• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas materiāli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.1997., Nr. 249 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52139

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas materiāli

Vēl šajā numurā

30.09.1997., Nr. 249

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00, un Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 25.septembra sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms izskatām dienas kārtību, mums ir jāizskata tie iesniegumi, kuri skar dienas kārtības izmaiņas. Pieci deputāti: Apinis, Lībane, Birzniece, Marjaša un Bērziņš ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Prezidija 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 25.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā, likumprojektu “Ceļu satiksmes likums” (darba kārtības 51.jautājums) izskatīt pēc darba kārtības 15. punkta”. Vai deputātiem ir iebildes? Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputātiem iebilžu nav. Tātad izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kuru parakstījis Antons Seiksts — komisijas priekšsēdētājs: “Lūdzam iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”. Pielikumā komisijas lēmums, Saeimas lēmuma projekts. Kā arī 10 deputāti šo jautājumu lūdz iekļaut kā 10.darba kārtības jautājumu. Deputāti par vai pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Šis priekšlikums tiek iekļauts kā 10.darba kārtības jautājums.

Nākamais iesniegums ir saņemts no desmit deputātiem, kuri lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tas tiek iekļauts kā 10.dienas kārtības jautājums, tātad pēc 9.jautājuma “Par Induļa Bērziņa apstiprināšanu...” Godātie kolēģi, mēs iekļāvām Radio un televīzijas padomi pirms 10. — “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Tā kā nākamais jautājums 2.sadaļā ir “Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana”, tas ir, jautājums šajā sadaļā pašreiz pēc numerācijas pēc 9.jautājuma, mēs iekļaujas tur veselu rindu. Tātad pēc lēmuma projekta par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”.

Nākamais iesniegums arī ir no desmit deputātiem, kurā viņi ierosina iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad šis jautājums arī tiek iekļauts otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana” pēc jau iepriekš iekļautā jautājuma par Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Nākamais iesniegums ir saņemts no 10 deputātiem, kurā viņi lūdz Saeimas Prezidiju 25.septembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā”, un šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana, atlaišana no amata”. Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt vēlas? Kārlis Čerāns — frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs jau, protams, varam šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā un pēc tam, skatoties to pēc būtības, konstatēt, ka mēs to nevaram šādā veidā risināt, jo šī lēmuma pieņemšana nonāktu pretrunā ar Kārtības rulli, kas nosaka, ka deputāts var būt vienlaicīgi ne vairāk kā divās patstāvīgajās komisijās. Un tad acīmredzot pirms šī jautājuma izlemšanas būtu jāatrisina jautājums par Inkēna kunga dalību Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā. Ja tas jautājums tiek atrisināts kaut kādā veidā, tad, protams, man nav nekādu iebildumu, ka tiek izskatīts šis jautājums par Inkēna kunga ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Bet, kamēr tas nav izdarīts, es tomēr aicinātu šo jautājumu darba kārtībā neiekļaut un nepieņemt mums pašiem šeit lēmumus, kas ir pretrunā ar Kārtības rulli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par deputāti runāt nevēlas. (No zāles: “Cik komisijās viņš jau ir?”) Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā”, iekļaujot šo jautājumu otrajā sadaļā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 8, atturas — 13. Lēmuma projekts dienas kārtībā iekļauts.

Nākamais iesniegums ir saņemts no Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Kaksīša, kurā viņš komisijas vārdā lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes 1997.gada 25.septembra darba kārtībā un 21.jautājumu likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (dokuments nr.2987 un nr.3019) izskatīt kā 1. ceturtajā sadaļā “Neizskatītie likumprojekti”. Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Izmaiņas dienas kārtībā tiek veiktas. Vairāk izmaiņu dienas kārtībā iesniegtas nav. Sākam izskatīt dienas kārtību.

Pirmā sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Prezidija atzinums tiek pieņemts, un likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Ābiķa, Ābeles, Keiša un Bunkša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļa ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Stikuta, Čepāņa, Dinēviča, Nagobada un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts un pašvaldību pasūtījumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti vēlas runāt. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”. Jūs runāsiet par vai pret? Lūdzu, par nodošanu vēl papildus citai komisijai.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis ir viens no reglamentētākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā, es lūgtu arī mūsu komisijai nodot līdzizskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu par vai pret runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret nodošanu Eiropas lietu komisijai, papildinot Saeimas Prezidija atzinumu, arī iebildumu nav. Tātad Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts ar papildinājumu, nododot to arī Eiropas lietu komisijai, un kā atbildīgo komisiju nosakot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais dienas kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu: Ozoliņa, Saulīša, Stroda, Rubina, Lujāna, Kalnbērza, Jurkāna, Staša, Zelgalvja, Valdmaņa un Liepas iesniegtu Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”, kurā viņi lūdz šo jautājumu iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens no zāles: “Vai ārsta atzinums ir?”) Par vai pret... Gundars Valdmanis vēlas runāt. Gundars Valdmanis vairāk runāt nevēlas. Vai deputāti par vai pret šo priekšlikumu vēlas runāt? Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums “Par deputāta Gundara Valdmaņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju” tiek iekļauts 25.septembra sēdes darba kārtībā. Tā kā iesniedzēji nav norādījuši vietu, kurā tas būtu jāiekļauj, tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas darba kārtībā kā pēdējais.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”. Mandātu un iesniegumu komisijas... Bišera kungs, vai... kurš runās no Mandātu un iesniegumu komisijas? Neviens runāt kā ziņotājs... Prezidija ziņojumi. Es atvainojos!

Godātie deputāti! Tātad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iesniegusi Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”. Lūdz šo lēmuma projektu iekļaut kārtējā Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Patstāvīgie priekšlikumi”. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte vēlas runāt. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribu, lai jūs ieskatieties šajā Saeimas lēmuma projektā, kas mums ir izsniegts, un apskatieties uz to, kādā formā tas ir uzrakstīts. Tur nav nekas norādīts, kas ir jādara reālām personām, vai arī nav norādīts, ko Saeima pieprasa no Ministru kabineta. Šis dokuments ir uzrakstīts tipiski tādā formā, kā rakstīja astoņdesmitajos gados, kad Augstākā padome kā bezspēcīga institūcija griezās pie Ministru padomes un lūdza kaut ko darīt. Man pilnīgi nepieņemama ir forma, ka Saeima aicina Ministru kabinetu nostiprināt valsts struktūru darbu. Saeimai nav jāaicina Ministru kabinets, jo Ministru kabinetu apstiprina Saeima, un pagaidām Latvijā augstākā institūcija ir Saeima. Tāpēc, lai šis dokuments nebūtu vienkārša atrakstīšanās un vienkārši “dūmi”, kas parāda aktivitātes, bet kas ir tukši, es uzaicinu šo dokumentu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisi-jai, kas ir likuma izstrādātāja, paša likuma izstrādātāja, par kuru iet runa šajā lēmuma projektā, un lai šī komisija pār-skata šo lēmuma projektu, pieņem deputātu priekšlikumus un tad atgriež Saeimas sēdē izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Godātā Kreituses kundze, jūs saņemat aizrādījumu, jo šo jautājumu mēs nevaram pašlaik izskatīt pēc būtības, un jūs tā gribējāt jau komentēt to. Mums pašreiz ir jālemj par tā iekļaušanu šajā sēdes darba kārtībā. Tā kā šādi iebildumi tiek celti, tad šodienas darba kārtībā mēs to iekļaut nevaram, un atbilstoši Kārtības rullim, mums ir jālemj, vai to izskatām nākamajā sēdes darba kārtībā, vai arī nododam komisijām. Deputātiem priekšlikumi par nodošanu... Lūdzu, Kreituses kundze, pēdējo teikumu.

