intervijas. sarunas

Ministru kabineta noteikumos — grozījumi

Roberts Dilba, Zemkopības ministra komentārs

par Ministru kabineta 25. jūnija sēdi — “Latvijas Vēstnesim”

Trešdien Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti “Makšķerēšanas noteikumi”, grozījumi “Pārtikas padomes nolikumā” un noteikumi “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”. Zemkopības ministrs Roberts Dilba pieņemtos tiesību aktus komentēja šādi:

— Pie “Makšķerēšanas noteikumiem” strādāja liela komisija un rūpīgi tos vērtēja. Tagad tie ir izlaboti, pilnveidoti, izvērtēti, vairākkārt izskatīti Ministru kabineta Ekonomikas komitejā, un vakar tos apstiprināja Ministru kabinets. Būtiskas izmaiņas ir par atļauto lomu lielumu, minimālajiem pieļaujamajiem zivju lielumiem un atļauto nozvejoto zivju skaitu diennaktī daudzām zivju sugām. Par šiem ierobežojumiem sēdes laikā izvērsās plašas debates, un eksperti ieteica, ka optimālais variants ir noteikt pieļaujamo zivju skaitu makšķerēšanas reizē līdakām, līņiem, alatām, sapaliem, sīgām, vēdzelēm, zušiem, vimbām, zandartiem — piecas zivis no katras sugas, samiem — trīs zivis. Taimiņu un lašu makšķerēšanai un vēžu ķeršanai jānotiek saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, kuri paredz loma lielumu un zivju un vēžu pieļaujamo lielumu.

Tika precizēti arī makšķerēšanas aizliegumi, ierobežojumi gan zivju sugām, gan arī ūdenstilpēs — saistībā ar īpašuma un apsaimniekošanas attiecību izmaiņām, tika precizēti arī pienākumi un atbildība.

Grozījumi “Pārtikas padomes nolikumā” nav būtiski, tie saistīti ar grozījumiem likumā par pārtiku, kā arī ar Valsts veterinārā departamenta direktora Jāzepa Rimeicāna un Zemkopības ministrijas Produkcijas kvalitātes vadības departamenta direktores Gundegas Mičules iekļaušanu šīs padomes sastāvā. Šīs izmaiņas saistītas ar notikušo reorganizāciju Zemkopības ministrijā.

Izmaiņas noteikumos “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” saistītas ar noteikto termiņu — 1. jūliju, kad vajadzēja vai nu palikt spēkā iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem, vai arī bija jāpieņem jauni, jo likumā, kas reglamentē braukšanas maksas atvieglojumus, vēl nav veikti grozījumi — Saeima tos veiks pēc vasaras brīvdienām. Jautājums par to, kādā veidā vajadzētu veikt kompensāciju izmaksāšanu — vai šos līdzekļus izmaksāt cilvēkiem, kuriem pienāktos kompensāciju saņemt, vai arī to izmaksāt pakalpojumu sniedzējiem —, vairākkārt tika skatīts konceptuāli gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Tie ir kardināli jautājumi, kuru izlemšanā nedrīkstētu kļūdīties. Galu galā Ministru kabinetā nolēma izmaksāt kompensāciju no valsts budžeta pakalpojumu sniedzējiem un precizēja noteikumus “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā” atbilstoši lēmumam.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore