INTERVIJAS

Par olām Lieldienās, par olām ikdienas galdā

VALDIS GRIMZE, a.s. “Balticovo” ģenerāldirektors, — “Latvijas Vēstnesim”

Akciju sabiedrība “Balticovo” ir lielākais olu ražošanas uzņēmums Latvijā. To viegli atrast, jo Rīgas — Bauskas šosejas malā Iecavā ir liela skaista ola. Ja kāds Lieldienās sitīs krāsotu olu pret šo lielceļa skaistuli, pēc senā ticējuma būs ilgs mūžs uzņēmumam. Šogad ar uzrakstiņu “Balticovo” vai “Priecīgas Lieldienas!” ir nopērkamas brūnās olas, bet nākamgad varēs nopirkt arī baltas.

— Lieldienas ir viens no grūtākajiem brīžiem,— sarunu sāk akciju sabiedrības “Balticovo” ģenerāldirektors Valdis Grimze.— Tirgotāji vēlas šajā laikā pelnīt, bet nedrīkst veidot lielus olu uzkrājumus. Tam jābūt vienmēr svaigam produktam, tādēļ mums uz Lieldienām jāpalielina ražošana. Lielāks olu pieprasījums ir ne tikai Lieldienās, bet arī Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Ziemas laikā Latvijas olu tirgū ir apmēram 10 procentu deficīts. Savukārt vasaras mēnešos olas patērē mazāk, ir neliela pārprodukcija. Tādēļ mums jāplāno ražošana tā, lai pieprasījumu spētu apmierināt.

Putnkopībā inerce ir diezgan liela, nevar strauji ražošanu palielināt vai samazināt. Samazināt it kā ir vieglāk — vistas var vienkārši nokaut, taču tie uzņēmumam ir zaudējumi.

Akciju sabiedrības “Balticovo” fiziskie pirmsākumi meklējami pirms 25 gadiem, kad tika uzcelta Iecavas putnu fabrika — viens no lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem Eiropā. Deviņdesmito gadu sākumā tas kļuva par Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmumu, bet 1995. gadā pārtapa “tīrā” Latvijas akciju sabiedrībā “Balticovo”. Dažu gadu laikā uzņēmums kāpinājis ražošanas apjomu un ir kļuvis par lielāko uzņēmumu Latvijā, kas ražo 65 procentus no olu patēriņa valstī. (Latvijā ir ap 25 olu ražošanas uzņēmumi.) Darbinieki cer, ka drīzā nākotnē tieši “Balticovo” varētu kļūt par iespaidīgāko visā Baltijā, jo daudz līdzekļu tiek ieguldīts jaunu iekārtu un modernas tehnoloģijas ieviešanā.

“Balticovo” 1994. gadā saražoja 127 miljonus olu, 1995. gadā — 176 miljonus olu, 1996. gadā — 206,9 miljonus olu, un šajā gadā, domājams, ražošana nesamazināsies.

— Visu nosaka tirgus, — teic Valdis Grimze. — Mēs varam kāpināt ražošanu, ja ir pircēji. Diemžēl cilvēku pirktspēja samazinās. Līdz piecdesmit procentiem no kopējā olu apjoma pārdodam vairumtirgotājiem, maizes ceptuvēm, konditorejas fabrikām un gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Viens no lielākajiem mūsu noņēmējiem ir uzņēmums “Staburadze”.

Olu pašizmaksa ir atkarīga no pamatizejvielu — graudu un olbaltumvielu koncentrāta — cenas. Divus pēdējos gadus Latvijā audzēto graudu nepietika, ap Ziemassvētkiem vajadzēja tos meklēt Ukrainā, Krievijā, Ungārijā, Dānijā. Tas, protams, pašizmaksu sadārdzināja un ārkārtīgi apgrūtināja darbu.