Ir nedalāmi: tirgus ekonomika, konkurence un likumdošana

Komentējot jauno Konkurences likumu, kas stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri

Dr.oec. Ilma Ruduša, Monopoldarbības uzraudzības komitejas priekšsēdētāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Ilma Ruduša

Deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izdarīta izvēle par labu tirgus ekonomikai, sākās attiecīgas likumdošanas radīšanas process, kam bija jānodrošina brīvā tirgus funkcionēšana pēc pasaules ekonomiski attīstīto valstu veiksmīgākajiem paraugiem. Jau 1990.gadā līdztekus citiem likumiem tika pieņemts likums “Par uzņēmējdarbību”, bet nākamā gada beigās — likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”. Tieši šiem diviem tiesību aktiem bija izšķiroša loma principiāli jaunu saimniecisko attiecību veidošanā un regulēšanā.

Jebkurā mūsdienu ekonomisko zinību mācību grāmatā ir uzsvērts, ka brīvais tirgus ir saimnieciska sistēma, kuras galvenais virzošais spēks ir konkurence. Tieši godīga un veselīga konkurence slēpj sevī šo mobilizēšanās potenciālu, kas nodrošina visracionālāko līdzekļu izvietojumu, visaugstāko kvalitāti un patērētājiem viszemākās cenas. Diemžēl iepriekšējās valdības pietiekami nenovērtēja konkurences labdabīgo ietekmi uz tautsaimniecību un maz darīja tādas ekonomiskās vides izveidē, kas liktu uzņēmējiem nemitīgi rūpēties par savas konkurētspējas paaugstināšanu. Tā vietā nereti tika pieņemti atsevišķām uzņēmēju grupām izdevīgi normatīvie akti un plaši pieļauta uzņēmējdarbības ierobežošana ar licencēšanas palīdzību. Tagad, ja kritiski izvērtējam aizvadīto gadu veikumu, ir jāsecina, ka daudzās jomās tieši šie iemesli ir kavējuši ekonomisko izaugsmi.

Taču šobrīd šajā ziņā ir zināms progress — Saeima 18.jūnijā pieņēma jaunu Konkurences likumu. Tas stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Līdz tam laikam ir jāsagatavo jaunā likuma normu realizācijai nepieciešamais normatīvo aktu kopums. Arī Monopoldarbības uzraudzības komitejas vietā ir jāizveido jauna institūcija ar plašākām pilnvarām un principiāli citādu organizatorisko struktūru.

Veidojot jauno Konkurences likumu, bija svarīgi tā normas harmonizēt ar Eiropas likumdošanas normām. Tas bija arī viens no galvenajiem nosacījumiem, ko Latvijai izvirzīja Eiropas Savienība. Šī prasība ir vienlīdz loģiska un saprotama, jo Latvijai, iekļaujoties Eiropas kopējā tirgū, jānodrošina, lai uzņēmējdarbībai tiktu piemēroti vienādi nosacījumi.

Likums tapa visai gausi un sarežģīti — pirmais projekts, ko pozitīvi bija novērtējuši Eiropas eksperti, valdībai tika iesniegts 1995.gada rudenī. Taču apspriešanas laikā tajā mēģināja iestrādāt tik daudz papildinājumu un labojumu, ka sākotnēji formulētās normas izplūda un vairs nebūtu spējušas nodrošināt likuma efektīvu darbību, tādēļ tā tālāka virzība tika pārtraukta. Arī nesen pieņemtā likuma tapšanas gaitā izvērstās diskusijas liecināja, ka gan ministrijas, gan citas institūcijas ir novērtējušas šā likuma lielo nozīmi saimniecisko procesu norisē un centās iestrādāt tajā sev pieņemamākus nosacījumus.Tātad jauns Konkurences likums. Kas tajā tiešām jauns vai citāds, salīdzinot ar attiecīgo 1991.gada likumu?

Vispirms jāatzīmē, ka likumā ir iekļauts visai plašs specifisko jēdzienu skaidrojums, ko lieto, vērtējot un analizējot konkurējošo vidi un identificējot tirgus dalībniekus. Ekonomiski attīstīto valstu konkurences likumos šādus skaidrojums nemēdz ievietot, jo tur šie termini ir vispārzināmi, ekonomiskajā teritorijā atzīti un nekādus pārpratumus neizraisa. Mūsu situācijā šos specifiskos terminus bija īpaši nepieciešams formulēt. Piemēram, runājot par kādu sfēru vai nozari, parasti sakām — degvielas tirgus, mācību grāmatu tirgus, labības produktu tirgus. Bet gadījumos, kad jānosaka, vai ir bijis kāds Konkurences likuma pārkāpums, jābūt daudz precīzākiem — ir jādefinē konkrētais tirgus, proti, ir jānoskaidro, tieši ar kādu produktu ir saistīts likuma pārkāpums un vai šim produktam ir aizvietotāji, ko patērētāji uzskata par saprātīgiem un pieņemamiem.

