INTERVIJAS. SARUNAS

Jaunie lauku zinātnieki — zemes nākotnei

Ausma Markevica, LLU doktorantūras vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Jelgavā no 28. līdz 30. maijam norisinās Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorandu zinātniskā konference “Lauksaimniecības zinātne ceļā uz 21. gadsimtu”. Zinātniskie pētījumi aptver visas lauksaimniecības jomas: 28. maijā, referāti bija par pētījumiem laukkopībā, dārzkopībā un pārtikas zinātnēs, 29. maijā, tika runāts par ekonomiku, veterinārmedicīnu, lauksaimniecības mehanizāciju, zemes ierīcību, kokapstrādi, mežzinātni un ūdenssaimniecību. Pavisam šī pavasara konferencē ar referātiem uzstājas vairāk nekā 40 doktorandu, un lielākā daļa referātu ir apkopoti LLU izdevumā “Lauksaimniecības zinātne ceļā uz XXI gadsimtu”, kas LLU doktorantūrā ir pieejams ikvienam interesentam. Šodien, 30. maijā, doktorandi iepazīstas ar Lauksaimniecības konsultāciju centra darbu, bet laikraksta “Latvijas Vēstnesis” lasītājiem mēs piedāvājam sarunu ar LLU doktorantūras vadītāju Ausmu Markevicu .

— Cik Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir doktorandu?

— Latvijas Lauksaimniecības universitātē pašlaik ir 85 klātienes un 36 neklātienes doktorandi.

— Man šķiet, ka pārsvarā doktorandes ir sievietes — vismaz šajā zālē to ir krietns vairākums. Kādēļ tas tā? Vai tā ir raksturīga mūsu zinātnes iezīme?

— Laikam jau sievietes vēlas turpināt izglītību. Sievietes pārsvarā ir ne tikai doktorantūrā, bet arī augstskolā lielākā skaitā ir meitenes. Var jau būt, ka tā ir sievietes vēlme sevi apliecināt, iegūstot zinātnisko grādu, pēc tam izcīnot savu vietu dzīvē. Kādēļ? To nevar vienkārši pateikt, jo katram zinātniekam motivācija grāda iegūšanai ir cita. Un — cik arī tas būtu dīvaini — vismazāk ir to doktorandu, kuriem grāds vajadzīgs karjeras veidošanai.

Varu teikt, ka tiem doktorandiem, it īpaši vīriešiem, kuriem ir savs bizness, neatliek laika disertācijas izstrādāšanai. No šī viedoļa viņi ir vissliktākie doktorandi, jo vienmēr ļoti aizņemti.

— Tiek veikti dažādi pētījumi dažādās jomās. Vai reizēm nav tā, ka mēs it kā cenšamies atklāt no jauna to, kas kaut kur jau ir atklāts? Vai ir pietiekama informācija par zinātnes attīstību citās valstīs?

— Atsevišķos gadījumos tā varētu būt, ka zinātnisko pētījumu temati, loks starp dažādu valstu zinātniekiem “pārklājas”. Un te jau runa varētu būt tieši par nepietiekamu informāciju. Taču par mūsu doktorandiem šādus vārdus teikt negribētu. Viņi regulāri stažējas ārvalstīs, un viņiem tiek piedāvāta iespēja darboties LLU Fundamentālajā bibliotēkā, kas lauksaimniecības zinātnē ir ļoti augstā līmenī (ir datu bāzes, elektroniskie katalogi), viss nepieciešamās literatūras un informācijas klāsts ir pieejams. Jā, nenoliedzami, laiks, kad mēs bijām atrauti no visas pārējās pasaules zinātnes, ir atstājis sekas, tādēļ ļoti liela loma ir zinātniskajam vadītājam. Ja viņš ir pētījis savu jomu un doktorandam piedāvājis konkrētu problēmu, viņam būtu jābūt lietas kursā par šo tematu.

Taču lauksaimniecības zinātnei ir sava specifika. Proti, dažādu valstu zinātnieki pēta it kā vienu un to pašu problēmu, taču katrā valstī ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi, kas stipri ietekmē lauksaimniecības kultūru “uzvedību”. Un tādēļ šos pētījumus nevar saukt par vienādiem.

— Vai šie pētījumi tiek izmantoti arī praksē?

— Zemnieki par pētījumiem ļoti interesējas. Ar katru gadu pieaug to doktorandu skaits, kuru pētījumi tiek ieviesti mūsu lauksaimniecībā. Šodienas konference netika plaši popularizēta, jo ikkatra reklāma prasa līdzekļus, kas — nenoliegšu — mums ir stipri ierobežoti. Taču zemniekiem, uzņēmējiem par jaunāko lauksaimniecības zinātnē, nenoliedzami, ir interese. Piemēram, lauksaimniecības zinātnes popularizēšanas kampaņā, kas notika pagājušajā pavasarī — tad zemkopības ministrs bija Alberts Kauls — liela daļa mūsu doktorandu sniedza zemniekiem konsultācijas, bāzējoties uz saviem pētījumiem. Var jau būt, ka šādu praksi varētu turpināt, kaut arī sākotnēji pret to bija liela pretestība, protams, bija arī pozitīvi aspekti.

— Cik sapratu, Ilzes Skrabules kartupeļu šķirņu izvērtējumi pēc to piemērotības dažādiem pārstrādes veidiem jau tiek ņemti vērā uzņēmumā “LatFood”, bet Sanitas Zutes pētījumi par morfoloģisko un saimniecisko īpašību mijiedarbību un stabilitāti auzu selekcijā ir noderīgi “Rīgas dzirnavnieka” speciālistiem. Vai daudziem jaunajiem lauksaimniecības zinātniekiem ir šādas iespējas sadarboties ar perspektīviem lauksaimniecības uzņēmumiem?

— Jā, daudzi strādā. Piemēram, pārtikas tehnoloģijā — ar uzņēmumu “Laima”, ar Latvijas Centrālo piensaimnieku savienību, visus šeit uzreiz nevaru atcerēties. Un tas ir ļoti patīkami un vajadzīgi — gan mūsu jaunajiem zinātniekiem, gan uzņēmumu speciālistiem.

— Paldies par sarunu!

Interesentiem — ieskats mūsu jauno lauksaimniecības zinātnieku referātos, konkrēti: Olgas Šulcas darbs “Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ietekme uz kopīgo lauksaimniecības tirgu” un Agitas Elleres “Veterinārā robežkontrole Latvijas Republikā”.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore