MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Lietuvas Republikā

Par prezidenta vēlēšanu kopsakarībām

Daudz kandidātu vēl pirms lielās izvēles sākuma

Jau ziņojām, ka Lietuvas Seims pavasara sesijas pēdējā sēdē noteica Valsts prezidenta vēlēšanu dienu — tās notiks 1997. gada 21. decembrī. Lai gan vēl nav sākusi strādāt Centrālā vēlēšanu komisija un neviens kandidāts vēl nav reģistrēts, priekšvēlēšanu kaislības Lietuvā jau mutuļo krietnu laiku.

Visvairāk domstarpību radījis centristu izvirzītais kandidāts, ievērojamais ASV vides aizsardzības darbinieks Valds Adamkus. Pagaidām politiķu un juristu uzskati dalās — daži domā, ka V. Adamkum ir visas tiesības kandidēt uz prezidenta posteni, bet citi to apšauba. Lietuvas Konstitūcijā noteikts, ka par prezidenta kandidātu var būt tikai Lietuvas pilsonis, kas pēdējos trīs gadus ir dzīvojis Lietuvā. V. Adamkus pēc darba ASV dzimtenē atgriezās tikai šogad, taču pierakstīts savā īpašumā Šauļu rajonā viņš ir jau krietni ilgāk nekā trīs gadus, tajā pašā rajonā viņš visu šo laiku bijis konsultants kādā firmā, no šīs algas maksājis nodokļus Lietuvā...

Lai arī lasītāji Latvijā varētu līdzsekot visas tautas vēlēta prezidenta vēlēšanu norisēm Lietuvā, iepazīstinām ar laikrakstā “Respublika” publicētās aptaujas izklāstu un diagrammām.

Lietuvas un Lielbritānijas sabiedrības aptauju un izpētes kopuzņēmums “Baltijas izpēte” jūnija vidū aptaujāja 1000 Lietuvas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem 101 apdzīvotā vietā visā valsts teritorijā. Aptaujāto sastāvs pēc dzimuma, vecuma, izglītības, tautības un dzīvesvietas tipa atbilst 15 līdz 74 gadus veco iedzīvotāju caurmēra rādītājiem. Aptaujāto cilvēku viedoklis atbilst 15 līdz 74 gadus vecu Lietuvas iedzīvotāju viedoklim.

Aptaujājot 18 līdz 74 gadus vecus Lietuvas iedzīvotājus par to, vai viņi domā piedalīties Lietuvas prezidenta vēlēšanās 1997. gada decembrī, saņemtas atbildes (procentos): balsos — 75 (–2), nebalsos — 5 (0), nezina — 20 (+2).

Ja rīt notiktu Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanas, par kuru kandidātu jūs balsotu vai gribētu balsot?

Sarakstā alfabēta secībā bija iekļauti septiņu pretendentu vārdi — valsts vadītājs A. Brazausks un seši sabiedriskie darbinieki (V. Adamkus, L. Baškauskaite, K. Bobelis, V. Landsberģis, A. Paulausks, V. Žuks), kas pēc priekšaptaujām varētu pretendēt uz prezidenta posteni.

Salīdzinot ar maiju

Neatbild, nezina — 14,1

Paši respondenti anketās ir ierakstījuši R. Paviloņa (0,5), A. Sakaļa (0,3) un E. Bičkauska (0,1) uzvārdus

Ja nepiedalīsies V. Adamkus...

Ja Lietuvas Republikas prezidenta vēlēšanās piedalīsies tikai šie seši kandidāti, par kuru jūs balsotu?

Neatbildēja, nezina — 15,2

Ja V. Adamkus starp kandidātiem nebūtu (politiķi un tiesību speciālisti arvien vēl diskutē, vai viņam ir tiesības kandidēt atbilstoši likumam) valsts iedzīvotāju balsis citiem kandidātiem sadalītos šādi (procentos no V. Adamkus vēlētājiem): A. Paulausks 31, A. Brazausks 16, V. Landsberģis 16, L. Baškauskaite 6, K. Bobelis 3, V. Žuks 2, nevienam 14, nezina, neatbild 12.

Dienas lietuviešu kopības zīmē

Pirmoreiz Viļņā pulcējās pasaules lietuvieši no 23 valstīm

Latvieši pagaidām ir spējuši pulcināt tautiešus no visas pasaules tikai dažādu nozaru saietos, aicinot kopā ārstus, agronomus, arī citu arodu pārstāvjus. Mūsu dienvidu kaimiņus vienuviet biedro Pasaules lietuviešu kopienas (PLK) seims. Jau devītais PLK vēsturē. Un pirmo reizi Viļņā. Četras dienas jūlijā lietuvieši no 23 valstīm dalījās domās par kopienas galvenajiem mērķiem un turpmākās darbības virzieniem.

Šīs lielās lietuviešu kopāsanākšanas laikā laikraksts “Lietuvos aidas” lūdza uz sarunu Pasaules lietuviešu kopienas pārstāvi Lietuvas Republikā Jozu Gailu, PLK priekšsēža vietnieku Petru Kisieļu un bijušo šīs organizācijas kases turētāju Kostu Dočku.

Jozs Gaila

— Lai seims nepārvērstos par skaistas runāšanas svētkiem un diskusiju klubu, ir jābūt kādam vienojošam mērķim. Kādas ir Pasaules lietuviešu kopienas svarīgākās rūpes, galvenās problēmas, vai ir kāda joma, kur gribat darboties citādi?

Jozs Gaila: — Seima programmu izstrādāja Kanādas kopienas pārstāvji. Pamatjautājums — apspriest, kā palikt lietuvietim, dzīvojot ārzemēs. Agrāk visus vienoja cīņa par Lietuvas brīvību, tagad uzsvars jāliek uz palīdzību tēvzemei. Lietuviešu kopienai Amerikas Savienotajās Valstīs ir zināma ietekme uz Senātu un Kongresu, tomēr šīs iespējas nedrīkst novērtēt par augstu. Atcerieties — daudzu gadu gaitā ASV neatzina Lietuvas inkorporāciju Padomju Savienībā, bet, kad sita brīvības stunda, Savienotās Valstis bija gandrīz vai pēdējās, kas atzina Lietuvas neatkarību. Tātad mūsu sasniegumi nav nemaz tik iespaidīgi un tos nevajadzētu pārspīlēt.

— Kā panākt, lai jūsu bērni, mazbērni tomēr laika gaitā neamerikanizētos, neaustralizētos u.tml., lai beigu beigās nepaliktu tikai uzvārds un dzintara krelles atvilknē?

J.Gaila: — Mēs esam reālisti un drīkstam apgalvot, ka ikviena emigrācija ir nolemta izzušanai, jo tā nekad neradīs valsti un nekļūs par tautu citā zemē. Lai gan man ir 70 gadu, es pērku grāmatas, kompaktdiskus, vedu un rindoju mājās plauktā. Kad man pienāks pēdējā stunda, var jau gadīties, ka šīs grāmatas aizceļos uz izgāztuvi. Bet, ja esi dzīvs, tad negribas tūdaļ līst zārkā un teikt, ka viss ir cauri.

Saprotams, ka mūsu bērni un mazbērni tur svešumā patiešām neradīs Lietuvu, taču iemācīt lietuviešu valodu mēs viņiem spējam. Un bērni to pašu spēs iemācīt mazbērniem. Viņi neradīs literatūras šedevrus, jo viņiem zem kājām nav šīs zemes, tomēr valodas zināšana viņus bagātinās.

Atgādinu, ka pat Maskavā lietuviešu skolā mācās kāds simts skolēnu. Visi tie ir no jauktajām “mīlestības iesaukto” ģimenēm. Nav zināms, vai šie bērni atgriezīsies Lietuvā, bet viņi ļoti skaisti runā lietuviski. Līdzīgi ir arī Latvijā. Tātad nav nekādas vēlēšanās padoties.