I.Kreituse. Es atkārtoju savas iepriekšējās runas pēdējo teikumu speciāli Saeimas Prezidijam. Es uzaicinu šo lēmuma projektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, lai to izveidotu atbilstošu tam, kādus lēmumus raksta Saeima.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputāti vēlas izteikties. Pieteicies runāt ir Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs... No zāles: “Tautas kopa “Brīvība”” Es atvainojos! Frakcijas “Tautas kopa “Brīvība”” deputāts. (Starpsauciens “Frakcijas priekšsēdētājs”.) Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Deputāti! Es varētu teikt, ka tomēr ne-lietderīgi ir strādājusi mūsu Mandātu un iesniegumu komisija deputāta Bišera vadībā, kura ir izdarījusi secinājumu, ka 34 deputāti izrādījuši neatbilstību Kārtības rullim un Antikorupcijas likumam. Gribu atgādināt sen zināmas patiesības. Korumpēts — no latīņu vārda “korumpere” — uzpirkt par nau-du vai citiem materiāliem labumiem. Korupcija no latīņu “korupcio” — sabiedrisko un politisko, kā arī valsts ierēdņu un amatpersonu pērkamība. Ja Bišera kungs apgalvo, ka es esmu korumpēts, tad kāds ir pats Bišera kungs un kādas ir viņa tiesības kā deputātam lūgt pārbaudīt mani, citas partijas deputātu, nevis, teiksim, pārbaudīt visus deputātus, ieskaitot arī viņu, varbūt pārbaudīt Privatizācijas aģentūras vadītāju — “Latvijas ceļa” pārstāvi Nagli vai tautas kontrolieri — “Latvijas ceļa” pārstāvi Černaju, vai arī pārējos. Es domāju, ka tad vajag sūtīt, un es nezinu, kāpēc tad tieši prokuratūra to pārbaudi veic. Prokuratūrā mēs šeit lasām presē, ka tur daudz dzērāju strādā, vai tas ir normāli? Manā gadījumā, ja es esmu korumpēts, pēc Bišera domām, tad es pats sevi korumpēju, pēc Bišera domām, jo mana formālā saistība bija tikai ar manis dibināto firmu, kurā es nesaņēmu atalgojumu, kopš darbojas šis likums, bet savukārt Uzņēmumu reģistrs nebija savlaicīgi noformējis dokumentus, kurus es biju iesniedzis. Tā ir vispār šeit dzīve melos līdz ausīm. Viss šis Korupcijas likums. Es domāju, ka vispār vajadzētu pārdomāt, vai tur nevajag kādus labojumus, un nolemt tiešām, kas tad īsti ir tā korupcija un ko sauc par korupciju Latvijas valstī? Es domāju, ka noteikti vajag, no vienas puses, pārdomāt arī Korupcijas likumu un, no otras puses, šos visus secinājumus, un es domāju, ka komisija izlems, varētu strādāt abas komisijas — arī Mandātu un iesniegumu komisija, ja tā ir spējīga to darīt. Un ka komisija izlems, ka šo jautājumu vai nu vispār neizskatīs, vai pārskatīs, nolemjot tiešām, kas ir korupcija Latvijā.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Sakarā ar iepriekšējā deputāta izteicieniem es gribu pasvītro, ka, pirmkārt, Bišers nevienu jautājumu nav izlēmis patstāvīgi, visus jautājumus, ko mēs taisāmies ziņot, tas ir Mandātu un iesniegumu komisijas viedoklis. Arī Mandātu un iesniegumu komisija izlemj jautājumu par deputātu atbilstību sakarā ar presē izplatītajām masveidīgajām ziņām. Pie tam ne Mandātu un iesniegumu komisija, ne Bišers nevienu deputātu nav nosaucis par korumpētu nekad. Arī prokuratūra savā pārbaudē nav atzinusi nevienu deputātu par korumpētu. Ir konstatēti Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi un tieši tāpēc šo jautājumu mēs gribam arī apspriest un izteikt savu viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem Korupcijas novēršanas likumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam, 8. un 9.punktam šajā pantā, vispirms mums, tā kā deputāti cēla iebildumus pret iekļaušanu šodienas darba kārtībā, vispirms mums ir jābalso komisijas priekšlikums — par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā tādā gadījumā. Ja šis priekšlikums netiks pieņemts, tad mēs balsosim par atbilstošu deputātu priekšlikumu — nodot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai lēmuma projekta tālākajai sagatavošanai. Tāda būs balsošanas procedūra atbilstoši Kārtības ruļļa 117. pantam. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”, par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 18, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas deputāte Ilga Kreituse ierosināja Saeimas lēmuma projektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai lēmuma projekta sagatavošanai. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” nodošanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai likumprojekta sagatavošanai un iesniegšanai Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata” apstiprināšanu”. Arī šis lēmuma projekts tiek izskatīts kā Prezidija ziņojums, un šo priekšlikumu ir iesniegusi Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura ierosina iekļaut to mūsu sēdes, šīs sēdes, darba kārtībā. Kārlis Čerāns vēlas runāt, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīs sēdes darba kārtībā. Es aicinu to izskatīt nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam: ja kāds deputāts ceļ iebildumus par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā, tātad mēs to nevaram izdarīt, un mums būs jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās — kārtējās sēdes darba kārtībā. Tā kā deputātu priekšlikumu par nodošanu komisijām nav, tad lūdzu zvanu.

Godātie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas 1996.gada budžeta izpildes pārskata” apstiprināšanu”, iekļaušanu nākamās — kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, izskatām Saeimas Prezidijā saņemtos priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā deputāti lūdz iekļaut 25.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Dilbas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Šo jautājumu izskatīt otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata”.

Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu nav. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts otrajā sadaļā jau pēc atbilstoši citas numerācijas, kur mēs esam iekļāvuši jau citus lēmuma projektus “Par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina iekļaut 25. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par Edvīna Inkēna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” pirms jautājuma par viņa ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Vai deputāti par vai pret runāt nevēlas? Iebildumu nav. Tātad izmaiņas darba kārtībā tiek veiktas.

Nākamais iesniegums ir saņemts no 5 deputātiem — “Lūdzam izdarīt izmaiņas Latvijas Republikas Saeimas 25. septembra sēdes darba kārtībā — 4. sadaļā “Saeimas 1997. gada 18. septembra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi” pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” — izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā Par budžetu un finansu vadību” — 50. darba kārtības punkts.” Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas? Iebildumu nav? Izmaiņas darba kārtībā tiek veiktas.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Debatēs pieteicies runāt Andris Rubins, frakcija “Tautas kopa, “Brīvība””.

A.Rubins (TKB). Deputāti! Ir lēmuma projekts “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Es domāju, ka vajadzētu atlikt mums šo balsojumu vismaz uz pāris nedēļām tāpēc, ka deputātu Induli Bērziņu pagājušoreiz mēs ievēlējām kā Saeimas sekretāru, vēl joprojām viņš ir arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, un ziniet, viņš nespēj veikt visus darbus. Jāpadomā arī par pārējo, varbūt viņam arī vajag mazliet atpūtai.

Kāpēc es saku, ka nespēj veikt visus darbus? Mēs nodibinājām, visiem zināms, frakciju Saeimā, Tautas kopu “Brīvība”. Pagājušajā reizē mēs iesniedzām visus dokumentus, un mēs pieprasījām arī, kā tas ir paredzēts, katrai frakcijai štata vietas un pārējo aprīkojumu, kāds ir vajadzīgs. Diemžēl kadru daļā man teica, ka Prezidijs, un es zvanīju Prezidija sekretāram, vēlāk Bērziņam, nav veicis nepieciešamos rīkojumus, kas ir vajadzīgi tādā reizē. Saprotiet, es pats runāju ar Bērziņa kungu, un viņš man atsaucās uz Saeimas Kārtības rulli, it kā ka tur esot paredzēts, ka frakcija dod kaut kādu nolikumu, diemžēl nekas tāds nav paredzēts. Tāpēc es domāju, ka varbūt Bērziņa kungam vajadzētu iestrādāties kā Prezidija sekretāram, kā Saeimas sekretāram, un mēs esam paredzējuši jaunnedēļ pārvēlēt Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, un tad varbūt šo jautājumu izskatīt vēl vienu reizi. Un es arī domāju, varbūt ka ir arī kāds cits priekšlikums, un mēs esam iesnieguši tādu priekšlikumu, varbūt vajadzētu saistīt kopā abus divus nākošreiz vai aiznākošreiz, jo mēs iesakām ievēlēt Gundaru Valdmani šajā amatā, jo Gundars Valdmanis brīvi pārvalda daudzas valodas, un es domāju, ka viņš varētu labāk veikt to darbu. Gundars Valdmanis brīvi pārvalda angļu valodu, franču valodu un vēl citas, un šodienas “Neatkarīgajā Cīņā”, es jau nezinu, kā jūs, deputāti, es jau pilnīgi neticu tai “Neatkarīgajai Cīņai”, bet nu nekādu atsaukumu nezinu, vai būs, vai nebūs, šodienas “Neatkarīgajā Cīņā” ir rakstīts tā, nu varbūt, ka tie ir apmelojumi, arī par Bērziņa kungu, ka viņi tur nepamatoti izlietojuši lielus līdzekļus, it kā abi ar savu draugu Inkēnu mēģinājuši studēt angļu valodu Anglijā, tā ka varbūt lai noskaidro tos jautājumus arī, jo jau kādas pāris nedēļas atpakaļ par Inkēnu bija “Neatkarīgā Rīta Avīzē” rakstīts, droši jau, kā Inkēns pateica, ka viņš to ir iesūdzējis tiesā, ka viņš it kā mēnesī te saņemot 3 000 latu par lobēšanu, un tāpēc, ziniet, es pilnīgi neticu Indulim Bērziņam, vai viņš varēs pārstāvēt pilnīgi Latvijas delegāciju Ziemeļatlantijas asamblejā. Lai noskaidro visas tās lietas.

Un viens, ko es gribētu tiešām... mēs jau piedāvājām vakar Bērziņa kungam atkāpties no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, viņš to vēl nedarīja, lai vispirms izvēlē viņu no Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amata, un tad domāsim par citiem nākošajiem amatiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, es jums gribu atgādināt Kārtības ruļļa prasību, ka priekšlikumi par lietas atlikšanu vai nodošanu atpakaļ ir iesniedzami Prezidijā rakstveidā.

Nākamais vēlas runāt Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi Saeimā un sevišķi tie, kas klausās šeit mūsu diskusijas! Tikai to cilvēku dēļ, kas klausās diskusijas, es šeit nāku, jo Rubina kungs kārtējo reizi maldināja sabiedrību jeb meloja, latviski sakot. Saeimas kolēģi brīnišķīgi zina Kārtības rulli un brīnišķīgi zina, kāpēc pagaidām, es pasvītroju, pagaidām, Rubina kunga frakcija nav saņēmusi to, ko saņem pārējās frakcijas, jo cīņa šeit ir par mašīnu, cīņa šeit ir par sekretāri, lai pēc iespējas dabūtu visus šos te, šīs lietas, kas ir nepieciešamas frakcijai, lai tā strādātu. Un visām frakcijām tas ir, un būs arī Rubina kunga frakcijai, nekur nepaliks. Tikko Rubina kungs izpildīs likumu, par ko mēs visi nobalsojām, likums ir obligāts arī šai frakcijai, ne tikai pārējam frakcijām, un likums, kas ir Kārtības rullī, nosaka: 186. pants — ne mazāk kā 5 vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Tajā brīdī, kad Prezidijam un nevis Indulim Bērziņam, es atvainojos, Indulis Bērziņš ir tikai viens Prezidija loceklis, un Prezidijs visu izlemj, demokrātiski balsojot, tikko Prezidijam būs skaidrs, ka Saulīša kungs un Stroda kungs, un Ozoliņa kungs, un pirmie divi, kas tik bieži maina partijas, ka tiešām Prezidijs nevar tam izsekot, tikko dokumentāli būs noformēts, ka viņi ir šīs te Tautas kopas “Brīvība” partijas, tautas kopas “Brīvība” locekļi, tā uzreiz Prezidijs pieņems lēmumus, un jūs varat neuztraukties, Rubina kungs, jūsu frakcija saņems gan automašīnu, gan saņems arī sekretāres vietu. Tā kā šeit ir runa vienkārši par Kārtības ruļļa izpildi. Un tikai tāpēc es nāku uz šejieni.

Vienkārši tā kā te bija izplatīti arī otri meli, tad es gribu pateikt to, kas attiecas uz Ārlietu komisiju. Tad, aizejot darbā, visiem tas bija skaidrs un zināms, ka es, aizejot darbā Prezidijā, nolikšu šos te Ārlietu komisijas priekšsētāja pienākumus tajā brīdī, tikko tiks ievēlēts jaunais priekšsēdētājs. Starp citu, vakar, Rubina kungs, jūs brīnišķīgi to zināt, es arī neiebildu pret to, ja vakar būtu bijušas šīs vēlēšanas, bet kolēģi iebilda, un mēs visi koleģiāli vienojāmies vienbalsīgi, ka nākošo ceturtdien garajā starpbrīdī notiks priekšsēdētāja vēlēšanas, kad arī Ārlietu komisijai būs jauns vadītājs. Tur nav pilnīgi nekādu problēmu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, frakcija “Tautas kopa — “Brīvība””. Lūdzu!

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji, tautas pārstāvji! Cienījamā tauta! Jūs atkal redzat, kā opozīcija tiek čakarēta, bet it kā tas ir viss kārtībā, gan jau notiks, tad, kad pierādīsim, ka Ozoliņa kungs vēl ir dzīvs, un tāpat ar citām lietām, kas mums būtu jāpierāda, tad mēs dabūsim it kā to, ko mēs varētu dabūt. Tā ir vienkārši nekaunīga rīcība.

Arī šodien sēdes kārtībā es biju iesniedzis lūgumu runāt, pirms Indulis Bērziņš, bet nu Prezidijs atkal nolemj, kādā kārtībā, kas tiks darīts.

Bet runa tagad ir par Ziemeļatlantijas asambleju, un mums visiem, kas it kā pretendē, ka viņi aizstāv tautas intereses, būtu jāsaprot, ka Ziemeļatlantijas asambleja ir viena vieta, kur Latvijas okupācijas fakts ir dziļi, dziļi vēsturiski atzīts. Man vakar bija ar vienu no vadošo valstu pārstāvjiem pārruna, nav nekādu šaubu, ka Ziemeļatlantijas asamblejā visi biedri at-zina Latvijas okupāciju jau 40. gados. Un visas tās nejaušības, kas tagad notiek, vai tas būtu, ka mums ir jāpieņem kā pilsoņi okupantu kolonisti, vai tas, ka mēs nepiedzenam atlīdzību par okupāciju, visas tās nejēdzības varētu sākt risināt Ziemeļatlantijas forumā. Bet vai to darīs padomes pārstāvji? Lai gan viņi saka, ka viņi ir no Nacionālā bloka. Vai šodien mēs kā Saeima ievēlēsim tos, kas jau 5—6—7 gadus nav nekā panākuši, lai atzītu okupāciju? Lai būtu kaut kas reāls par okupāciju vai kaut kas reāls tiktu darīts. Nē. Es domāju, ka būs padomes lēmums, ka Bērziņa kungs, tas pats, kas tik veiksmīgi ir šito okupācijas faktu izvirzījis pasaules forumos līdz šim, brauks uz mūsu svēto vietu, uz Ziemeļatlantijas asambleju, kur mūsu okupācija ir iegravēta jau piecdesmit un pāri gadus. Un viņš tur brauks un smaidīs un teiks: viss kārtībā, mēs uzņemsim tos kolonistus, kas šeit ir, krievu militāristi Latvijā vairs nav, robežproblēmas ar Krieviju mums nebūs, mums nav jānolīgst ar Vāciju un ar Krieviju par Otro pasaules karu mieru, jo tas jau viss ir kārtībā, tas viss ir vēsturiski, okupanti paliks savos labajos dzīvokļos, viņiem būs iespējas tos nopirkt, nekas nemainīsies, tikai Latvijas tautas okupācija un iznīcināšana turpināsies. Jums ir šodien izvēle — balsot par Bēr-ziņa kungu jeb vēlāk dienas kārtībā atkal kā Prezidija prerogatīvu balsot par mani.

Mani vienu reizi izlaida no Latvijas uz Eiropas parlamentāro asambleju, es tanī vienā braucienā uz Strasbūru piestādīju rēķinu kā Vācijai, tā Krievijai un stāstīju pasaulei, cik grūti Latvijai iet. Un tad pēc tam mani goda vīri “Latvijas ceļā”, arī Alberts Kauls ņēma priekšā piecas, sešas reizes — Valdmani, izvēlies, brauc tur, kur mēs negribam, vai paliec Latvijā un pilnveido Latvijas saimniecību (Starpsauciens: “Brauc atpakaļ!”) . Mēs tev uzticēsim Hipotēku banku, tu varēsi nodrošināt zemes vērtību, tu varēsi dot līdzekļus, lai var apbūvēt to, kas mums trūkst. Valdmani, domā, tātad tas finansists, ko tu... tātad politiķiem, paliec Latvijā un vadi Hipotēku banku un pacel Latviju. Nu, redziet, tie visi bija meļi. Visi tie, kas man to solīja. Man piecas reizes to banku solīja. Jums tagad ir iespēja atlīdzināt šitos melus, smejās, jā, es skatos, ka “Latvijas ceļa” cilvēki un daudzi no ārzemiešiem tur stāv un smejās. Viņi ņirgājās par to, ka mēs aizsūtītu uz Ziemeļatlantijas asambleju vienu, kas stāvēs par to, ka bija okupācija, tanī forumā, kur to nevar noliegt, jo viņi jau no 1945.gada sāka runāt par Latvijas okupāciju un to atzina. Atzina Latvijas brīvvalsti de facto, un tur mēs varētu sākt to, ko mēs visi gribam, — to okupācijas seku novēršanu. Bet ko mēs darīsim? Mēs aizsūtīsim atkal vienu, kas pateiks, ka viss kārtībā. Mēs esam brīvvalsts, mēs okupāciju pieņemam, pieņemam tās sekas, mums nekāda prasība pret nevienu nav. Un šeit atkal būs pārbaudes balsojums. Ko šitā jaunā nacionālā partija, ko Bugajs saka, dažiem no viņiem, kāds gals smird. Ko viņi darīs? Ja, atturēsies, balsos par Bērziņu, pacelsies kājās un teiks, nē, — mēs esam nacionālā partija, mēs gribam tādu, kas aizbrauks uz Ziemeļatlantijas asambleju un pateiks skaidrā valodā, ka mēs bijām okupēti, un nāciet, draugi, kas atzīst to, mums palīgā okupācijas seku novēršanai. Nu, redzēsim, lai tauta redz to balsojumu. Nespēlējat jokus, jūs esat nacionāli, jūs gribat tautai labu. Šis balsojums atkal kaut ko pierādīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins. Otro reizi.

