Pie pirmavotiem

Latvijas valsts un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis, sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213

Kārlis Ulmanis studiju laikā Leipcigā

“Latvijas Vēstnesis” vakardienas, 28. augusta, numurā sāka pirmpublikāciju — Kārļa Ulmaņa 1903.gada vēstules savam domubiedram, tautsaimniekam Hermanim Enzeliņam. Vēsturnieks prof. Edgars Dunsdorfs grāmatā “Kārļa Ulmaņa dzīve” apliecina, ka K.Ulmanis Leipcigā lauksaimniecību studējis divus gadus — no 1903. gada 3. novembra līdz 1905. gada 15. augustam. Zinātnieks atzīmē, ka studijas šeit viņš uzsācis ar nokavēšanos, jo imatrikulācija ziemas semestrim sākusies jau 15. oktobrī. Leipcigas universitātes Lauksaimniecības institūta direktors tajā laikā bijis prof. Dr. V.Kirhners, kurš aprunāties un iepazīties ar jaunajiem studentiem un pretendentiem, sevišķi ārzemniekiem, parasti gribējis iepriekš. Nav ziņu, kad ar viņu būtu runājis Kārlis Ulmanis, varbūt — 1903. gada pavasarī vai vasarā, braucot no Cīrihes uz Latviju?

Šeit Kārļa Ulmaņa Leipcigā rakstītās vēstules nav publicētas pilnībā — izlaisti, piemēram, dažādu mēraparātu tehniskie raksturojumi (piena kvalitātes pārbaudei), citviet nesalasāmas palikušas atsevišķas rindkopas, arī vēstules ir bojātas. Bet šeit publicēto fotomateriālu palīdzējušas sarūpēt Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas darbinieces, par ko arī viņām “Latvijas Vēstneša” sirsnīga pateicība.

Leipcigā 4. I 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es nu Jums šodien nosūtu atkal pāris rakstu: 1) Govkopība Jeverlandē. 2) Barības kaļķis un 3) P.t.s.n. pēc Gerbera metodes. Priekš trešā raksta iet arī no Hugeršoffa klišejas līdz — pavisam gan kādas 19. Tas neko nemaksā, tikai pēc lietošanas jāsūta atkal atpakaļ. Bez tam šī raksta 1 u. 12 ir tie, kas W.L. sludinājumā. Tā tad iznāktu raksts ar smukām bildēm. Tikai par to papīri gan ir jāparūpējas, jo tās bildes neiznāk labas, tad jau labāk nemaz viņas nelikt iekšā. Bet vai Jūs ar zinat, ka tas gan ir pirmais raksts latviešu avīzēs ar tādiem zīmējumiem? Es lūgtu gan arī šī raksta ar visiem zīmējumiem “Fahnenabzugu” man korektūrai atsūtīt, jo nav jau brīnums, ka tie Skrastiņa zeļļi pārķeras ar kādu klišeju. Klišejas Jūs gan dabūsat tikai arī 28. dec., tā tad pirmajā numurā šis raksts neiznāk. Bet priekš pirmā numura man ir kas cits. Redzat, rakstu — “Govk. Jev.” es lūgtu tūlīt pirmajā numurā drukāt — un lai nu šis numurs iznāk jo smuks un glīts un “pievelkošs”, tad es arī priekš raksta nosūtu Jums divas klišejas: 1 bulli, kas maksājis 1000 rubļ., un 1 tel. (gatava bilde). Jūs nu es lūgtu pagādāt feinu papīri priekš 1. numura, lai tās bildes iznāktu tikpat smukas kā iekš Tierz. Arī šīs klišejas Jums neko nemaksā. Un viņas var palikt Valmierā pie Jums, kamēr es viņas varbūt kādreiz citur kur lietoju. Es viņas Jums sūtu, lai pirmo numuru varētu drusku izpušķot un redzēt, ko tie ļaudis par to saka, sevišķi K.L.B. biedri — un vai, ja tādas bildes patiktu, nevarētu arī uz priekšu “W.L.” (Nesalasāms teksts.) Šādas klišejas maksā apm. 2,50 gabals. Tas būtu tas. — Tās klišejas iet reizā ar tām citām — un ja viņas vēl neatnāktu līdz raksta salikšanai, tad jau var atstāt tukšu rūmi. Klišeju lielums 9 x 12 cm. Paraksti nāk: Fausts. Apbalvots ar pirmām godalgām. Pārdots par 1000 rubļ. un: Tele Elise. Apbalvota 3 gadu laikā ar 16 godalgām.

Cerēsim, ka tas pirmais numurs iznāks labs. Tos citus rakstus izlietojat pēc vajadzības un patikšanas. Nu Jūs varat ar palepoties un Jums jau raksti uz priekšu krājumā. Bet es ar Jums gribēju vēl vienu lietu pārrunāt. Jūs reiz bijāt minējuši, ka gribat izrakstīt godalgas par labumrakstiem. Vai Jūs zināt, tā ir varena ideja! Un es nu savā “krusttēva” lomā tūlīt klāt ar priekšlikumiem. Es domāju tā. Tas raksts — Govkopība Jeverlandē — vienu otru iekārdinās, tad es vēl rakstīšu pie izdevības kaut ko līdzīgu — es domāju — govk. Rītfrīzijā. Tālāk, es rēķinu, ka ļoti svarīgi būtu arī pie mums izzināt, kā stāv šim brīžam ar govkopību Vidzemē dažādās draudzēs un kā uz to tās gaišākās galvas skatās. Ja nu kāds izsolītu kādu godalgu — teiksim, 25 par rakstu par govkopību kādā draudzē, tad ienāktu šādu rakstu jūtams vairāk no dažādām draudzēm un vispārīgi tā lieta taptu iekustināta un tā beidzot varētu iegūt ieskatu šajās lietās. Tas blakus pārbaudījumiem no R.L.B.L.N. būtu svarīgs panākums un lielā mērā papildinātu no Nodaļas ievāktās ziņas. Ko Jūs uz to sakat? To lietu varētu pārdomāt un pie gadījuma izsludināt vai nu tagad drīz jeb nākošā rudenī. Un tāda lieta vestu saimniekus arvienu tuvākā sakarā ar “W.L.” un abām pusēm būtu tas tik par labu. Gan tad arī vēl vēlāku sūtītu “W.L.” līdzīgus rakstus.

Nu atkal ko citu. Jūs esat pavisam klusi tapuši — es tā esmu pieradis katru nedēļu no Jums pa vēstulei saņemt. Par to smuko kasti pateicos. Kā Jums iet ar tiem aparātiem? Vai kaļķis ir jau pienācis? Cik Jums nu tagad ir jau abonentu? Es arvienu domāju, ka tie pastellējumi kā lietus līst pie Skrastiņa iekšā. Tad nu kādu 1000 eksp. Jūsu drukājat 1. numuru, jo vēlāk jau arī vēl nāks abonenti. Viņi droši gaida vēl to pirmo numuru.

Skrastiņš gan ir piemirsis vienu numuru atsūtīt Hugerhoffam, jo viņi grib to sludinājumu redzēt, kaut viņi ar nesaprot.

Vai Sm. E. ir arī kur ticis pie vārda ar savu referātu jeb ne? Zemkopī gan laikam ne! Bet vai Jūs redzējāt Zemk. pēdīgo numuru? Apbrīnojami. Redzat, ka mums atkal pa vienu avīzi mazāk! Nu “Dienas L.” nav vairāk ne “vietējas” nozīmes. Diezin ko gan viņa nogrēkojuse? Tagad jau tie ļaudis neganti meldas uz govu pārbaudījumiem pie R.L.N. — vai tad Jūs paliksat pavisam klusu? Naudas Jums taču ar pulka — es domāju Kauguru L.B. Jums ar protams — bet citā vietā lietojama.

Ar sveicināšanu K.Ulmanis

Leipcigā 1./14. I 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es atbildēju tos divus jautājumus. To pirmo atbildi varat arī nenodrukāt, jo viņa jau nav direkta. Tā otra būs laikam pietiekoša, ko tur lai daudz teic!

Un tagad nu pie Kirhenšteina, mācīta lopārsta domām un uzskatiem! Pirmā acumirklī man tā kaut kas kreisā pusē sažņaudzās — bet pie lietas tuvākas aplūkošanas es pasmejos un priecājos. Tikai man nepatīk, ka K. negrib, ka es (studenti etc.) kaut ko rakstu. Bet kādu lomu spēlēt es no tiesas negribu. Tas nepamudina man rakstīt (..) Mans vienīgais dzineklis ir — izplatīt zināšanas un palīdzēt, palīdzēt pareizo ceļu atrast uz izglītību un lauksaimniecības ienesīgumu. Ja K. tik personīgā kārtā man grib citu ko uztiept — viņa darīšana. Un tad — ko viņš vēlas ar to aizrādījumu, ka manai atbildei neesot ziniskas vērtības. Vai tad K. nemaz nezin, kas ir “Lauks.” uzdevums? Es neuzdodu L. uzdevumu nest kaut kādas nevienam nesaprotamas profesoru gudrības — bet nest lietas, kuras pēc iespējas dotu lasītājiem materiālu palīdzību, labu padomu. Saprotams, ka viņām vajaga būt patiešām pareizām un ne aplamām. To nu K. domā no manas atbildes par to kaļķi. Es neesmu studējis veterināru zinības. Iz kaut kādas grāmatas es tos “simptomus” ar neesmu izrakstījis. Jo tas, tāpat kā citi, ir jautājums, uz kuru man nācās atbildēt pagājušās vasaras sapulcēs. (..)

