diplomātija

Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs

— Saeimā

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva, Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs Hosē Kutiljero, Saeimas priekšsē- dētāja vietnieks Andris Ameriks un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Kazāks Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ceturdien, 27.martā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva tikās ar Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretāru Hosē Kutiljero. No RES puses sarunā piedalījās RES Politiskās nodaļas direktors Žans Feliks–Paganons un RES Drošības politikas nodaļas asistents Stefens Elgersmā, bet no Latvijas puses — LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ES Juris Kanels un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Kazāks.

Tikšanās dalībnieki apmainījās viedokļiem par Latvijas centieniem integrēties eiroatlantiskajās struktūrās, kā arī par Latvijas un Krievijas abpusējām attiecībām šajā kontekstā. A.Ameriks atzīmēja, ka Latvija cerīgi uztver RES lomu Eiropas drošības nākotnes modeļa veidošanā, un pauda Latvijas apņēmību aktivizēt savu līdzdarbību šajā organizācijā asociētās partneres statusā ar mērķi kādreiz kļūt par asociēto dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja biedrs redz RES kā trīsstūra “NATO – ES – RES” šķautni, kas ir nozīmīgs Latvijas drošības garants.

Hosē Kutiljero atzinīgi novērtēja Latvijas aktivitātes RES gan parlamentu, gan starpvaldību līmenī. Runājot par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, RES ģenerālsekretārs pozitīvi vērtēja Latvijas gatavības pakāpi salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm.

Sarunas gaitā abas puses sprieda arī par attiecību veidošanos starp RES un Krieviju, kā arī par Latvijas un Krievijas attiecībām, kurās panākts zināms progress, piemēram, robežjautājuma tehnisko aspektu risināšanā. Latvijas puse pauda bažas par Krievijas Domes vairākuma un atsevišķu politiķu negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanu, īpaši pret Baltijas valstu centieniem integrēties eiroatlantiskajās struktūrās.

Tikšanās noslēgumā RES ģenerālsekretārs H.Kutiljero vēlreiz apliecināja RES atbalstu Latvijai tās virzībā uz ES un NATO.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Ārlietu ministrijā

Ceturtdien, 27.martā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Rietumeiropas Savienības (RES) ģenerālsekretāru Hosē Kutiljero (Jose Cutileiro) .

V.Birkavs un H.Kutiljero pauda gandarījumu par Latvijas attiecību attīstību ar RES, uzsverot, ka Latvijai ir jāizvērš sadarbība ar šo organizāciju. Sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par iespējām pastiprināt Latvijas dalību RES.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos, kā arī Baltijas reģiona aktualitātes.

Šī ir RES ģenerālsekretāra pirmā vizīte Latvijā. Latvija ir RES asociētā partnervalsts. RES pievērš uzmanību asociēto partneru aktīvai līdzdalībai RES pasākumos. RES aktivitātes ir viens no instrumentiem, lai nodrošinātu stabilitāti Eiropā.

Asociētā partnera statusu ieviesa 1994.gada maijā. Tas ir piešķirts Centrālās un Austrumeiropas valstīm, kuras ir parakstījušas Eiropas līgumu ar Eiropas Savienību. Asociētiem partneriem jāpiedalās padomes un darba grupu darbā, pievienojoties lēmumiem, kurus pieņem RES pilntiesīgas dalībvalstis.

1997.gadā visas RES dalībvalstis ir iesaistījušās Eiropas drošības interešu sargāšanā virzībā uz 21. gadsimtu.

Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs Hosē Kutiljero Latvijā oficiālā vizītē uzturējās 26. un 27.martā.

ĀM preses centrs

— preses konferencē

“Mans komentārs par Helsinku samitu ir īss — tiek atzīts, ka tas bijis sekmīgs “ — tā uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu atbildēja Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs Hosē Kutiljero (Jo se Cutileiro ) preses konferencē Latvijas Ārlietu ministrijā.

Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs Hosē Kutiljero mūsu valstī bija ieradies divu dienu vizītē. Viņš tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, ārlietu ministru Valdi Birkavu, aizsardzības ministru Andreju Krastiņu, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem, kā arī ar mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu.

Preses konferences sākumā Hosē Kutiljero pastāstīja, ka Latvijā ieradies pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ielūguma un šī vizīte iekļaujas Rietumeiropas Savienības asociēto valstu apmeklējumu sērijā. “Sarunas

Rīgā padziļinās Latvijas dalību Rietumeiropas Savienībā un ļaus precizēt, kuros virzienos tieši iespējams līdzdalību padziļināt, teica ģenerālsekretārs Kutiljero. Atbildot uz jautājumu, kā ģenerālsekretārs iedomājas Latvijas sadarbību nākotnē ar Rietumeiropas Savienību, Hosē Kutiljero teica: “Kā jūs zināt, Latvija ir Rietumeiropas Savienības asociētā locekle un piedalās daudzos savienības darbības virzienos, domāju, ka, palielinoties Latvijas ieguldījumam mūsu organizācijā, tiks atrasts aizvien vairāk iespēju, kā Latvijai piedalīties savienības darbā. Mūs, piemēram, militārās plānošanas jomā īpaši interesē, ar kāda veida militārajiem spēkiem Latvija varētu piedalīties starptautisko krīžu novēršanas pasākumos. Domāju, ka ļoti nozīmīga būs arī Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā. “

Ģenerālsekretārs arī apgalvoja: ja Latvija vēlēsies, tā varēs iegūt novērotājas valsts statusu Rietumeiropas Savienībā. Taču tas būtu iespējams tikai pēc tam, kad Latvija būs uzņemta Eiropas Savienībā. Pēc Hosē Kutiljero domām, tas ir visai reāls ceļš, ko jau gājušas Somija un Zviedrija. Tomēr Somijas un Zviedrijas gadījums bijis atšķirīgs — iestājoties Eiropas Savienībā, tās vēl nebija Rietumeiropas Savienības locekles, Latvija jau ir RES asociētā locekle.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Rietumeiropas Savienības un Eiropas Savienības lomu un ietekmju proporcijām nākotnē, Hosē Kutiljero teica, ka, pēc viņa domām, Eiropas Savienības paplašināšanās nenotiks ļoti drīz. Vairākas valstis, pēc ģenerālsekretāra domām, Eiropas Savienībā tiks uzņemtas “pēc vidēji ilga, nevis īsa termiņa.” Tad, protams, pieaugs ES loma. Savukārt Rietumeiropas Savienības loma jau tagad ir daudz būtiskāka. Taču neesot pamata domāt, ka abas starptautiskās organizācijas tuvākajā laikā varētu saplūst. “Rietumeiropas Savienība pašlaik ir instruments starptautisku krīžu novēršanai ar militāriem līdzekļiem,” teica Hosē Kutiljero. Viņš uzsvēra: Rietumeiropas Savienības lomu padziļina apstāklis, ka atsevišķās situācijās ASV — tā vai cita iemesla dēļ — varētu nevēlēties piedalīties starptautiskās miera operācijās. Kā pozitīvu eiropiešu un ASV sadarbības piemēru starptautiskas krīzes novēršanā Rietumeiropas Savienības ģenerālsekretārs minēja Bosniju.

Pēc viņa domām, Latvijas vēlme piedalīties ar saviem militārajiem spēkiem starptautiskas krīzes novēršanas operācijās arī turpmāk Rietumeiropas Savienībā tiks novērtēta visnotaļ pozitīvi. Aktuāls esot uzdevums noskaidrot, tieši ar kādiem Latvijas militārajiem spēkiem Rietumeiropas Savienība var rēķināties šādu “krīzes menedžmenta operāciju” plānošanā. Īpaši tāpēc, ka Latvija jau ir apliecinājusi savas spējas piedalīties šādās operācijās, kā arī tāpēc, ka dažkārt ne jau visas valstis vēlas piedalīties starptautiskās miera spēku nodrošināšanas operācijās. Rietumeiropas Savienība cenšoties palīdzēt Latvijai mūsu bruņoto spēku nostiprināšanā. Pozitīvi esot vērtējama Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācīšanās no citām valstīm, pirmām kārtām Zviedrijas.

Rietumeiropas Savienība ir visnotaļ sarežģīta organizācija savas struktūras ziņā. Tajā ir četras dalībvalstu kategorijas. Vispirms - desmit īstenās dalībvalstis, pēc tam — novērotājvalstis Turcija un Norvēģija — NATO valstis, kuras nav Eiropas Savienības locekles. Nākamās divas grupas ir asociētās valstis un asociētie partneri. Latvija līdz ar citām Baltijas, Centrālās un Austrumeiropas valstīm pieder pie Rietumeiropas Savienības asociēto partneru grupas — valstu grupas, kas ar Rietumeiropas Savienību noslēgušas asociācijas līgumus. Savukārt Somija, Zviedrija un Austrija — Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras nav NATO dalībvalstis un savā ārpolitikā vēlas piekopt militāru neitralitāti, — ir Rietumeiropas Savienības asociētās locekles, tātad Rietumeiropas Savienības hierarhijā vienu pakāpi virs Latvijas. Uzsverot Rietumeiropas Savienības vienotības principu, šīs organizācijas vadība ikdienas praksē izvairās akcentēt četrpakāpju dalības principu, tā vietā nereti lietojot apzīmējumu “Rietumeiropas Savienības ģimene”. Tiek arī lietots formulējums “28 Rietumeiropas Savienības dalībvalstis”. RES divdesmit astoņu vēstnieku padomes sēdēs, kas notiek katru otro nedēļu, piedalās arī Latvija.

Koleģiālu vienlīdzības principu pret visām Rietumeiropas Savienības dalībvalstīm neatkarīgi no katras piederības tai vai citai dalības pakāpei preses konferencē apliecināja arī RES ģenerālsekretārs Hosē Kutiljero. Augstā viesa vizīte bija uzskatāms atgādinājums tam, ka Latvijas līdzdalība Rietumeiropas Savienības darbā, īpaši starptautiskajās miera spēku operācijās, ir efektīvs ceļš mūsu valsts integrācijai Eiropas struktūrās un Latvijas starptautiskās drošības nostiprināšanā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors