Valsts prezidents

— Hāgā tiekoties ar ASV vadītājiem

Trešdien, 28.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Hāgā piedalījās svinīgā ceremonijā par godu Māršala plāna 50.gadskārtai. G.Ulmanis tikās arī ar ASV valsts sekretāra vietnieku Strobu Talbotu. S.Talbots apliecināja, ka neviena valsts netiks pamesta savas drošības politikas meklējumos. ASV vienmēr ir aizstāvējušas Baltijas valstu tiesības patstāvīgi veidot savu drošības politiku. S.Talbots mudināja Latviju aktīvāk iesaistīties dažādās sadarbības programmās un stiprināt savus aizsardzības spēkus.

G.Ulmanim bija arī īsa saruna ar ASV prezidentu Bilu Klintonu un ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu.

Valsts prezidenta preses dienest

— Daugavpils domes priekšsēdētājam, daugavpiliešiem un Latgales iedzīvotājiem

Godātais Vidavska kungs!

Cienījamie daugavpilieši!

Latgales iedzīvotāji!

Pēdējā laika procesos līdzās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vārdam arvien biežāk izskan arī Daugavpils pilsētas un visa reģiona vārds. Latgalei no jauna tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.

Daugavpils mēra atklātajā vēstulē izskan viedoklis, ka neesmu objektīvi iedziļinājies Latvijas otrās lielākās pilsētas problēmās un atradis laiku tikties ar pilsētas galvu Alekseju Vidavski. Taču situācija ir gluži pretēja. Uzskatu, ka daudz efektīvāka ir nevis saruna Rīgas kabinetos, bet gan mans izvērsts Daugavpils apmeklējums.

Jūsu pilsēta noteikti ir to Latvijas pilsētu vidū, kuras savas prezidentūras laikā esmu apmeklējis visbiežāk un ar kuras vadību esmu ticies vairākas reizes. Esmu ticies arī ar jums, Vidavska kungs. Tas ir nenoliedzams fakts. Ja atminaties, mūsu pēdējā saruna notika aizvadītā gada nogalē, kad apmeklēju Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 75 gadu jubilejas svinības. Šo sarunu ar gandarījumu atceros joprojām.

Daugavpils ir ne tikai Latvijas otrā lielākā pilsēta, bet arī valsts reģionālās attīstības pamatposms.

Visiem reģioniem ir jābūt attīstības iespējām, ne tikai bagātajai un stiprajai Ventspilij un Rīgai.Tā ir mana sapratne, un es to īpašā mērā attiecinu uz Daugavpili.

Otrs temats, par kuru pēdējā laikā esmu mērķtiecīgi runājis, ir pat to, kā dažādu uzskatu un dažādu tautību cilvēki veido sev kopēju nākotnes telpu Latvijā un arī Latgalē. Kā jūs zināt, es neesmu vairījies atklāti uzrunāt sabiedrību par tik jūtīgo tematu, kā šobrīd Latvijā dzīvo pilsoņi un nepilsoņi. Esmu ticies ar Latvijas politiķiem un atklāti uzdevis viņiem jautājumu, ko valsts nacionālajām interesēm un nacionālajai drošībai nozīmē tik zemie naturalizācijas skaitļi.

Trešais temats, kuram noteikti pieskaršos sava Daugavpils apmeklējuma laikā un par kuru esmu runājis gan ar izglītības ministru, gan arī nesenā Rēzeknes apmeklējuma laikā, ir izglītība, skolotāju kvalifikācija un darba samaksa, mācību līdzekļi un valsts valodas apguve. Es vēlos pārrunāt to, kādas problēmas Daugavpilī un Latgalē kopumā izraisa valsts valodas apguves programma, turklāt mani interesē ne tik daudz juridiskie, cik cilvēciskie, emocionālie un psiholoģiskie aspekti.

Par šiem tematiem esmu runājis pēdējā pusgada laikā atkal un atkal. Tie ir temati, kas īpaši skar gan Daugavpili, gan Latgali kopumā. Vienmēr esmu veltījis un veltīšu vislielāko uzmanību valsts reģioniem, tikšos un runāšu ar iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem.

Ņemot vērā Daugavpils sabiedrības domas, mūsu kopīgās iespējas un risināmo jautājumu aktualitāti, ceru jau tuvākajā laikā apmeklēt jūsu pilsētu, tikties ar iedzīvotājiem un Daugavpils vadību, kā to jau esam darījuši vairākkārt iepriekš.

Guntis Ulmanis,

Latvijas Valsts prezidents

s