Ja mēs tā gribētu uz tiem “speciālistiem” vien gaidīt, kur tad mēs tiktu. Cik ilgi tad latviešu avīžniecība pazīst jau lopārstu K.? Tagad nu vēl lopkopības inspektori teorētiķi un viss, kas ar to stāv sakarā! Par to lietu es no tiesas priecājos. Kad jel K. te ko nebūt drīz rakstītu. Taču nāktu pie domu izmaiņas. Jo tā slepenā rīkošanās klusām Rīgā man nemaz nepatīk, un es neko vairāk nevēlos kā prātīgu domu izmaiņu. Tad taču mēs tiktu drīzāk skaidrībā. Ko es lai viens pats arvienu par to lietu rakstu! Un tas ir taču tas sliktākais, kad tādu darbu uzsāk bez kaut kādas kritiskas aplūkošanas un pārbaudīšanas. Bet savus uzskatus es, kā nespeciālists un teorētiķis un students, visus uzturu izteiktā veidā. Kā tā lieta praktiski izvedama, to mācīs domu izmaiņa. Es uz katra soļa biedinu no pārsteigšanās, no aizraušanās nevietā — lai beigās nebūtu tas jānožēlo.

Bet cik liels speciālists un praktiķis un lietas pazinējs ir K., to vislabāki pierāda tas, ka arī viņš ir iekritis uz to muļķību Balt. Wēstn. 48. numurī, neskatoties uz to, ka šis ziņojums par Dānijas kontrolbiedrībām gājis arī te caur daudz avīzēm, viņš protams ir aplams. Te nu man nevajadzēs daudz vārdus lieki tērēt, jo Jūs laikam būs jau dabūjuši B.W. N¼51. Lai gan šis atspēkojums ir vēl par daudz mīļš. Te es tik un tā nevaru visas savas domas izteikt — gan jau laikam uz priekšu L. Vai Jūs zinat, man tik tā liekas, ka K. domā, ka es viņam neaicināts laikam esmu dažā vietā priekšā aizsteidzies, tāpēc tā nepatikšana. Galu galā viņš varbūt lopkopībā grib to pašu, ko es — bet varbūt netika laikā pie vārda. Tādā gadījumā jau K. varētu jau vienu otru teicienu piedot.

Un sakat Jūs paši, vai ir cits labāks ceļš izšķirt sugu jautājumu, nekā no manis aizrādītais. Ne sugu jautājuma priekš viena lopu audzinātāja, kas neprasa pēc peļņas, bet audzina priekš acīm skaistus lopus — bet sugu jautājuma priekš visas Latvijas — paturot lopkopības ienesīgumu acīs? Tajā mazajā rakstiņā W.L. ir arī par maz kas izteikts — bet es nevarēju un negribēju vairāk toreiz teikt, jo es gaidīju uz atbildi uz maniem Rīgas Nodaļai iesūtītajiem priekšlikumiem, kur visa tā lieta ir smalkāki aprakstīta. Bet tur liekas visi ir apmiruši. Un kā par nelaimi es nedabūju ar pēdējo “S” numuru, kur būtu bijuse beidzamā Nodaļas sēde aprakstīta. — Vai Jūs nevarat man kādus aprakstus atsūtīt. Varbūt R. A un B. Wēstn.— (?)

Pateicos Jums ļoti par atsūtīto vēstuli! Tur varētu vēl diezin cik lapas pierakstīt! Bet pietiks!

Ar sveicināšanu Jūsu K. Ulmanis

L. 8. II 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Šis N¼2 man patīk daudz labāki nekā N¼1. Es vēlētos, ka “Lauksaim.” blakus lopkopības rakstiem arvienu būtu kāds raksts iz sadzīves jeb zemkopības arī. Tāpēc es arī nosūtīju Jums to pļavu izmēģinājumu aprakstu. Redzēs, kā tie lasītāji un citi izturēsies pret Jūsu priekšlikumu skolu lietā. (..)

Leipcigā 10. II 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Vai Jums no tiesas ir 700 abonentu? Tas jau tikpat, ka kad Jūs būtu lielo lozi loterijā vinnējuši! Vai Jūs to ar zinat, ka S. 12. gada gājumā netop vairāk izsūtīts, ka varbūt labi 2 reiz tik! Katrā ziņā Jūs varat mierā būt! Tikai tad nu arī “W.L.” tas jāapzinas un krietni jāsaņemas! Pēc manām domām vajadzētu katrā ziņā dot 6 lapas un ne 4. Un tas jau viegli, ja Jums materiāla netrūkst. Par to man bija arvienu tā lielākā bēda. Salīdzināsim “L.” ar “S”. “S” maksā 2 rubļi gadā, iznāk 4 reiz mēnesī ar 5–6 lapām. Par 1 rubli “L”vajaga tad katrā ziņā 24 numuros dot mazākais 6 lapas, kuras ir arī vēl mazākas par “S” lapām. Jo tik un tā taču abi laikraksti taps salīdzināti. Es domāju, ka būtu labi un vajadzīgs, ka “L” dotu katrā numurā 1 zemkopības jeb sadzīves rakstu un tad vienu garāku, jeb labākais 2 lopkopības u.t.t. rakstus. Tad vēl tās citas lietas — un 6 lapas pilnas. Tas nu gan iztaisa vairāk papīra un drukas naudas — bet nevar sevišķi sākumā, kur daudzi pastellējuši tik aiz ziņkārības, skopoties. Es saprotu, ka no tiem 700 r. maz kas var pāri palikt — bet atlikums būtu tikai priekš vienas lietas vajadzīgs, es domāju, Jūsu pūļu cik necik atlīdzināšanai. Ja priekš tam atliktos kādi pāris simti Jums gadā — tad jau būtu labi. Bet K. b. taču nav te peļņu vajadzīgs gaidīt. Un tas ir jo liela lieta, ja laikraksts nes tādas lietas, kas interesē ne tik vien zināmu mazu daļu lasītāju, bet ja jo lielāks skaits ļaužu pie viņa atrod prieku. Un ja nu vēl kāpj abonentu skaits ar laiku — tad nāks arī peļņa.

Cik es zinu, arī “S” neatmet nekādu peļņu. — Kas tās nelaime par biedrību, kuras par to skaudīgas, ka Jūs izdodat laikrakstu! Na, visādi ļaudis jau ir pasaulē. — Tas mani no tiesas iepriecina, ka pie mana raksta par “kaļķi” ir ienākuse piezīme. Drukājat tik nost, ja tur ir kas iekšā, tas viss modina interesi pie lasītājiem un padara laikrakstu dzīvāku un nepieciešamāku. Un to jau es ar labi zinu, ka arī mani raksti ir papildināmi. Tāpat ar to Strades atbildi. Jo vairāk, tad saprotams, lietišķi apskati, jo labāk!

Un tagad nu Vītoliņa kgs! Tiesa, tā vēstule ir smuka un gara! Bet viņš var uzrakstīt vēl smukākas un garākas, p.p. uz 2 līnijām 3 rindiņas ar maziem smalkiem burtiem!

Bet tas nekas! Tik nu es labi nesaprotu, kāpēc tad nepieciešami vajadzīgs partijas karogs? Lai labāki varētu uz citiem ķengāties! Priekš tam jau viņiem ir dienas avīzes! Tas ir pilnīgi pareizi kā Jūs sakat, ka negribat atdot savu neatkarību ne no vienas partijas. Tikai šādā gadījumā, es domāju, “L” patiesi ko nebūt sasniegs! Un tad vēl! W. kgs grib citiem katru dzīsliņu ar Rentgena stariem apskatīt, bet pats savus ?! Vienā vilcienā runāt no ekonomiskiem politiskiem un progresīviem (?) uzskatiem! Tas pēdējais jau tik ir abu priekšējo īpašība un ne sevišķa uzskatu šķira, kā abi pirmie. Jūs, domāju, mani sapratīsat, runāšana ar W. nav no tiesas viegla, jo viņam ir bezgala liels vārdu krājums. Bet tādēļ Jūs tomēr nevarat riskēt!

