Dzīvokļu privatizācijā tomēr viss kā pa celmiem

Dzīvojamo māju

privatizācijas gaitai sekojot

Jānis Rupkus, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, - "Latvijas Vēstnesim"

Mēs dzīvojam tajā pasaules daļā, kurā šajā gadsimtā nav sevišķi veicies dažādu politisko reformu jomā. Tikai pēc 70 gadu perioda daudzi saprata, ka privātīpašuma likvidācija nebūt nelikvidē sociālo nevienlīdzību un neatrisina arī daudzas citas sabiedrības sociālās likstas. Taču eksperimenti ar sabiedrību turpinās. Pašlaik mēs atkal mēģinām atgriezties uz tirgus vai brīvo ekonomiku. Un viena no šī procesa sastāvdaļām ir valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācija.

Konceptuālie principi dzīvojamo māju privatizācijas procesā

Dzīvojamais fonds (mājas) tiek izvēlēts, nodots sagatavošanai un privatizēts saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumu Nr. 342 2. punktu: "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu organizē un veic attiecīgās pilsētas ... dzīvojamo māju privatizācijas komisija likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", citos likumos un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā."

Saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) metodiskajiem noteikumiem pašvaldības dzīvojamo māju privatizācija norit vairākos etapos. Vispirms ar pašvaldības lēmumu tiek noteiktas tās mājas, kuras tiek gatavotas privatizācijai. Privatizēšanai gatavojamo dzīvojamo māju izvēlē Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija (RPDzMPK) vadās no kvartālu apbūves principiem, pie kam, izvēloties katru kvartālā esošo māju, obligāti noskaidro, vai tā ir pašvaldības māja un vai uz to nav denacionalizācijas pieteikumu. Bez tam, izvēloties privatizējamās mājas, komisija ņem vērā arī šo māju īrnieku un neapdzīvojamo telpu nomnieku iesniegumus.

Rīgas Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija sagatavo un nodod privatizācijai tikai tās neapdzīvojamās telpas, kas atrodas pašvaldībai piederošajās dzīvojamajās mājās. Gatavojot māju privatizācijai, tiek veiktas šādas pamatdarbības: apzināts dzīvojamai mājai piesaistāmās zemes gabals, noteikta ar dzīvojamo māju saistītā funkcionālā apbūve, veikta dzīvojamās mājas inventarizācija un tiek nostiprinātas pašvaldību īpašuma tiesības uz izvēlēto dzīvojamo māju zemesgrāmatā. Pašreiz ar Rīgas Domes četriem lēmumiem privatizācijai tiek gatavotas 914 dzīvojamās mājas (1. tabula). Ar dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai RPDzMPK nodarbojas atsevišķi izveidota nodaļa.

Nākošā etapā ar Domes lēmumu tiek apstiprināts to māju saraksts, kurās uzsāk privatizāciju. Pēc šī saraksta apstiprināšanas privatizācijas komisija nosūta privatizējamās mājas dzīvokļu īrniekiem un telpu nomniekiem privatizācijas paziņojumu. Ja dzīvokļa īrnieks vai neapdzīvojamo telpu nomnieks ir izteicis vēlmi privatizēt savu dzīvokli vai nomātās neapdzīvojamās telpas, privatizācijas komisija gatavo pašvaldības lēmumu par pirkuma līgumu slēgšanu ar dzīvokļu īrniekiem un neapdzīvojamo telpu nomniekiem. Pārskats par privatizācijai nodotajām mājām redzams 2. tabulā.

Privatizācijas procesa finansējums

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" 60. panta 4. sadaļu pilsētas un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta, valsts īpašuma privatizācijas fondu līdzekļiem, pašvaldību īpašuma privatizācijas fondu līdzekļiem.

RPDzMPK darbības uzsākšanai saņēma aizdevumu Ls 70 000 apmērā (Ls 40 000 1996. gada 1. ceturksnī un 30 000 1996. gada 2. ceturksnī) no Rīgas Domes Īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Tā kā aizdevuma summa bija nepietiekama, - sedza tikai aptuveni 30 procentus no komisijas vajadzībām, tad RPDzMPK vēl papildus no Rīgas Centra rajona valdes aizņēmās Ls 20 000.

Komisija, uzsākot darbību, ieguva līdzekļus no divu veidu avotiem. Pirmkārt, neapdzīvojamā fonda privatizācijas, privatizējot visu dzīvojamo māju, otrkārt, iekasējot naudu no dzīvokļu īrniekiem par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (tā devētā "paātrinātā privatizācija"). Tagad arī neapdzīvojamais fonds var tikt privatizēts paātrināti.

Likuma "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" 67. panta 1. sadaļa savukārt nosaka, ka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma fondā kā nodalīta šī fonda sastāvdaļa un izmantojama vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai. 67. panta 2. sadaļa savukārt nosaka, ka valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā MK noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma fondā kā nodalīta šī fonda sastāvdaļa un izmaksājama vienīgi dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai. Lēmumu par šo līdzekļu pārskaitīšanu CDzMPK uz pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem MK pēc CDzMPK ierosinājuma. RPDzMPK pāreja uz pašfinansēšanos notika šādi: (1. piel.).

1996. gada 9. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā izdarīja grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju", kuri atļāva dzīvokļa īrniekam nodot dzīvokli īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 145 "Kārtība, kādā veicami maksājumi par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai" 4. punktu, Rīgas Dome 1996. gada 21. maijā pieņēma lēmumu Nr. 3239 (prot. Nr. 93, 22. paragrāfs) "Par maksu un iesniedzamajiem dokumentiem dzīvokļa nodošanai īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai Rīgā", kura 1. punktā noteica, ka "par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai jāmaksā Ls 20 par katru dzīvokli, ieskaitot tos Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas kontā. Pirmais Rīgas Domes lēmums par dzīvokļu nodošanu īpašumā īrniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai tika pieņemts 1996. gada 4. jūnijā. Iekasētie Ls 20 no katra dzīvokļa īrnieka, kurš vēlējās saņemt dzīvokli īpašumā, ļāva RPDzMPK, sākot no 1996. gada 3. ceturkšņa, strādāt pašfinansēšanas režīmā.

Taču 1996. gada 6. augustā negaidīti tika iesniegti grozījumi MK noteikumos Nr. 145, kuri noteica, ka Ls 20 par dzīvokļa nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai ieskaitāmi pašvaldību norādītajā kontā Latvijas Hipotēku un zemes bankā. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" 67. pantam automātiski notiek Ls 20 iekasētās summas sadale - 60 procenti pašvaldībai un 40 procenti valstij. Šādi tiek sadalīti visi privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi.

Pēc tik ievērojamas finansēšanas kārtības izmaiņas RPDzMPK 1996. gada septembrī vēl papildus nācās lūgt aizdevumu Ls 25 000 apmērā no Rīgas pilsētas pašvaldību īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, ko tā arī saņēma.

Paātrinātā dzīvokļu privatizācija faktiski bija RPDzMPK ieņēmumu avots līdz šā gada jūnijam. Paātrinātā privatizācijā iegūto līdzekļu dinamika un to sadalījums starp RPDzMPK un CDzMPK redzams 2. pielikumā. Līdzekļi iegūti no 29 sarakstos apstiprinātiem 20 198 īrniekiem. Pēc viņu Ls 20 iemaksām LZHB Centrālā dzīvojamo māju komisijas rīcībā no Rīgas Domes (Rīgas DzMPK) nonāks Ls 146 536.

