“Eiropas sargsuns Igaunijā”

Viens teikums kā dūriens lapseņu pūznī — tuvāka iepazīšanās ar Jornu Donneru

“Igaunija varētu būt divvalodīga,” tā izteicies Eiropas eksperts Jorns Donners ( Jörn Donner ). Vēlāk televīzijas raidījumā “Aktuālā kamera” eksperts atzinis, ka šo domu viņš pasniedzis ar nolūku provocēt Igaunijas sabiedrību. Paziņojums iedarbojies kā dūriens lapseņu pūznī. Tagad Donnera viedoklis uztrauc Igaunijas un Somijas politiķu un žurnālistu prātus:

Igaunijas delegācijas vadītāja Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā Kristīna Ojulande domā, ka Donnera paziņojums bijis pārsteidzīgs un ir pretrunā ar Igaunijas cittautiešu integrēšanās politiku.

“Postimees” žurnālists Aivars Jarne jautā pavisam dusmīgi: “.. vai mēs tādēļ no iepriekšējās savienības izkārpījāmies, lai tagad pēc viena somu bohēmieša sociālista raustītās auklas darītu to, ko pat Maskava skaļi neizteica. “Postimees” ievietojis arī asu karikatūru, kurā attēlots Donners ar divām mēlēm, tāds pats motīvs ir “Vakara Avīzei”.

Somijas parlamenta locekle Kārina Dromberga uzskata, ka Donnera priekšlikums kaitēs Somijas un Igaunijas attiecībām. Viena no lielākā Somijas laikraksta “Helsingin Sanomat” ievadrakstā ieteikts Donneram vispirms padomāt un tad runāt. Avīze uzskata, ka igauņu un krievu mazākuma attiecības ir tik sarežģītas un cilvēkam no malas nav šajās lietās jāiejaucas, it īpaši ar nereāliem padomiem. Arī somu laikraksts “Aamulehti” uzskata Donnera priekšlikumu kā Igaunijai nederīgu un iesaka uzlabot igauņu valodas mācīšanās iespējas krieviem. Turklāt Helsinkos zviedru valodā iznākošajā avīzē “Hufvudstadsbladet” žurnālists Bjorns Mansons uzskata, ka Donners ir uz pareizām pēdām. Viņaprāt, Igaunijai vajadzētu radīt krievvalodīgajiem teritoriālu robežšķirtni, piemēram, Tallina par piemēru varētu ņemt Briseli.

Atbalss Donneram nav tikai presē. Bijušais Somijas parlamenta loceklis Vello Sātpalu izsūtījis Somijas vēstniekam Peka Oinomenam un citiem politiķiem emocionālu vēstuli. Pēc visiem šiem izteikumiem Eiropas parlamenta loceklis, Somijā pazīstamais politiķis un asais sabiedrības kritiķis, kinospeciālists Jorns Donners juties nedaudz apmulsis. Viņš pieder pie 5 procentiem zviedru valodīgajiem Somijā.

Jornam Donneram septembrī jāiesniedz Eiropas parlamenta ārlietu komisijai referāts par stāvokli Igaunijā.

Atgriežoties Helsinkos ar prāmi, uz igauņu “Lauku Avīzes” (“Maaleht”) vaicājumiem viņš bija pavisam atturīgs un maigs, bet avīze šo interviju sniedz ar virsrakstu “Eiropas sargsuns Igaunijā”.

“Maaleht” (M.): — Par Eiropas parlamentu ir teikts, ka tam ir sargsuņa funkcija. Kāda ir jūsu pozīcija šajā parlamentā?

Jorns Donners (J.D.): — Tur esmu tikai šogad. Esmu ārlietu komisijas loceklis.

M.: — Kāds ir jūsu iespaids par Hāpsalu, Tartu un Narvu šajā īslaicīgajā, pusotru dienu garajā ceļojumā?

J.D.: — Man vēl nav skaidru iespaidu par šo braucienu. Pašlaik nevaru pateikt, ko es uzrakstīšu. Braucu apkārt kā privātpersona kopā ar savu draugu TV producentu un žurnālistu un netikos ne ar vienu politiķi.

M.: — Vai protat krievu valodu?

J.D. — Ne vārda, man bija tulks.

M.: — Droši vien jums acīs dūrās tādas lietas, uz ko jūs gribētu vērst Igaunijas politiķu uzmanību.

J.D.: — To ir ļoti daudz, bet domāju, ka igauņi paši šīs lietas zina labāk nekā es. Esmu tikai vērotājs. Neaizmirstiet, ka Igaunijas iestāšanās Eiropas Savienībā ilgs aptuveni piecus gadus. Pa šo laiku mainīsies arī Igaunija.

Domāju, ka valdība un ierēdņi labi zina savas zemes problēmas. Ņemsim kaut vai faktu, ka Igaunijā oficiāli nav atcelts nāvessods. Lai kļūtu par ES locekli, šis likums parlamentā būs jāpieņem. Arī lielas nepilsoņu daļas likteni nāksies izlemt.

M.: — No jūsu referāta taps Eiropas parlamenta dokuments. Cik lielā mērā jūsu referāts ietekmēs lēmumu, ar kurām valstīm sākt sarunas par iestāšanos ES?

J.D.: — Es nezinu, kā lems ministru padome decembrī. Eiropas parlamentam nav varas pār šiem lēmumiem. Bet kaut kādā mērā viņiem tomēr jāņem vērā arī parlamenta uzskati, it īpaši ja runa ir par ES robežu paplašināšanu.

Eiropas parlamentā un ES ir tie, kas uzskata, ka sarunas ir jāsāk ar visām valstīm, kuras vēlas iestāties vienlaikus. Man šajā jautājumā sava viedokļa nav.

M.: — Bet jūsu uzskats par ES paplašināšanu?

J.D.: — Principā tas ir labi.

M.: — Paplašināšana līdzi nesīs izmaiņas arī pašā ES, tā apgalvo daudzi politiķi.

J.D.: — Bez šaubām, jo pamatjautājums ir — kas notiks ar Krieviju? To mēs nezinām.

M.: — Laikam Krieviju pazīstat labi, esat iedziļinājies tās procesos?

J.D.: — Neteikšu, ka precīzi zinu, kas var Krievijā notikt. Kas apgalvo, ka zina par tur notiekošajiem procesiem, maldās, jo tur ir ļoti daudz pretrunu.

M.: — Pirms gadiem paredzēja pārmaiņas Āzijā, un tas piepildījās.

J.D.: — Nu jā, to bija vienkāršāk izdarīt, jo Ķīnas ekonomiskā attīstība ir pozitīva, bet Krievijā tā nav.

M.: — Ko domājat par Krievijas iestāšanos ES?

J.D.: — Līdz tam var paiet 50 gadu. Krievija ir no Eiropas atšķirīga pasaule, pa daļai Āzijas valsts. Dažuprāt, zināmā mērā ir iespējama pat Krievijas iestāšanās ES.

M.: — Ko jūs domājat par Igaunijas vēlmi iestāties NATO?

J.D.: — Nedomāju, ka NATO piedāvās Igaunijai ļoti lielu drošību. Igaunijai nav karaspēka, kas būtu nepieciešams pašaizsardzībai. Igaunijas armija ir ļoti maza, bet to neatrisinās NATO, tas jārisina Igaunijai pašai.

Otrkārt, Eiropas drošība nenozīmē tik daudz ieroču ziņā, bet gan ekonomisku kopdarbu.

M.: — Stāvoklis Eiropā ir mainījies, vairs nav divu pretspēku, tādēļ arī NATO vajadzība šajā jomā varētu būt apšaubāma.

J.D.: — Tomēr ir ļoti būtiska vajadzība pēc NATO: NATO ir transatlantijas kopdarba garants. Tas ir svarīgi, un tam ir jāturpinās. Vajadzīga ir arī NATO sistēma, t.i., bruņoto spēku atbilstība, pārvietošanās iespējas, saimnieciskā savietojamība. NATO ir vienīgais bruņotais spēks, kas visus šos pienākumus var veikt.

M.: — Par ES Igaunijas politiķu vidū valda liels optimisms, bet par Savienības ēnas pusēm tauta zina tikai to, ka ir runa par neizmērojamu birokrātiju.

J.D.: — Tik liela starptautiska organizācija, protams, rada birokrātiju. Bet birokrāti ir mazāk bīstami nekā ģenerāļi. Ja tie cīnās, tad tikai ar papīriem, nevis ieročiem.

Lai ir birokrātija, tā ir vadāma. Nāksies saskaņot lielu daļu tirdzniecības modeļu, patērētāju aizsardzības līgumus utt.

M.: — Kā jūs attiecaties pret uzskatu, ka Savienībā valstis zināmā mērā zaudē savu neatkarību?

J.D.: — Kas tā domā, tam nav jāstājas ES. Pašlaik ir 11 valstu, kas to vēlas, es nezinu valstis, kas to nevēlas.

M.: — Bet Norvēģija?

J.D.: — Jā, Norvēģija ir ļoti bagāta zeme. Norvēģija ir NATO un Eiropas ekonomiskās zonas locekle (EEA) un solījusi pildīt arī ES noteikumus, bet tai nav ES balsstiesību.

M.: — Somijas zemnieki ir vīlušies ES, un tāda pati neapmierinātība ir citu dalībvalstu zemnieku vidū.

J.D.: — Nu, protams, viņi grib dabūt vairāk naudas. Viņus ļoti atbalsta, bet viņi grib vēl vairāk.

Somijā zemnieku ir par daudz. ES vidēji apmēram 3 procenti strādājošo iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, Somijā — 5—6 procenti. Saimniecības Somijā ir mazas. Lauku saimniecībām vajadzētu būt 70—100 ha, bet vidēji ir 25 hektāri.

M.: — Jūs bijāt Somijas parlamenta loceklis no 1987.līdz 1995.gadam. Esat asi kritizējis parlamentu un arī mainījis partijas.

J.D.: — 1970.gadā rakstīju, ka tirgus ekonomika un kapitālisms ir uzvarējuši. Šķīros no kreisi noskaņotās partijas, jo tā ticēja sociālismam. Parlamentā biju liberālā grupā, Eiropas parlamentā pārstāvu sociāldemokrātus, bet tie nav sociālisti.

M.: — Vai būsit vēlreiz Igaunijā sakarā ar referātu?

J.D.: — Noteikti drīz atgriezīšos.