Latvijas jaunā valdība top

Latvijas Valsts prezidenta rīkojums Nr. 4

Par Ministru kabinetu

Ar šo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 56. pantam aicinu

Guntaru Krastu sastādīt Ministru kabinetu.

Rīgā 1997. gada 28. jūlijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Reģistrēts 29.07.1997. Saeimas Kancelejā

kā 6. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr. 2917.

Guntars Krasts, Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts — “Latvijas Vēstnesim”

Vakar, 30.jūlijā ekonomikas ministrs Guntars Krasts, kam Valsts prezidents pirmdien, 28.jūlijā, uzticēja sastādīt jauno valdību, turpināja konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Tūdaļ pēc tikšanās ar partijas “Latvijas ceļš” un partijas “Tēvzemei un Brīvībai” frakciju vadītājiem Guntars Krasts sniedza nelielu interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Kuras partijas uzaicināsit ieņemt ministru amatus jaunajā valdībā?

— Visas tās, kuras bija iepriekšējā koalīcijā, ieskaitot kristīgos demokrātus. Taču jāņem vērā, ka tikai nesen nodibinājās Nacionālo reformu partija.

— Vai tiks saglabāts līdzšinējais Ministru kabineta modelis?

— Būs apmēram tāda pati struktūra. Varētu atkal parādīties meža valsts ministrs un acīmredzot tiks likvidēts īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās postenis. Pašvaldību lietu valsts ministra amats paliks.

— Ar ko būtisku atšķirsies topošā jaunās valdības darbības deklarācija jeb programma no līdzšinējās?

— Deklarācija pašlaik vēl pat netop. Tās veidošanas principi atšķirsies ar to, ka to gatavos kandidējošie attiecīgo nozaru atbildīgie ministri kopā ar savu partiju. Iespējams, ka deklarācijas teksts atsevišķajās sadaļās būs pilnīgi šo nākamo ministru ziņā. Tātad tiek sagatavoti priekšlikumi deklarācijai pa nozarēm. Pēc tam mēs kopā izskatīsim priekšlikumus un izvērtēsim, kuri no tiem iekļaujami deklarācijā un kuri ne. Deklarācija būs maksimāli detalizēta, jo mums atlicis tikai gads un pāris mēnešu, ko strādāt. Būs skaidri mērķuzdevumi, kas, saprotams, tuvināmi pašreizējai reālajai situācijai.

Šim dokumentam jābūt tādam, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ko mēs gribam panākt šajā gadā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

— Bet uz ko jaunā valdība, jūsuprāt, liks galvenos uzsvarus?

Manuprāt, galvenie akcenti deklarācijā būtu liekami uz jaunu darbavietu radīšanu. Tāpat uz sociālās aizsardzības tīkla izveidošanu tiem, kas visvairāk cieš pašreizējā reformu procesā, tiem, kas nespēj tikt līdzi šai reformu gaitai dažādu objektīvu apstākļu dēļ — pensionāriem, bezdarbniekiem, trūcīgajiem. Jo citādi tirgus ekonomikas reformu realizācija var tikt apdraudēta. Mūsu budžeta situācija mūs diezgan stipri ierobežo, bet mēs tomēr centīsimies izveidot tirgus ekonomikā stabilu sociālās aizsardzības mehānismu.

— Vai varat būt pārliecināts, ka turpmāk konsekventi tiks izpildītas tās prasības, kas Latvijai tiek izvirzītas ceļā uz Eiropas Savienību?

— Protams, šo stingro kritēriju izpildi mēs virzīsim maksimālos tempos. Turklāt ņemot vērā to, ka Latvija netika uzaicināta uz sarunu pirmo raundu. Šie jautājumi vēlreiz tiks izskatīti organizatoriski, lai optimizētu darbību un nepieļautu paralēlismu, kas bija vērojams iepriekšējās valdībās. Tāpēc arī tiek eksperimentēts ar īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās amata likvidāciju un Eiropas integrācijas biroja pievienošanu Ārlietu ministrijai. Tādējādi koncentrējot šos jautājumus vienās rokās, ko diezgan plaši praktizē Centrāleiropas valstīs, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi šajā jomā. Tur šīs lietas ir Ārlietu ministrijas pārziņā. Taču integrācija Eiropas Savienībā ir mūsu reformu pamatvirziens, kas prasa attiecīgas mūsu likumiskās bāzes radīšanu. Tāpēc šī, protams, būs viena no prioritātēm, tāpat kā virzība uz Pasaules tirdzniecības organizāciju.

— Kādi varētu būt tie pirmie, neatliekamākie darbi, kas būtu veicami jaunajai valdībai?

— Valsts budžeta projekta sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Tas būs viens no smagākajiem pārbaudes akmeņiem jaunajai valdībai.

— Kad varētu notikt Saeimas sēde, kurā būtu jāapstiprina jaunās valdības sastāvs?

— Es pieļauju, ka jaunās valdības sastāvs varētu tikt iesniegts Saeimā uz nākamo ceturtdienu, 7.augustu. Ja vien viss ritēs normāli, ja varēsim sagatavot tādu valdības deklarāciju, kas apmierinās valdību veidojošās frakcijas un mani pašu.

Pēc tam Guntaru Krastu iztaujāja arī žurnālisti no citiem preses izdevumiem.

Jautājums: — Kādi rezultāti ir jūsu nupat notikušajai sarunai ar partijas “Latvijas ceļš” pārstāvjiem?

Guntars Krasts: — Faktiski šī bija pēdējā no priekšsarunām ar “Latvijas ceļu”. Vienojāmies par tiem principiem, par ko jau agrāk bija panākta daļēja vienošanās. Līdz šim pastāvēja dažas pretrunas, kas, piemēram, bija saistītas ar aizsardzības ministra amata ieņemšanu. Tagad “Latvijas ceļš” atteicās no pretenzijām uz šo vietu valdībā. Vienojāmies arī par to, ka varētu tikt atjaunots meža valsts ministra postenis. Pagaidām gan nekonkretizējām, kas varētu ieņemt šo amatu. Turklāt šis meža valsts ministrs varētu būt gan pie Zemkopības ministrijas, gan pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.

Jautājums: — Kāpēc jūs tomēr iestājaties par plašāku valdību veidojošo Saeimas frakciju koalīciju?

Guntars Krasts: — Saeima ir politiski stipri sadrumstalota. Un tomēr jādod iespējami vairāk deputātiem atrasties pozīcijā, tādējādi paužot savu vēlētāju intereses. Turklāt pozīcijā esošo partiju programmas nemaz tik būtiski neatšķiras, lielākoties tie mērķi, ko valdības centušās sasniegt, ir šo partiju pamatdokumentos. Tā, manuprāt, ir normāla situācija, ka šie cilvēki vēlas un sāk strādāt savu programmu realizācijas labad. Manuprāt, politiskajām partijām līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vajadzētu sevi parādīt darbos, ne tikai vārdos. Turklāt plašas koalīcijas valdībai ir augstāka stabilitātes pakāpe. Jo es neizslēdzu, ka, pieņemot valsts budžetu vai izšķiroties par citiem jautājumiem, varētu rasties dažas domstarpības. Tad, pastāvot plašākai koalīcijai, kādai no partijām tomēr nerastos vēlēšanās aiziet no tās.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors