Mērķis ir skaidrs: lai katram būtu jumts virs galvas

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1997.gada pirmā pusgada darbību pārskatot

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvalde (turpmāk tekstā - Pārvalde) tika izveidota saskaņā ar Rīgas domes 1995. gada 7.novembra lēmumu Nr.2688. Pārvaldes nolikumu apstiprināja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors 1995.gada 6.decembrī. Ar Rīgas domes 1997.gada 1.jūlija lēmumu Nr.3931 Pārvalde kā struktūrvienība tika pakļauta jaunizveidotajam Komunālajam departamentam.

Pārvaldes priekšnieks tika pieņemts darbā ar 1996.gada 2.janvāri. Uz 1997.gada 1.jūliju Pārvaldē bija 51 štatu vienība un 5 Pārvaldei pakļautie darbinieki no Īpašuma departamenta.

Administratīvā struktūra

Pārvaldes administratīvā struktūra ir centrālais aparāts, kas atrodas Pērses ielā 10/12, un sešas teritoriālās nodaļas (katram Rīgas pilsētas rajonam, priekšpilsētai viena). Divas teritoriālās nodaļas - Centra rajona un Ziemeļu rajona - arī atrodas Pērses ielā 10/12.

Galvenie darbības virzieni

Pārvaldei ir vairāki darbības virzieni, taču pamatvirzieni ir šādi:

1. Reģistrēt personas (ģimenes), kurām nepieciešama valsts un pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā;

2. Brīvo dzīvojamo platību uzskaite un izīrēšana;

3. Dzīvokļu apmaiņa;

4. Īres tiesību izsoles;

5. Atļaut reģistrēt (pierakstīt) iedzīvotājus, kuriem nepieciešama izīrētāja piekrišana.

1. Reģistrēt personas (ģimenes), kurām nepieciešama valsts un pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā

1997.gada sākumā valsts un pašvaldību palīdzība dzīvokļa jautājumu uzskaites pārreģistrēšanā vilkās gausi, un Pārvalde pagarināja termiņu par vienu mēnesi (no 1.marta līdz 1.aprīlim), lai dotu iespēju visiem interesentiem pārreģistrēties.

Termiņa beigās valsts un pašvaldību palīdzībai dzīvokļa jautājumu uzskaitē 1997.gadā 1.aprīlī bija 6688 personas (salīdzinot ar 9358 1996.gadā).

1.tabula. Uzskaitē reģistrētās personas, kurām nepieciešama valsts un pašvaldības palīdzība

dzīvokļa jautājumu risināšanai uz 1997.gada 1.aprīli (iekavās - uz 1996.gada 1.aprīli)

Protams, personu uzskaite dzīvokļa jautājumu risināšanai ir dinamisks process - tiek reģistrēti jauni pretendenti, savukārt esošie no uzskaites tiek noņemti.

1997.gada pirmajā pusē Pārvalde ir apgādājusi ar dzīvojamo platību un noņēmusi no uzskaites 917 personas, kas ir 54% no 1996.gadā no uzskaites noņemto personu kopskaita un ir par 31% vairāk nekā 1995.gadā.

2. tabula. No uzskaites noņemtās personas 1995.gadā, 1996.gadā un 1997.gadā līdz 1.jūlijam

Lai paātrinātu iespēju uzskaitē (rindā) reģistrētām personām ātrāk tikt pie dzīvojamās platības, Pārvalde ir izsludinājusi divas mērķprogrammas:

- parādnieku programma, kurā ārpus kārtas varētu izīrēt dzīvokļus, no kuriem īrnieks tiesas ceļā izlikts par īres un komunālo maksājumu parādu. Izīrējot dzīvokli, uzskaitē reģistrējušās personas (ģimenes) apmaksā iepriekšējā īrnieka īres un komunālo maksājumu parādu.

Šai programmai tika pievienoti arī dzīvokļi ar iepriekšējā īrnieka īres un komunālo maksājumu parādu, kuru atbrīvošanas un īrnieka izrakstīšanās pamatā nebija tiesas lēmuma (īrnieka nāve u.c.); un

- remontu programma, kurā, ārpus kārtas varētu izīrēt dzīvokli, kuram nepieciešams izlases kapitālais remonts. Izīrējot dzīvokli, uzskaitē reģistrējušās personas (ģimenes) remontus veic saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem.