A.Rubins (TKB). Deputāti! Es esmu pret Induļa Bērziņa apstiprināšanu šodien, jo, kā jūs dzirdējāt iepriekš, Indulis Bērziņš taisnojās, ka viņš it kā nemelo, bet viņš melo, tas ir viens. Un otrs, viņš nav spējīgs, lai darītu to darbu, kas ir nepieciešams. Saeimas Prezidijam tika iesniegts 18.septembrī paziņojums: “Ar šo paziņojam, ka ir izveidota Tautas kopas “Brīvība” frakcija Saeimā. Tautas kopas frakcijas priekšsēdētājs mainās pēc rotējošā principa. Šobrīd Tautas kopas “Brīvība” frakcijas priekšsēdētājs Saeimā ir Andris Rubins. Parakstījuši ir pieci deputāti Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Andris Saulītis, Jānis Strods, Gundars Valdmanis.” Un katram ir skaidrs, ir Kārtības ruļļa 190.pants, kur ir teikts, ja pieci vienas partijas deputāti vai politiskās apvienības darbinieki, deputāti dibina Saeimā frakciju, tad tā frakcija ir nodibināta. Ar to pietiek, ka mēs esam parakstījušies, ka mēs esam Tautas kopa “Brīvība” un nodibinājuši frakciju. Es zvanīju tiešām Bērziņam, Bērziņš tagad saka, ka viņš viens neizlemj, ka izlemj pieci tos jautājumus, bet nu paskatīsimies uz Saeimas Prezidiju no kreisās uz labo pusi, kas ir šie pieci? Trīs faktiski ir... ne pēc kārtas... faktiski ir “Latvijas ceļš”, un divi ir “Saimnieka” pārstāvji. Teiksim, Rudzītis, nu tas ir faktiski “Latvijas ceļa” pārstāvis, viņš bija savā laikā iegājis Tautas kustībā “Latvija”, iefiltrēts un pēc tam pārrāpoja uz “Tēvzemi”, un visa “Tēvzeme” jau arī faktiski ir “Latvijas ceļa” filiāle. Pieņēmuši likumu par zemes pārdošanu...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu ievērot cik necik pieklājību!

A.Rubins. Pieņēmuši likumu par visas Latvijas zemes izpārdošanu, par mežu izīrēšanu uz 20 gadiem, lielo stratēģisko objektu privatizāciju, un es ar Rudzīša kungu arī par šito pašu runāju, viņš man arī skaidro, ka vajag kaut kādu frakcijas nolikumu. Rudzīša kungs, kādu frakcijas nolikumu, pastudējiet, varbūt var sarīkot Bišera kungs kā jurists viņam kādus kursus, visam Saeimas Prezidijam. Tad nākošais, teiksim, nu, Bērziņa kungs, mēs daudz runājam, ir spilgts “Latvijas ceļa” pārstāvis, Čepāņa kungs — “Saimnieka” pārstāvis, neapspriedīsim, Jirgena kungs, nu, taču rakstīja avīzes nez cik, ka ir tīrs “Latvijas ceļa” pārstāvis, tur ir savas vājības katram, bet, nu, saprotiet, un ja mēs runājam par “Tēvzemei un Brīvībai”, taču visiem skaidrs, pagājušo reizi kā Vidiņa kungs ar putām uz lūpām nāca aizstāvēt vienu “Latvijas ceļa” pārstāvi. Kad viņš nāk šeit kādu aizstāvēt, saprotiet, kad Vidiņa kungs nāk uz tribīni, tad es atceros, ko savā laikā cilvēki teica, ka viņu gribēja slēgt no Komunistiskās partijas ārā. Tagad jums ir labi, Vidiņa kungs, jūs ar visiem esat kopā, toreiz jūs esat rāpus rāpojis cekā raudādams, lai neslēdz. Un saprotiet, un tāpēc, ka es nezinu, vai mēs ticam avīzei “Vakara Ziņas” vai ne, bet “Vakara Ziņās” bija rakstīta arī jūsu saistība ar Valsts drošības komiteju. Tā kā “Latvijas ceļš” visu te nosaka, “Latvijas ceļš” izvirza Induli Bērziņu, droši jau ka viņu apstiprinās, bet es tomēr gribētu balsot pret, un lai deputāti balso pret, lai Bērziņa kungs pastudē Kārtības rulli, citādi aizsūtīs viņu uz to asambleja prom, Rudzītis arī nezina Kārtības rulli, kam mēs prasīsim? Tā ka es domāju, ka vajag tomēr pārdomāt mums visiem deputātiem, mums nav kur steigties, nevar taču viens cilvēks būt tik daudzos amatos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu teikt arī to, ko opozīcijas pārstāvji uzsvēra, ka Indulis Bērziņš tūlīt vairs nebūs Ārlietu komisijas vadītājs, un tāpēc nevajadzētu atsaukties uz to, kas skaidri zināms, ka nākošo ceturtdien ir balsojums, un viņš nebūs vairs komisijas vadītājs. Toties Daudiša kungs pirms viņa strādāja Ziemeļatlantijas asamblejā, un tā ir savā ziņā Latvijas tradīcija. (No zāles deputāts Valdmanis: “Okupācija arī?”) Un šī tradīcija nebalstās tikai uz to, vai kādam patīk vai nepatīk opozīcijas un pozīcijas partijas, tā balstās uz to, ka Ziemeļatlantijas asamblejā ir jābūt reprezentētai Latvijas ārpolitikai. Reālai ārpolitikai, reālo ārpolitiku katrā valstī nosaka pozīcija un nevis sirreālie, ārpolitikai un nevis apziņas plūsmas ārpolitikai, ko mums reprezentē šeit daži opozīcijas pārstāvji. Rubina kungs, es ļoti atvainojos, bet es arī jums gribu pateikt kādu labu vārdu. Es domāju, ka jums vajadzētu mainīt profesiju un iet uz bibliotēku strādāt, jo jūs tik ļoti mīlat avīzes. Kas attiecas uz naudas tēriņiem mūsu mācībām Londonā, tad par šo jautājumu vajadzētu uztraukties Eiropas parlamenta deputātiem, jo mēs tērējām Eiropas naudu, nevis Latvijas naudu. Attiecībā uz to, ja man kādreiz ienāks par lobēšanu nauda, es noteikti ar jums padalīšos. Diemžēl es nevaru dalīties ar jums savās angļu valodas un pārējās zināšanās, jo gudrība, kā zināms, nelīp, un jūs esat labs paraugs tam.

Un visbeidzot. Galvenais iemesls, kāpēc mums ir jāievēlē cilvēks, kas zina ārpolitiku, kam ir pieredze ārpolitikā, ir tas, ka šim cilvēkam ir jābūt apveltītam ar gaišu prātu. Man ļoti žēl, Valdmaņa kungs savā runā pierādīja, ka viņš nezina, kas ir Ziemeļatlantijas asambleja, kad tā ir nodibināta un ar ko tā nodarbojas.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — Tautas kopas “Brīvība” frakcija. (No zāles deputāts Rubins: “Pasaki, ka tu esi Tautas kopā “Brīvība”.”

L.Ozoliņš (TKB). Man bēdīgi ir tā noskatīties, ka mūsu savstarpējās attiecības bieži ir tādu, nu, netaktisku varbūt apvainojumu un pat rupjību līmenī. Bet mums jāsaprot arī tas, ka mūsu vēlētāji, visi vēlētāji arī “Tēvzemei un Brīvībai” vēlētāji, “Saimnieka” vēlētāji, “Latvijas ceļa” vēlētāji, kas ir ar tik skaistu nosaukumu vēlējuši šo partiju par tik skaistiem un gudriem cilvēkiem kā Inkēna kungs, Gorbunova kungs, Māra Gaiļa kungs un daudzi citi skaisti kungi, ka mums tomēr jāņem vērā, ka mūsu tauta ir izmisumā, un viņa šaubās par katru no mums, mēs šīs šaubas vairojam. Es negribētu teikt, ka mums būtu jāslavē vienam otrs, bet mums jāatceras gan tas, kā mēs esam runājuši, ko solījuši un ko mēs esam izdarījuši. Ja man “Tēvzemei un Brīvībai” saka, ka mēs esam noturējuši brīvo zemes tirgu, neesam ļāvuši to pārdot okupācijas virsnieku ģimenēm, viņu atvasēm, pašreiz tas ir atļauts, Jūrmalu pērk, pērk man kaimiņos zemi, arī trimdas latvieši viņu pārdod tiem pašiem cilvēkiem, okupācijas sekas rit pilnā sparā.

Mēs esam balsojuši, arī es balsoju pret “Tēvzemei un Brīvībai”, mūsu tauta uzticējās “Saimniekam”, jo Raimonds Pauls teica, ka “Saimnieks” ir vajadzīgs, “Latvijas ceļā” viņš sniedza dokumentus, pirmais stāvēja rindā, naktī bija laikam pirmo reizi piecēlies, man kā ķirurgam bieži naktīs iznāca strādāt, dežurēt. Raimonds Pauls arī kaut ko gribēja darīt Latvijas labā, viņš uzticējās “Latvijas ceļam”, uzticējās Inkēna kungam, un es jūtu, ka mēs tagad Inkēna kungu ievēlēsim Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatā, jo tā lēmusi Starpfrakciju sadarbības padome. Lūk, šī padome noteiks, kam kur būt, varbūt, ka šī runāšana arī nav vajadzīga, mūsu savstarpējie apvainojumi, apmelojumi, kaut ko atcerēties, ko darījis Vidiņa kungs kādreiz, daudzi kādreiz kaut ko ir darījuši, bet šodien viņi grib darīt citādi. Daudzi grib darīt citādi tāpēc, ka viņi par to ir pārliecināti, daudzi tāpēc, ka viņu sirds tā jūt. Daudzi tāpēc, ka viņi tā varbūt saprot pašreizējo situāciju, ka citādi nevar, mums ir jāiet pasaulē, jāiet ir Eiropā, mums jāiet... kaut kur mums jāuzņem visas pasaules bēgļi, kas ir šie cilvēki, kas šeit jau ir, tie 700 tūkstoši, vai tie ir politiskie vai ekonomiskie bēgļi?

