Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas kultūra - ceļā uz Strasbūru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.1997., Nr. 155/166 (870/881) https://vestnesis.lv/ta/id/52015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

27.06.1997., Nr. 155/166 (870/881)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas kultūra — ceļā uz Strasbūru

Lai iegūtu pilnīgu pārskatu par Eiropas valstu kultūras politiku, apkopotu informāciju un veicinātu pieredzes apmaiņu, Eiropas Padome 1985.gadā sāka realizēt programmu “Ziņojumi par nacionālo kultūrpolitiku”. Tā palīdz veidot kopīgu kultūras darba metodoloģiju un ļauj arī pašām programmā iesaistītajām valstīm labāk apzināties savus sasniegumus un kļūdas kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā. Savus nacionālos ziņojumus EP Kultūras komitejā Strasbūrā jau aizstāvējušas deviņas valstis — Francija, Zviedrija, Austrija, Nīderlande, Somija, Itālija, Krievija, Igaunija un Slovēnija. Pašlaik savu kārtu gaida Lietuva un Latvija.

Latvijas ziņojumu par nacionālo kultūrpolitiku izstrādāja darba grupa profesora Pētera Laķa vadībā. Tas vēl tiek pilnveidots, taču jau martā kļuva pieejams presei un “Latvijas Vēstnesis” publicēja akadēmiķa Jāņa Stradiņa un dzejnieka Imanta Ziedoņa sagatavotās ziņojuma sadaļas. Saskaņā ar programmas metodiku līdztekus pašas valsts sagatavotajam ziņojumam neatkarīgu ziņojumu veido arī Eiropas Padomes ieceltu ekspertu grupa piecu cilvēku sastāvā, kas attiecīgajā valstī ierodas divas reizes un rūpīgi iepazīstas ar kultūras situāciju un valsts lomu kultūras attīstībā. Ekspertu grupu, kas gatavo neatkarīgo ziņojumu par kultūrpolitiku Latvijā, vada Kristofers Gordons (Christopher Gordon) , Lielbritānijas Mākslas padomes direktors. Ziņojuma autore ir Dorota Ilčuka (Dorota Ilczuk) , Polijas premjera padomniece ekonomikas jautājumos. Grupā ir arī viens no šīs programmas iniciatoriem zviedru profesors Karls Johans Klēbergs (Carl Johan Kleberg) , Tūliki Karjalainena (Tuulikki Karjalainen) no Somijas un Hilde Toičesa (Hilde Teuchies) no Beļģijas. Kopā ar ekspertu grupu darbojas arī šīs Eiropas Padomes programmas vadītāja Ritva Mičela (Ritva Mitchell) , pēc tautības somiete.

Pirmās vizītes laikā no 16. līdz 23.martam ekspertu grupa tikās ar ziņojuma autoriem un Kultūras ministrijas vadību, apmeklēja Nacionālo operu, Krievu drāmas teātri, Filharmoniju, Nacionālo bibliotēku, Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centru un citas valstiskas un nevalstiskas institūcijas. Otrās vizītes laikā no 14. līdz 20.jūnijam Eiropas eksperti iepazinās ar visiem četriem Latvijas novadiem un tikās ar Pašvaldību savienības, TV un Radio padomes, Dānijas Kultūras institūta, Britu padomes, Gētes institūta, Sorosa fonda un Ziemeļu informācijas centra pārstāvjiem.

Ceļojumā pa Latvijas novadiem viesus pavadīja Kultūras ministrijas Eiropas Padomes koordinatore Antra Torgāne un reģionālās politikas departamenta vadītāja Anna Jansone. Kopā ar ekspertu grupu ciemojāmies Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā, Skrundā un Kuldīgā, piedalījāmies pārrunās ar Talsu un Kuldīgas rajonu pašvaldību vadītājiem un kultūras dzīves organizētājiem.

Pedvālē ciemiņi priecājās par tēlnieka Ojāra Feldberga izkopto dabas vidi un interesējās par topošā brīvdabas mākslas muzeja ietekmi uz Sabiles turpmāko attīstību. Skrundas pilsētas domes priekšsēdis Valdis Danenbergs stāstījumu par novada seno dziedāšanas, teātra spēlēšanas un daiļamatniecības tradīciju kopšanu un aizvien jaunām gara dzīves aktivitātēm sāka un beidza ar pašu skrundinieku un vispirms jau Kultūras nama direktores Nellijas Kleinbergas uzteikšanu: “Tikai no cilvēkiem viss ir atkarīgs!”