Līdzekļu iegūšana no neapdzīvojamā fonda pārdošanas ir uzsākta pēc 1997. gada jūnija. Šādu aizkavēšanos noteica vairāki apstākļi. Vispirms visu 1996. gada pirmo pusgadu to nevarēja uzsākt, jo pašvaldības dzīvojamās mājas nebija ierakstītas zemesgrāmatā atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" prasībām. Pašlaik ierakstiem zemesgrāmatā izlietoti Ls 50 661 (1.07.97.).

1996. gada 22. augustā tika izdarīti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kuri noteica, ka nomniekiem, kuri noslēguši neapdzīvojamās telpas nomas līgumus līdz 1995. gada 25. jūlijam, ir pirmpirkuma tiesības. Atbilstoši šiem grozījumiem tika sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par neapdzīvojamo telpu tirgus vērtības noteikšanu, kuri tika apstiprināti šā gada 11. februārī (noteikumi Nr. 70 "Noteikumi par privatizējamo neapdzīvojamo telpu un dzīvojamo māju funkcionāli saistīto palīgēku un palīgbūvju vērtības noteikšanu"). Pēc tam mēs varējām veikt neapdzīvojamā fonda novērtēšanu dzīvojamās mājās un uzsākt tā privatizāciju. Vienīgi intensīva neapdzīvojamā fonda privatizācija var nodrošināt pietiekami lielu līdzekļu pieplūdumu, lai varētu finansēt pašvaldību dzīvojamo māju ierakstu zemesgrāmatā. 1.07.97. izdarītie likuma grozījumi ļaus privatizēt paātrināti arī neapdzīvojamo fondu. Pašreiz ir novērtēts neapdzīvojamais fonds 12 dzīvojamās ēkās (5. tab.). Dzīvojamo ēku neapdzīvojamā fonda vidējo vērtību salīdzinājums 3. tabulā dotajām ēkām redzams 3. pielikumā. Neapdzīvojamo telpu vērtēšanu veic licencēti nekustamā īpašuma vērtēšanas speciālisti, kuri šo darbu veic pēc noslēgta līguma ar RPDzMPK.

Pašlaik Rīgas Dome ir apstiprinājusi pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvojamās ēkas Brīvības ielā 103 un Brīvības ielā 90 neapdzīvojamo telpu nomniekiem un izsoles dalībniekiem. RPDzMPK pēc 11.07. likuma grozījumiem ir apstiprinājusi arī Aldaru ielas 11, Ausekļa ielas 3, Stabu ielas 11 nomnieku pirkuma līguma slēgšanas iespēju.

Ienākumi no paātrinātās privatizācijas līdz dzīvojamo māju privatizācijai faktiski ir tikai komisijas uzturēšanas izdevumi.

Šogad esam plānojuši privatizēt 20 procentus Rīgas pilsētas dzīvojamā fonda. Šāds privatizācijas apjoms noteikts atbilstoši valdības apstiprinātajai makroekonomikas pārstrukturēšanas programmai, kura saskaņota ar Pasaules banku. Nav paredzēti nekādi dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā iegūtie finansu līdzekļu pārpalikumi, jo visi iegūtie līdzekļi tiek novirzīti tikai dzīvojamo māju sagatavošanai privatizācijai. Rīgas pilsētā kopumā pašvaldības valdījumā atrodas 5800 dzīvojamās ēkas.

Komisijas darbības finansiālo pārraudzību un kontroli saskaņā ar Rīgas Domes apstiprināto RPDzMPK nolikumu veic Rīgas Domes Finansu departaments.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pārskats par privatizācijas sagatavošanas sarakstos ietvertajām dzīvojamām mājām Rīgā 1. tab.

Pārskats par mājām Rīgā, kurās ir uzsākta privatizācija 2. tab.

Neapdzīvojamo telpu kopplatības un to vidējās vērtības uz 9.06.97. 3. tab.

Dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansējuma shēma	1.piel.
Ienākumu sadalījums no dzīvokļa nodošanas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, latos	2.piel.
Neapdzīvojamo telpu 1 m2 vērtības latos 9.06.97.	3.piel.