Un, lūk, to visu varētu skaidrot šajās starptautiskajās organizācijās, to varētu skaidrot gan Valdmaņa kungs, es nedomāju, ka vajag šeit šaubīties par kāda prāta spējām, varbūt ka mums visiem vajadzētu šaubīties par katra prāta spējām. Mēs jau arī šaubāmies katru reizi, kad mēs rakstām, runājam vai piesakāmies vai neatsakām savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Ir simts cilvēku, un starp tiem ir Bērziņa kungs, starp tiem ir Kaksīša kungs, starp tiem ir Inkēna kungs. Un es domāju, ka Inkēna kungs ir spoži parādījis iespēju starptautiski sadarboties, vai apzināti, vai neapzināti, kā nu mēs katrs esam šo sadarbību veikuši un ko mēs esam atbalstījuši, lai to izšķir varbūt vēlāk likteņa dzirnas, bet šodien mums ir jāsaprot, ka tie balsojumi... Un par šiem balsojumiem interesējās jeb sākuši ir interesēties vēlētāji. Tie, kas mums ir uzticējuši šo Latvijas tēla veidošanu, jo mēs taču veidojam, mēs to tēlu veidojam šeit pie šiem mikrofoniem, mēs veidojam ar savu uzvedību gan ārzemēs, un jāsaka, ka mēs to jau veidojām, mēs veidojām piedzimstot, augot savās ģimenēs, mēs veidojām, kopjot savu māju, mēs veidojam to pašreiz, veidojot jauno Latvijas brīvvalsti, neatkarīgu un brīvu Latviju. Es domāju, ka... ļoti lūdzu jūs, un es prasu to un es aicinu jūs uz to, izsvērt katru balsojumu, jo pēc balsojumiem mūs vērtē. Un es ļoti vēlētos, lai šī Saeima nebūtu tā, kas turpina Latvijas vārda, Latvijas tēla pazemošanu un mūsu valsts prestiža, mūsu valsts goda tālāku krišanu. Šis balsojums daudz ko parādīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es atkal centīšos iededzināt manos kolēģos gribu un ticību, ka mēs kaut ko spējam un gribam darīt. Mēs Ārlietu komisijā vakar lūdzām pieņemt lēmumu “Sabiedrības padomei rokas nost no Latvijas ārpolitikas un no Latvijas Ārlietu komisijas.” Kvorumu “norāva” Sabiedrības padomes locekļi nebalsodami. Šīs aitas grib, lai viņiem pasaka, kā pretvalstiski rīkoties. Jūs šodien dzirdat, ka nepietiek ar deputātu apliecinājumu, ka viņi ir vienā politiskā partijā. Padomes sabiedrības locekļiem ir atļauts pārbaudīt, vai tā īsti ir. Es jums ieteiktu tā. Tad pārbaudīsim! Kurš no sabiedrības padomes pieder tai partijai, kurš no viņiem ir uzticīgs tai partijai, ar kuru viņi gāja balotēties. Tur būtu viegla pārbaude. Un es domāju, ka nebūtu vairs frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, frakcija “Saimnieks”, frakcija “Latvijas ceļš”, Kristīgo demokrātu un zemnieku frakcija. Nebūtu neviena no tām frakcijām, jo neviena no tām netur to vārdu, ko devāt jūs vēlētājiem. Bet šitie nekauņas, kas sēž Prezidijā, var nolemt, ka deputātu apliecinājums, kopējais apliecinājums, ka mēs esam vienā politiskā partijā “Brīvība”. Nē, tas viņu neapmierina. Un viņš var stāvēt šeit un smieties, saukt mūs par meļiem un vienkārši nepieņemt parakstu, ka mēs esam tanī partijā. Viņam ir atļauts to vēl pārbaudīt. Viņš pārbaudīs, vai mums ir līdzīgas krāsas zeķes, kādas apakšbikses, vai mums visiem ir zobi līdzīgi laboti un vēl kaut ko. Kāda cūcība! Cik zemi mūsu demokrātija ir kritusi! Tautai ir jāsaprot, ka šeit ir pilnīgi bezkauņi. Mēs esam pieci vienā frakcijā. Indulis Bērziņš to labi zina, bet viņam nepietiek ar piecu deputātu parakstu, par ko viņi ir. Visas frakcijas šeit vajadzētu Saeimā jaukt ārā, jo neviens no jūsu apliecinājumiem, Sabiedrības padomes locekļi, neder. Jūs tautai apliecinājāt kaut ko, parakstījāt jūs programmas, un jūs nekā nepildāt. Bet šeit, kad mēs pasakām, ka mēs esam vienā, mēs esam parakstījušies, ar to nepietiek. Cik ilgi drīkst šitā čakarēt tautas pārstāvjus? Un vēl nākt pie mikrofona un plātīties par to! Un tad šitādu goda vīru mēs sūtīsim pasaulē, lai viņš būvē Latvijas tēlu! Latvijas tēls ir jau dziļi ierakstīts Eiropā, ka viņi mums oficiāli dabū pasludināt, ka mēs esam korumpēti un morāli nevērtīgi visaugstākajos līmeņos. Mēs nedrīkstam šitādus cilvēkus sūtīt pasaulē, lai reprezentētu mūsu tautu. Un mēs nedrīkstam sūtīt tādu, ka ir pierādīts, ka septiņus gadus viņš par okupāciju itin nekā nedara. Mēs nedrīkstam viņu sūtīt uz mūsu svētāko vietu. Es jūs drusku maldināju, kad teicu, ka 1945.gadā sāku domāt, ka Latvija ir okupēta. Nē, tas bija 1940.gadā. Nevienu Kārļa Ulmaņa laika sūtni neatsūtīja atpakaļ uz Latviju. Turpināja viņa akreditāciju kā Anglija, tā Amerika, tā Kanāda, tā Francija. Braisons bija. (Starpsauciens: “Par Kanādu nerunā...”) Ko jūs te, velnu nezināt un runājat. Braisons bija Latvijas pārstāvis Kanādā. Viņš mira tuvu pie septiņdesmitajiem gadiem. Uz šito vietu mēs nedrīkstam sūtīt, ko es varu vienkāši nosaukt par tautas nodevēju, kas pateiks: “Nē, nebija okupācija, viss ir kārtībā!” Militārie spēki ir izvesti, okupanti nedzīvo mūsu zemē, robežas ir nokārtotas, hei, mums nekādu prasību nav. Lai Krištopana kungs lieto mūsu 900 000 miljonu dolāru ostu Krievijas labā un atņem vēl un vēl pakalpojumus tautai. Viss ir kārtībā! Mūsu tauta zeļ un zied! (Nesaprotami runā: “We are free! Oho, okupācija. Bravo!”) Tāda klanīšanās pasaules priekšā, kā šeit ir notikusi, beidzamos septiņos gados...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Jā. Kad mums būs mūsu frakcija?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis. Kad jūs sapratīsiet, ka mēs esam visi godī-gi parakstījuši? Kādas tiesības jums to ir apšaubīt?

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs! Piecas minūtes jau, paldies Dievam, ir pagājušas. Pēteris Apinis — frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Es vēlētos griezties pie Jāņa Jurkāna kunga, jo es Jāni Jurkānu cienu kā vienu no labākajiem Latvijas ārpolitikas zinātājiem, un viņš vienmēr ir izcēlies ar ļoti labu stilu un perfektu izpratni par šīm lietām. Un tad, kad Jānis Jurkāns ir parakstījis dokumentu, kurā par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju iesaka Gundaru Valdmani, es vienkārši gribēju viņam paprasīt, kā viņš iedomājās Gundaru Valdmani Ziemeļatlantijas asamblejā, kurš apmēram šādā pašā veidā, kā tikko runāja, vicinot roku un kulaku pret debesīm un kaut ko tamlīdzīgu prasot Ziemļatlantijas asamblejai Latvijas vārdā, kā viņš to iedomājas? Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Savā laikā bija, pa-domju laikā bija populāra multiplikācijas filma par vienu runci un tur teica parasti: “Leopold un Edvīn, dzīvosim draudzīgi!” Un varbūt šinī gadījumā man gribētos arī pēc šīs garās, kaismīgās diskusijas par iespējamo frakciju vai frakcijas esamību, es aicinātu tomēr, cienījamie kolēģi, varbūt nobalsosim. Un tad jau redzēsim, vai patiešām cienījamais Indulis Bērziņa kungs godam ieņem amatu asamblejā vai ne. Un tādēļ es aicinu, labāk beigsim, bet diskusiju par frakcijas izveidi, es pat domāju, ka varbūt cienījamais Bišera kungs var izdomāt kādu iniciatīvu Kārtības rullī, kur divas frakcijas var sapulcēties kādā mazā pagalmiņā, vai nu uz kulakiem, vai citādi demokrātiskā veidā atrisināt savas iekšējās problēmas, lai nevajadzētu šīs problēmas tiešā veidā katrreiz, teiksim, par telpām vai vēl kādus jautājumus likt visiem pārējiem deputātiem klausīties. To, iespējams, var risināt arī Mandātu komisijā, kurā varētu visus šos jautājumus apspriest, vai ir ētika, kas ir ētika, kāda nav ētika, vai Prezidijs ir ētisks vai nav. Tas būtu tieši Mandātu komisijas jautājums. Tādēļ es aicinātu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Dobelis (TK). Cienījamie kolēģi! Nebūs ilgi. Mums ir vienkārši iespēja izvēlēties. Ir viens amats, un patlaban ir viens kandidāts, un te vēlāk varbūt var parādīties otrs kandidāts. Tāpēc tomēr, ja man ir jāizvēlas starp diviem kandidātiem, es gribu par to vienu, jūs jau te daudz runājāt, bet par to otru es gribu tā padomāt, atcerēties viņa lieliskās spējas, kā viņš atceras savu kolēģu uzvārdus, šeit, strādādams kopā Saeimā jau divus gadus, un nav spējīgs praktiski nevienu uzvārdu pareizi nosaukt, izņemot uzvārdu Bērziņš. Tas viņam izdo-das. Tālāk. Cilvēku, kurš regulāri jauc Sadarbības padomi ar Sabiedrības padomēm un visādām citādām padomēm, kurš regulāri jauc Kriminālkodeksu ar Kriminālprocesa kodeksu, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē šis viens vai otrs dokuments, un kurš beigās šodien visu mūsu priekšā pārkāpj Valsts valodas likumu un mikrofonu nosauc par maikrofonu. Ja mēs šādu cilvēku atbalstām, tad, atvainojiet lūdzu, man liekas, viņš drīz sāks jaukt gadus. To jau viņš šodien pierādīja. 1940.gads vai 1945.gads, tas viņam ir absolūti vienalga. Es domāju, ka viņš beigās aizmirsīs, no kuras valsts viņš tur ir sūtīts. Vai no Latvijas, vai no Kanādas, vai no vēl kādas citas valsts. Un tāpēc esiet, kolēģi, lūdzu uzmanīgi! Labāk sūtam tādu cilvēku, kurš daudz maz orientējas Latvijā un kurš ir spējīgs kaut ko pastāstīt par mūsu Latvijas ārpolitiku. Tā kā lūdzu, es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka balsosim.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinu tikai vienu. Neraksturosim kandidātus. Mēs viņus pietiekami labi pazīstam. Balsosim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Induļa Bērziņa apstiprināšanu par Ziemeļatlantijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Balsošana, kolēģi, ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 13, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir vēl saņemts 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana”lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Pievienots Saeimas lēmuma projekts. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Tad varbūt iekļausim to pēc lēmuma “Par Roberta Dilbas ievēlēšanu”. Tas ir šajā sadaļā kā pēdējais jautājums. Un par Jāņa Kazāka ievēlēšanu iekļaujam tūlīt aiz jautājuma par Roberta Dilbas ievēlēšanu. Iebildumu deputātiem nav. Paldies!

