Svētki un godadienas

Uzbekistānas Republikā

Pirmdien, 1. septembrī, valsts svētki — Neatkarības diena

Uzbekistāna ir Centrālās Āzijas valsts ar visai iespaidīgu teritoriju (447,4 tūkstoši kvadrātkilometru). Uzbekistānā ir apmēram astoņreiz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā.

Savu valstisko neatkarību Uzbekistāna ieguva 1991. gada 1. septembrī, un būtisks šī procesa priekšnoteikums bija PSRS sabrukums.

Padomju impērijas laikā Uzbekistāna bija viens no tiem PSRS reģioniem, kurā visspilgtāk izpaudās padomju impēriskās politikas postošā ietekme uz vidi un cilvēku veselību, kā arī tautas sociālo stāvokli un nācijas likteni kopumā. Milzīgu postu Uzbekistānai atnesa nesaprātīgā ūdens līmeņa samazināšana Arāla jūrā, izjaucot ekoloģisko līdzsvaru un pārvēršot milzīgu Uzbekistānas teritorijas daļu smilšu tuksnesī. Uzbekistānas ekonomika bija pakļauta PSRS kopīgajām interesēm, nospiedošs īpatsvars Uzbekistānas tautas saimniecībā bija kokvilnas ražošanai Padomju Savienības eksporta vajadzībām. Uzbekistāna deva trīs piektdaļas no PSRS kopējā kokvilnas produkcijas apjoma. Uzbekistānas rūpniecība bija pakļauta izejvielu un komplektējošo detaļu piegādēm no Krievijas un citiem PSRS reģioniem. Savukārt gatavā produkcija — tekstilrūpniecības iekārtas, lauksaimniecības mašīnas, šīferis, stikls — tika galvenokārt sūtīta uz citiem PSRS rajoniem.

Sabrūkot padomju impērijai, Uzbekistāna zaudēja savu ražojumu tradicionālo tirgu, un pirmie Uzbekistānas Republikas neatkarības gadi bijuši saistīti ar lielām ekonomiskām grūtībām. Tautsaimniecības pārkārtošanu atbilstoši brīvā tirgus principiem un demokrātijas padziļināšanas procesus valstī apgrūtina brīžiem saspringtā situācija uz Afganistānas robežas. Liels skaits uzbeku dzīvo Afganistānā un arī piedalās šīs valsts iekšējos militārajos konfliktos. Nav retums gadījumu, kad Afganistānas bruņotie formējumi pāriet robežu, viešot arī Uzbekistānā trauksmainu situāciju.

Uzbekistānas Republika ir NVS locekle. Tomēr analītiskais informācijas materiāls, ko Uzbekistānas vēstniecība izplatījusi savas valsts Neatkarības dienas priekšvakarā, liecina par zināmu vilšanos ar Neatkarīgo valstu savienību saistītajos plānos. “Pirmie šī gada mēneši pagaidām nav nesuši tik vēlamo lūzumu NVS valstu ekonomiskajā attīstībā,” raksta ekonomikas zinātņu doktors, profesors Rahmons Karimovs un filozofijas zinātņu kandidāts Ravšans Ohunovs. “Lai gan septiņās no divpadsmit NVS valstīm bija paredzams iekšējā kopprodukta pieaugums, kopumā, salīdzinot ar attiecīgo pērnā gada periodu, pieauguma temps samazinājies par 0,4 procentiem. Tas nozīmē pirmām kārtām to, ka Uzbekistāna pagaidām nevar rēķināties ar savas produkcijas tradicionālā noieta tirgus apjoma palielināšanos un tai joprojām nākas orientēties uz pārējām pasaules valstīm.”

Šo orientāciju, kā arī Uzbekistānas saimnieciskās attīstības tendences raksturo fakts, ka Uzbekistānas eksporta apjoms uz NVS valstīm aplūkojamajā periodā pieaudzis par 63 procentiem, bet uz pārējām valstīm pieaugums bijis straujāks — par 89 procentiem. Vēl jūtamāka šī tendence ir Uzbekistānas importa pieaugumā — 12 procenti importa pieauguma no NVS, 65 procenti — no pārējām valstīm. Tas ir vislielākais ārējās tirdzniecības apjoma pieaugums starp NVS valstīm. Salīdzinoši — Krievijas Federācijas eksports uz pārējām pasaules valstīm pieaudzis tikai par 5 procentiem, bet uz NVS valstīm pat samazinājies par 4 procentiem. Savukārt Krievijas Federācijas imports no NVS valstīm šī gada pirmajā cetursksnī bija samazinājies par 22 procentiem, bet no pārējām pasaules valstīm pieaudzis tikai par 1 procentu. “Acīmredzot Uzbekistāna pirmā no NVS valstīm ir pieņēmusi aktīvas ārējās ekonomiskās politikas nepieciešamību un priekšrocības, veidojot un noturot gan atsevišķos NVS tirgus segmentus, gan arī tirgojoties ar tālākajām valstīm,” secina Rahmons Karimovs un Ravšans Ohunovs uzsverot, ka “vienīgi Uzbekistāna šobrīd NVS valstīs īsteno reālu ekonomikas integrācijas politiku ...”.

Uzbekistānas rūpniecības produkcijas ražošana šogad pieaugusi par 5,4%, tai skaitā patēriņa preču ražošana par 9,6 %. Labības ražošana pieaugusi 1,6 reizes, kartupeļu — 4, sakņu — 1,9, bet augļu ražošana — 2,2 reizes. Samazinās inflācija. Šogad jūnijā inflācija Uzbekistānā bija –3,1% (deflācija). Salīdzinājumam —gada sākumā tā bija 6,9%, bet vēl maijā — 2,9 %. Šis faktors būtiski uzlabojis uzbeku dzīves līmeni.

Uzbekistānas Republikas valsts svētki — Neatkarības diena — sakrīt ar jaunā mācību gada sākumu. Uzbekistānas valdība šajā dienā saviem bērniem sagādājusi pārsteigumu: katrs mazais uzbeks, pirmo reizi dodoties uz skolu, kā dāvanu saņem skolas somu ar visiem skolā nepieciešamajiem piederumiem. Šim nolūkam no valsts budžeta atvēlēti 540 miljoni sumu — dāvanas saņems apmēram 636 tūkstoši pirmklasnieku.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Uzbekistānu nodibinātas 1992. gada 22. oktobrī. Uzbekistānas Republiku mūsu valstī pārstāv doktors Ibrahims Mavlonovs ( Ibrokhim Mavlanov ), Uzbekistānas vēstniecības padomnieks un pagaidu pilnvarotais lietvedis. Savukārt Latviju Uzbekistānā pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Andris Vilcāns, kurš savu akreditācijas rakstu Taškentā iesniedza 1994. gada 30. novembrī. Būtiska nozīme Latvijas un Uzbekistānas attiecību padziļināšanā bijusi prezidentu Gunta Ulmaņa un Islama Karimova vizīšu apmaiņai.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vēl — 5.lpp.