Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasaules banka - Latvijas lauku attīstībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.05.1997., Nr. 132 (847) https://vestnesis.lv/ta/id/51952

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiesu varai jābūt stiprai Juristi un žurnālisti kalpo vienai sabiedrībai

Vēl šajā numurā

30.05.1997., Nr. 132 (847)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Preses konferences

Pasaules banka — Latvijas lauku attīstībai

Vakar, 29. maijā, Zemkopības ministrijā notika preses konference par Pasaules bankas (PB) misijas darbības rezultātiem. PB misija uzturējās Latvijā, lai pārraudzītu Lauksaimniecības attīstības projekta īstenošanas gaitu un palīdzētu Latvijas valdībai sagatavot Lauku attīstības projektu (LAP).

Zemkopības ministrs Roberts Dilba teica, ka lauku problēmas nav tikai lauksaimniecības problēmas, nedrīkst starp šiem diviem jēdzieniem likt vienādības zīmi. Tādēļ, lai uzlabotu situāciju Latvijas laukos, ļoti nozīmīga ir palīdzība, ko Latvijai jau sniedz un gatavojas no jauna sniegt PB.

Preses konferencē PB speciāliste un misijas vadītāja Hūna Kima ( Hoonae Kim ) īsumā rezumēja iepriekšējo gadu darbu Latvijā ar PB kredītiem. Paveikts ir liels un veiksmīgs darbs, secināja misijas vadītāja, jo līdz šim visi lauksaimniekiem izsniegtie kredīti — pavisam 25 000 — ir atdoti. Ņemot vērā to, ka iepriekšējās pieredzes Latvijā darbam ar šādiem projektiem gandrīz nebija, paveiktais darbs “Laukkredītā” ar komercaizdevumiem ir bijis ļoti veiksmīgs.

Aptuveni pirms gada Latvijas valdība vēstulē PB vadībai lūdza projekta turpinājumu lauku attīstībai. Šis projekts paredzēts daudz plašāks — lai palīdzētu ne tikai zemniekiem, bet arī tiem, kas dzīvo lauku rajonos un tieši ar lauksaimniecību nenodarbojas. Lauku attīstība ir ļoti sarežģīts jautājums, teica Hūna Kima.

Pirms uzsākt ieplānoto LAP, Latvijas valdība ir lūgusi PB realizēt Latvijā Lauku palīdzības pirmprogrammu. Tās mērķis ir sagatavot maza mēroga uzņēmējus nelielu komerckredītu ņemšanai. Pirmprogramma ir mazāka pēc apjoma un vienkāršāka, bet tās priekšrocība ir ātrā realizācija. Šis izmēģinājuma projekts, kas tiks finansēts no jau Latvijā rotējošajiem iepriekšējo PB projektu līdzekļiem, ļaus sagatavoties lielajam LAP, kura finansēšanai PB atvēlējusi 25 miljonus ASV dolāru. Protams, lai uzsāktu pirmprogrammu, vēl veicama sagatavošanās, bet reāli šis sagatavošanās projekts varētu sākt īstenoties pēc 2 — 3 mēnešiem.

— Pašlaik veiktais darbs, lai sagatavotu pirmprogrammas uzsākšanu, bija ļoti sarežģīts,— teica Hūna Kima.— Pagastos neoficiālais bezdarbs ir daudz lielāks, nekā rāda oficiālā statistika. Lielākoties zemnieki ražo tikai tik daudz lauksaimniecības produkcijas, cik nepieciešams pašu patēriņam. Tādēļ rodas psiholoģiskas un sociālas problēmas, kuru sekas īpaši smagi gulstas uz lauku sieviešu pleciem. Darbavietu trūkums izraisa jauniešu aizplūšanu no lauku rajoniem. Taču bija jūtams, ka lielākā daļa lauku iedzīvotāju vēlas palikt un strādāt savā dzimtajā pusē. Tāpēc viens no projekta mērķiem ir radīt alternatīvas darbavietas laukos dzīvojošajiem cilvēkiem un sniegt viņiem atbalstu jaunu darba iemaņu apgūšanā. Ja katrā pagastā būtu kaut viens veiksmīgs uzņēmējs, kurš rādītu labu piemēru, tad arī citiem pagasta iedzīvotājiem būtu lielāks stimuls nodarboties ar savu biznesu. Vidējais aizņēmums varētu būt aptuveni 1000 latu, un šī naudas plūsma būs domāta tiem lauku uzņēmējiem, kas līdz šim nodrošinājuma trūkuma dēļ nav bijuši spējīgi aizņemties naudu no komercbankām vai pat no “Laukkredīta”. Mēs ceram, ka pirmprogrammas darbības laikā mēs šo mērķi sasniegsim, un galvenajai iniciatīvai, projektu pieteikumiem un interesei būtu jānāk no pašiem pagastiem. Kopumā programmu varētu realizēt 14 pagastos, un viens no kredītu piešķiršanas kritērijiem noteikti būs pagastu aktivitāte.

Latvijas valdība pirmprogrammas laikā ir piedāvājusi savu atbalstu — tas varētu būt kredītgarantiju programmas veidā. Valdība ir piešķīrusi finansējumu, kas būs kompensācijas maksājumi bankām, kuras piedalīsies LAT, apstrādājot mazos kredītus.

PB misija par pirmprogrammas kredītu izsniegšanu uz sarunu uzaicināja 11 komercbankas. Atsaucās 9 komercbankas, bet atbildes ir saņemtas no 7 bankām. Tātad — komercbankas nav pārāk ieinteresētas nodarboties ar mazo kredītu apkalpošanu lauku vajadzībām. Viens no neieinteresētības iemesliem ir tas, ka mazo kredītu apkalpošana nedos īpaši lielu peļņu. Otrs iemesls — lai apkalpotu klientu laukos, ir vajadzīgs ļoti plašs filiāļu tīkls. Pat, ja bankām ir filiāles, līdz visiem klientiem to darbības loks tomēr neaizsniedzas, taču klientam laukos ir jānokļūst, un tas arī prasa papildu izdevumus. (Pieredze, kas ir “Laukkredītam”, izveidojot mobilos kredītpārstāvjus, kas brauca pie klienta uz mājām, arī bija veiksmīgu kredītdarbību veicinošs faktors.) Tātad bankai, kas piedalīsie pirmprogrammā un LAP, ir jābūt ar plašu filiāļu tīklu. Taču lēmums par to, kuras bankas piedalīsies šo kredītu apkalpošanā, jāpieņem Latvijas valdībai.

— Laukiem ir vajadzīgi lētie kredītresursi,— teica Roberts Dilba, kurš ir arī Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētājs,— bet neviena no komercbankām nevēlas šajā procesā aktīvi iesaistīties. Tātad, lai programma izdotos, ir jāiesaistās valdībai un jāsedz izmaksas, kas radīsies, apkalpojot mazos kredītus laukiem. Gribu piebilst, ka arī Hipotēku un zemes banka darbojas uz tiem pašiem principiem kā komercbankas, taču Latvijas Hipotēku un zemes banka noteikti piedalīsies šajā projektā. Pasaules banka projektam piekrīt un grib palīdzēt lauku problēmu risināšanā. Mums ir vajadzīga šī nauda, tādēļ valdība uzņemas saistības. Pateicoties projektam, aktivizēsies pagasti, lauku uzņēmēji, līdz ar to radīsies jaunas darbavietas. Lauki — atkārtoju — nav tikai lauksaimniecība. Tādēļ pašiem uzņēmējiem jābūt aktīviem. Vēlos pateikt paldies PB par atbalstu un ceru, ka turpmākā sadarbība būs tikpat veiksmīga.

Inesis Feiferis, Hipotēku un zemes bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks, teica, ka pirmie soļi šī projekta realizēšanā acīmredzot tikšot sperti ar Hipotēku un zemes bankas palīdzību, jo ir pārņemta “Laukkredīta” pieredze, kas arī nedaudz varētu noderēt šo kredītu apkalpošanā. Taču nevienai bankai netiek liegta piedalīšanās LAP. Vēl nav īsti skaidrs, no kādiem resursiem pirmprogrammai tiks ņemti līdzekļi, jo iepriekšējo kredītlīniju nauda pašlaik rotē un kontos atgriežas palēnām. Vēl nav zināma arī summa izmēģinājuma projektam, nav izstrādāta kompensācijas kārtība. Tie arī varētu būt komercbanku neizlēmības cēloņi.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!