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām tagad dokumentu ar nr.3116, Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — 6. Inese Birzniece ir ievēlēta Eiropas lietu komisijā.

Nākamais jautājums. Dokuments nr.3117 — Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Birznieces ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu.Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 4. Deputāte Inese Birzniece ievēlēta Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tālāk saskaņā ar mūsu vienošanos izlemjam jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Inkēna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 3. Deputāts Edvīns Inkēns atsaukts no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Tālāk saskaņā ar mūsu vienošanos balsojam dokumentu ar nr.3118. Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 6, atturas — 2. Deputāts Edvīns Inkēns ievēlēts Saeimas Ārlietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”. Taču, pirms izlemjam šo jautājumu, izskatīsim... man te kolēģi saka priekšā, ka vispirms ir jālemj jautājums par kolēģiem Dilbu un Kazāku un pēc tam. Atvainojos, es tad, tā kā sēdes sākumā nebiju, tad esmu kļūdījies. Acumirkli!

Tātad izlemjam jautājumu — lēmuma projekts “Par Roberta Dilbas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Vai kāds vēlas runāt par šo Saeimas lēmuma projektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 3. Deputāts Roberts Dilba ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos lemjam “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Vēlas runāt Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti, es gribētu dzirdēt, kura deputāta vietā viņš tiek ievēlēts, jo Baltijas asamblejā mums nevar būt vairāk kā 20 deputātu. Tā kā šis vietu skaits ir ierobežots. Un Dunkers nebija Baltijas asamblejas loceklis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi... Vēlas runāt Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr aicinu izlemt pozitīvi šo jautājumu aiz tā vienkāršā iemesla, ka Baltijas asambleja tiek veidota pēc frakciju pārstāvniecības principa, un šajā brīdī situācija ir tāda, ka no frakcijas “Latvijai” tur nav neviena pārstāvja. Es tomēr aicinu vienā vai otrā veidā šo jautājumu atrisināt, un to sākt risināt ar to, ka ievēlēt šajā sastāvā deputātu Jāni Kazāku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu tam, ka Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā vajag būt pārstāvjiem no visām frakcijām, no tiem deputātiem, kas vēlas tur darboties. Bet atbilstoši Baltijas asamblejas izveidošanas līgumam un lēmumiem, kādā veidā tiek formēta Baltijas asamblejas Latvijas delegācija, līdzīgi Lietuvas un Igaunijas, šajā delegācijā ir 20 deputātu. Tātad, godātie kolēģi, mums vispirms ir jāvienojas tādā gadījumā, kuru no deputātiem mēs atsaucam no šīs delegācijas, un tikai tad mēs to varam papildināt, jo šis līgums neparedz aizvietotāju institūtu, tas nozīmē, ka nevar būt rezervisti. Ir 20 deputātu šajā delegācijā, un tā ir pilna pašreiz. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt pašreiz šo jautājumu! (No zāles: “Viss skaidrs!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB). Cienītie kolēģi! Jautājums nav balsojams. Tādā gadījumā mums būtu jārunā gan ar Lietuvu, gan ar Igauniju par mūsu delegācijas skaitlisko sastāvu. Skaitlisko. Līdz ar to to nemaz nevar balsot. Es pilnīgi esmu tajās domās, ka vienkārši šis jautājums ir jāatliek, tad ir jārunā, cik tad tajā delegācijā citas valstis grib pieteikt, un tā tālāk. Tā kā to nevar likt uz balsošanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, šo jautājumu Saeima ar savu lēmumu ir iekļāvusi darba kārtībā. Tā kā mums nav rakstisku iesniegumu par to, ka jautājums nav skatāms vai ir atliekams, tad mums šis jautājums ir jābalso.

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. (Starpsauciens: “Jābalso pret!”) Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 23, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”. Dokuments nr.3115. Taču, pirms izskatām šo jautājumu... Tā kā debatēs ir pieteikušies pašlaik... Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies par šo jautājumu nav.

Ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums par to, ka Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu ierosina izdarīt ar vēlēšanu zīmēm. Parakstījuši ir desmit deputāti. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tātad esam vienojušies, ka Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlam ar vēlēšanu zīmēm. Par procedūras jautājumu, godātie kolēģi, esam vienojušies.

No komisijas šajā jautājumā vārdu lūdz komisijas loceklis deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu, Vidiņa kungs!

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs paņemt dokumentu nr. 3070. Tur jūs varēsit iepazīties ar visu kandidātu curriculum vitae un tur ir arī to deputātu un frakciju paraksti, kas šos kandidātus izvirza. Lai taupītu laiku, es pie katra kandidāta negribētu kavēties, jo tāpat jau mēs esam nelietderīgi strādājuši pusotras stundas. Tādēļ jūs varat ar visu to iepazīties paši klusībā.

Vienīgi es gribu atgādināt, ka mēs vēlēsim ar zīmēm, taču no šiem visiem kandidātiem ir jāatstāj tikai četri kandidāti. Pārējie ir jāsvītro ārā. Ja jūs atstāsit piecus vai sešus, tad šī vēlēšanu zīme būs nederīga, jo vakantas ir tikai četras vietas. Paldies! Es domāju, ka sāksim varbūt vēlēt.

Sēdes vadītājs. Paldies,Vidiņa kungs! Atklājam debates šajā jautājumā. Vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai jums, Lujāna kungs, pietiks ar 8 minūtēm, kas ir līdz pārtraukumam? Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ilgu laiku strādājot izmeklēšanas komisijā, kas izmeklēja Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi, es personīgi varēju nākt pie secinājuma, ka savā veidā diemžēl rodas skanējums cinisks. Šis ir mēģinājums reanimēt šo padomes darbību. Iepriekšējā darbības laikā... Es varu pagaidīt, ja kolēģus neinteresē. (Zālē liels troksnis. Deputāti skaļi sarunājas.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, vēl septiņas minūtes līdz pārtraukumam. Nedaudz pacietības un uzmanības! Tas attiecas arī uz Vītola kungu un uz pārējiem. Deputāt Vītol, es lūdzu un arī pārējos kolēģus nedaudz uzmanības līdz pārtraukumam! Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns. Izmeklējot Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību, varēja nākt pie secinājumiem. Diemžēl iepriekšējās savas darbības laikā Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome nav funkcionējusi un nav veikusi tos pienākumus, kas bija nepieciešami. Diemžēl, vismaz es personīgi, es nerunāju komisijas vārdā, es runāju savā vārdā un izsaku savu viedokli. Diemžēl Nacionālā radio un televīzijas padome izveidojās kā sava veida buferta zona, kas nedeva iespēju, tajā skaitā arī stingrāk kontrolēt Pulka kunga darbību, jo arī kā komisijas loceklis es uzdevu “Latvijas televīzijas” ģenerāldirektoram Pulka kungam jautājumu: kad beidzot tiks iesniegts kaut kāds plāns, tajā skaitā, ja nepieciešams, “Latvijas tekevīzijas” reorganizācijas vai izmaiņas plāns. Tādas atbildes nav. Bet tas ir īpatnēji, ka tas ir jāuzdod Izmeklēšanas komisijas pārstāvim.