Petrs Kisieļus: — Sniedzam Lietuvai diezgan plašu politisku, morālu un pat ekonomisku palīdzību. To atbalsta privātpersonu pienākuma izpratne. Sūtām produktus, medikamentus, palīdzam bērniem. PLK pārziņā ir organizācija “Saulute”, kas ik gadus nosūta kādas simt kravas, katra šī sūtījuma vērtība ir 30 līdz 40 tūkstoši ASV dolāru.

Un arī par mazbērniem tas nav nemaz tik bezcerīgi. Kad citi bērni pastaigājas savā vaļā, mūsu mazie lietuvieši steidz uz sestdienas skolu. Šo skolu uzturēšana ir ļoti liela investīcija lietuviskuma nākotnei.

J.Gaila: — Ja dzīvo svešā zemē, tevi bagātina jau tas vien, ka tev ir saikne ar Lietuvu. Es jūtos daudz bagātāks par tipisku amerikāni, jo es varu lasīt gan lietuviešu, gan angļu literatūru. Piemēram, ASV nēģeriem nebija tautas ieražu, svētku. Viņi meklēja tradīcijas un galu galā tās viņiem bija jārada pašiem. Iesaku nenovērtēt par augstu izceļotāju ekonomiskās palīdzības resursus, tādus kā Kazickis, kas šeit radījis “Omnitel”, var uz pirkstiem saskaitīt. Un labdarības akcijas nespēs radīt ne jaunas darbavietas, ne jaunas rūpnīcas. Turklāt arī šī labdarība reizēm ir tāda, ka pat kauns skatīties. Ir ideālisti, kas šeit atbrauc pastrādāt, bet neticiet, ka izceļotāji, ārlietuvieši šeit atvērs fabrikas. Mums to nav arī Amerikā. Un PLK nav bagāta, tā nevienu nozari nespēs attīstīt.

Kosts Dočkus: — Tomēr spējam palīdzēt izglītības un kultūras laukā. Organizācija “Apple” gādā par to, lai ik gadu šurp atbrauktu prāvs pulciņš skolotāju, to vidū ir gan lietuvieši, gan amerikāņi.

J.Gaila: — Iešu velnam par advokātu. Ja esat iepazinušies ar turienes izglītības sistēmu, tad gadās, ka tur skolēns, mācības beidzot, neprot rakstīt. Tas ir ļoti labi, ka biedrojamies un sadarbojamies, tomēr Lietuvas skolas savus audzēkņus sagatavo labāk nekā caurmēra ASV skola.

P.Kisieļus: — Ir anekdote. Pēc mācībām mājās atgriežas students ar skaistu cepuri galvā un diplomu azotē. Tēvs lūdz: “Parādi diplomu!” Dēls pasniedz, teikdams: “Izlasi skaļi, lai arī es zinu, kas tur rakstīts...”

— Pirms šī seima pulcēšanās izskanēja pārmetumi, ka nav ielūgti ārlietuvieši no Austrumiem, ka viņi atzīti par mazāk vērtīgiem.

J.Gaila: — Cilvēki ir dažādi, arvien būs arī sapīkušie, ka viņi nav ielūgti. Bet visu pasauli jau neielūgsi. PLK nav organizācija, kas var un spēj aptvert visus ārzemēs dzīvojošos lietuviešus. Mums nav biedru maksu, mūsu kopienā nevienu neuzņem un neizslēdz. Atnāc vai atbrauc — esi biedrs. Tāds var būt ikviens lietuvietis, bet ir cilvēki, kas nevēlas.

K.Dočkus: — PLK harta ir ļoti skaidra — ikviens lietuvietis ir Pasaules lietuviešu kopienas biedrs. Mums nav biedra maksu, bet pieņemam solidaritātes ziedojumus.

P.Kisieļus: — Ja kādā kopienā ir radušies sarežģījumi, nesaskaņas, seims vietējās problēmas nespēj izšķirt.

— Ir dzirdēts viedoklis, ka PLK centru beidzot vajadzētu izveidot Viļņā.

