MĒS VISI BALTIJĀ

Pēc tveices negaiss nav gaidāms

Igaunijas avīzes “Postimees” intervija ar premjerministru Martu Sīmanu

Marts Sīmans Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Postimees (P): — Svelmainā vasara pilna ar ziņām par to, cik labi Igaunijai klājas. Politiskā dzīve ir klusa un piemīlīga, saimnieciskās veiksmes — galvu reibinošas. Eiropas Savienības durvis pavisam pusvirus. Cik daudz no jūsu pozīcijas ir manāms, ka pēc tveices var nākt spēcīgs negaiss?

Marts Sīmans (M.S.): — Ja par ekonomiku, tad rudenī negaisa nebūs. Izturēsimies ar zināmu prieku un kritiku pret Igaunijas tautsaimniecības attīstības objektīvajiem rādītājiem. Tas acīmredzot ir visu iepriekšējo valdību un īstenībā visas igauņu tautas darba rezultāts, ka šie rādītāji ir tik labi.

Tas uzlabo garastāvokli, kaut gan mēs neesam ne atklāti gavilējuši, ne arī veldzējušies dziļā sajūsmā. Tik labiem rādītājiem ir savas ēnas puses jeb, poētiski izsakoties, iespējas ekonomikas pārkaršanai.

P.: — Tautsaimniecībā negaisa mākoņu nebūs, bet kur tie savilksies?

M.S.: — Vēl par nozarēm, kur neredz mākoņus. Piemēram, ārpolitikā rudens padebešus nenesīs. Ir komisijas vēlējums, ka ar Igauniju varētu uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Neapšaubāmi, komisijas lēmums radīja prieku un bija atzinība Igaunijai. Cerējām, ka vērtēs pēc objektīviem rādītājiem, nevis pēc ģeopolitiskiem kritērijiem. Tā tas arī bija.

Tajā pašā laikā zinām, ka ir atšķirīgi uzskati: vai sarunas sākt ar piecām plus vienu valsti vai sešām, vai sākt sarunas ar visām valstīm. Ja uzsākt sarunas ar visām valstīm, tad sarunu gaitās noskaidrosies: kas ātrāk tiks uz priekšu, tās arī ātrāk iekļūs ES. Kam rādītāji būs sliktāki un sarunas ievilksies, tās vēlāk pienāks klāt.

Pamats tam, ka sarunas jāsāk ar visām valstīm vienlaikus, manuprāt, ir tas, lai neapvainotu ārpusē atstātos, lai tie nezaudētu stimulu. Tādēļ nevar izslēgt, ka sarunas uzsāks ar plašāku valstu loku. Ja turpinām par ārpolitiku, domāju, ka attiecībās ar Krieviju rudenī būs gaidāmi drīzāk labi jaunumi, nevis slikti... Ārpolitikā ļoti cieši darbojamies kopā ar Ārlietu ministriju un ārlietu ministru. Man ar Tomasu Hendriku Ilvesu ir izveidojušies ļoti labi cilvēciski kontakti, kaut gan mēs neesam draugi gadu garumā. Varu piebilst arī Ilvesa vārdā, ka atbilstoši labi cilvēciski kontakti un atklātība ir tie, ar ko saskaņojam visus ārpolitikas soļus. Domājot arī par ārpolitiku Austrumu virzienā. Sākumā vienojāmies, ka attiecībās ar Krieviju izturēsimies kā maza valsts, bet saglabājot pašcieņu.

Ticu, ka esam uzvedušies cienījami un mierīgi, un tas nepaliek nepamanīts. Jūtams arī, ka Krievijas attieksme pret Igauniju pēdējā laikā ir mainījusies. Nav asas iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās, nodibinājušies lietišķi kontakti starp ministrijām. Es gan neteiktu, ka mūsu politika būtu pieglaimojoša. Manuprāt, labas kaimiņattiecības ir attīstījušās. Vairākas pazīmes rāda, ka robežlīguma parakstīšana vairs nav tālu un dažādas galotņu tikšanās arī.

P.: — Vienisprātis ar IlvesuÉ kad diemžēl jūs, premjerministr, atvainojāties atvaļinātā virsnieka Prohorova priekšā, tad Ilvesa vadībā ārlietu komisija nepagarināja Prohorova uzturēšanās atļauju...?

M.S.: — Diemžēl par šo jautājumu jūs neesat pietiekami informēts. Es teicu, ka mēs saskaņojām savu rīcību ārpolitikas jautājumos, tas skar arī atvaļinātās militārpersonas un tiem izsniedzamās uzturēšanās atļaujas.

Tas, ka es atvainojos Prohorova ģimenei... Es nekaunos atvainoties, ja tiek nodarīts pāri, ja tiek izdarītas kļūdas vienalga kam, vai tā būtu Krievijas vai Igaunijas atvaļinātā militārpersona vai civilpersona. Ja esam kļūdījušies, tad nav grēks atvainoties.

Tai brīdī, kad Ilvess bija ASV, mēs tomēr sazvanījāmies un abi uzskatījām, ka ir izdarīta kļūda. Ne tikai es, bet arī Ilvess uzskatīja: komisija nebija pietiekami iepazinusies ar materiāliem. Tāpat abi ar Ilvesu esam vienisprātis — lai komisija izlemtu par cilvēku likteņiem, ir jābūt ļoti pamatīgai informācijai. Tur nevar būt nekādu atlaižu. Bet, kad ir darīšana ar Igaunijai bīstamiem cilvēkiem, tad lēmumam arī ir jābūt stingram.

P.: — Labi, jūs neesat nokļuvis līdz nozarei, kur jūtams negaiss. Tad iznāk, ka šo tveicīgo vasaru ir atsvaidzinājis pats Koalīcijas partijas priekšsēdētājs Tīts Vehi un premjerministrs kā partijas priekšsēdētāja vietnieks.

M.S.: — Žēl, mēs kādu laiku ar Vehi netikāmies, nebija arī telefona sarunu. Tas nebija saistīts ne ar kādu personīgu konfliktu. Abi ar Vehi esam vienisprātis, ka mēs katrs tik ātri neiedzīvojamies jaunajā situācijā. Mēs bijām labi sastrādājies pāris...

P.: — Tad, kad lomas bija citas .

M.S.: — Jā, tad, kad Vehi bija premjerministrs, bet es biju parlamenta frakcijas priekšsēdētājs. Tad pēkšņi notika pārmaiņas, un viss risinājās tik ātri. Cilvēciski ir saprotams, ka mēs nesatikāmies, jo katrs centāmies iedzīvoties savā jaunajā lomā. Bija laika sprīdis, kurā mēs netikāmies, bet tas nepārvērtās par problēmu. Vehi informāciju par valdību ieguva no citiem. Patiešām, ir izskanējuši dažādi pārmetumi, bet tie visi bija nepamatoti. Ka valdība ir iecerējusi paaugstināt nodokļus, paaugstināt sociālo nodokli, ieviest progresīvos nodokļus un tūlīt masveidā ieviest muitas tarifus.

Es nenoliedzu, ka daži politiskie konkurenti varēja Vehi šīs lietas pasniegt izkropļoti.

P.: — Nekāda negaisa šajā virzienā? Dzird runājam par iekšējo cīņu Koalīcijas partijā, par šķelšanos. Nav ko slēpt, ka tieši no Koalīcijas partijas iekšienes jau rudenī var sākties Sīmanam pašam vai viņa valdībai liktenīgi procesi.

M.S.: — To es lasu laikrakstos un patiešām esmu dziļi izbrīnījies. Kā tik daudzi labi pazīstami, atšķirīgi, augsti Igaunijas politiķi un analītiķi uzskata, ka Koalīcijas partijā notiek cīņa par varu, ka partija sašķelsies, ka tiek veidota jauna un vēl nezin kas cits. Es nesaprotu, kā ir iespējams, ka šie gudrie un pavisam labi informētie vīri tā analizē.

Es apgalvoju: mums ar Vehi ir vienošanās, ka mēs tiekamies normāli un ka partijā nenotiek cīņa. Rudenī vai ziemā paredzētajā partijas kongresā var būt vairāk kritikas nekā iepriekšējos kongresos, bet nekādas cīņas par varu kongresā nebūs. Vehi un Sīmans reizē nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja posteni. Tas ir izslēgts, un to es apstiprinu.

P.: — Ir arī tāda iespēja, ka pirms tam nogrand negaiss, krīt premjers Sīmans, un Vehi paliek joprojām partijas priekšsēdētājs.

M.S.: — To es nevaru apgalvot, un es neesmu teicis, ka Marts Sīmans ir droša kandidatūra partijas priekššēdētāja amatam.

P.: — Ticu, ka no jūsu izteicieniem kļuva skaidrs par kandidēšanu.

M.S.: — Es neapgalvoju, ka esmu droša kandidatūra partijas priekšsēdētāja amatam. Arī Vehi ir izteicies, ka gadījumā, ja Sīmans kandidēs, viņš nekandidēšot. Šī ir mazākuma valdība, un tā var krist, par to nekad nevar būt drošs.

P.: — Laika gaitā atklājas patiesība, ka mazākumvaldības celtspēju nāksies paaugstināt. Atcerēsimies kaut vai to, kā parlamentā diennakti tika spriests par muitu, kad opozīcija skaidri parādīja: ja tā vēlas, tad var šīs mazākumvaldības dzīvi padarīt ļoti smagu.

M.S.: — Bez šaubām, var. Ja pastāv vienota opozīcija, tad mazākumvaldības darbība ir ļoti apgrūtināta. Savu priekšlikumu un darbības virzienu realizēšana šādā gadījumā var kļūt tik sarežģīta, ka vienmēr jābūt gatavam uz vīrišķīgu soli un paziņot: mēs atkāpjamies, vadiet tagad jūs valsti.

Tas var notikt gadījumā, ja ir ļoti spēcīga opozīcija, kad opozīcijas politika pamatvilcienos atšķiras no valdības politikas. Pašlaik nevaru apgalvot, ka mūsu soļi gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā pelnītu asu kritiku.

P.: — Pēc Sīmana valdības deklarācijas nodošanas atklātībā nepagāja ilgs laiks, kad trīs partiju vadītāji jums iesniedza atklātu aicinājumu zemes reformas sakarā. Savukārt drīz pēc tam sākās process par un pret muitas tarifu ieviešanu.

M.S.: — Tas ir pavisam normāli, ka opozīcija liek sevi manīt. Žēl, pienāca vasara, un mēs šos jautājumus nepaspējām dziļi izanalizēt. Jo kompromisi ir iespējami gan zemes reformas jautājumos, gan muitas tarifu likumā.

P.: — Bet pirms tam Reformu partijas priekšsēdētāja vietnieks Andress Taimla paspēja “Postimees” slejās paust viedokli, ka valdības kurss mainās un tā turpinot Vehi līniju. Bez tam Taimla vēl apgalvoja, ka Sīmans neturot vārdu.

M.S.: — Ja tiek runāts par valdības kursa maiņu, tad vajag paņemt rokās valdības darbības pamatvirzienus un ar sarkanu zīmuli pasvītrot — re, solīja tā, bet tiek darīts citādi. Atzīstos, ka pirms mūsu tikšanās pārlasīju darbības virzienus un neatradu nevienu teikumu vai rindu, ko būtu pārkāpis. Par vārda neturēšanu ir tā, ka uzmanīgi izlasīju Taimlu un neatradu par to nevienu faktu.

Vasara ir vasara, un politiķiem ir grūti satikties. Visticamāk jau drīzumā sāksies sarunas ar opozīciju. Ir ļoti daudz problēmu, kas jārisina kopīgi un kas jārisina būs jebkurai valdībai. Dažos jautājumos ir jāatrod pat konsenss. Kaut vai priekšā stāvošā sociālās apdrošināšanas un pensiju reforma, enerģētikas kompleksu privatizācija, tranzītpolitika, virsnieku skološana...

P.: — Tieši jautājums par virsnieku skološanu esot novedis līdz strīdam ministru Andrusu Ēvelu ar ģenerāli Johanesu Kerdu, ka premjeram esot vajadzējis iejaukties.

M.S.: — Jā, patiesi, esam trijatā kopā sēdējuši. Ir zināms sasprindzinājums starp cilvēkiem, arī konceptuālas atšķirības. Ja atkal nāksies izšķirties par variantu, kas neapmierina abas puses, tad šim variantam jābūt vismaz tādam, kas nāks par labu valstij un aizsardzības spēkiem.

P.: — Premjers esot Žurnālistu savienības līderiem solījis, ka tabakas reklāmas pilnīga aizlieguma nebūs.

M.S.: — Tas prasa skaidrojumu. Darīšana ir ar spēku sadalīšanos. Iesniedzu priekšlikumu valdību veidojošo partiju līderiem, ka varbūt nevajag pieņemt galēju lēmumu, kas nozīmētu tabakas reklāmas totālu aizliegumu. Noskaidrojās, ka Sīmans gan runājis ar frakciju vadītājiem un izteicis priekšlikumu, bet frakcijas nolēmušas citādi.

Tiekoties ar Žurnālistu savienības līderiem, teicu, ka, manuprāt, šis jautājums problēmas neradīs un nodošu šo informāciju tālāk. Bet problēmas radās. Un tā ir sāpīga nejaušība, turpmāk ir jābūt ļoti uzmanīgam, pirms izteikt šāda veida solījumus.

P.: — Tātad Sīmans turpinās vest mazākumvaldību uz priekšu un nav nekādu ieceru par koalīcijas paplašināšanu?

M.S.: — Pavasarī, kad uzsāku, bija nodoms radīt plaša spektra valdību. Tad tika izteiktas spekulatīvas domas, ka tas ir viltīgs gājiens un ka vienkārši tiek spēlēta demokrātija, bet īstenībā tā bija karsta vēlēšanās. No iecerētā toreiz nekas neiznāca. Arī pašlaik man nekas nav pret to, ka atbildības loks paplašinātos. Bet to var paplašināt tikai uz stingru noteikumu pamata. Bet, ja paplašināšanas noteikumi ir tādi, ka esam ar mieru piedalīties, tikai tādā gadījumā jāpadzen lauku partijas un ģimeņu un pensionāru apvienība, citādi no tā nekas nesanāks.

P.: — Vai tādi noteikumi jau izteikti?

M.S.: — Tādi mājieni ir bijuši.

P.: — Pēc pirmā valdības mēneša teicāt, ka no tā iznāks laba grāmata. Cik grāmatu tagad iznāktu?

M.S.: — Grāmata nav īstais vārds, jo grāmatā var būt gan 80, gan arī 800 lappušu. Bet noteikti pa šo laiku ir sakrājusies informācija, kas varētu interesēt ne tikai mani, bet, labi rakstot, visu sabiedrību. Tomēr pašlaik nav laika atmiņu rakstīšanai.