Kad galvenajā vietā ir klients — ārsts, aptiekārs, pacients

Atgādinot: firmas privatizācijas gadījumā nekas netiek dāvināts

Valdis Jākobsons, akciju sabiedrības “Grindeks” prezidents, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, — “Latvijas Vēstnesim”.

Valdis Jākobsons

Jūlija nogalē LPA rīkotajā izsolē tika pārdota a/s “Grindeks” jaunās emisijas akciju pakete — 1,55 miljoni akciju. Par tās īpašnieci, samaksājot 4,9 miljonus latu, kļuvusi Igaunijas firma “Arials”, kura pārstāv Igaunijas banku “Investeerimispank” un Magnum grupu. Par akcijām samaksāto summu a/s “Grindeks” izmantos tā attīstībai.

Latvijā lielākais zāļu ražotājs — akciju sabiedrība “Grindeks” — nesen atzīmēja savu piecdesmit gadu jubileju. Uzņēmums, kura vārds jau sen vairs neprasa komentārus, ir sasniedzis labas Rietumu farmaceitiskās firmas attīstības līmeni. Pašlaik tas ražo 86 nosaukumu zāles un ārstniecības līdzekļus, kas atzinīgi novērtēti arī citās valstīs. Aizvadītajā gadā uzņēmums pārdevis savus izstrādājumus par 8 miljoniem latu, bet šogad plāno pārdot par vairāk kā 10 miljoniem latu.

“Grindeks” kļuvis par vairāku vadošu ārzemju firmu sadarbības partneri, šo uzņēmumu zāļu licencētu ražotāju vai izplatītāju. Jau vairākus gadus akciju sabiedrība “Grindeks” sadarbojas ar šādām farmaceitiskām firmām: “Johnson & Johnson” (ASV), “Merck Generics” (Lielbritānija), “Sanofi–Chinoin” (Francija), “Boehringer Ingelheim” (Vācija), “Legosan AB” (Zviedrija), “Ilsanta UAB” (Lietuva – Islande), “Sawai Pharmaceutical Co. Ltd.” (Japāna), “Taiho Pharmaceutical Co. Ltd.” (Japāna) un “Godecke” (Vācija).

— Jūsu uzņēmums pārtop par privātīpašumu. Sākas jauns posms “Grindeks” pastāvēšanas visai nopietnajā vēsturē. Kāds bija ceļš uz privatizāciju?

— Esam virzījušies uz to lēnām, apdomīgi. Koncepciju izstrādājām pirms vairāk kā pusotra gada un pašlaik to realizējam. Vispirms uzņēmums tika pārveidots par akciju sabiedrību. Tagad ir realizēta privatizācijas otrā kārta, kurā jaunās emisijas akcijas pārdotas izsolē par ļoti augstu cenu. Investīcijas, kas nonāks uzņēmuma rīcībā, ir pietiekami lielas, lai “Grindeks” varētu turpināt savu attīstību. Mums ir daudz ieceru, kuras ar investīciju palīdzību būs iespējams īstenot. Taču vēl nāksies veikt virkni dažādu organizatorisku pasākumu. “Grindeks” turpmāk kļūs publiska akciju sabiedrība, kurā 51 procents akciju pieder Igaunijas firmai “Arials”, bet pārējās tiks pārdotas autoriem, darbiniekiem un publiskā izsolē. Neliela daļa nonāks arī pensiju fondā. A/s “Grindeks” jau šodien domā, kā tālāk attīstīt farmaceitisko biznesu Baltijas valstīs, kādā veidā savus ražojumus eksportēt uz citām valstīm un, protams, arī kādā veidā panākt, lai uzņēmums atbilstu visām Eiropas prasībām. Jo, kā zinām, Igaunijai jau ir piedāvāts iestāties Eiropas Savienībā un drīz pienāks arī Latvijas kārta. Taču, lai iekļautos Eiropas zāļu tirgū, ir jāizpilda ļoti stingras prasības. “Grindeks” jau ilgāku laiku tam ir gatavojies, un gandrīz visas prasības mums ir skaidras. Tagad būs arī investīcijas, kas ļaus šīs augstās prasības labāk realizēt. Bet... ir viena problēma. Un tā nav vienīgi mūsu uzņēmuma, mūsu nozares problēma. Tā ir valsts pārvaldes institūciju neizdarība, kas nepamatoti lēni Latvijā ievieš Eiropas prasībām atbilstošu likumdošanu. Un šai likumdošanai, šiem likumiem jādarbojas. Tā ir ļoti nopietna lieta. Visas mūsu pūles un arī investīcijas neko nedos, lai varētu integrēties pasaulē, ja no likumdošanas, kas pastāv pasaulē, tiks “izrautas” un ieviestas Latvijā vienīgi atsevišķas daļas.

Var uzdot jautājumu: kādēļ neviena liela farmaceitiska firma nekur Baltijā nepiedalās farmaceitisko uzņēmumu privatizācijā? Atbilde ir pavisam vienkārša. Tas ir nesakārtotais zāļu tirgus un nesakārtotā veselības aprūpes sistēma šajās valstīs. Taču jācer, ka kādreiz to visu sakārtos, ka viss attīstīsies. Varbūt “Grindeks” un Tallinas farmaceitiskās rūpnīcas sadarbība un attīstība šīs privatizācijas rezultātā veicinās iespēju integrēties pasaules tirgū. Tā pastiprinās “Grindeks” jau ciešo sadarbību ar ārzemju farmaceitiskām firmām. Varbūt nākotnē daļu no uzņēmuma akcijām iegādāsies kāda redzama ārzemju farmaceitiska firma. “Grindeks” darbinieki pašlaik jūt īpaši lielu atbildību, jo šī nauda jau mums netiek dāvināta. Tā pašiem vien būs jānopelna un tas prasīs papildu pūles un lielāku atbildību, lai investīcijas tiktu pareizi izmantotas, lai būtu arī nepieciešamā atdeve. Es esmu optimistiski noskaņots, jo “Grindeks” pēdējos gados ir pietiekami labi un normāli attīstījies. Katru gadu ir bijis ražošanas un pārdošanas pieaugums. Mums ir plāni un ir perspektīva vēl tālākai attīstībai. Ir iestrādes uzņēmuma modernizācijai. taču, lai kāds arī būtu optimisms, ir jābūt lielai atdevei un augstām prasībām.

— Kur nonāk jūsu uzņēmumā ražotās zāles un ārstniecības līdzekļi?

— “Grindeks” produkcijas tirgus ir Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un NVS valstīs, Japānā un Viduseiropā.

— Kā jums ir izdevies savu uzņēmumu attīstīt līdz Rietumu farmaceitiskas firmas līmenim?

— Ja gribam panākt pasaules mēroga standartus ražošanā, ja vēlamies no katra uzņēmumā strādājošā saņemt iespējami lielāku atdevi darbam, tad ir jādomā par katra konkrēta darbinieka iesaistīšanu uzņēmuma attīstībā. Tas neapšaubāmi liek mums risināt arī daudzus sociālus jautājumus, panākot, lai ikviens uzņēmumā justos labi, lai viņam patiktu strādāt. Lai cilvēks būtu ieinteresēts šeit strādāt. Tas ir absolūti nepieciešami, jo bez šiem priekšnoteikumiem uzņēmums nebūs spējīgs attistīties. Mūsu firmas darbiniekiem ir labas algas. Uzņēmums apmaksā strādājošo veselības apdrošināšanu, piedāvā lētas pusdienas, sedz transporta u.c. izdevumus. Liela nozīme uzņēmumā tiek veltīta darbinieku apmācībai. Sevišķi svarīgi ir iemācīt darbiniekus būt atbildīgiem par uzticēto darbu. Uzsveru īpaši — atbildībai ir jābūt lielai. Taču cilvēks būs ieinteresēts atbildīgi strādāt, ja viņš savā darbavietā jutīsies pietiekami stabili un redzēs savu izaugsmi, sava uzņēmuma izaugsmi. Bez darbinieku attīstības neviens uzņēmums nevar attīstīties. Pasaulē šodien ļoti daudz runā par cilvēka lomu ražošanas procesā. Un arvien vairāk nonāk pie secinājuma, ka pats galvenais ir, lai cilvēkam patiktu darbs, kuru viņš veic, lai viņam patiktu vieta, kurā viņš strādā. Pilnībā tam piekrītu.

Turpinājums 2. lpp.

Turpinājums no 1.lpp.

Acīmredzot arī Igaunijas firma ir sapratusi, ka a/s “Grindeks” strādā pietiekami apmācīti darbinieki, ka kolektīvs ir pietiekami motivēts. Par to pašu naudu jau varētu uzcelt arī jaunu rūpnīcu. Tomēr, ja nav tradīciju, nav labu savu darbu izprotošu darbinieku, tad, sākt visu no jauna, nav viegli. Turklāt mūsu izglītības sistēma šajā nozarē speciālistus nesagatavo.

— Tas attiecas tikai uz mūsu valsti? Tiek izglītoti vienīgi nākamie farmaceiti?

— Būtībā augstskola gatavo aptiekārus. Bet ne mūsu valstī, ne arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā negatavo speciālistus farmaceitiskajai ražošanai. Taču šeit vajadzīgi daudz dažādu speciālistu, kuriem turklāt nepieciešama īpaši kvalitatīva attieksme pret darbu. Tādēļ, lūk, jaunam uzņēmumam nebūtu tik viegli sākt strādāt. Palūkojieties, kas, piemēram, notika pēc “Olainfarm” privatizācijas! Gandrīz visus vadošos amatus pašlaik tur ieņem bijušie “Grindeks” darbinieki. Un tas vien pierāda, cik svarīgs ir cilvēka faktors. Precei un pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīviem, tā pamatā ir cilvēka kvalitatīva attieksme pret savu darbu — sākot no uzņēmuma vadības līdz pat viszemākam darbiniekam. Kvalitatīva attieksme pret klientu, pret pircēju, rūpes par viņu — tas ir ļoti nozīmīgi. Man gan, protams, nav nekādu iebildumu, ka no mūsu uzņēmuma daudzi strādājošie pārgāja darbā uz “Olainfarm”. Jo katrā darbavietā ir problēma, ka daļai darbinieku kādā brīdī vairs nav izaugsmes iespēju. Viņi ir sasnieguši “griestus”. Ja cilvēks ilgstoši veic vienu darbu, viņš visu zina un darbs kļūst par rutīnu. Viss ir apgūts, viss ir zināms un sasniegts, bet par direktoriem kļūt visi nevar... Jo nav iedomājama situācija, ka, piemēram, firmā “Grindeks” ir sešsimts direktoru un tikai viens padotais. Taču man ir patīkami, esmu gandarīts, ka ļoti daudzās vietās, kas saistītas ar farmaceitisko raždarbību, strādā bijušie “Grindeks” darbinieki. Bet vēl labāk būtu, ja ar farmaceitiskās ražošanas personāla apmācību nodarbotos arī citviet Latvijā un mēs varētu veidot kadru apmaiņu. Tas dotu iespēju paplašināt darbinieku kvalifikāciju. Var jau zināmā veidā arī savā uzņēmumā veikt darbinieku rotāciju. Taču, atnākot no labas firmas, cilvēks parasti ienes kaut ko jaunu, labu, varbūt interesantu. Man ir padomā no viena otra (neteikšu no kāda) laba Latvijas uzņēmuma aizmānīt kādu darbinieku, uzaicinot viņu strādāt a/s “Grindeks”. Jebkurā labā uzņēmumā strādā cilvēki, kuriem vairs nav tajā iespēju augt. Un tā ir objektīva parādība.

— “Grindeks” nesen atzīmēja savu pirmo piecdesmitgadi...

— Šo jubileju mēs svinējām Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgā laikā, kad ekonomisko reformu veiksmīga realizācija spēj nodrošināt firmas turpmāko attīstību. Deviņdesmitie gadi Latvijas farmaceitiskajā rūpniecībā iezīmējuši būtiskas izmaiņas. Jo pirms tam tā bija cieši integrēta bijušās PSRS zāļu ražošanas un sadales sistēmā. Līdztekus ekonomiskajiem procesiem norisinās Latvijas vietējā farmaceitiskā tirgus sakārtošana, likumu un noteikumu izstrāde.

Runājot par “Grindeks” jāsaka, ka firmas pēdējo piecu gadu panākumu avots ir tirgus ekonomikai atbilstoša stratēģija, veidojot modernu farmaceitisko uzņēmumu. Jūs nupat atcerējāties mūsu neseno jubileju. Šajā sakarībā gribētos atskatīties vēsturē. Firmas “Grindeks” pagātne ir cieši saistīta ar Organiskās sintēzes institūtu, tā izveidotāju un pirmo direktoru Solomonu Hilleru. Vairāku desmitu gadu laikā Organiskās sintēzes institūts kopā ar abām eksperimentālajām rūpnīcām izveidojās par nozīmīgu zāļu izstrādes centru bijušajā PSRS. Tajā laikā radītais un izstrādātais pretvēža preparāts ftorafūrs sadarbībā ar Japānas firmām “Iskra” un “Taiho” jau turpat gadsimta ceturksni tiek eksportēts uz Japānu. Ftorafūrs ir viens no galvenajiem pretvēža preparātiem Japānas zāļu tirgū.

Firmas darbības stratēģija ietver modernu produktu mārketingu un tirdzniecību, labas zināšanas par tirgu un plašu sadarbību ar citvalstu partneriem, kas nodrošinās firmai “Grindeks” vadošo lomu Baltijas valstīs, kā arī, saglabājot vietu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu un bijušās PSRS teritorijas valstu medikamentu tirgū, iezīmēs tās integrāciju pasaules tirgus apritē.

Šodien mēs savā stratēģijā un uzņēmuma attīstības filozofijā esam veikuši nozīmīgu pāreju — no ražošanā orientēta uzņēmuma uz tirgus vidē orientētu, kam galvenajā vietā ir klienta — ārsta, aptiekāra, pacienta — vajadzības.

— Uzņēmumam būs jauns saimnieks...

— ...kurš, esmu pārliecināts, kā investors un saimnieks rūpēsies par firmā strādājošo darba apstākļiem. Rūpēsies par viņu ieinteresētības celšanu. Privatizācijas procesa laikā viens no šiem pamatojumiem varētu būt arī “Grindeksā” strādājošajiem dotā iespēja par sertifikātiem nopirkt uzņēmuma akcijas. Noteicošais būs vienīgi darba stāžs. Citu kritēriju nebūs. Un akcijām, domāju, vajadzētu būt pietiekami vērtīgām. Mūsu uzņēmumā strādājošajiem arī šī būs sava veida motivācija, sava veida piesaiste firmai, kurā ir labi strādāt, un ir vērts strādāt.

— Paldies jums par sarunu!

Armīda Priedīte, “LV”