Ziņojumā paredzēts atspoguļot visus kultūras politikas aspektus, un ekspertus vispirms interesēja tas, kā valsts un pašvaldības veicina kultūras attīstību. Vairākos jautājumos pašvaldībām gan lielas skaidrības nav, jo vēl priekšā administratīvi teritoriālā reforma, kas var izdarīt korekcijas arī pašvaldību kultūras politikā.

Zemgalē viesi apmeklēja Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju un Jelgavas Centrālo zinātnisko bibliotēku, apskatīja Jelgavas pili un tikās ar Jelgavas un Līvbērzes pašvaldību vadītājiem. Latgali ciemiņi iepazina Daugavpilī, Naujenē un Aglonā, bet Vidzemi — Cēsīs.

Visspraigākās darba dienas tās, šķiet, bija Antrai Torgānei, kas kopā ar Kristoferu Gordonu vadīja visas tikšanās un sarunas. Pēc Antras Torgānes vārdiem, eksperti ar šo darba vizīti ir ļoti apmierināti. Iecerētā programma ir izpildīta ar uzviju. Ekspertu grupa paziņojusi, ka darbs tiks turpināts ar jauno kultūras ministru un Latvijas ziņojuma aizstāvēšana Strasbūrā varētu notikt nākamā gada pavasarī.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pedvāles taka ( pirmajā attēlā ); Pedvālē satikušies tēlnieks Ojārs Feldbergs, Hilde Toičesa (Beļģija) un Dorota Ilčuka (Polija) ( augšējā attēlā ); sarunā Anna Jansone, Karls Johans Klēbergs (Zviedrija) un Antra Torgāne ( apakšējā attēlā ) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Līgo svētki savos

ļaudīs, Rietum-sibīrijas taigā, latviešu ciemā

Šovasar, laikā no 23. līdz 25.jūnijam, Omskas apgabala Taras rajona Babrovkas (Augšbebru) ciemā tika atzīmēti 100 gadi, kopš rajonā izveidotas pirmās latviešu apmetnes.

Tas bija lielākais notikums šī un apkārtējo ciemu ļaužu dzīvē un pirmā reize, kad ciemā ieradās Omskas apgabala un Taras rajona valsts varas augstākie pārstāvji un piecu cilvēku delegācija no Latvijas.

Delegāciju vadīja Lauma Vlasova, Latvijas vēstniecības Krievijā atašejs diasporas jautājumos, delegācijas sastāvā bija Vaira Paegle, PBLA valdes priekšsēde, Vija Virtmane no LR Kultūras ministrijas, Inta Kaņepāja no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un Edgars Mucenieks no Rīgas Latviešu biedrības.

Svinību ierosinātāji, rīkotāji un izpildītāji bija Augšbebru ciema iedzīvotāji, un viņiem daudz palīdzēja Roberts Ķīlis, Rīgas Ekonomikas augstskolas mācību spēks un Kembridžas doktorands, kurš pašlaik uzturas Augšbebros.

Svētki sākās ar sporta sacensībām. Kā katru gadu, notika ciemata aplīgošana. Pašmāju jauniešu folkloras kopa tautastērpos un jāņu zālēm rotātā pajūgā, līgodami skaidrā latviešu valodā, izbrauca cauri ciemam un apstājās pie 97 gadus vecās Martas Jurašas mājām. Pēc tam aplīgotāji sveica visus ciema Jāņus, kuri Augšbebru galvenajā ielā māju priekšā bija sarūpējuši cienastu.

Svinīgajā daļā pie kluba viesi un vietējā valdība pasniedza dāvanas ciemam–jubilāram. Beidzot cieminieki saņēma piecdesmit gadus gaidīto ugunsdzēsēju mašīnu un skolasbērni — transportu braukšanai uz skolu.

Pēc tam divas stundas ilga koncerts skolas pagalma zālājā, un latviešu un krievu valodā dziedāja kā cieminieki, tā arī latvieši no tuvākās apkaimes.

Krēslā, kad lopi bija apkopti, meža ielokā sākās līgošana. Visu balto Sibīrijas jāņunakti skanēja dziesmas, un rīta pusē saule ar mēnesi vienalikus sveica daudzos līgotājus. Jāņus Augšbebros svin katru gadu, bet tik daudz viesu un uzmanības neatceras pat vecākie ļaudis.

Delegācija tikās ar vicegubernatoru, ar apgabala un rajona vadītājiem, sarunās uzsverot šī ciema etnovēsturisko vērtību, aicinot viņus atbalstīt cieminieku vēlmi saglabāt savu latvisko identitāti. Augšbebru apmeklējums vēlreiz apliecināja, ka ir jāizstrādā valstiska diasporas programma, lai veicinātu latvisku kopienu saglabāšanu dažādās vietās pasaulē.

Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā

preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!