Sarunas

Par Latvijas reliģiskās dzīves stratēģiju

Ringolds Balodis, Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors,

Vera Volgemute, departamenta Reliģijas nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā zināms, 1995.gada septembrī Latvijā pieņemts Reliģisko organizāciju likums. Kopš šī gada sākuma notikušas dažas pārmaiņas Reliģisko lietu departamentā.

— Tik tiešām, Reliģisko organizāciju likums ir tas pamatdokuments, pēc kura mūsu departaments vadās savā darbībā, veidojot saikni ar valstī pastāvošajām vairāk nekā 900 reliģiskajām organizācijām, no kurām vairāki desmiti ir jaunās reliģiskās kustības jeb netradicionālās reliģijas. Latvijas Republikā valsts ir atdalīta no baznīcas. Valsts institūcijām ir laicīgs raksturs, un reliģiskām organizācijām valsts deleģē savas funkcijas tikai likumos paredzētajos gadījumos. Gribētu uzsvērt, ka iedzīvotāji valstī ir līdztiesīgi neatkarīgi no viņu attieksmes pret reliģiju. Likuma 4.pantā teikts: “Tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem, kā arī jūtu aizskaršana vai naida celšana sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju ir aizliegta. Par šā noteikuma pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.”

Kas attiecas uz pārmaiņām jeb reorganizāciju, tad kopš šī gada sākuma izveidots Sabiedrisko un reliģisko lietu departaments, kura sastāvā ir trīs nodaļas: Nacionālo, Sabiedrisko un Reliģijas lietu nodaļa. Departaments ir Tieslietu ministrijas centrālā aparāta struktūrvienība. Reliģijas lietu nodaļa, ko vada Vera Volgemute, nodarbojas ar reliģisko organizāciju reģistrāciju, zināmu pārraudzību un citu jautājumu risināšanu likumā paredzētajā kārtībā.

Sakarā ar šī gada 11.martā Valsts prezidenta izsludinātajiem grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā visām jau pastāvošajām reliģiskajām organizācijām, neatkarīgi no to reģistrācijas laika, jāsakaņo savi statūti (satversme, nolikums) ar minētā likuma normām līdz 1997.gada 30.jūnijam. Jāpiebilst, ka sākumā šis termiņš bija noteikts līdz 1997.gada 1.janvārim, taču dažādu, tai skaitā arī objektīvu, iemeslu dēļ, daudzas reliģiskās organizācijas to nepaspēja laikā izdarīt.

— Pastāstiet, lūdzu, par Reliģijas lietu konsultatīvo padomi, kas darbojas Tieslietu ministrijas paspārnē. Kāds ir tās mērķis, funkcijas un kompetence?

— Konsultatīvā padome izveidota saskaņā ar LR tieslietu ministra attiecīgu rīkojumu un ir pastāvīgi darbojošās Latvijas tradicionālo (vēsturisko) konfesiju pārstāvniecības konsultatīva institūcija.