Daudz precīzāk un plašāk likumā ir ietvertas tādas konkurenci ierobežojošas normas kā vienošanās. Līdztekus vispārējam aizliegumam likums paredz, ka atsevišķos gadījumos, kad vienošanās veicina preču ražošanas, realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu, tādējādi dodot labumu patērētājam, tās var tikt atļautas.

Būtiski jauna Latvijas konkurences likumdošanai ir norma, kas aizliedz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tas ir viens no svarīgākajiem brīvā tirgus funkcionēšanas nosacījumiem, kas kā tiesiska norma ietverts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.pantā. Tagad, ietverta arī mūsu Konkurences likumā, šī norma liks gluži citādi raudzīties uz tirgu un izvērtēt šķēršļus, kas traucē konkurences attīstību tajā. Atrašanās dominējošā stāvoklī pati par sevi nav nekas nosodāms (katra uzņēmēja mērķis ir stiprināt savas pozīcijas tirgū, iegūt lielāku tirgus varu, respektīvi, gūt virsroku konkurences cīņā. Svarīgākais, lai šis dominējošais stāvoklis netiktu izmantots ļaunprātīgi, uzspiežot biznesa partneriem vai patērētājiem netaisnīgus noteikumus. Lielā mērā šā nosacījuma konsekventu ievērošanu var panākt, turot atvērtus attiecīgos tirgus, t.i., nodrošinot, ka tajos brīvi var ienākt un brīvi aiziet no tiem citi uzņēmēji.

Svarīgs aspekts saimnieciskajās aktivitātēs, ko regulē ar konkurences likumdošanu, ir uzņēmēju saplūšanas darījumi. Saplūšana izmaina nozares struktūru, tādēļ galvenais, kas jāuzrauga šajā procesā,— vai tās rezultātā netiks ierobežota konkurence. Ja tiks ierobežota, tad kurā konkrētajā tirgū un kā šis kaitējums izpaudīsies.

Saplūšanu privātajā biznesā parasti rosina divi faktori — nepieciešamība celt darba ražīgumu vai nespēja vairs patstāvīgi strādāt. Taču paņēmieni, kā tiek realizēta saplūšana, var būt ļoti atšķirīgi. Var, piemēram, divi vai vairāki uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vienkārši apvienoties. Bet var arī viens uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) kļūt par otra akcionāru (šajā gadījumā abas sabiedrības turpinās darboties kā saimnieciski patstāvīgas vienības). Var nopērkot vai citādi iegūt visus vai daļu no otra uzņēmuma aktīviem.

Jebkurā saplūšanas gadījumā jānoskaidro, konkrēti kādu tirgu tā ietekmēs un kurā no tiem saplūstošās kompānijas varētu konkurēt. Un tad ir jāanalizē tā saucamais jaunieguvums, proti, vai saplūšanas rezultātā gūtais labums, no sabiedrības viedokļa raugoties, būs lielāks nekā kaitējums, kas tiks nodarīts konkurencei. Tas tad arī ir galvenais kritērijs, balstoties uz kuru tiek pieņemts lēmums par saplūšanas aizliegumu vai atļaušanu.

No šādas lietu izpratnes vadījās arī valdība, akceptējot likumprojekta tekstu, kurā angļu valodā šajā jomā lietotais termins “merger” tika latviskots kā “saplūšana”. Diemžēl Saeimā, pieņemot likumu, Eiropas likumdošanā lietotais termins “merger” tika tulkots kā “apvienošanās”, kas pati par sevi ir tikai viens no “saplūšanas” gadījumiem. Tā gribot negribot atkal esam sev radījuši problēmu — ir jāgatavo grozījumi tikko kā pieņemtā tiesību aktā.

Konkurences likumā ir iekļauta arī nodaļa par negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu. Šie pārkāpumi var izpausties ļoti daudzveidīgi, tāpēc likumā ir iestrādātas tikai tās normas, kuru izmeklēšana pēc piekritības ir Konkurences padomes kompetencē.

Jaunais likums ļaus atrisināt vēl vienu ļoti aktuālu problēmu — izveidot Konkurences padomi un tās izpildinstitūciju — Konkurences biroju. Šīs institūcijas aizstās pašreiz konkurences likumdošanas normas uzraugošo Monopoldarbības uzraudzības komiteju. Konkurences padomi piecu cilvēku sastāvā izveidos Ministru kabinets. Likums tai piešķir plašas pilnvaras attiecībā uz likuma pārkāpumu izmeklēšanu un novēršanu, kā arī uzliek pienākumu allaž censties panākt likuma pārkāpuma izbeigšanu sarunu un savstarpēja izlīguma ceļā. Padomes lēmumus varēs pārsūdzēt tikai tiesā.

Lai Konkurences likumu varētu sekmīgi īstenot, attīstot un stiprinot konkurenci Latvijas ekonomikā, līdz 1.decembrim jāizstrādā un jāpieņem virkne Ministru kabineta noteikumu — galvenokārt par procedūras jautājumiem. Un, diemžēl, jāgatavo arī grozījumi pašā likuma tekstā, kurā nepārdomāti strauji izdarītie labojumi ir nonākuši pretrunā ar pamatprasībām, ko konkurences likumdošanai izvirza Eiropas Savienība.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”