"Parādnieku" mērķprogrammas sāka reāli darboties no 1996.gada 1.jūlija, bet "remonta" - tikai 1996.gada 1.septembrī.

3.tabula. Pārskats par izīrētām dzīvojamām platībām ar iepriekšējo īrnieka parādu par īri

un komunālo pakalpojumu apmaksu līdz 1997.gada 1.jūlijam

Kopā: Ls 113333,10

3.tabula norāda, ka Pārvalde sešos mēnešos devusi Ls 113 333,10 (Ls 108 313,13 1996.gadā) lielu ieguldījumu Rīgas pilsētas komunālo pakalpojumu parādu segšanai, lai gan tas nav Pārvaldes pamatuzdevums. Arī izīrēto dzīvokļu skaits ir pieaudzis no 214 1996.gada kopskaitā līdz 270 1997.gada pirmajā pusgadā.

Šeit var piebilst, ka kopā ar piemeklētiem apmaiņas variantiem pašvaldības īrniekiem - parādniekiem 1997.gadā - 12.tabula - apmaksātā parādu summa Ls 23347,50 (1996.gadā Ls 26249), kopējais Pārvaldes ieguldījums 1997.gada pirmajos 6 mēnešos Rīgas pilsētas komunālo pakalpojumu parādu segšanai ir Ls 136 680,60 (1996.gadā Ls 134 562,13).

Tā kā lielākajā daļā no Rīgas pilsētas dzīvojamā fonda ir nepieciešams novērtēt tā tehnisko stāvokli, 1996.gada 10.jūlijā tika izveidota Rīgas domes Īpašuma departamenta Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija (Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora 1996.gada 10.jūlija rīkojums Nr.257). Pamatojoties uz šīs komisijas aktu, tiek pieņemts lēmums izīrēt izlases kapitāli remontējamos dzīvokļus.

4.tabula. Izīrētie izlases kapitāli remontējamie dzīvokļi līdz 1997.gada 1.jūlijam

(iekavās - 1996.gadā (4 mēneši))

2. Brīvo dzīvojamo platību uzskaitīšana un izīrēšana

Visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu izīrēšanu, Pārvalde risina saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā".

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 7.panta pirmo daļu namu pārvaldēm visas izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās platības jāpiesaka Pārvaldei septiņu dienu laikā pēc to atbrīvošanas.

No 1997.gada 2.janvāra līdz 1997.gada 1.jūlijam bija pieteiktas un reģistrētas 890 izīrēšanai derīgas brīvās dzīvojamās platības.

5.tabula. Pieteiktās brīvās dzīvojamās platības uz 1997.gada 1.jūliju (iekavās - 1996.gads)

6.tabula. Pieteikto brīvo dzīvojamo platību izmantošana uz 1997.gada 1.jūliju

(iekavās - uz 1996.gada 31.decembri)

Lai sekmētu brīvo dzīvojamo telpu piedāvājumu, Rīgas dome izveidoja Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisiju. Tās nolikums tika apstiprināts 1996.gada 20.februārī (nolikums Nr.44). Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Dzīvokļu pārvaldes Brīvo dzīvojamo platību uzskaites un izīrēšanas nodaļa, un nodaļas vadītāja ir arī vienlaikus komisijas atbildīgā sekretāre.

1997.gada pirmā pusē komisija uz sēdēm sanākusi 24 reizes, izskatot un pieņemot lēmumus 2187 lietām.

7.tabula. Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu analīze

līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gads)

Dzīvojamās platības tiek piedāvātas saskaņā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora 1996.gada 13.marta rīkojumu Nr.40 "Par Rīgas domes īpašumā vai valdījumā esošo telpu izīrēšanas piedāvājuma secības noteikumiem".

No 7.tabulas redzams, ka 1996.gadā daudz dzīvojamās telpas tika piedāvātas bez konkrētas adreses. Šī sistēma darbojas, strādājot ar uzskaitē (rindā) esošajiem, kā arī ar neatliekamiem gadījumiem (bāreņi, no ieslodzījuma atgriezušies utt), namīpašnieka vajadzībām, dienesta dzīvokļiem un īrnieku pārvietošanu. Kad bija piemeklēta attiecīgā dzīvojamā platība, nekavējoties tika izsniegta rekomendācija īres līguma slēgšanai (resp.izīrēta konkrēta adrese).

Kopš š.g. aprīļa sākumā Pārvalde principā sāka piedāvāt pēc iespējas konkrētas adreses un tikai tad sagatavoja lietu komisijai. Šis solis kļuva nepieciešams hronisko dzīvojamo telpu trūkuma dēļ, kas radīja situāciju, ka uz 1997.gada 1.jūliju Pārvaldei ir 379 neizpildītie komisijas lēmumi, lai piedāvātu personām, kuras ir saņēmušas lēmumus par dzīvojamās telpas izīrēšanu bez konkrētas adreses.

Iepriekš dzīvojamās telpas tika apstiprinātas ar konkrētu adresi vairāk mehāniska rakstura lietās un reti skāra uzskaitē (rindā) stāvošos, piemēram, dzīvojamo platību pievienošana un apvienošana, izslēgšana no dienesta dzīvojamā fonda, KED fonds - īres līguma pārslēgšana, kā arī dzīvojamās telpas sociālās mājās.

8.tabula. Pārskats par izīrētām dzīvojamām telpām uz 1997.gada 1.jūliju (iekavās - 1996.gads)

Piezīmes:

1. Saskaņā ar likumu "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas pašvaldībai jānodrošina viena dzīvokļa atbrīvošana īpašnieka vajadzībām. Sakarā ar hronisko dzīvokļu trūkumu veidojas tā sauktā īpašnieku uzskaite (rinda). 1995.gada uzskaitē bija reģistrēti 615 īpašnieki, 1996.gadā 572 īpašnieki un 1997.gadā 470 īpašnieki. Šajā situācijā augšminētās mērķprogrammas īpaši palīdzēja samazināt rindu. Pārvalde ir pieņēmusi lēmumu, ka 1997.gadā centīsies apmierināt tos īpašnieku pieprasījumus, kuri bija iesniegti līdz 1994.gada 31.decembrim (170 īpašnieku iesniegumi).

2. 8.tabulā ir uzrādīts, cik daudz dzīvokļu un citas dzīvojamās telpas tika izīrētas 1997.gada pirmajā pusgadā, kā arī kādas kategorijas personām šīs telpas tika izīrētas. 9.tabulā tiek uzrādīts, cik fiziskās personas saņēmušas dzīvokļus un citas dzīvojamās telpas šajās kategorijās.

9.tabula. Personas, kuras saņēma dzīvokļus un citas dzīvojamās telpas līdz 1997.gada 1.jūlijam

9.tabulā mēs redzam, ka vienu ceturtdaļu (1/4) no visām izsniegtām rekomendācijām (orderi) saņēma uzskaitē (rindā) reģistrētās personas. Šis fakts liecina, ka lielākā daļa Pārvaldes darbības ir saistīta ne ar uzskaites (rindas) samazināšanu, bet ar lietām, kas reti skar uzskaitē (rindā) esošos, tai skaitā ar neatliekamiem gadījumiem (bāreņi, stihijas nelaimē cietušie, no ieslodzījuma atgriezušies utt.), namīpašnieka vajadzībām, dienesta dzīvokļiem, īrnieku pārvietošanu un dzīvojamo telpu izīrēšanu sociālajās mājās, kā arī ar mehāniska rakstura lietām, piemēram, dzīvojamo platību pievienošana un apvienošana, izslēgšana no dienesta dzīvojamā fonda, KED fonds - īres līguma pārslēgšana.

1997.gada pirmajā pusgadā no uzskaites (rindas) tiešā veidā (resp.bija pienākusi rinda) tika noņemtas 762 personas vai 83,1% no kopējās uzskaites (rindas) noņemto personu, kuras savukārt aizņēma tikai 18,4% no visām izīrētām (izsniegtām rekomendācijām (orderi)) dzīvojamām telpām šajā pusgadā.

Šādā situācijā, kad ir hroniskais brīvo dzīvojamo telpu trūkums, Pārvalde cenšas katrai ar likumu paredzētai kategorijai taisnīgi sadalīt to mazo skaitu izīrēšanai derīgo brīvo dzīvojamo telpu. Rezultātā katrā ar likumu paredzētā kategorijā ir izveidojusies uzskaite (rinda), un pat neatliekamiem gadījumiem ir rinda.

Dzīvojamās platības pievienošana parasti notiek komunālos dzīvokļos, un labākajā gadījumā, ja ir iespējams, notiek komunālo dzīvokļu likvidācija.

10.tabula. Likvidētie komunālie dzīvokļi līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gads)

3. Dzīvokļu apmaiņas

Dzīvokļu apmaiņas notiek saskaņā ar Ministru padomes 1993.gada 1.jūlija lēmumu Nr.342 "Par dzīvojamo telpu apmaiņas noteikumiem", kā arī ar Rīgas domes 1995.gada 17.janvāra noteikumiem Nr.10 "Dzīvojamo telpu maiņas dokumentu esniegšanas noteikumi".

Kopš Pārvaldes izveidošanas dzīvokļu apmaiņu Rīgas pilsētā veic tikai Pārvaldes Dzīvokļu apmaiņas nodaļa. Lēmumu atļaut vai noraidīt dzīvokļu apmaiņu pieņem Rīgas domes Dzīvokļu apmaiņas komisija.

11.tabula. Pārskats par apmaiņas dalībnieku skaitu līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gads)

Kā var redzēt no 11.tabulas, 1997.gada pirmā pusgada apmaiņas dalībnieku skaits ir tikai 65,5% no 1996.gada pirmā pusgada dalībnieku skaita. Galvenais iemesls ir straujā dzīvokļu privatizācija. Šī dzīvokļu apmaiņas samazināšanās tiešā veidā arī iespaidos Pārvaldes speciālā budžeta finanses, jo vairums ienākumu šajā budžetā veidojas no apmaiņas nodevas.

Lai palīdzētu pašvaldības īrniekiem-parādniekiem, kuri nespēj apmaksāt īres un komunālos maksājumus par savu esošo dzīvojamo platību, Pārvalde nodibināja īpašu sekciju (ar Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka 1996.gada 13.marta rīkojumu Nr.55), kas nodarbotos ar dzīvojamo telpu maiņas variantu sameklēšanu šiem īrniekiem. Tiek dotas iespējas samainīt lielāku platību pret mazāku.

Datu bāzē ir apmēram divreiz vairāk pieteikumu, apmaiņai uz mazāku dzīvojamo platību nekā pieteikumu dzīves apstākļu uzlabošanai, mainoties uz lielāku vai labāku dzīvojamo platību.

12.tabula. Piemeklētie apmaiņas varianti pašvaldības īrniekiem parādniekiem

līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gadā (4 mēneši))

Personām (ģimenēm) ir arī iespējas samainīt lielāku platību pret mazāku vispārējā kārtībā ar iesniegumu teritoriālajās nodaļās. Pēc tam Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija pieņem lēmumu par īrnieka pārvietošanu un mazākas dzīvojamās platības izīrēšanu. Kā redzam 8.tabulā, līdz 1997.gada 1.jūlijam tika papildus izīrētas 56 dzīvojamās platības, īrniekam samainot lielāku platību pret mazāku. Pavisam ir notikusi 121 dzīvokļu maiņa, samainoties no lielākas platības uz mazāku pašvaldības Rīgas domes dzīvojamā fonda ietvaros.

Galvenais iemesls, kāpēc bijis tik maz apmaiņu, ir tas, ka cilvēku prasības nav reālas, ņemot vērā vienas puses maksātspēju un otras puses parāda summu par īres un komunālajiem maksājumiem, kā arī izdevumus, kuri saistīti ar dokumentu noformēšanu, pārbraukšanas izdevumiem un citu problēmu risināšanu.

4. Īres tiesību izsoles

Īres tiesību izsoles notiek, pamatojoties uz Rīgas domes 1995.gada 12.septembra noteikumiem Nr.40 "Rīgas domes īpašumā vai valdījumā esošu dzīvokļu, kurus atbrīvo īrnieki-izceļotāji, īres tiesību izsoles noteikumi". Sakarā ar Pārvaldes izveidošanas noteikumiem tika izdarītas attiecīgas izmaiņas 1996.gada februārī un sakarā ar LR likuma izmaiņām papildu grozījumi 1997.gada 1.jūlijā. Starp citu, šīs izmaiņas deva ekskluzīvas tiesības Rīgas domes Komunālā un dzīvokļu jautājumu komitejas apstiprinātai Rīgas pilsētas dzīvokļu īres tiesību izsoles darba grupai rīkot īres tiesību izsoles Rīgā. Izsoles organizē Pārvaldes Izsoles daļa.

13.tabula. Pārskats par īres tiesību izsolēm 1997.gada pirmajā pusgadā

14.tabula. Īres tiesību izsoles vidējās cenas 1997.gada pirmajā pusē - (iekavās 1996.gadā)

No 14.tabulas redzams, ka 1 un 2 istabu dzīvokļu vidējā beigu cena ir kritusies, bet 3 istabu dzīvokļu vidējā beigu cena ir kāpusies, neskatoties uz to, ka piedāvājums ir tajā pašā līmenī kā pagājušajā gadā.

5. Atļauja reģistrēt (pierakstīt) iedzīvotājus, kuriem nepieciešama izīrētāja piekrišana

Saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 10.panta trešo daļu un pamatojoties uz Rīgas domes 1996.gada 7.maija lēmumu Nr.3157 "Par lēmumu, kas saistīti ar personu reģistrēšanu (pierakstīšanu) pašvaldības izīrētajās dzīvojamās telpās, pieņemšanu", Pārvaldē izskata jautājumus par atļauju iedzīvotāju reģistrēšanai (pierakstīšanai), kuriem nepieciešama izīrētāja piekrišana.

Saskaņā ar Rīgas domes 1996.gada 7.maija nolikumu Nr.52 pie Pārvaldes darbojas Rīgas domes Īpašuma departamenta Personu reģistrēšanas (pierakstīšanas) pašvaldības izīrētajās dzīvojamās telpās komisija. Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Dzīvokļu pārvaldes personu reģistrēšanas (pierakstīšanas) galvenais speciālists, kurš vienlaikus ir arī komisijas atbildīgais sekretārs.

15.tabula. Rīgas domes Īpašuma departamenta Personu reģistrēšanas (pierakstīšanas)

pašvaldības izīrētajās dzīvojamās telpās komisijas lēmumi līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gadā)

6. Citi Pārvaldes darbības virzieni

6.1. Joprojām aug personu skaits, kuri ir iztiesāti no namīpašnieka mājām un kuri griežas Pārvaldē viņu dzīvokļu jautājuma risināšanai. Vairums no šīm personām neatrodas uzskaitē (rindā) un nav arī likumīga pamata viņu uzņemšanai uzskaitē (rindā). Protams, tas attiecas arī uz personām, kuras ir iztiesātas no pašvaldības dzīvojamās mājas.

16.tabula. Uzskaite par personām, kuras ir izliktas ar tiesas lēmumu no dzīvojamām telpām un kurām izīrētas pašvaldības dzīvojamās platības līdz 1997.gada 1.jūlijam (iekavās - 1996.gads)

Ja persona ir iztiesāta no pašvaldības dzīvojamām telpām, tad Pārvalde pēc iespējas cenšas viņai ierādīt citu dzīvojamo telpu (parasti bez ērtībām vai arī dienesta viesnīcas un komunālās istabas). Pārvalde piedāvā personām, kuras ir iztiesātas no namīpašnieka mājām (tikai vecākiem ar nepilngadīgiem bērniem vai pensionāriem/invalīdiem) citu dzīvojamo telpu (arī parasti bez ērtībām vai dienesta viesnīcas un komunālās istabas). Pārējiem iesaka meklēt dzīvojamo platību pie citiem namīpašniekiem vai arī privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, jo pašvaldībai vienmēr ir par maz brīvo un dzīvošanai derīgo dzīvojamo platību.

Pārvalde turpina darba sistēmu uzlabot, lai atbrīvotās dzīvojamās telpas iespējami drīzāk uzskaites kārtībā nonāktu jauno īrnieku rīcībā. Taču sistēmas uzlabošana nerisinās pamata jautājumu, resp., kur rast dzīvojamās telpas, lai apmierinātu visas pašvaldībai uzliktās likumīgās prasības.

Jebkuram risinājumam nepieciešami līdzekļi. Sociālo māju sistēmas izveidošanai (pašlaik Rīgā ir 3 sociālās aprūpes mājas), vajadzīgi prāvi līdzekļi. Nāksies izmanot gan sadarbību ar privātfirmām, gan Pārvaldes nodevu veidā iegūtos līdzekļus. Šo jautājumu risināšanā Pārvalde darbojas kopā ar Rīgas domes Dzīvokļu un komunālo jautājumu komiteju, Rīgas pilsētas Sociālās palīdzības koordinācijas centru, Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisiju u.c.

Dzīvokļu pārvaldes priekšnieks Viesturs Pauls Karnups