Ja, es ar nu gaidu, kādu virzienu tad nu pieņems tā Centrāles lieta. Jums nu gribot negribot jāņem tā lieta rokā. Vai tad Jūs nesāksat kustināt viņu avīzē plašāki. Katrā ziņā šī kustība nāks pašai lietai par labu. Man tas ir pilnīgi neizprotami, ka grib atkal sākt ar vācu baroniem pīties un maisīties. Saprotams, ja tas būtu iespējams, ka liel un mazgruntnieki ietu roku rokā, tas nāktu lietai tikai par labu. Bet tā kā nu mūsu vēsture un apstākļi reiz tādi ir, kādi viņi ir — tad te taču nebūtu daudz ko gudrot. Labumu mēs no muižniekiem neesam redzējuši — un cerēt no viņiem ko nebūt uz priekšu ir taču mazākais aplami. Laikam gan citādi neies, ka arī “L” pamazām noteikts stāvoklis būs jāieņem.

— Es, kā Jums jau rakstīju, uz mājām nebraukšu, jo tās lietas tur var nokārtot bez manas klātbūtnes un lieka laika man patiesi nav. — Es Jūs lūdzu atsūtīt man atpakaļ manu rakstu par tauku satura noteikšanu. Es gribu viņu vēlreiz caurskatīt. Jūs viņu drīz dabūsat atkal rokā.

Ko Jūs sakat par karu ar Japānu? Nezinu vai Jūsu avīzes to ziņos, ka pirmā kautiņa dienā, vakar, krievi zaudējuši 5 karakuģus, kā šejienes avīzēs lasāms. Slikts sākums! (..) Tā kauja vēl turpinās.

Sveiki. Jūsu K.Ulmanis

Leipcigā 3./16. II 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Kā tas kādreiz neiznāk! Es tomēr braukšu uz Rīgu, jo es esot gan vajadzīgs. Nu tad jau es nevaru pretoties. Es tai laika iedalīšanā rakstīju Rīgas kungiem, ka gribu 6. un 7. martā pie Jums Valmierā būt (ceru, ka Jums tur nekas nav preti). Mums taču šis tas jāpārrunā! Tad es gribētu vēl satikt vienu otru kungu no vasaras — bet aizbraukt visur man nav iespējams — vai nevarētu tad 7.martā noturēt K. Biedrības sapulci — par lopkopību un piensaimniecību ar K.U. piedalīšanos. Citas piektdienas man aizņemtas. Rakstat, ko Jūs domājat. Es no šejienes aizbraukšu 16.februārī pēc v. stila.

Tāpēc lūdzu ielikt sludinājumu avīzē, ka mana adrese no 15.februāra līdz 15.aprīlim 1904.gadā ir: Rīgā, Tērbatas ielā 13 pie adv. J.Reinfelda kga. Nu un tagad šie manuskripti!

Redaktoriem ir grūts mūžs pie latviešu lauks. laikrakstiem.

Tas raksts no J.Vītoliņa ir, nu ko lai es saku, ka tāds bez sevišķas nozīmes, bet es viņu saskrūvēju daudzmaz un, domāju, būtu labi, ja viņu nodrukātu līdz ar to klāt pielikto redakcijas piezīmi. Tāda domu izmaiņa tūlīt radītu saprašanos etc. starp laikrakstu un lasītājiem. Un pretrakstiem vajaga nākt, jo dažās vietās patiesi “galva reibst”. Tā tad drukāt, ja Jūs ar to atrodat par vajadzīgu.

Turpreti tas otris — Liepiņš — ir gan tas nākamais govu pārraugs. Tas raksts pa sevi nav slikts, bet tiešas ziņas viņam priekš mums nav. Tikai nu lieta tā, ka L. vienu vārdu pa vārdam tulkojis iz Vjk. {jp. Nr.491, izņemot vienu vietu par Somiju, kas no šī numura iztulkots. Pie tam viņš taisa tādu ģīmi, itkā pats būtu visu to izgudrojis. Tas ir ļauna parādība. Un lai to uz priekšu novērstu, tad es domāju varētu L.–am atbildēt apmēram sekojošā vēstuļniekā (tas noderētu arī citiem par mācību).

“Ja Jūs vēlaties, ka Jūsu rakstu nodrukātu, tad uzdodat arī Jūs paši mums to avotu, no kurienes viņš tulkots. Jo tulkots viņš ir viss, izņemot tikai pāris teikumu iesākumā un beigās. Žurnāla numurs tad būtu jāpieved ar aizrādījumu, ka raksts no turienes izņemts”.