J.Gaila: — Šī ideja nāk no ASV lietuviešu kopienas. Lietuvā valda uzskats, ka PLK ir bagāta. Piešķirs tai kaut kādas restaurējamas telpas — un tas būs Lietuviešu centrs. Bet mums nav naudas ne telpu restaurēšanai, ne darbinieku algošanai. Tagad domā, ka to varētu veikt valdība. Taču veidot īpašu iestādi nav vērts kaut vai finansiālu apsvērumu dēļ. Lietuvā ir Reģionālo jautājumu un minoritāšu departaments, nostiprināsim to, piešķirsim papildlīdzekļus. Būsim reālisti, ja arī valdība vēl izveidos kaut kādu centru ārlietuviešiem, tāpēc vien viņi uz šejieni nebrauks biežāk un vairāk. Lūk, mēs te sēžam trīs pensionāri. Šaubos, vai kāds no mums atgriezīsies Lietuvā. Tur ir bērni, mazbērni. Turklāt, Amerikā dzīvojot, esam izlutuši.

P.Kisieļus: — PLK top projekts, lai senčus pārceltu pavadīt vecumdienas Lietuvā. Te ir sava valoda, ļaudis. Otrkārt, Lietuvai būtu izdevīgi, ja vecīši savus ietaupītos dolārus iztērētu šeit. Kaut pensionāri vēl arvien uzskata, ka Lietuvā nav pietiekamas drošības, nav tā aprūpes līmeņa.

— No cik kandiātiem tiks izraudzīts PLK priekšsēdis?

J.Gaila: — Baidos, ka nebūs neviena (smejas) . Vēl nav skaidrs. Visas pārrunas notiek aiz kulisēm, tur veidojas grupiņas. Atklātas kandidatūras vēl nav. Ziniet, priekšsēdim nav nekādas algas, viņš maksā no savas kabatas...

K.Dočkus: —... un vēl viņu dauza.

J.Gaile: —... labi dauza.

Pasaules lietuviešu kopienas 9. seima darbs tomēr bija lietišķs un rosinošs. Noslēguma sēdē seims ievēlējā jaunu valdi. Turpmāk PLK vadīs Vītauts Kamants, Milda Lankauskiene, Aļģis Rugieņus, Horsts Žibs (visi no ASV), Rasa Kuriene, Audrus Šileika, Edis Putrins (visi no Kanādas), Danuta Čornija (Ukraina), Toms Bartusevičs (Vācija), Vītis Viļūns (Krievija) un Gabriels Žemkalnis (Austrālija).

Par PLK priekšsēdi ievēlēts Vītauts Kamants.

Pasaules lietuviešu kopienas 9. seims izteica pateicību šīs organizācijas bijušajam vadītājam Broņum Nainim.

Noslēguma sēdē PLK 9. seims godināja pēckara gadu partizānus, kas cīnījušies par Lietuvas brīvību.

Vai ievedmuitas spēs atrisināt visas problēmas

Lai iekļautos Eiropas ekonomiskajā sabiedrībā

Jau pagājušā gada 2. decembrī Koalīcijas, Lauku partiju un Pensionāru un ģimeņu apvienības pārstāvji parakstīja lēmumu, kurā viens punkts paredzēja izstrādāt ievedmuitu ieviešanas priekšlikumus, iesniegt to parlamentā un pieņemt 1997. gada pirmajā ceturksnī.

Lēmumu no Koalīcijas partijas parakstīja Marts Sīmans (tagadējais premjerministrs), bet no Igaunijas Lauku partijas — Andress Variks (tagad lauksaimniecības ministrs). Viņi tagad var teikt, ka puse no šī lēmuma ir izpildīta. Priekšlikums par aizsargmuitām parlamentā jau pirmajā lasījumā izskatīts.

Igauņu žurnālisti iztaujā iztaujā lauksaimniecības ministru Andresu Variku:

— Muitas maksājumu likums ir pārvērties par muitas tarifu likumu, kādēļ?

A. Variks: — Mums likumi ir jāpieskaņo Eiropas Savienības un arī Pasaules tirdzniecības organizācijas pamatnostādnēm. Muitas maksājumu likumā ietilpst muitas tarifi, subsīdijas, dempinga maksājumi u.c., bet muitas tarifu likuma uzdevums ir noteikt muitas tarifiem atbilstošus maksājumus.

— Ir politiķi, kuri uzskata, ka nav vajadzīgi nekādi muitas maksājumi un bez likuma vispār varētu iztikt. Mums attīstās brīvā tirdzniecība, un mēs noslēdzam brīvās tirdzniecības līgumus.

A. Variks: — Brīvās tirdzniecības līgums nenozīmē to, ka nepastāv muita. Ar šiem līgumiem starp līguma slēdzējām pusēm tiek radīts tirdzniecībai atvieglots, izdevīgs režīms, un līgumā var paredzēt muitas tarifu nolīdzināšanu līdz nullēm.

Kamēr mums nav ieviesti muitas tarifi, tikmēr mums arī importprecēm ir nulles tarifi. Līgumpartneriem varam ierosināt, lai viņi mūsu precēm pazeminātu tarifus.

Brīvās tirdzniecības līgumā preču apmaiņa tiek regulēta ne tikai ar muitu, bet arī ar kvotām un ar preču kopuma noteikšanu.

— Muitas maksājumu likumā nebija pievienots preču saraksts ar muitas tarifiem. Kādēļ saraksts ir pievienots muitas tarifu likuma projektā, tādējādi izraisot apjukumu parlamentā un presē?

A. Variks: — Muitas maksājumu likuma projektā bija paredzēta muitas maksa procentos atkarībā no preces vērtības. To noteiktu īpašs muitas likums. Muitas tarifu likums nosaka muitas maksas zemāko līmeni. Ar Pasaules tirdzniecības (PTO) organizāciju notiek pārrunas par visu preču grupu muitas maksājumiem. Būtu loģiski, ja likuma projektā paredzētu tādus muitas griestus, kā ir saskaņots ar PTO. Ja mēs noteiktu citus tarifus, tad tas būtu signāls PTO, ka gribam ko pārveidot. Tas nozīmētu atkal jaunas pārrunas.

Ja parlaments iesniegtos muitas griestus mainīs, tas ir deputātu varā, bet mums būs atkal jaunas pārrunas. Pašreizējie muitas griesti ir pietiekami zemi un visai līdzīgi Latvijā noteiktajiem muitas griestiem.

— Zemnieki uzskata, ka nepieciešams noteikt ievedmuitu cūkgaļai. Pie tāda paša secinājuma ir nonākusi valdības komisija, kas iesniedza valdībai priekšlikumus lauksaimniecības attīstīšanai.

A. Variks: — Atbilstoši Eiropas līgumam Igaunijai ir iespēja noteikt muitu no Eiropas Savienības valstīm ievestajām importa precēm. Tas jāizdara līdz šā gada beigām. Ja mēs noteiksim muitu cūkgaļai pirms iestāšanās PTO, mums atkal būs jāuzsāk jaunas pārrunas par šiem tarifiem. Speciālisti uzskata, ka valsts ienākumi palielinātos, ja noteiktu 30—35 procentu muitas tarifus (tas nozīmē 26 milj. kronu). Cūkgaļas imports samazinātos uz pusi (no 9900 tonnām līdz 4300). Savas zemes ražojumu pieaugumu lēš līdz 2000 tonnām, bet speciālisti prognozē arī cenas pieaugumu par trešdaļu un patēriņa samazināšanos.

Mēs gaidām politisku lēmumu no parlamenta par muitas ieviešanu. Paturot prātā Eiropas līgumā noteiktos termiņus un priekšā stāvošās pārrunas ar PTO, muitas tarifu likums parlamentā būtu jāpieņem vistuvākajā laikā. Tad mums būtu likumīgs pamats tarifu ieviešanai.

— Muitas tarifu likums pastāv. No tā valstij vēl nav liela labuma. Kādēļ?

A. Variks: — Pašlaik importa preču vērtību uz robežas deklarē visprimitīvākā veidā. Deklarācijā tiek ierakstīti tie skaitļi, ko uzrādījuši preces izsūtītāji. Muitas statistika rāda, ka šogad no Vācijas ir ievesti milti par 2270 kronām tonnā, putnu gaļa un subprodukti no ASV par 8052 kronām tonnā. Vispār zināms, par kādām cenām šīs preces šeit izpārdod. Igaunijas valsts tiek apkrāpta, lielas summas no apgrozījuma nodokļa netiek iegūtas.

Ir jāpilnveido muitas maksājumu noteikšanas metodika, bet tas prasa investīcijas. Īstenībā muitas maksājumu likuma ieviešana ir Finansu ministrijas kompetencē, un mēs gaidām no tās lielāku aktivitāti, vairāk priekšlikumu.

— Pārtikas preču kvalitātes kontrole uz robežas ir Lauksaimniecības ministrijas kompetencē, tomēr arī šeit nevar pamanīt rezultātu.

A. Variks: — Darbojas veterinārā un fitosanitārā kontrole. Importēto pārtikas preču kvalitāti mēs tiešām vēl nevaram kontrolēt. Arī šeit vajadzīgas investīcijas. Ir jābūt jaunai mūsdienīgai laboratorijai ar iekārtu un speciālistiem, kas paņem paraugus un nosaka, vai prece ir kvalitatīva vai nav un kādēļ.

Viena Eiropas Savienības prasībām atbilstoša robežkontroles punkta celtniecība izmaksās 2,4 miljonus, bet šo robežpunktu ir 12, tātad kopā nepieciešami vairāk nekā 28 miljoni kronu. Viena punkta apkalpošana gadā izmaksātu vairāk nekā 3 miljonus kronu.

Importa preču kvalitātes pārbaude ir vajadzīga ne tikai tāpēc, lai iestātos ES, bet gan galvenokārt tādēļ, lai Igaunijā pārtrauktu zemas kvalitātes preču ievešanu. Lai tas maksā ko maksādams, bet šī nauda valsts budžetā ir jāatrod.

Veselas 25 stundas pēc kārtas savā pavasara sesijas noslēgumā Igaunijas parlaments cīnījās par un pret ievedmuitu un tarifiem.

Pēc Reformu partijas locekļa Andresa Lipstoka priekšlikuma tika panākts kompromiss, ka muitas tarifus noteiks Igaunija kopā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Vēl naktī koalīcijas un zemes līgas delegāti nebija tam piekrituši.

Pēc vienošanās parlamenta ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Tīts Made komisijas vārdā ierosināja, ka katra frakcija var iesniegt divus priekšlikumus par muitas tarifu izmaiņām, kurus balsojot izskatīs parlaments ārkārtas sēdē 27. augustā.

Reformu un Mēreno partijas ar Tēvzemes savienības atbalstu izvēlējās laika novilcināšanas taktiku, pirms katras balsošanas pieprasot 10 minūšu pārtraukumu, kopā tātad bija 200 pārtraukumi. Rezultātā gan neviens nebija ieinteresēts izraisīt parlamentāro krīzi.

Kompromiss tika atrasts, pārtraucot apspriešanu, jo valdība uztraucās, ka netiks pieņemts budžeta labojums un vasarā rezerves fonds būs tukšs.

Pēc kompromisa rašanas parlaments 15 minūtēs nobalsoja par 1997. gada budžeta papildinājumiem 70 miljonu kronu apmērā. No tiem 65 miljonus veido atsevišķu personu ienākuma nodokļu maksājumi, bet 5 miljonus — iesaiņojuma akcīzes nodokļi.

Valdība iedalīja rezerves fondā 56,1 miljonu kronu. Pārējā nauda tikšot sadalīta starp ministrijām un valsts iestādēm.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Andris Sproģis