Palestīnas zeme pazina Dieva sūtītu vīru, par kuru svētajos rakstos teikts, ka “bija spējīgs darbos un vārdos, Dieva un visu ļaužu priekšā” (Lk 24, 19).

Protams, šī lielā vīra, Dieva Dēla, dzīve nevarēja beigties kapā. “Man ir vara (savu dzīvību) atdot un ir vara to atkal paņemt,” tā par sevi teica Kristus (J 10, 18). Un, lūk, trešajā dienā pēc viņa nāves, nāk tā priecīgā, satraucošā ziņa, kuru vēsta Evaņģēlijs: “Viņš ir augšāmcēlies!” (Lk 24, 6)

Kur tad šai rītā bija mācekļi un viņa līdzgaitnieki?

Apustuļus bija satriecis notikums uz Golgātas. Viņi “bija noskumuši un raudāja,” saka evaņģēlists. Un diemžēl viņi, dzirdēdami par mācītāja augšāmcelšanos, pat “neticēja”, kamēr paši savām acīm viņu ieraudzīja. Tātad augšāmcelšanās rīts atrada apustuļus šaubu un bēdu nospiestus.

Tālāk par citiem Kristus līdzgaitniekiem Evaņģēlijs vēsta: “Kad sabata diena, kurā nedrīkstēja strādāt, bija pagājusi, dažas dievbijīgas sievietes nāca pie kapa, nesot smaržīgas zāles, lai mirušajam izdarītu pēdējo pakalpojumu. Un tā nejauši viņām pirmajām kļūst zināms lielais notikums. Augšāmcelšanās rīts viņas atrada labos darbos.”

Par tiem visiem, kas Kristu notiesāja, Evaņģēlijā lasām, ka viņi uz Golgātas ir teikuši: “Lai viņš nokāpj no krusta, un mēs ticēsim viņam.” (Mt 27, 42) Un Kristus izdarīja vēl vairāk: ne no krusta, bet pat no kapa izgāja dzīvs, bet ticību viņu sirdīs neatrada. Kā redzam, cilvēki var nonākt tādā stāvoklī, par kuru Kristus ir teicis: “Ja viņi neklausa ne Mozu, ne praviešus, tad neticēs, ja arī kāds no miroņiem pieceltos.” (Lk 16, 31) Tāds ir bīstams stāvoklis, kad sirds ir nocietināta, kad tā nevar atvērties tai brīnišķīgajai patiesībai, kas nāk no Dieva...

Lai pajautājam sev: kādā noskaņā un kādā stāvoklī atrodamies mēs, kad nāk gadskārtējie Augšāmcelšanās svētki? Vai mēs esam labu darbu un labu nodomu pilni kā tās sievietes, kas Lieldienu rītā steidzās pie Kristus kapa.

Ja gadskārtējie Lieldienu svētki daudzus atrod vēl šaubu un bēdu nomāktus kā kādreiz apustuļus, tad lai zina, ka Kristus ir nācis, lai visus cilvēkus glābtu.

Svinot Lieldienu svētkus, novēlam jums visiem atjaunoties ticībā un mīlestībā uz Dievu, iet kopsolī ar Baznīcu un vest kristīgu dzīvesveidu, kā arī audzināt jauno paaudzi ticības garā.

Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns:

Ir klāt pavasaris. Daba mostas pēc ziemas sastinguma, lai viss atkal zaļotu un ziedētu. Tā ir Dieva noteiktā kārtība dabā.

Ir pienācis arī Lieldienu laiks. Lieldienas mums atgādina ievērojamo Jēzus Kristus augšāmcelšanās notikumu. Svētku sveicienu vēlos pamatot Bībeles vārdos no Pāvila vēstules Romiešiem 6.nod. 5.p.: “Ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.”

Jēzus nāve pie krusta nebija nejaušība. Par to Jēzus bija runājis jau pirms savām ciešanām un notiesāšanas. Mirstot pie krusta, Jēzus izsaucās: “Viss piepildīts!” Ar to tika pateikts, ka Viņš, Jēzus, ir piepildījis Dieva nodomu, uzņemoties kā Svētais un Bezgrēcīgais Dieva Dēls visus cilvēces grēkus uz sevi. Jēzus nāvē pie krusta tika salauzta grēka un sātana vara pār cilvēci.

Jēzus Kristus pretiniekiem šķita, ka viņi ir uzvarējuši. Bet Lieldienu rīts atnesa pasaulei brīnišķīgu, vēsturisku notikumu. Dieva eņģelis novēla kapa akmeni, jo Kristus bija augšāmcēlies, un pavēstīja meklētājiem: “Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies!” Tad Jēzus sastapa savus mācekļus un pārliecināja tos, ka Viņš patiesi atkal ir dzīvs. Jēzus viņiem vēlreiz izskaidroja Bībeles Rakstus, kas par Viņu bija rakstīti. Nu mācekļi saprata notikušā nozīmi sev un visai cilvēcei. Kristus bija uzvarējis nāvi, un ar to tika apzīmogoti Viņa apsolījumi, ka tie, kas tic uz Viņu, iegūst mūžīgo dzīvību.

Šiem notikumiem jau ir 2000 gadu vēsture. Tos atceramies Lieldienās arī šogad. Vai tikai atceramies? Mēs taču meklējam atrisinājumu daudzām nopietnām problēmām mūsu dzīvē. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pārdzīvojam, kā tiek atmests labais un svētais. Mūsu tauta sāk izmirt mūsu acu priekšā. Tiek ignorētas un aizmirstas morālās vērtības. Daudzi ir zaudējuši ticību nākotnei un nespēj uzticēties cits citam. Vai ir izeja no šīm problēmām? Paldies Dievam, izeja ir! To norāda minētais Bībeles teksts.

Pirmkārt. Būsim Kristum līdzīgi nāvē. Tas nozīmē, ka mēs tiekam aicināti mirt grēkam. Tā ir mūsu atgriešanās no grēkiem un grēku nožēla, ticot Kristus nāvei par mūsu grēkiem.

Tādēļ arī apustuļi sludināja vēsti par krustā sisto Pestītāju. To kristieši dara arī šodien. Kristus nāvē ir mūsu cerība, ka arī mūsos var tikt salauzta grēka vara — visas cilvēces un mūsu posta un ļaunuma cēlonis.

Otrkārt. Būsim līdzīgi Viņam augšāmcelšanā. Ja izvēlamies mirt grēkam, tad mūsos iedarbojas Viņa augšāmcelšanās spēks cilvēka cienīgai dzīvei. Tādēļ arī Kristus krusts no kauna un soda zīmes ir kļuvis par pestīšanas un cerības ceļa rādītāju. Meklēsim šo Dieva sprausto ceļu. Tad arī mūsu personiskajā dzīvē un visā tautā atklāsies Kristus augšāmcelšanās svētība.

Katrā paaudzē, katrā tautā ir bijuši un ir cilvēki, kas savā pieredzē ir pārliecinājušies, kā Dievs viņus no bezcerības, bezmēķības vai pagrimuma pārveidojis par cilvēkiem ar atjaunotu dzīvi. Paldies Dievam, ka arī mums ikvienam šī iespēja ir pieejama.

Lai Lieldienu rīts mūs ved uz dievnamiem uz pielūgsmi, uz atgriešanos no grēkiem, uz jaunu dzīvi caur Kristus nāvi un Viņa augšāmcelšanos!

Gaišus, svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus vēlu ikvienam!