Saprotams, ne zem pilna vārda, jo L — ir taču — vēl oder vienīgā atklātības persona.

Ja tādi vien tie rakstnieki mums turas — tad gan pagrūti ies (..) uz priekšu nāks labāki. — Ja, es tad braukšu uz mājām — viens nu gan, ko es izdarīšu. Plēšanās būs liela!

Tad vēl kas. Tas piensaimn. godalgas raksts ir nolikts uz 1.aprīli. Man tādā gadījumā nebūt nav iespējams piedalīties. Tas varētu notikt, ja iesūtīšanas termiņš top atcelts uz 1.jūniju, jo līdz aprīļa vidum es būšu Krievijā — un pēc 10—12 dienām es braucu no šejienes projām. Jūs jau varētu vispārīgi vēl reiz atgādināt.

Kara lauka klusums. Ar Dievu! K.Ulmanis

Leipciga 1. IV (?) 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es Jums daudzkārtīgi pateicos par tām pūlēm manā labā un par apsolītajiem 150 rubļiem. K.l.b. kungi jau ir zelta vērti — bet jo lielāka viņu labsirdība, jo lielāki mani pienākumi ar darbiem pierādīt, ka tā nauda nav nevietā izdota. Tas laiks jau būs drīz klāt. Tas būtu ļoti labi, ja izdotos izdabūt atvaļinājumu priekš kursiem (..). No Jums minētais lauksaimniecības biedrību darbinieku kongress būtu ļoti vajadzīgs. Saprotams, ka te pirmā kārtā nāktos izprast jautājumus, kādā ceļā un ar kādiem līdzekļiem. B. varētu panākt sava apgabala lauksaimniecības pacelšanu. (..)

Jācenšas būtu paplašināt biedrību darbinieku redzes aploku, jānostāda viņa priekš acīm, ka bez laikraksta abonēšanas un mēslu pastellēšanas lauks. biedrības var arī citādā ziņā vēl daudz daudz ko darīt. Jūs rakstāt: vakar uzstādījām 12 punktus valdībai iesniedzamai petīcijai par vajadzīgām reformām. Ļoti labi, bet kas parakstīs un iesniegs šo petīciju? Taču ne lauks. biedrības. Tas nevestu pie cerētā mērķa un nāktu tikai šīm biedrībām par sliktu. Bez ko vispārīgi būtu kāds labums sagaidāms. Jums varbūt tas nav zināms! Odesā ir kaut kāda biedrība aizklapēta par līdzīgu lietu, tāpat ķeizariskai Maskavas lauks. b. ir par iesniegto petīciju atņemts vārds “ķeižarisks”. Es Jums to rakstu nevis tādēļ, ka es pretotos vispārīgi petīcijas iesniegšanai, tā ir vajadzīga lieta, tur nav ko teikt. Bet es gribēju aizrādīt tikai uz to, kā ar līdzīgām lietām ir citur izgājis. Pēc manām domām būtu daudz labāki, ja šo petīciju parakstītu nevis biedrības, kurām var tūlīt atriebt, bet gan tieši pagasti pēc vietnieku nolēmuma. Pagastus iznīcināt nevar un ja atcelts tagadējos amata vīrus, nu, tad ievēlēs atkal citus. (..) Es lūdzu Jūs šīs manas domas pārbaudīt. Acumirkļa stāvoklis taisni Vidzemē ir man tomēr ne visai pazīstams.

Raksts par mūsu lopiem nav īsais! Ja Jūs atrodat ko nevajadzīgu, tad laižat nost. Es gan rakstīju tikai nepieciešamāko, jo bija taču vajadzīgs acis mūsu ļaudīm atdarīt. Varbūt ka varat drukāšanu atlikt uz tukšākajiem maija, jūnija mēnešiem. Darat, kā Jūs nu redzat.

Jums vēlreiz liels paldies! Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Rencēnos 1. IV (?) 1904

Ļoti cienītais Enzeliņa kgs!

Raksts par C. pār. biedrībām ir labs. Drukājat tik nost.

Vītoliņš solīja rakstīt.

“L.” saņēmu; pietiks; ir jau 3 abonenti. Maz!

Kursi sākas 30. martā. Kursistu 32. Slikti ceļi — būtu vairāk citādi. Viens iz Smoļenskas guberņas. Sapulce 11. aprilī.

Man iet pie Kriegsmaņa kga neganti vareni. Lieliski galanti viņš izturas arī pret kursu apmeklētājiem.

Te klāt arī raksts un atbildes. Sveiki! K.Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors