Cik Baronu ir pasaulē?

Krišjāņa Barona muzeja darbinieki veikuši lielu darbu, apzinot un aicinot kopā latviešu Dainu tēva Krišjāņa Barona dzimtu. Tā ir plaša, sazarojusies Rīgā, dažos Latvijas novados (galvenokārt Saldus) apkaimē, arī ārzemēs. Ne jau visi atradās un atsaucās.

Un tomēr — saulainā maija nogalē Saldus rajona Nīgrandes pagasta “Jaunzemjos” sabrauca krietns pulks lielu un mazu Baronu. Viens no tikšanās iemesliem — šīs mājas saimnieka Kārļa Barona (attēla centrā) 93. dzimšanas diena, otrs — aprit 60. gadskārta, kopš Struteles skolai piešķirts Krišjāņa Barona vārds.

Vecākais dzimtas koka zars Kārlis turas krietni — ir možs, runātīgs, aicina visus uz dziesmu “Kas kaitēja man dzīvoti”. Sirmais vīrs atceras darba gaitas sudmalās un veikalā, tēva tīrumā un dravā. Viņš arvien bijis sabiedrisks, rosīgs — spēlējis klarneti, vijoli, vadījis kori.

Kā gaišus brīžus no zēna gadiem viņš atceras kādu vasaru, kad “Jaunzemjos” — dzīvojis un strādājis vectēva Anša brālis Krišjānis. Lielajā istabā stāvējis dainu skapis, tas šķitis noslēpumu pilns. Tēvocis aicinājis dārzā uz šupuļtīklu, ko lauku zēns redzējis pirmoreiz.

Tepat lejā Venta savā mūžīgajā plūdumā, pakraste pilna ziedošām ievām. Vēl zaļo varenais ozols, zem kura mēdzis sēdēt Barontēvs, allaž domīgs, papīri rokās.

Tālajās dzimtas mājās leišmalē nereti iegriežas apmeklētāji — jubilārs rāda divas viesu grāmatas, arī senus albumus. Laiks paiet ātri — pārrunās, atmiņās. Tad saieta dalībnieki dodas uz Banzeru kapiem, kur atdusas daudzi no Baronu dzimtas.

Tālāk ceļš ved uz Struteli. Tur kādā muižas ēkā 1835. gadā dzimis Krišjānis, tepat netālu ir baznīca, kurā viņš kristīts. Skolā svin svētkus. Gadu gaitā mainījušās paaudzes, taču Krišjāņa Barona vārds, viņa dzīves paraugs arvien ticis turēts godā. Pie skolas ir piemiņas akmens un plāksne Barontēvam.

Gaišās dienas izskaņā atkal jaunu cerību vieš tas, ka dzimtā ir krietni vīri, ka Kārļa Barona mazdēls Aizsardzības akadēmijas students Artūrs apcer dzimtas koku, pošas kāzām un sola gādāt par Baronu dzimtas turpinājumu.

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars