Atzinums par valsts budžeta izpildi 1996.gadā

APSTIPRINĀTS
Valsts kontroles padomē
1997.gada 25.jūlijā (protokols Nr.12):
valsts kontroliera pienākumu izpildītājs I.Šķibelis

 

Ievads

Pamatojoties uz likumiem "Par budžetu un finansu vadību" un "Par Valsts kontroli", sagatavots atzinums par Finansu ministrijas iesniegto saimnieciskā gada pārskatu (1996.gada valsts budžeta izpildi).

Ar 1996.gadu Finansu ministrija ir apstiprinājusi jaunu budžeta ieņēmumu un valdības funkciju klasifikāciju. Līdz ar to valsts budžeta pārskatā ir ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu budžeta izpildes pārskatiem.

Pārskatā iekļauta no valsts un pašvaldību budžetiem finansējamo iestāžu grāmatvedības bilance. Papildus budžeta iestāžu grāmatvedības bilancei pārskatā ir debitoru - kreditoru parādu atšifrējums pa ministrijām un pašvaldībām.

Pārskatā iekļauti atsevišķi kopsavilkuma pārskati par valsts un pašvaldību speciālajiem budžetiem, kā arī atsevišķas formas par līdzekļu no sniegtajiem maksas pakalpojumiem, līdzekļu no īpašiem mērķiem iezīmētiem avotiem, saņemto dāvinājumu (dotāciju) un ziedojumu izlietojumu.

Konsolidētais valsts budžeta izpildes pārskats par 1996.gadu ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu.

1996.gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem tika ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā. Līdz ar to mainījās valsts pamatbudžeta līdzekļu atlikums uz 1996.gada 1.janvāri.

1996.gadā notikušas strukturālas izmaiņas ministriju un centrālo iestāžu pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu tīklā.

Saskaņā ar strukturālajām izmaiņām mainījušies arī valsts speciālā budžeta līdzekļu atlikumi uz gada sākumu. Ne visas ministrijas 1996.gadā visus speciālā budžeta kontus ir pārcēlušas uz Valsts kases norēķinu centriem. 1996.gadā Valsts kases norēķinu centri sāka strādāt ar vienu konsolidēto kontu bankā, kas aptver visus naudas līdzekļus.

Finansu ministrijas iesniegtais saimnieciskā gada pārskats par 1996.gada valsts budžeta izpildi atbilst likuma "Par budžetu un finansu vadību" 31.pantā noteiktajām prasībām, kā arī tai struktūrai, kāda paredzēta likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam".

Valsts speciālā budžeta pārskatā nav atsevišķi uzrādīti atlikumi uz 1996.gada 1.janvāri un atlikumi uz 1997.gada 1.janvāri un finansiālo līdzekļu deficīts, nav uzrādīts arī darba samaksas fonds.

I. Valsts ekonomiskā stāvokļa raksturojums

Valsts budžeta izpildi būtiski ietekmēja Latvijas saimnieciskais stāvoklis. Ekonomiskā situācija valstī analizēta, izmantojot Valsts statistikas komitejas datus.

1996.gadā iezīmējās makroekonomiskās situācijas stabilizācija, uzlabojās vairāki šo situāciju raksturojošie rādītāji.

Patēriņu cenu indeksa (PCI) pieaugums bija ievērojami zemāks nekā iepriekšējā gadā - 13,1% (1995.gadā - 23,1%). Pārskata gadā bija vērojama pakāpeniska inflācijas līmeņa samazināšanās. Patēriņa cenu līmeni, tāpat kā iepriekšējā gadā, galvenokārt, ietekmēja regulējamo monopolcenu pieaugums - sakaru pakalpojumu cenas pieauga par 44,5%, sabiedriskā transporta - par 31,5%, dzīvokļa uzturēšanas - par 18,7%, kā arī administratīva rakstura pasākumi - akcīzes nodokļa pieauguma rezultātā benzīna cenas gada laikā pieauga par 46,9%.

Patēriņa cenu pieaugums precēm un pakalpojumiem bija atšķirīgs. Lielākās patēriņa preču grupas - uztura produktu - cenas gada laikā palielinājās par 7,7% (alkoholam un tabakai - par 8,5%). Pakalpojumu un nepārtikas preču cenu pieaugums bija ievērojami lielāks - attiecīgi 18,6% un 17,4% (veselības aprūpe - 15,7%, t.sk. medicīnas pakalpojumi - 21,2%).

Gada inflācijas līmeņa straujais kritums un bruto darba samaksas pieaugums gada beigās bija par pamatu reālās darba samaksas pieaugumam. Mēneša vidējā bruto darba samaksa pārskata gadā bija Ls 109,96 (1995.gadā - Ls 98,47), salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 11,7%.

Rūpniecības produkcijas ražotāju cenu indekss pārskata gadā pieauga par 7,7% (1995.gadā - par 15,9%). Vislielākais bija izdevniecību darbības, poligrāfiskās rūpniecības un ierakstīto materiālu publicēšanas un reproducēšanas, kā arī radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanas cenu pieaugums (attiecīgi par 12,2% un 11,2%). Ražotāju cenu indekss samazinājās tikai papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 1,8%.

Pārskata gads bija pirmais pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad rūpniecības reālais ražošanas apjoms pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Ražošanas apjoms palielinājās astoņās apstrādes rūpniecības nozarēs. Lielākais ražošanas apjoma kāpums bija pārējo nemetālisko minerālo produktu (par 25,8%), papīra un papīra izstrādājumu (par 21,7%), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles (par 18,2%), ražošanas, kā arī metālapstrādes, tekstilizstrādājumu, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozarē.

Salīdzinājumā ar 1995.gadu strauji pieauga vairāku pārtikas produktu (piena produktu, šokolādes u.c., zivju produktu), kā arī finiera un saplākšņu, zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, trikotāžas audumu un apģērbu, tekstila apģērbu eksports.

Lauksaimnieciskā ražošana bija mazāk veiksmīga. Strauji pieaugot gaļas importam (liellopu gaļas - vairāk nekā 3 reizes, cūkgaļas - vairāk nekā 2 reizes), par 38,9% samazinājās gaļas ražošana. Samazinājās arī piena ražošana, bet olu ražošana palielinājās par 11,8%.

Kravu apgrozība ostās palielinājās par 15,4%, bet kopējais pārvadāto kravu apjoms par 13,5%.

Kopējais bruto pievienotās vērtības pieaugums salīdzināmās cenās bija 2,8%, sasniedzot Ls 2 414,9 milj. (faktiskajās cenās Ls 2 768,4 milj. jeb pieaugums 17,8%).

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1996.gadā sasniedza Ls 2 073,3 milj., par 25,8% pārsniedzot iepriekšējā gada apjomu. Eksports pieauga par 15,5%, bet imports - par 33,2%.

Vislielākais bija augu valsts produktu (par 78,7%), tauku un eļļas (par 60,6%), kā arī koksnes papīrmasas, papīra un kartona (par 47,3%) tirdzniecības apgrozījuma pieaugums.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo pieauga, sasniedzot 23,3% no tirdzniecības apgrozījuma (1995.gadā - 16,5%).

Latvijai 1996.gadā bija tirdzniecības darījumi ar 135 pasaules valstīm. Nozīmīgākie Latvijas ārējās tirdzniecības partneri bija Eiropas Savienības un NVS valstis. Eiropas Savienības valstu īpatsvars, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija 47,5%, bet NVS valstu īpatsvars samazinājās no 32,4% 1995.gadā līdz 29,5% pārskata gadā. Lielākais tirdzniecības apgrozījums Latvijai bija ar Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu, Somiju un Lielbritāniju.

Latvijas nozīmīgākās eksportpreces 1996.gadā bija koksne, tās izstrādājumi (24,4% no kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstiliztrādājumi (16,9%), kā arī pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku - 11,8%).

Importa preču struktūrā 1996.gadā dominēja minerālie produkti (22,2%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16,7%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskares nozaru produkcija (11,0%), kā arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8,0%). Importa kopapjomā pieauga pārtikas produktu (īpaši svaigas gaļas, kafijas, cukura, cigarešu), bet samazinājās transporta līdzekļu (traktoru un vieglo automobiļu) īpatsvars.

Fiskālai politikai kļūstot stingrākai, 1996.gadā uzlabojās tās rezultāti. Valsts pamatbudžeta deficīts 1996.gadā bija Ls 27,5 milj. jeb 1,1% no IKP. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ieņēmumi pilnībā sedza valsts pamatbudžeta deficītu.

Pamatbudžeta ieņēmumi 1996.gadā palielinājās par 29,1%, izdevumi - par 9,2%. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājumu noteica netiešo nodokļu (akcīzes, pievienotās vērtības, muitas un citu nodokļu) ieņēmumu pieaugums (par 26,3%), kas veido pamatbudžeta ieņēmumu lielāko daļu (88,6%). Nodokļu ieņēmumi palielinājās ekonomiskās aktivitātes un akcīzes nodokļa likmju pieauguma rezultātā, kā arī pastiprinot nodokļu iekasēšanas kontroli, ierobežojot skaidras naudas norēķinus un samazinot to vairumtirgotāju skaitu, kuri tirgoja ar akcīzi apliekamās preces.

Nodokļu parādu apjoms valsts pamatbudžetam gada beigās bija Ls 89,6 milj.

Valsts pamatbudžeta izdevumi tika ierobežoti, nepalielinot izmaksas darba algām un inflācijas līmeni, palielinot izdevumus par precēm un pakalpojumiem. Lielāko valsts pamatbudžeta izdevumu daļu veidoja kārtējie izdevumi. Valsts investīciju līmenis bija 3,6% no izdevumiem jeb 0,7% no IKP.

Valsts iekšējais parāds gada laikā pieauga par Ls 21 milj. un tas segts no valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas.

II. Valsts budžeta izpildes vispārējais novērtējums

Latvijas Republikas likums "Par valsts budžetu 1996.gadam" Saeimā pieņemts 1996.gada 15.februārī, apstiprinot ieņēmumos 399 469 000 latu; izdevumos - 458 827 065 latus un valsts pamatbudžeta finansiālo deficītu - 59 358 065 latus, t.i., 2,28% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (2 599,6 milj. latu).

Likumā apstiprināts dotāciju un mērķdotāciju apjoms pašvaldību budžetos 24 035 000 latu apmērā, no tiem:

1) dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 21 milj. latu;

2) mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem 3 035 000 latu apmērā.

Noteikts, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti republikas pilsētu pašvaldību budžetos 100% apmērā, bet pārējās administratīvajās teritorijās 85% - pilsētu vai pagastu budžetos un 15% - rajona budžetā.

Noteikts maksimālais kopējais valsts parāds 537 830 000 latu apmērā, t.sk. iekšējais parāds - 197 980 000 latu un ārējais parāds - 339 850 000 latu, maksimālais apmērs ārējam parādam par valdības garantijām un galvojumiem - 29 860 000 latu, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1996.gadam - 14 000 000 latu un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 22 200 000 latu.

Apstiprināts valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets ieņēmumos un izdevumos 346 512 354 latu apmērā.

Apstiprināts valsts speciālo budžetu kopsavilkums ieņēmumos 434 915 856 latu un izdevumos 433 155 053 latu apmērā.

1996.gada 7.novembrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"", ar kuru:

1) valsts pamatbudžeta ieņēmumi apstiprināti 444 438 039 latu apmērā;

2) valsts pamatbudžeta izdevumi apstiprināti 484 438 039 latu apmērā;

3) valsts pamatbudžeta deficīts apstiprināts 40 000 000 latu apmērā;

4) dotāciju un mērķdotāciju apjoms pašvaldību budžetos apstiprināts 23 750 411 latu apmērā, t.sk. dotācijas un mērķdotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 20 715 411 latu apmērā;

5) noteikts maksimālais kopējais valsts parāds 537 830 000 latu apmērā, t.sk. iekšējais parāds - 197 980 000 latu un ārējais parāds - 339 850 000 latu, maksimālais apmērs ārējam parādam par valdības garantijām un galvojumiem - 29 860 000 latu, t.sk. par valsts izsniedzamajām garantijām 1996.gadam - 14 000 000 latu un valdības rīcības pieļaujamās robežas saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos - 22 200 000 latu;

6) apstiprināts valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets ieņēmumos un izdevumos 346 671 354 latu apmērā;

7) apstiprināts valsts speciālo budžetu kopsavilkums ieņēmumos 462 959 253 latu un izdevumos 460 870 366 latu apmērā.

Papildinot likuma "Par valsts budžetu 1996.gadam" pārejas noteikumus, paredzēts, ka:

a) valsts budžeta institūciju ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā likumā par valsts budžetu galvenajiem izpildītājiem noteiktos apjomus, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai,

b) gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ja to atlikums nepārsniedz gada laikā saņemto līdzekļu apmērus, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu finansēšanai.

Tā, ņemot vērā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam", valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļa palielināta par 44 969 039 latiem jeb 11,3%, bet izdevumu daļa palielināta par 25 610 974 latiem jeb 5,6%. Pamatbudžeta finansiālais deficīts samazināts par 19 358 065 latiem jeb 32,6%. Dotāciju un mērķdotāciju apjoms pašvaldību budžetos samazināts par 284 589 latiem jeb 1,2%.

Valsts speciālais sociālās apdrošināšanas budžets ieņēmumos un izdevumos palielināts par 159 000 latu.

Valsts speciālo budžetu kopsavilkums ieņēmumos palielināts par 28 043 397 latiem jeb 6,4%, bet izdevumos - par 27 715 313 latiem jeb 6,4%.

Faktiski valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 459 492 730 lati, t.i., 103,4%, salīdzinot ar precizēto plānu; izdevumi - 486 959 659 lati jeb 100,5%, salīdzinot ar precizēto plānu.

Valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts faktiski bija 27 466 929 lati jeb 68,7% no precizētā plāna.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi faktiski bija 327 908 171 lats jeb 99,3% no precizētā plāna, bet izdevumi bija 337 174 888 lati jeb 97,3% no precizētā plāna. Līdz ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kopējais finansiālais deficīts bija 9 266 717 lati.

III. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde

Analizējot ieņēmumus valsts pamatbudžetā 1996.gadā, 1.tabulā redzams, ka, salīdzinājumā ar 1995.gadu, ieņēmumi palielinājušies par 29,1% jeb 103 454 355 latiem. Šajā tabulā redzama arī valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas struktūra, kā arī ieņēmumu daļas izpilde pa konkrētiem nodokļu un nodevu veidiem.

Ieņēmumi valsts pamatbudžetā un to struktūra

1.tabula

Ieņēmumu nosaukums	1995.gada	1996.gads		Izpildes % 1996.gadā		Īpatsvars (%)
				salīdzinot ar
	izpilde (Ls)	plāns (Ls)	izpilde (Ls)	1995.g.	1996.g.	1996.g.	1996.g.	1995.g.
				izpildi	plānu	plānā	izpildē	izpildē
Iedzīvotāju ienākuma nod.	928 450	-	102 607	10,51	-	-	0,02	0,26
Uzņēmumu ienākuma nod.	27 638 560	54 000 000	57 290 283	120,51	106,09	12,15	12,47	13,35
Peļņas nodoklis	19 900 828
Apgrozījuma nodoklis	79 247 709	261 522 312	267 666 603	121,75	102,35	58,84	58,25	61,75
Pievienotās vērtības nod.	140 610 184
Akcīzes nodoklis	35 273 608	54 950 000	60 652 011	171,95	110,38	12,36	13,20	9,91
Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsev. uzņēmējdarbības veidu veikšanai	-	1 200 000	1 324 023	-	110,34	0,27	0,29	-
Muitas nodoklis	18 294 291	17 500 000	18 654 554	101,97	106,60	3,94	4,06	5,14
Dabas resursu nodoklis	352 278	-	-	-	-	-	-	0,10
Pārējie nodokļi	-	-	1 316 019	-	-	-	0,29	-
Nodokļu ieņēmumi kopā	322 245 908	389 172 312	407 006 100	126,30	104,58	87,56	88,58	90,51
Latvijas Bankas maksājumi	-	1 500 000	1500 000	-	100,00	0,34	0,32	-
Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu	4 914 003	5 724 386	6 047 775	123,07	105,65	1,29	1,31	1,38
Iemaksas Pasaules bankas rehabilitācijas kredītam	1 678 053	-	-	-	-	-	-	0,47
Iemaksas Pasaules bankas rehabilitācijas kredīta % nom.	-	1 771 000	1 437 454	-	81,17	0,40	0,31	-
Iemaksas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam	1 380 749	1 436 400	3 020 677	218,77	210,29	0,32	0,65	0,39
Iemaksas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta procentu nomaksai	-	2 548 800	1 425 279	-	55,92	0,57	0,31	-
Iemaksas Japānas Eksporta un importa (EXIM) bankas kredītam	629 750	-	-	-	-	-	-	0,18
Iemaksas EXIM bankas kredīta procentu nomaksai	-	716 000	552 747	-	77,20	0,16	0,12	-
Iemaksas Pasaules bankas lauksaimniecības kredītam	214 564	-	-	-	-	-	-	0,06
Iemaksas Pasaules bankas lauksaimn. kredīta % nom.	-	362 000	339 488	-	93,78	0,08	0,07	-
Iemaksas privatizācijai izsniegtā Pasaules bankas kredīta procentu nomaksai	-	230 000	-	-	-	0,05	-	-
Satiksmes ministrijas iemaksas saņemto kredītu procentu nomaksai	-	142 000	123 362	-	86,87	0,03	0,03	-
Liepājas pašvaldības iemaksas Pasaules bankas kredīta procentu nomaksai	-	37 800	37 198	-	98,41	0,01	0,01	-
Pašvaldību iemaksas par Pasaules bankas kredītu komunālajiem projektiem	-	287 000	22 800	-	7,94	0,06	0,01	-
Valsts nodevas un maksājumi	7 752 050	7 600 000	7 888 806	101,76	103,80	1,71	1,72	2,18
Ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas	818 459	400 000	317 747	38,82	79,44	0,09	0,07	0,23
Budžeta iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem	-	14 787 341	17 762 665	-	120,12	3,33	3,86	-
Sodi un sankcijas	-	5 000 000	5 333 938	-	106,68	1,13	1,16	-
Pārējie nenodokļu ieņēmumi	-	2 000 000	3 206 577	-	160,33	0,45	0,70	-
Nodevas un dašādi nenodokļu ieņēmumi	10 879 169	-	-	-	-	-	-	3,05
Pārējie ieņēmumi	102 621	-	-	-	-	-	-	0,03
Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas.	655 500	500 000	681 386	103,95	136,28	0,11	0,15	0,18
Iemaksas no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta	4 184 981	8 300 000	1 000 090	23,90	12,05	1,87	0,22	1,18
Ieņēmumi no Skrundas lokatora nomas maksas 50% apmērā	-	1 370 000	1 372 182	-	100,15	0,31	0,30	-
Komercbanku iemaksas zaudējumu kompensācijai iedzīvotājiem	582 568	-	-	-	-	-	-	0,16
A/s "Banka Baltija" iemaksas	-	521 000	404 763	-	77,69	0,12	0,09	-
A/s `'Latvijas Tautas banka'' iemaksas	-	32 000	11 696	-	36,55	0,01	0,01	-
Nenodokļu ieņēmumi kopā	33 792 467	55 265 727	52 486 630	155,32	94,97	12,44	11,42	9,49
Ieņēmumi kopā	356 038 375	444 438 039	459 492 730	129,06	103,39	100,00	100,00	100,00

Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 1995.gadu, palielinājušies par 26,3%, bet, salīdzinot ar 1996.gada precizēto plānu, izpildīti par 104,58%.

Pārējie ieņēmumi, salīdzinot ar 1995.gadu, palielinājušies par 55,32%, bet, salīdzinot ar 1996.gada precizēto plānu, izpildīti par 94,97%.

Nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos pārskata gadā bija 88,58% (1995.gadā -90,51%), pārējo ieņēmumu īpatsvars - 11,44% (1995.gadā - 9,49%).

Mainījusies nodokļu struktūra - pieaudzis akcīzes nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos no 9,91% 1995.gadā līdz 13,2% 1996.gadā. Savukārt, samazinājies uzņēmumu ienākuma un apgrozījuma nodokļa īpatsvars kopējos ieņēmumos, attiecīgi no 13,35% un 61,75% 1995.gadā līdz 12,47% un 58,25% 1996.gadā.

Salīdzinot ar precizēto plānu, valsts pamatbudžeta ieņēmumi izpildīti par 103,39%. Plānotie ieņēmumi pārsniegti visos nodokļu ieņēmumu veidos.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauguši arī maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu - par 23,07%. Tie palielinājušies arī, salīdzinot ar 1996.gada precizēto plānu - par 5,65%.

Savukārt, ieņēmumi no valsts īpašuma iznomāšanas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies par 61,82%, bet, salīdzinot ar 1996.gada precizēto plānu par 20,56%.

Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājušies par 3,95%, bet, salīdzinot ar 1996.gadā plānoto - par 36,28%.

A/s "Banka Baltija" un a/s "Tautas banka" iemaksas, salīdzinot ar pārskata gadā plānoto, izpildītas attiecīgi par 77,69% un 36,55%.

1. Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1996.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 261 522 312 latu apmērā, faktiski bija 267 666 603 lati jeb par 6 144 291 latu (2,35%) vairāk par plānoto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 21,75%.

Ieņēmumu pieaugumu ietekmēja cenu, importa apjoma un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, kā arī 1996.gada beigās - gaidāmā akcīzes nodokļa likmju palielināšana degvielai, ievedot Latvijā degvielas rezerves.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām ziņām, 1996.gadā uz valsts robežas iemaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa valsts pamatbudžetā bija 169 007 tūkst. latu jeb 63,14% no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem.

2. Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1996.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 54 950 000 latu apmērā, faktiski bija 60 652 011 latu jeb par 5 702 011 latiem (10,38%) vairāk par plānoto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 71,95%. Bez tam, daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem tika pārskaitīta speciālajos budžetos - Labklājības ministrijas Valsts speciālajā veselības aizsardzības budžetā - 1 966 tūkst. latu un Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fondā 25 115 tūkst. latu. Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts kopbudžetā bija 87 733 tūkst. latu.

Ievērojamais akcīzes nodokļa pieaugums 1996.gadā izskaidrojams ar to, ka, piemērojoties Eiropas Savienības prasībām, tika izdarīti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", paredzot 1997.gadā būtiski palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam un dīzeļdegvielai. Jāņem vērā, ka uzņēmēji, gaidot šo paaugstinājumu, minēto produkciju maksimāli ieveda Latvijā līdz akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanai.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām ziņām, 1996.gadā uz valsts robežas iemaksātais akcīzes nodoklis bija 54 848 tūkst. latu jeb 62,52% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

1996.gadā akcīzes nodokļa likmju izmaiņu dēļ vairāk par pusi no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoja akcīzes nodokļa maksājumi par benzīnu un dīzeļdegvielu (2.tabula), kas, salīdzinot ar 1995.gada īpatsvaru, palielinājies par 8,5%.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra (%)

2.tabula

Maksājuma veids	Uz	Uz	Uz	1996.	1995.	Starpība
	01.04.96.	01.07.96.	01.10.96.	gadā	gadā	(+,-)
Benzīns un dīzeļdegviela	42,9	49,9	48,8	56,5	48,0	+8,5
Alkoholiskie dzērieni	46,6	39,1	38,8	33,0	44,3	-11,3
Tabakas izstrādājumi	8,1	8,7	10,0	8,6	3,8	+4,8
Pārējie	2,4	2,3	2,4	1,9	3,9	-2,0
Kopā:	100,0	100,0	100,0	100,0	100,0

Ieņēmumu īpatsvars no alkoholiskajiem dzērieniem pārskata gadā bija 33%, kas, salīdzinot ar 1995.gadu, samazinājies par 11,3%.

Savukārt, tabakas izstrādājumu izstrādājumu īpatsvars 1996.gadā, bija 8,6%, kas, salīdzinot ar 1995.gadu, palielinājies par 4,8%. Šo ieņēmumu īpatsvara pieaugums izskaidrojams ar nodokļa administrēšanas uzlabošanos.

3. Muitas nodoklis

Muitas nodokļa ieņēmumi 1996.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 17 500 000 latu, faktiski bija 18 654 554 lati jeb par 1 154 554 latiem (6,6%) vairāk par plānoto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, muitas nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 1,97%. Bez tam, 97,9 tūkst. latu tika pārskaitīti Zemkopības ministrijas Cukura veicināšanas fondā (ievedmuita no cukura un jēlcukura).

Muitas nodokļa ieņēmumus samazina tas, ka Latvijas muitas nodokļa maksātājiem tiek piešķirti dažādi nodokļa atvieglojumi, kā arī noslēgtie ārējās tirdzniecības līgumi (īpaši ar Eiropas Savienību).

4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1996.gada valsts pamatbudžetā bija plānoti 54 000 000 latu, faktiski bija - 57 290 283 lati jeb par 3 290 283 latiem (6,09%) vairāk par plānoto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 20,51%.

5. Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa

Nenodokļu maksājumi 1996.gada budžetā bija plānoti 55 265 727 lati, faktiski saņemts - 52 486 630 latu jeb par 5,03% mazāk par plānoto. Salīdzinot ar 1995. gadu, šie ieņēmumi palielinājušies par 55,32%.

Prognozējot iemaksas ārvalstu kredītu un kredītu procentu nomaksai, valsts pamatbudžetā 1996.gada plānā apstiprināti 7 531 000 latu, faktiski iemaksāts - 6 959 005 lati jeb 92,40% no plānotā (3.tabula).

Ieņēmumi kredītu un kredītu procentu atmaksai

3.tabula

Ls

Ieņēmumu	1996.gads		1995.g.	1996.g.
veids	plāns	izpilde	izpilde	izpildes %
Iemaksas Pasaules bankas rehabilitācijas
kredīta procentu nomaksai	1 771 000	1 437 454	-	81,17
Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas
un attīstības bankas kredītam	1 436 400	3 020 677	1 380 749	210,29
Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta procentu nomaksai
	2 548 800	1 425 279	-	55,92
Iemaksas EXIM bankas kredīta
procentu nomaksai	716 000	552 747	-	77,20
Iemaksas Pasaules bankas lauksaimniecības
kredīta procentu nomaksai	362 000	339 488	-	93,78
Iemaksas privatizācijai izsniegtā Pasaules
bankas kredīta procentu nomaksai	230 000	-	-	-
Satiksmes ministrijas iemaksas saņemto
kredītu procentu nomaksai	142 000	123 362	-	86,87
Liepājas pašvaldības iemaksas Pasaules
bankas kredīta procentu nomaksai	37 800	37 198	-	98,41
Pašvaldību iemaksas par Pasaules bankas
kredītu procentu komunālajiem projektiem	287 000	22 800	-	7,94
Kopā:	7 531 000	6 959 005	1 380 749	92,40

Saskaņā ar Finansu ministrijas paskaidrojumu, prognozējot iemaksas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta un kredīta procenta nomaksai, nav precīzi sadalīta kredīta un kredīta procentu summa. Kopējā kredīta un kredīta procentu plānotā summa ir 3 985 200 latu, faktiski iemaksātā kopējā summa ir 4 445 596 lati.

Pasaules bankas kredīts komunālajiem maksājumiem nav saņemts pilnā apjomā, kā bija plānots, tādēļ pašvaldību iemaksas ir attiecīgi mazākas.

1996.gada 7.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam", paredzot Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksas valsts pamatbudžetā 8 300 000 latu apmērā. Faktiski saņemtas iemaksas 1 000 090 latu jeb 12% no paredzētā (1.tabula).

Finansu ministrija vairakkārt vērsusies Ekonomikas ministrijā, norādot, ka saistības ar valsts budžetu ir jāpilda, attiecīgi plānojot savu darbību, un jāizdara grozījumi Valsts īpašuma privatizācijas fonda izlietošanas programmā.

Likvidējamās a/s "Banka Baltija" un a/s "Latvijas Tautas banka" 1996.gada plānotās iemaksas valsts budžetā bija attiecīgi 521 000 latu un 32 000 latu apmērā (1.tabula).

Faktiskās iemaksas:

- likvidējamā a/s "Banka Baltija" - 404 763 lati, t.sk. no faktiski atgūtiem bankas līdzekļiem - 257 343 lati, kompensējot no budžeta izlietotos līdzekļus, un 147 419,66 lati - speciālā kompensācijas konta atlikuma summa;

- likvidējamā a/s "Latvijas Tautas banka" - 11 696 lati, t.sk. no faktiski atgūtajiem bankas līdzekļiem - 11 696 lati, kompensējot no budžeta izlietotos līdzekļus, un 1 695,81 lati - speciālā kompensācijas konta atlikuma summa.

Pēc Finansu ministrijas paskaidrojuma, šo iemaksu plāns netika izpildīts šādu iemeslu dēļ:

1. Ar Augstākā Tiesas 1996.gada 17.jūnija spriedumu a/s "Banka Baltija" atzīta par bankrotējušu un par tās likvidatoriem iecelti Hogtons un Berijs, kuri neakceptēja noslēgto līgumu starp Finansu ministriju un a/s "Banka Baltija" administratoru U.Grūbi par noguldījumu kompensāciju un atsakās pildīt tā nosacījumus attiecībā uz norēķiniem ar valsts budžetu par kompensācijas veidā izmaksātajiem līdzekļiem a/s "Banka Baltija" noguldītājiem. Līdz ar to pārtrauktas likvidējamās a/s "Banka Baltija" iemaksas valsts budžetā, jo likvidatori neatzīst Finansu ministrijas piedziņas par noguldījumu kompensācijās izmaksātajiem līdzekļiem par pirmās kārtas prasījumu pret banku.

Finansu ministrijas piedziņas kopsummā pret a/s "Banka Baltija" ir iekļauta arī summa par izmaksāto noguldījumu kompensāciju, bet saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām tā tiek uzskatīta par piektās kārtas prasījumu.

2. Attiecībā uz likvidējamās a/s "Latvijas Tautas banka" parādu, kas saistīts ar noguldījumu kompensāciju, iemaksu plāns netika izpildīts atgūto līdzekļu trūkuma dēļ. Likvidējamās a/s "Latvijas Tautas banka" likvidatori 1996.gadā plānoja pārdot bankas īpašumu, kas atrodas Krievijā. Bet sakarā ar to, ka Krievijā celtie namīpašumi būvēti no radioloģiski netīriem būvmateriāliem, tas nav realizēts. Līdz ar to likvidējamās a/s "Latvijas Tautas banka" likvidatori nevarēja atgūt un segt bankas parādu valsts budžetam par kompensāciju veidā izmaksātajiem līdzekļiem bankas noguldītājiem - fiziskām personām.

IV.Maksājumu parādi valsts pamatbudžetā

Budžeta ieņēmumu apjomu būtiski ietekmēja budžeta maksājumu parādi. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa valsts pamatbudžetam, neieskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti un kuriem pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana, uz 1997.gada 1.janvāri bija 89,6 milj. latu. To veidoja:

pamatparāds	- 52,3 milj. latu,
pamatparāda palielinājums	- 14,2 milj. latu,
nokavējuma nauda	- 23,1 milj. latu.

Parāds valsts budžetam 1996.gadā, salīdzinot ar 1995.gadu, ir samazinājies par 16,57%, bet 1995.gadā, salīdzinot ar 1994.gadu - palielinājies par 26,6%. Ir izveidojušies tā saucamie bezcerīgie parādnieki, tādi kā:

- uzņēmumi, kuri ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem un kuriem ir aprakstīta manta, bet izpildu raksti par parādu piedziņu nodoti atpakaļ piedzinējiem sakarā ar piedziņas neiespējamību;

- uzņēmumi, kuriem parādi izveidojušies, sākot ar 1992.gadu;

- uzņēmumi, kuru atrašanās vieta nav zināma.

Pamatparāda summas pa nodokļu veidiem ir šādas:

4.tabula

tūkst. latu

Nodoklis	Uz	Uz	Uz	Uz	Pieaugums
	01.01.96.	01.07.96.	01.10.96.	01.01.97.	% (5:2)
Apgrozījuma un pievienotās
vērtības nodoklis	37 208	40 815	33 510	35 913	-3,5
Akcīzes nodoklis	9 982	10 161	10 200	11 155	+11,8
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
un peļņas nodoklis	19 625	18 368	16 702	18 200	-7,3

Privatizētajiem uzņēmumiem, kuriem nodokļu maksājumu parāds izveidojies līdz privatizācijai un kuriem tiek dota iespēja kapitalizēt šos parādus, kopējā parādu summa uz 1997.gada 1.janvāri bija 29,2 milj. latu. Šiem uzņēmumiem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 1996.gada 16.jūlija noteikumiem Nr.265 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" ir pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana.

Likumā paredzētajā kārtībā nodokļu maksātājiem piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi par 35,9 milj. latu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (pilsētu) nodaļu sniegtajām ziņām nodokļu summas, par kurām saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums, ir šādas (tūkst. latu):

5.tabula

Nodoklis	Uz	Uz	Uz	Uz	Pieaugums
	01.01.96.	01.07.96.	01.10.96.	01.01.97.	% (5:2)
Apgrozījuma un pievienotās
Pievienotās vērtības nodoklis	4 983	19 309	29 125	21 032	+ 322,1
Akcīzes nodoklis	1 279	7 230	7 178	5 906	+ 361,8
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	8 301	14 428	13 096	8 609	+3,7

Lielākie nodokļu parādnieki ir privatizējamās valsts akciju sabiedrības, kas atrodas privatizācijas procesā, un to parādi valsts budžetam uz 1997.gada 1.janvāri ir šādi (tūkst. latu):

A/s "Latvenergo" *	-9 671,0;	A/s "Recept-Holding"	-4 319,9;
SIA "Aģis"	-8 363,4;	VAS "RER"	-2 398,7;
A/s "Latvijas gāze" *	-7 613,6;	SIA "Birojs L & A"	-2 115,5;
A/s "Banka Baltija"	-5 380,5;	SIA "Dzintarlāse"	-1 998,2;
A/s "Kalsnavas spirts"	-4 648,5;	VAS "Dauteks"	-1 798,3.

---

* LR Finansu ministrija likumā paredzētajā kārtībā ir pagarinājusi pamatparāda nomaksas termiņu.

V. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļas izpilde 6.tabula

Ls

Valdības funkcija	1995.gads	1996.gads		Izpildes %, salīdzinot ar		Īpatsvars (%)
	izpilde	plāns	izpilde	1996.g.	1995.g.	1996.g.	1995.g.
				plānoto	izpildi	izpildē	izpildē
Vispārējie valdības dienesti	40 689 819	49 428 232	49 008 798	99,15	120,44	10,07	9,13
Aizsardzība	19 929 642	22 378 211	22 352 692	99,89	112,16	4,59	4,47
Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība	48 020 729	55 026 168	54 610 209	99,24	113,72	11,21	10,77
Izglītība	106 779 002	116 291 790	116 109 126	99,84	108,74	23,84	23,95
Veselības aprūpe	38 441 147	54 956 535	58 346 954	106,17	151,78	11,98	8,62
Sociālā apdrošināšana un sociālā nodrošināšana	51 582 862	54 781 286	54 268 918	99,06	105,21	11,14	11,57
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība	2 770 617	5 151 805	5 023 953	97,52	181,33	1,03	0,62
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija	16 736 907	19 825 020	19 719 258	99,47	117,82	4,05	3,76
Kurināmā un enerģētikas dienesti un pasākumi	264 721	130 886	98 163	75,00	37,08	0,02	0,06
Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība	17 610 112	19 477 759	19 334 190	99,26	109,79	3,97	3,95
Transports, sakari	4 315 402	2 608 303	2 612 464	100,16	60,54	0,54	0,97
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	2 592 619	3 469 833	3 428 218	98,80	132,23	0,71	0,58
Pārējie izdevumi, kas nav atspoguļoti pamatgrupās	96 089 191	80 912 211	82 046 716	101,40	85,39	16,85	21,55
t.sk.: garantētie kredīti un kredītu procenti	7 403 996	12 905 300	11 327 911	87,78	153,00	2,33	1,66
iekšējo saistību izpilde	33 127 201	43 056 500	45 828 552	106,44	138,34	9,41	7,43
Izdevumi kopā:	445 822 770	484 438 039	486 959 659	100,52	109,23	100,00	100,00
t.sk.: valsts investīcijas	13 806 877	17 479 260	17 473 147	99,97	126,55	3,59	3,10
budžeta iestāžu darba samaksas fonds	84 023 325	94 158 210	96 089 612	102,05	114,36	19,73	18,85
kustamā un nekustamā īpašuma iegāde	-	4 898 905	4 624 238	94,39	-	0,95	-

Kopējais valsts budžeta izdevumu precizētais plāns bija 484 438 039 lati, faktiski izlietoti 486 959 659 lati jeb 100,52%. Tā kā 1996.gadā budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem tika ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā, tas palielināja valsts pamatbudžeta līdzekļu atlikumu uz 1996.gada 1.janvāri. Turklāt grozījumos likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam", pārejas noteikumos papildināts, ka valsts budžeta institūciju ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus, kas pārsniedz gadskārtējā likumā par valsts budžetu galvenajiem budžeta izpildītājiem noteiktos apjomus, ar finansu ministra atļauju var novirzīt budžeta izdevumu papildu finansēšanai, kā rezultātā faktiskie izdevumi ir lielāki par plānotajiem.

6.tabulā redzama izdevumu daļas izpilde sadalījumā pa valdības funkcijām. Salīdzinājumā ar 1995.gadu, izdevumi palielinājušies praktiski visās nozarēs, izņemot kurināmā un enerģētikas dienestu un pasākumu, transporta un sakaru izdevumus, kas samazinājušies attiecīgi par 62,92% un 39,46%. Valdības garantēto kredītu un kredīta procentu nomaksai pārskata gadā izlietoti 11 327 911 lati, kas ir par 12,22% mazāk par plānoto, bet, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šie izdevumi palielinājušies par 53%.

Iekšējo saistību izpildei izlietoti 45 828 552 lati jeb par 6,44% vairāk par plānoto. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izdevumi iekšējo saistību izpildei palielinājušies par 38,34%. Izdevumi iekšējo saistību izpildei redzami 7.tabulā:

Izdevumi valsts iekšējo saistību izpildei 1996.gadā

7.tabula

Ls

Izdevumi	Plāns	Izpilde	Izpildes %
1. Valsts iekšējā parāda procentu nomaksa,	32 356 500	35 411 696	109,44
t.sk.:
kredīta procentu nomaksa par aizdevumu
budžeta deficīta segšanai	24 800 000	27 854 389	112,32
asignējumi Latvijas Bankai valsts iekšējā
5% aizņēmuma procentu nomaksai	6 500	10 910	167,85
asignējumi Krājbankai valsts iekšējā parāda
procentu nomaksai	4 150 000	4 146 397	99,91
asignējumi Unibankai valsts iekšējā parāda
procentu nomaksai	3 400 000	3 400 000	100,00
2. Valsts iekšējā parāda nomaksa,	6 400 000	6 195 250	96,80
t.sk.:
asignējumi Krājbankai valsts iekšējā parāda nomaksai	4 600 000	4 267 000	92,76
asignējumi Unibankai valsts iekšējā parāda nomaksai	1 800 000	1 800 000	100,00
valsts iekšējā 5% aizņēmuma obligāciju dzēšana	-	128 250	-
3. Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem	2 500 000	2 421 606	96,86
4. Asignējumi Krājbankai
pamatkapitāla palielināšanai	1 800 000	1 800 000	100,00
Kopā:	43 056 500	45 828 552	106,44

Valsts investīcijām 1996.gadā izlietoti 3,59% no valsts pamatbudžeta kopapjoma. Salīdzinot ar 1995.gadu, to īpatsvars kopējos izdevumos palielinājies no 3,1% 1995.gadā līdz 3,59% 1996.gadā.

Precizētajā valsts pamatbudžetā darba samaksas fonds bija noteikts 94 158 210 latu, faktiski darba samaksai izlietoti 96 089 612 lati jeb par 2,05% vairāk par plānoto.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darba samaksas fonds palielinājies par 14,36%.

Pieaudzis arī darba samaksas fonda īpatsvars kopējos valsts pamatbudžeta izdevumos no 18,85% 1995.gadā līdz 19,73% 1996.gadā.

Darba samaksas fonda izlietojums sadalījumā pa valdības funkcijām redzams 8.tabulā. Vislielākais īpatsvars darba samaksas fondā ir sabiedriskās kārtības un drošības, tiesību aizsardzības iestādēm - 23,89%, izglītības iestādēm - 20,63% un vispārējo valdības dienestu iestādēm - 19,24% no kopējā darba samaksas fonda.

Darba samaksas fonda izlietojums

8.tabula

Ls

Valdības funkcijas	1996.gada izpilde	Īpatsvars (%)
Vispārējie valdības dienesti	18 492 038	19,24
Aizsardzība	7 983 857	8,31
Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība	22 956 226	23,89
Izglītība	19 824 737	20,63
Veselības aprūpe	15 143 092	15,76
Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana	1 940 004	2,02
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība	1 284 918	1,34
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija	2 375 214	2,47
Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība	4 229 159	4,40
Transports un sakari	546 005	0,57
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	1 314 362	1,37
Kopā:	96 089 612	100,00

1996.gada valsts budžeta izdevumos paredzēti līdzekļi kustamā un nekustamā īpašuma iegādei. Salīdzinot ar plānotajiem 4 898 905 latiem, faktiski izlietoti 4 624 238 lati jeb par 5,61% mazāk par plānoto.

1996.gadā valsts pamatbudžetā paredzēts stipendiju fonds 6 618 344 latu apmērā, faktiski izlietoti 6 464 766 lati jeb 97,68%. Salīdzinot ar 1995.gadu, stipendiju fonda izlietojums palielinājies par 3,39% (9.tabula).

Stipendiju fonda izlietojums

9.tabula

Ls

Ministrija,	1995.gada	1996.gads		Izpildes %
centrālā valsts iestāde	izpilde	plāns	izpilde	salīdzinot	salīdzinot
				ar 1995.g.	ar 1996.g.
				izpildi	plānu
Aizsardzības ministrija	49 636	78 172	58 917	118,70	75,37
Iekšlietu ministrija	309 941	394 295	378 107	121,99	95,89
Izglītības un zinātnes ministrija	3 787 477	4 070 814	3 975 483	104,96	97,66
Zemkopības ministrija	1 355 427	1 264 802	1 260 986	93,03	99,70
Labklājības ministrija	452 014	493 725	475 485	105,19	96,31
Kultūras ministrija	260 679	282 336	281 202	107,87	99,60
Valsts meža dienests	37 821	34 200	34 586	91,45	101,13
Kopā:	6 252 995	6 618 344	6 464 766	103,39	97,68

Dienesta apmaksas fonds pārskata gadā paredzēts 893 936 latu apmērā, faktiski izlietoti 620 934 lati jeb 69,46%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dienesta apmaksas fonda izlietojums palielinājies par 0,3%. Bez tā, 1996.gadā plānots arī brīvprātīgo militārpersonu dienesta apmaksas fonds - 432 868 lati, faktiski izlietoti 467 267 lati jeb par 7,95% vairāk.

Notikušas izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumu struktūrā sadalījumā pa valdības funkcijām. Palielinājies tādu valdības funkciju īpatsvars kopējos izdevumos kā (6.tabula):

- vispārējie valdības dienesti;

- aizsardzība;

- sabiedriskā kārtība;

- veselības aprūpe;

- dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība;

- brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija.

VI. Valsts ārējais parāds

Valsts ārējais parāds uz 1997.gada 1.janvāri bija Ls 240,27 milj., t.sk.:

- valdības ārvalstu kredīti Ls 227,36 milj.,

- valdības izsniegtās garantijas Ls 12,91 milj.

No 1991.gada līdz 1997.gada 1.janvārim Latvijas valdība ar ārvalstīm noslēgusi kredītlīgumus un izsniegusi garantijas par Ls 425,03 milj., t.sk.:

- valdības ārvalstu kredīti Ls 353,31 milj.,

- valdības izsniegtās garantijas Ls 71,72 milj.

Šajā laikā saņemti ārvalstu kredītlīdzekļi par Ls 278,74 milj., t.sk.:

- valdības ārvalstu kredītiem Ls 262,00 milj.

- valdības izsniegtām garantijām Ls 16,74 milj.

Par saņemtajiem kredītiem atmaksāti ārvalstu aizdevējiem Ls 38,47 milj., t.sk.:

- par valdības ārvalstu kredītiem Ls 34,64 milj.,

- par valdības izsniegtām garantijām Ls 3,83 milj.

1996.gadā kredītu lietotājiem izsniegti kredīti Ls 31,12 milj., atmaksāti ārvalstu aizdevējiem Ls 20,02 milj.

Kredītu līgumus ar ārvalstu kreditoriem Latvijas Republikas valdības vārdā slēdz Finansu ministrija un saskaņā ar noslēgto līgumu Latvijas Banka veic valdības finansu aģenta funkcijas.

Ārvalstu kredītu sadale un apkalpošana tiek veikta ar komercbanku un Finansu ministrijas starpniecību.

Komercbankas apkalpo ārvalstu aizdevumus saskaņā ar attiecīgās komercbankas un Finansu ministrijas līgumu.

Uz 1997.gada 1.janvāri komercbanku apkalpošanā izsniegto G-24 un SVF kredītu atlikums ir Ls 14,68 milj., t.sk.:

- ar komercbanku garantijām Ls 7,24 milj.,

- ar valsts garantijām Ls 7,44 milj.

Finansu ministrijas apkalpojamo G-24 un SVF kredītu atlikums ir Ls 21,42 milj., t.sk. Ls 13,48 milj. paredzēts atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem.

Par G-24 un SVF aizdevumu lietošanu 1996.gadā Latvijas Bankā atmaksātas pamatsummas Ls 22,14 milj., t.sk. no valsts līdzekļiem Ls 2,85 milj., un samaksāti procenti Ls 6,20 milj., t.sk. no valsts līdzekļiem Ls 2,46 milj.

Kontroles funkcijas par ārvalstu aizdevumu izlietošanu jāveic Finansu ministrijai. Kredītu izlietošanas un atmaksas iespēju pārbaudes Finansu ministrijas uzdevumā veic auditorfirmas, kuras uz 1997.gada 1.janvāri pārbaudījušas G-24 un SVF kredītus par Ls 35,62 milj. Par drošiem kredītiem auditori atzinuši Ls 3,03 milj. jeb 8% no pārbaudītajiem kredītiem.

Pēc auditoru atzinuma Ls 11,04 milj. jeb 30% no pārbaudītajiem kredītiem izmantoti biznesa plānos neparedzētiem mērķiem.

Nav veikta neviena pārbaude par SRAB izsniegto kredītu lauksaimniecības attīstībai un JEXIM bankas rehabilitācijai izsniegto kredītu izmantošanu un atmaksas iespējām.

Tā, kopumā līdz 1997.gada 1.janvārim auditorfirmas pārbaudījušas 63% no izsniegtajiem G-24 un SVF kredītiem un 39% no SRAB un ERAB kredītiem. Par drošiem tiek atzīti 11% no pārbaudīto kredītu kopsummas.

Lai nodrošinātu līdzekļu rezervi aizdevumu atmaksāšanai un ar to saistīto izdevumu segšanai, Finansu ministrijā izveidots valdības garantēto ārvalstu aizdevumu rezerves fonds. Aizdevumu apkalpošanas ieņēmumi un izdevumi Finansu ministrijā tiek prognozēti. Finansu ministrija nekontrolē Latvijas Bankas iesniegtos aprēķinus par šiem ieņēmumiem un izdevumiem. Kā kredīta apkalpošanas finansēšanas avoti tiek izmantoti kredītu lietotāju samaksātie procenti. Latvijas Banka par aizdevumu apkalpošanu visos gadījumos aprēķinājusi 0,5% gadā no aizdevuma līguma summas, tā, laikā no 1993.gada novembra līdz 1996.gada beigām saņemot no rezerves fonda USD 0,62 milj., t.sk. 1996.gadā USD 0,249 milj.

VII. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Sākot ar 1995.gadu, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem iekļauti kā sastāvdaļa Finansu ministrijas pārziņā esošajā valsts budžeta apropriācijā un tiek piešķirti ar Finansu ministrijas rīkojumu.

Likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam" līdzekļi neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti 1 200 000 latu, faktiski piešķirti 1 198 763 lati, bet izlietoti 1 140 414 lati. Tā, piemēram:

1. No Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopsummā par 154 000 latu piešķirti trīs aizdevumi, no tiem:

1) 24.05.1996. ar rīkojumu Nr.296 Finansu ministrijas Satiksmes birojam piešķirti 60 000 latu darba programmas izpildes un nomaksas nodrošināšanai ar atmaksas termiņu līdz 1997.gada 1.aprīlim;

2) 01.11.1996. ar rīkojumu Nr.640 Finansu ministrijas Satiksmes birojam piešķirti 40 000 latu biroja funkciju izpildes nodrošināšanai izveidošanas periodā 1996.gadā ar atmaksas termiņu līdz 1998.gada 1.janvārim;

3) 13.12.1996. ar rīkojumu Nr.718 Finansu ministrijas Spirta monopola pārvaldei piešķirti 54 000 latu akcīzes nodokļa marku izgatavošanai un piegādei ar atmaksas termiņu līdz 1997.gada 1.februārim.

Valsts kasei uzdots nodrošināt kontroli par šo aizdevumu atmaksu.

2. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopsummā 199 082,40 lati piešķirti dažādu pasākumu veikšanai 1996.gada pavasara plūdu periodā (vairāki rīkojumi).

3. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldei piešķirti kopsummā 102 334 lati dažādu naudas balvu piešķiršanai sportistiem par augstiem sasniegumiem sportā, dažu sporta pasākumu organizācijas vajadzībām - 89 876 lati.

4. Vairākām iestādēm piešķirti līdzekļi dažādu izdevumu segšanai. Tā, piemēram:

1) 28.12.1996. ar rīkojumu Nr.758 Valsts kancelejai piešķirti 25 000 latu v/u "Valdības autobāze" autotransporta iegādes izdevumu segšanai;

2) 28.12.1996. ar rīkojumu Nr.757 Finansu ministrijai piešķirti 5 000 latu ministrijas darbības nodrošināšanai;

3) 05.12.1996. ar rīkojumu Nr.702 Iekšlietu ministrijai piešķirti 58 000 latu Latvijas Policijas akadēmijas uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai;

4) 28.12.1996. ar rīkojumu Nr.755 Iekšlietu ministrijai piešķirti 880 latu iekšlietu ministra D.Turlā komandējuma uz Briseli izdevumu segšanai;

5) 24.12.1996. ar rīkojumu Nr.751 Iekšlietu ministrijas Drošības policijai piešķirti 10 000 latu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar autotransporta rezerves daļu iegādi un samaksu par veiktajiem remontdarbiem;

6) 24.12.1996. ar rīkojumu Nr.751 Labklājības ministrijai piešķirti 8 697 lati telpu remontam un labiekārtošanai no Valsts kancelejas pārņemamā Valsts reformu departamenta vajadzībām u.c.

5. Finansu ministrijai piešķirti kopsummā 10 000 latu, lai sagatavotu un izsniegtu Saeimas deputātiem un Ministru kabineta locekļiem 1997.gada valsts budžeta kopsavilkuma projektu (27.09.1996. - rīkojums Nr.573, 07.11.1996. - rīkojums Nr.650).

6. 21.08.1996. ar rīkojumu Nr.489 apmaksāti izdevumi 62 000 latu apmērā valstij piederošo dārgmetālu nosūtīšanai pārstrādei lietņos un to realizācijai, kā arī norēķiniem ar a/s "VEF banka" par valstij piederošo dārgmetālu šķirošanu, transportēšanu un glabāšanu.

7. Dzēsts 1995.gada 20.novembrī apkures katlu un iekārtu iegādei piešķirtais aizdevums Annenieku pagasta padomei 8 000 latu apmērā (31.05.1996. - rīkojums Nr.309), kurš bija jāatmaksā valsts budžetā līdz 1996.gada 1.decembrim.

VIII. Valsts investīcijas

Valsts investīcijām 1996.gada budžetā plānoti 17 479 260 lati, t.sk. mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos - 3 035 000 lati jeb 17,36% no kopējā investīciju apjoma. Faktiski investīcijām izlietoti 17 473 147 lati jeb 99,97%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, investīcijām paredzēto līdzekļu apjoms palielinājies par 26,55%. Pieaudzis arī valsts investīciju īpatsvars kopējos izdevumos no 3,1% 1995.gadā līdz 3,59% 1996.gadā.

Valsts investīciju sadalījums pa valdības funkcijām un to īpatsvars kopējā investīciju apjomā redzams 10.tabulā.

10.tabula

Ls

Valdības funkcijas	Investīciju izlietojums	Īpatsvars
	1996.gadā	(%)
Vispārējie valdības dienesti	1 230 000	8,52
Aizsardzība	599 040	4,15
Sabiedriskā kārtība un drošība, tiesību aizsardzība	1 699 845	11,77
Izglītība	1 270 160	8,80
Veselības aprūpe	966 555	6,69
Sociālā apdrošināšana un nodrošināšana	592 835	4,11
Dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība	1 279 243	8,86
Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija	4 477 209	31,01
Lauksaimniecība, mežkopība un zvejniecība	751 290	5,20
Transports un sakari	670 000	4,64
Pārējā ekonomiskā darbība un dienesti	901 970	6,25
Kopā:	14 438 147	100,00

IX. Valsts budžeta līdzekļu deficīts

Valsts budžeta līdzekļu deficīts, kas sākotnēji bija plānots 59 358 065 latu apmērā, pēc precizēšanas samazināts līdz 40 000 000 latu jeb par 32,61%. Faktiski deficīts bija 27 466 929 lati jeb 68,67% no plānotā, t.i., 1,14% no 1996.gada iekšzemes kopprodukta salīdzināmās cenās (2 414,9 milj. latu).

X. Valsts speciālais budžets

Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kura līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem, maksas pakalpojumi, ziedojumi, dotācijas un dāvinājumi.

Speciālo budžetu izdevumu kopsavilkums sadalījumā pa valdības funkcijām

11.tabula

Ls

Valdības funkcijas	Izdevumi		Izdevumu		Izpildes
			īpatsvars %		%
	Plāns	Fakts	Plānotie	Faktiskie
Vispārējie valdības dienesti	30 192 241	21 517 570	6,55	4,83	71,27
Aizsardzība	1 840 944	1 654 459	0,40	0,37	89,87
Sabiedriskā kārtība un drošība,
tiesību aizsardzība	12 349 571	9 405 482	2,68	2,11	76,16
Izglītība	10 024 383	8 340 861	2,18	1,87	83,21
Veselības aprūpe	2 409 312	1 875 950	0,52	0,42	77,86
Sociālā apdrošināšana
un nodrošināšana	348 105 853	338 383 117	75,53	75,99	97,21
Dzīvokļu un komunālā saimniecība,
vides aizsardzība	1 437 150	2 261 284	0,31	0,51	157,35
Kultūra	1 784 568	1 270 965	0,39	0,29	71,22
Kurināmā un enerģētikas dienesti	138 000	109 779	0,03	0,03	79,55
Lauksaimniecība	19 421 862	25 168 509	4,21	5,65	129,59
Transports, sakari	32 079 610	34 450 054	6,96	7,74	107,39
Pārējā ekonomiskā darbība	1 086 872	839 852	0,24	0,19	77,27
Kopā:	460 870 366	445 277 882	100,00	100,00	96,62

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi kopā ar atlikumu uz gada sākumu pārskata gadā bija plānoti 462 959 253 latu apmērā, faktiski ieņēmumi bija 472 040 355 lati jeb par 1,96% vairāk. Izdevumi plānoti 460 870 366 latu apmērā, faktiski izlietoti 445 277 882 lati jeb 96,62% no plānotā.

11.tabulā redzams, ka vislielākais īpatsvars valsts speciālajā budžetā ir sociālajai apdrošināšanai un nodrošināšanai - 76% no kopējiem izdevumiem.

Lielāko daļu no valsts speciālā budžeta veido ieņēmumi no īpašiem mērķiem iezīmētiem avotiem, t.i.:

- Valsts sociālās apdrošināšanas fonds;

- Vides aizsardzības fonds;

- Valsts autoceļu fonds;

- Mežsaimniecības attīstības fonds;

- Valsts īpašuma privatizācijas fonds;

- Ostu attīstības fonds;

- Veselības aizsardzības speciālais budžets.

Ievērojamu valsts speciālā budžeta daļu veido Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija 327 908 171 lats jeb 69,46% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem.

Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus veidoja sociālais nodoklis - 327 902 912 lati, no tā 16 408 027 lati izmaksāti darba vietās uz sociālā nodokļa rēķina.

No valsts budžeta 1996.gadā saņemta dotācija 1 818 091 lata apmērā. Dotācija paredzēta no valsts budžeta izmaksājamo pabalstu un sociālo pensiju aprēķināšanai, piešķiršanai un piegādei.

Izdevumus veidoja izmaksas dažādiem pabalstiem un kompensācijām - 18 546 476 lati, pensijām - 299 238 235 lati, izdevumi nodarbinātībai - 11 945 223 lati, Valsts sociālās apdrošināšanas fondu uzturēšanai - 6 368 889 lati, t.sk. darba samaksas fonds- 1 974 311 lati. Kopējie sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi pārskata gadā bija 337 174 888 lati un par 9 266 717 latiem pārsniedza ieņēmumus, tā veidojot sociālās apdrošināšanas budžeta deficītu.

XI. Ar valsts budžeta izpildi saistītais Valsts kontroles revīzijas darbs 1996.gadā

Valsts kontrole 1996.gadā ir veikusi 102 revīzijas attiecībā uz valsts budžeta izpildi.

Noteikti uzrēķini par 492 458,03 lati, no tiem 1996.gadā piedzīti 61 444,93 lati. Divu revīziju lietās materiāli par darījumiem kopējā summā par 1 018 964,97 lati, kuri no likuma viedokļa nebija pietiekami attaisnoti, saskaņā ar likuma "Par Valsts kontroli" 19.panta 2.punktu nodoti izskatīšanai Valsts kontroles padomei, kas tos pēc būtības attaisnoja. Valsts kontroles padome, izskatot sūdzības par departamenta kolēģijas lēmumiem, ir atcēlusi un samazinājusi noteiktās uzrēķinu summas par 236 927,16 latiem, līdz ar to kopējā uzrēķinu summa 1996.gadā, piedzīšanai valsts labā, ir 255 530,87 lati.

Izskatot Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijā revīziju materiālus, pieņemti lēmumi šādiem pasākumiem, kas veicami, lai novērstu konstatētos trūkumus un pārkāpumus:

- 22 gadījumos iesniegti pieprasījumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm par trūkumu un pārkāpumu novēršanu;

- 4 gadījumos nolemts par revīzijās atklātajiem pārkāpumiem paziņot Ministru kabinetam;

- 5 gadījumos sagatavoti ziņojumi valsts kontrolierim iesniegšanai Saeimā;

- 2 gadījumos nosūtīti materiāli Saeimas komisijām;

- 1 gadījumā nosūtīts materiāls Finansu ministrijai, lai izlemtu jautājumu par sankciju piemērošanu likuma "Par budžetu un finansu vadību" 47.panta kārtībā;

- 1 gadījumā ieteikts valsts kontrolierim un valsts kontrolieris iesniedzis pieprasījumu labklājības ministram par darba līguma laušanu ar Sociālo iestāžu servisa centra vadītāju J.Eglonu uz Darba likumu kodeksa 38.panta pamata (pēc kolēģijas lēmuma pieņemšanas J.Eglons no darba aizgāja pēc paša vēlēšanās);

- 4 gadījumos revīzijas materiāli iesniegti prokuratūrā, no tiem 1 gadījumā ierosināta krimināllieta (Ludzas rajona policijas nodaļa pieļāvusi pārkāpumus līdzekļu uzskaitē, kas bija iekasēti 1995. un 1996.gadā par administratīvajiem pārkāpumiem, ceļu policijai pielietojot soda talonus).

Revīzijas materiāli par valsts līdzekļu izlietojumu sakarā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā izmantoti valsts kontroliera referāta sagatavošanai, kas nolasīts Austrumeiropas valstu starptautiskajā seminārā Varšavā.

Valsts kontrole 1996.gadā uzraudzīja, lai valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļu iekasēšana un izlietošana, kā arī rīcība ar valsts mantu budžeta iestādēs būtu likumīga, lietderīga un pareiza.

Valsts kontrolei turpmāk jāveido ciešāka sadarbība ar ministriju revīzijas struktūrvienībām. Sekmīgi tā ir izveidojusies ar Iekšlietu ministrijas Kontroles un revīzijas nodaļu un Izglītības un zinātnes ministrijas Kontroles un revīzijas departamentu.

XII. 1996.gada valsts budžeta izpildes novērtējums un priekšlikumi

Izvērtējot Finansu ministrijas iesniegto saimnieciskā gada pārskatu (valsts budžeta izpildi 1996.gadā) un analizējot Valsts kontroles veikto revīziju un pārbaužu rezultātus 1996.gadā, Valsts kontrole atzīst:

1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus, galvenokārt, veidoja nodokļu ieņēmumi - 88,58% no kopējiem ieņēmumiem.

2. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 1995.gadu, palielinājušies par 26,3%, pārējie ieņēmumi - par 55,32%.

3. Ne visi nodokļu maksātāji likumos paredzētajos termiņos veic maksājumus valsts budžetā un nodokļu maksājumu parāds valsts pamatbudžetam uz 1997.gada 1.janvāri bija 89,6 milj. latu, t.sk. pamatparāds - 52,3 milj. latu, pārskata gadā samazinoties par 17,8 milj. latu jeb 16,57%. Pamatparāds samazinājies par 15,4 milj. latu jeb 22,75%.

4. Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem, nodokļu maksātājiem nodokļu maksāšanas termiņš pagarināts par 35,9 milj. latu, kas ir par 21,3 milj. latu jeb par 145,9% vairāk nekā 1995.gadā.

5. Nav pietiekoša kontrole par kravām, kas tiek ievestas Latvijā un izvestas no tās. Joprojām turpinās ar akcīzes nodokli apliekamo preču ievešana Latvijā kontrabandas veidā.

Pilnīgāk tiek kontrolēti autotransporta pārvadājumi, bet nepieciešams pastiprināt arī dzelzceļa un jūras transporta pārvadājumu kontroli.

6. Izvērtējot valsts pamatbudžeta ieņēmumus no ārvalstu kredītu un kredītu procentu atmaksām 1996.gadā, var konstatēt, ka tie ir prognozēti neprecīzi. No paredzētajiem 7 531 000 latiem, faktiski saņemti 6 959 005 lati jeb 92,4%.

7. Budžeta iestāžu ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem 17 762 665 latu apmērā tika ieskaitīti iestāžu pamatbudžeta kontos.

8. Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksas valsts pamatbudžetā pārskata gadā bijušas tikai 12% no paredzētā.

Ekonomikas ministrijai, plānojot savu darbību, jānodrošina likumā paredzētās saistības ar valsts budžetu.

9. Valsts pamatbudžeta izdevumi pārskata gadā ir bijuši 486 959 659 lati, kas ir 100,5% no likumā paredzētajiem izdevumiem.

10. Valsts iekšējā parāda apkalpošanai izlietoti 45 828 552 lati, kas ir par 38,34% vairāk nekā 1995.gadā.

11. Valsts ārējā parāda apkalpošanai izlietoti 11 327 911 lati, kas ir par 53% vairāk nekā 1995.gadā.

12. Budžeta iestāžu darba samaksai pārskata gadā izlietoti 96 089 612 lati jeb par 2,05% vairāk nekā paredzēts likumā. Salīdzinot ar 1995.gadu, darba samaksai līdzekļi izlietoti par 14,36% vairāk.

13. Valsts investīcijām 1996.gadā izlietoti 17 473 147 lati, t.sk. 3 035 000 latu kā mērķdotācijas investīcijām pašvaldību budžetos.

14. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi pārskata gadā bija 472 040 355 lati, izdevumi 460 870 366 lati (kopā ar atlikumiem uz gada sākumu un gada beigām).

Ieteicams, iesniedzot pārskatu par valsts speciālā budžeta izpildi, atsevišķi izdalīt atlikumus uz pārskata gada sākumu un beigām, kā arī ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem vai deficītu.

15. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi 1996.gadā bija 327 908 171 lats jeb 69,47% no kopējiem valsts speciālā budžeta ieņēmumiem. Izdevumi bija 337 174 888 lati un par 9 266 717 latiem pārsniedza ieņēmumus, tā veidojot deficītu.

16. Valsts pamatbudžeta līdzekļu finansiālais deficīts faktiski bija 27 466 929 lati jeb 68,67% no precizētā, t.i., 1,14% no 1996.gada iekšzemes kopprodukta salīdzināmās cenās (2 414,9 milj. latu).

17. Daudzās valsts budžeta iestādēs netiek ievērota prasība par speciālā budžeta līdzekļu ieņēmumu iemaksu speciālā budžeta līdzekļu kontā, tie uzreiz tiek izlietoti iestādes vajadzībām.

18. Grāmatvedības uzskaite vairākumā no valsts budžeta iestādēm netiek veikta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Nav pietiekoši nodrošināta naudas līdzekļu, pamatlīdzekļu un citu materiālo vērtību uzskaite. Nav veiktas materiālo vērtību, naudas līdzekļu inventarizācijas.

Avansā pārskaitītās summas bieži tiek attiecinātas uz faktiskajiem izdevumiem.

Pieļauti pārkāpumi arī pamatlīdzekļu norakstīšanā un realizācijā. Netiek ievēroti noteikumi, ka līdzekļi, kas saņemti par pamatlīdzekļu pārdošanu, ieskaitāmi valsts budžetā.

Nav ievēroti Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi Nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām", darbi un piegādes par valsts budžeta līdzekļiem veiktas bez konkursa vai izsoles. Veicot revīzijas 1996. gadā, šādi pārkāpumi konstatēti darījumiem par kopējo summu 11 248 376,89 lati, 153 409 USD un 278 706 DEM.

Budžeta iestāžu vadītājiem ir jānodrošina grāmatvedības uzskaites sakārtošana atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, vainīgie jāsauc pie likumā noteiktās atbildības.

19. 1996.gada 27.augustā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.339 par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iekšējām revīzijām, kas paredz, ka revīzijas centrālajās valsts iestādēs un to pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) veicamas vismaz reizi divos gados.

Iekšējo revīziju dienestiem aktīvāk jāsadarbojas ar pieaicinātiem zvērinātiem revidentiem un Valsts kontroli.

Saskaņā ar likuma "Par budžetu un finansu vadību" 32.pantu, šis Valsts kontroles atzinums par 1996.gada valsts budžeta izpildi nosūtāms Finansu ministrijai tālākai iesniegšanai Ministru kabinetā.

Rīgā, 1997.gada 25.jūlijā