Šos jautājumus neuzdod Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome, un nav panākusi no ģenerāldirektora konkrētu plānu, ko darīt ar “Latvijas televīziju”, kāda ir perspektīva nākotnē. Vai “Latvijas televīzijai” ir vajadzīga tā milzīgā ēka Zaķu salā, kas izmaksā milzīgas summas, lai to apsildītu, un patiešām tā ir būvēta padomju laikā, kad siltumenerģija maksāja lētu naudu.

Tāpat arī līdz šai dienai, tikai pēc tam, kad tika izveidota izmeklēšanas komisija, beidzot Nacionālā radio un televīzijas padome sāka piedāvāt kādus labojumus likumā “Par radio un televīziju”. Jo tas likums, kas tika pieņemts 5.Saeimā, šodien vairs neatbilst reālajai dzīvei. Tādēļ es tomēr aicinu kolēģus nopietni padomāt, kad balsos par kandidātiem, vai mēs to gribam atkal pārvērst sava veida politiskā instrumentā, vai mēs vēlamies ievēlēt profesionālus cilvēkus. Diemžēl, kad es redzu atsevišķu cilvēku uzvārdus, man rodas secinājums, kas tas būs politisks instruments. Man patiešām ir kauns par Zemnieku savienības pārstāvjiem, kas izvirzījuši cienījamo bijušo Rīgas Komunālo lietu komisijas priekšsēdētāju, bijušo Kurzemes rajona valdes priekšsēdētāju Oskaru Caunes kungu. Es nezinu, vai Zemnieku savienība uzskata, ka komunālie un trubu jautājumi ir līdzvērtīgi televīzijas jautājumiem. Es vēl varu saprast, ja izvirza žurnālistus, varbūt tā ir tuva specifika, bet kad izvirza, piedodiet, cilvēku, kas pārvalda kanalizācijas sistēmu, tad laikam patiešām Zemnieku savienība domā, ka “Latvijas televīzija” līdzinās samazgu spainim vai kanalizācijas trubai. Es par to arī patiešām reizēm nebrīnos.

Tāpat man arī gribētos griezties pie LNNK pārstāvjiem, padomājiet arī jūs “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK. Jūs savā laikā izvirzījāt Veltu Puriņas kundzi. Protams, iespējams, ka viņa varbūt liftā atrada, vai kā tur ar to Līdakas kundzi īsti bija, bet kopsummā šis jautājums tika notušēts. Padomājiet par tiem kandidātiem, kurus izvirzāt, un atbildiet par viņiem! Jo negribētos, ka patiešām atkal veidotos, ka 7.Saeimā atkal būtu jāveido kārtējā izmeklēšanas komisija, lai būtu jāizmeklē šī papildus ievēlēto cilvēku darbība vai atkal šīs komitejas darbība. Es vēlētos, lai patiešām tur ieietu profesionāli cilvēki, mazāk varbūt pēc partijiskām, bet tīri pēc profesionālām iezīmēm. Un lai patiešām varbūt šī Nacionālā radio un televīzijas komiteja beidzot sāktu strādāt, un lai tā veiktu tās funkcijas, kas tai ir vajadzīgas, un darbs tai būs smags. Ja viņa to neveiks, tad pēc būtības varbūt arī 7.Saeimā būs jāuzdod jautājums par šādas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības jēgu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pātraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Ilgai Kreitusei par Čehijas grupas sanāksmi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Čehijas atbalsta grupas sanāksme tūlīt pēc reģistrācijas šeit pat, blakus zālē. Kamēr vēl balsošana nav sākusies. Šeit pat pulcējamies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlim Druvam — par komisijas sēdi.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās lūdzu deputātus no Aizsardzības un iekšlietu komisijas palikt šeit pat šajā telpā uz ļoti, ļoti īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Vēl paziņojums. Godātie kolēģi, pulksten 15.00 pārtraukumā Saeimas viesu zālē notiks Frakciju padomes sēde. Pulksten 15.00 Viesu zālē Frakciju padomes sēde. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Pēc pārtraukuma debatēs pirmais runās deputāts Ozoliņš.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Viesturs Boka, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle, Ēriks Zunda, Jānis Urbanovičs, Juris Sinka, Anna Seile, Atis Sausnītis, Anta Ru-gāte, Andrejs Panteļējevs, Aristids Jēkabs Lambergs, Janīna Kušnere un Ludmila Kuprijanova. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Pirms sākam... tātad debates apspriežamajā jautājumā, godātie kolēģi, ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, ko saņēmis Saeimas Prezidijs. Sakarā ar to, ka Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 65 jautājumi, saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām saīsināt runas laiku debatēs, runājot pirmo reizi, līdz piecām minūtēm, un, runājot otro reizi, līdz trīs minūtēm uz visu 25. septembra plenārsēdes laiku.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāti runāt nevēlas. Vai kādam ir iebildumi? Ir iebildumi. Tātad jābalso.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par debašu laika samazināšanu — pirmo reizi uz piecām minūtēm, otro reizi uz trīs minūtēm — uz visu šīsdienas sēdes laiku. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 11, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

Debatēs runās deputāts Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tautas kopa “Brīvība””.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij, Saeima! Nu diemžēl piecas minūtes... Kārtējo reizi atkal ir nostrādājusi... un demokrātijai ir mazliet pievērtas iespējas izpausties. Bet piecās minūtēs es gribu pateikt to, ka mūsu apspriežamais jautājums par Radio un televīzijas padomi, kura ir valsts institūcija, Latvijas valsts televīzija un radio ir ļoti svarīgs jautājums. Ļoti lūdzu rūpīgi analizēt katru kandidatūru, par ko balsosim, jo katrs šis cilvēks ar vienu balsi izšķir, vai mums televīzijā skatīties vardarbību, pornogrāfiju, alkoholu un nikotīna reklāmu, vai skatīties vispārizglītojošus raidījumus, patīkamus, nevis rupjus, nožēlojamus raidījumus, izklaides raidījumus, kas varētu mūs kaut cik iepriecināt šajā laikā, kad mēs veidojamies, kad mēs attīstāmies vienā vai otrā virzienā. Būtu ļoti interesanti zināt, ja būtu televīzijā pārraides nevis Kārļa Streipa vadībā, kas mums pārsvarā skaidro, kā orientēties seksuāli un politiski, bet vajadzētu zināt, kā orientēties mūsu mazajam uzņēmējam, ko darīt vidējam ražotājam, par ko viņam jāmaksā tādi vai citādi nodokļi, kāpēc mazinās vai paaugstinās pievienotās vērtības nodokļa dinamika un citi svarīgi mūsu valsts ekonomiskajai un politiskajai attīstībai jautājumi un lietas.

Diemžēl Latvijas televīzijā valda atmosfēra, kura ne vienmēr rosina šādus raidījumus veidot. Mazs piemērs. Man izdevās runāt ar televīzijas žurnālistiem par zemes jautājumu, par zemes nodokli, un deputāti neorientējās toreiz, kad viņi balsoja par 1,5% kadastrālo vērtību, un noteikt šo nodokli, lūk, šādā lielumā, kas izrādījās 20 un 40 reizes lielāks nekā iepriekšējā gadā, es lūdzu televīzijā komentēt mūsu prezidenta Gunta Ulmaņa vēstuli, kurā viņš uzskata, ka, lūk, palielinājums ar koeficientu 2,46 būtu par lielu nodokļu maksātājiem. Rezultātā prezidents parakstīja likuma grozījumu, ka šo nodokli palielināja nevis 2,4 reizes, bet 40,4 reizes. Kad es to teicu televīzijas žurnālistiem un šo vēstules kopiju viņiem iedevu, tad televīzijas žurnālisti atbildēja, ka viņi vēl grib strādāt televīzijā. Ja šāda atmosfēra, ja šāds noskaņojums valda televīzijā, tad neko labu mēs gaidīt nevaram. Mums jārunā gan par televīzijas vadības nomaiņu, gan par šīs padomes izvērtēšanu, objektīvu izvērtēšanu. Un tomēr mēs gribētu dzirdēt un redzēt vispārizglītojošus raidījumus, mēs prasām, lai samazinātu vardarbības un klajas pornogrāfijas demonstrāciju, mēs prasām, lai jautājumi būtu veltīti izglītībai, jo televīzija un radio ir praktiski šodien kļuvuši par vienīgo izglītojošo līdzekli. Nevis kā pašreiz to izmanto mūsu tautas narkotizēšanai ar mazvērtīgām filmām, ar seriāliem, absolūti varētu teikt, absurdiem raidāmgabaliem, no dažādām pasaules valstīm sagrabinot šīs sēnalas un mums pasniedzot kā narkotiku, lai tikai mēs nedomātu, kāpēc mūsu valstī aug noziedzība, kāpēc pieaug klaiņojošo bērnu skaits, kāpēc mēs izmirstam ar 22 000 cilvēku ātrumu gadā, kāpēc mēs pārdodam mūsu baltos bērnus uz Amerikas Savienotajām Valstīm gadā ar ātrumu 169 bērni gadā, kāpēc mēs tirgojamies ar asinīm, kad pašiem mums šo asiņu nav, un kāpēc mēs izvedam apaļkokus bez muitas, un kāpēc mēs paši neattīstām šo ražošanu? Televīzijai ir šīs iespējas — izglītot mūsu tautu. Atcerieties, mūsu tautas labākā daļa iznīdēta genocīdā šajos 50 gados, it īpaši 1941. un 1949. gadā. Mācīt mūsu skaisto valodu, mācīt mums cieņu, pašlepnumu un saglabāt mūsu godu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs par apspriežamo jautājumu pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Par balsošanas kārtību balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu! Lūdzu, godātie kolēģi, uzklausīt Lībanes kundzes sniegto informāciju!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Daudz jauna es jums nepateikšu, bet atgādināšu to kārtību, kuru kāds no jums varbūt ir piemirsis.

Pirmkārt, jāsvītro vēlēšanu zīmēs tikai tie uzvārdi, pret kuriem balso. Otrkārt, drīkst atstāt četrus uzvārdus vai mazāk. Ja būs atstāti vairāk nenekā četri, tad vēlēšanu zīme būs nederīga. Treškārt, vēlēšanas... balsošana noritēs...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Piedodiet, Lībanes kundze... Godātie kolēģi! Es tomēr lūdzu uzklausīt balsu skaitīšanas sniegto informāciju... balsu skaitītāju. Lūdzu!

K.Lībane. Treškārt. Balsošana noritēs Dzeltenajā zālē. Kā parasti, pirmais zvans aicinās uz balsošanu, otrais zvans — uz rezultātu paziņošanu. Bet, cienījamie kolēģi, esiet uzmanīgi, nāciet balsot uzreiz pēc pirmā zvana un uzmanīgi sekojiet balsošanas gaitai, lai nav tā, kā iepriekšējā reizē, kad viens cienījams kolēģis nokavēja balsošanu un mēs nevarējam viņam vairs palīdzēt, jo bija jau atvērta kaste un noformēts protokols.

Tagad lūdzu balsu skaitītājus, jūs paši zināt, kuri tie ir, sekojiet man, un, pārējie deputāti, gaidiet pirmo zvanu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad atgādinu, godātie kolēģi, balsu skaitītājiem tūlīt jāpulcējas šeit blakus — Dzeltenajā zālē, un pārējos deputātus es lūdzu gaidīt zvanu, kas aicinās uz balsošanu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atgriezties sēžu zālē! Turpināsim sēdi! Balsu skaitītāju vārdā runās deputāte Kristiāna Lībane par balsošanas rezultātiem. Lūdzu, Lībanes kundze!

Godātie kolēģi, es lūdzu beigt savstarpējās sarunas un uzklausīt balsu skaitītāju ziņojumu.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es varu jums paziņot, ka ir beigusies četru Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanu pirmā kārta.

Kopumā tika izgatavotas 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 76. Sabojātu un nomainītu nebija. Dzēstas tika atlikušās 24 zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izdotās 76 zīmes, un par derīgām atzītas 74, jo divas tika atzītas par nederīgām. Tur bija atstāti vairāk kā četru kandidātu uzvārdi neizsvītroti.

Tātad par kandidātu Marisu Andersonu nodotas 35 balsis, par Baldūru Apini — 32 balsis, par Oskaru Cauni — 8 balsis, par Māri Dravnieku — 16 balsis, par Oļģertu Dzenīti — 33 balsis, par Daci Ķezberi — 46 balsis, par Jāni Motivānu — 22 balsis, par Ilmāru Mūlu — 27 balsis, par Daci Virtmani — 16 balsis.

Līdz ar to par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli pagaidām no šiem kandidātiem ir ievēlēta tikai Dace Ķezbere. Tūlīt notiks otrā kārta, kurā esiet, lūdzu, ļoti uzmanīgi, nevis pasvītrojiet, bet izsvītrojiet tos kandidātus, pret kuriem jūs balsojiet, un katru atsevišķi, nevis visus kopā. Varēsiet balsot, atstājot neizsvītrotus trīs vai mazāk uzvārdus. Visa pārējā kārtība saglabājas tā pati. Pirmais zvans jūs aicina uz balsošanu, otrais — uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamā Lībanes kundze, tātad, godātie kolēģi, balsošanas otrā kārta notiks, un lūdzu gaidīt zvanu, lai uzsāktu otro balsošanas kārtu.

Sēdes vadītājs. Ir pienācis pusdienu pārtraukuma laiks. Balsu skaitītāji turpinās darbu pusdienu pārtraukumā, bet tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāru Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Varbūt mazliet pagaidiet, lai režīms brīdi saglabājas. Es lūdzu deputātus reģistrēties. Atkārtoti lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu, un Bērziņa kungu lū-dzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Reģistrējušies 73 deputāti. Lūdzu uzmanību!

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Imants Liepa, Jānis Mauliņš, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Jānis Strods, Jānis Urbanovičs, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda, Juris Sinka un Anna Seile. Paldies! Ja kāds bija zālē, tad, lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim balsu skaitīšanas komisijas pārstāves Kristiānas Lībanes ziņojumu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu vēlēšanu otrās kārtas rezultātiem. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Varu jums paziņot, ka ir beigusies otrā kārta, un acīmredzot būs nepieciešama arī trešā kārta, jo no kopumā izgatavotām 100 vēlēšanu zīmēm deputātiem tika izsniegtas 75. Dzēstas tika atlikušās 25, no vēlēšanu kastes izņemtas visas 75, un visas šīs zīmes tika atzītas par derīgām. Par nederīgām atzītu zīmju tātad nebija.

Par kandidātu Marisu Andersonu nodota 41 balss, par Baldūru Apini — 30 balsis, par Oskaru Cauni — 2 balsis, par Māri Dravnieku — 15 balsis, par Oļģertu Dzenīti — 34 balsis, par Jāni Motivānu — 22 balsis, par Ilmāru Mūlu — 25 balsis, par Daci Virtmani — 11 balsis.

Līdz ar to par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šajā vēlēšanu kārtā ievēlēts tikai Mariss Andersons. Rīkosim arī trešo kārtu. Ar pogām mēs viņu rīkot diemžēl nevaram, mums tāpat ir jābalso ar zīmēm, un kārtība saglabājas iepriekšējā, tikai, protams, vēlēšanu zīmēs netiks vairs iekļauts ievēlētā kandidāta Marisa Andersona vārds, visu pārējo uzvārdi saglabāsies, un jūs drīkstat atstāt divus neizsvītrotus uzvārdus vai mazāk kā divus. Nekādā gadījumā vairāk kā divus, jo tad jūsu zīme būs nederīga. Pirmais zvans uz balsošanu, otrais — uz rezultātu paziņošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad lūdzu kolēģus gaidīt zvanu, kas aicinās jūs uz balsošanas trešo kārtu.

Sēdes vadītājs. Uzklausīsim trešās kārtas rezultātus. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Šī bija jau trešā kārta. Kā vienmēr, kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, šoreiz šajā kārtā piedalījās mazāk deputātu nekā iepriekšējās — tikai 64, un tika izsniegtas 64 zīmes, dzēstas atlikušās 36. Visas izsniegtās zīmes tika izņemtas no kastes, un visas tika atzī-tas par derīgām.

Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 30 balsis, par Oskaru Cauni — neviena balss, par Māri Dravnieku — 6 balsis, par Oļģertu Dzenīti — 28 balsis, par Jāni Motivānu — 16 balsis, par Ilmāru Mūlu — 17 balsis, par Daci Virtmani — 10 balsis.

Līdz ar to šajā kārtā neviens no kandidātiem par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli nav ievēlēts.

Cienījamie kolēģi, klausieties, lūdzu, ko mēs darīsim tālāk. Mēs rīkosim nākošo kārtu. Neko nevar darīt, tā paredz Kārtības rullis, kamēr nepieciešamais kandidātu skaits būs ievēlēts. Tikai šoreiz vēlēšanu zīmē netiks... Tā kā neviens kandidāts šajā kārtā netika ievēlēts, tad nākošajā kārtā netiks iekļauts tā kandidāta vārds un uzvārds, kas saņēmis vismazāk balsis. Tātad būs kandidāti Apinis, Dravnieks, Dzenītis, Motivāns, Mūls un Virtmane. Varat atstāt divus uzvārdus vai mazāk nekā divus. Pirmais zvans uz balsošanu, otrais — uz rezultātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu atgriezties sēžu zālē, uzklausīsim Kristiānas Lībanes informāciju par vēlēšanu ceturtās kārtas rezultātiem. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Beigusies ceturtā kārta. Ļoti cerēsim, ka nākamā — piektā — būs pēdējā, bet arī šai kārtai ir rezultāts. Un tas ir šāds. Kopumā izgatavotas 100 zīmes, deputātiem izsniegtas 64, sabojāta un nomainīta viena zīme. Dzēstas atlikušās 36, no vēlēšanu kastes izņemtas 63, no kurām par derīgām atzītas 62 un viena tātad nederīga. Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 30 balsis, par Māri Dravnieku — 4 balsis, par Oļģertu Dzenīti — 34 balsis, par Jāni Motivānu — 16 balsis, par Ilmāru Mūlu — 14 balsis, par Daci Virtmani — 9 balsis.

Līdz ar to šajā kārtā par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ievēlēts Oļģerts Dzenītis. Pie protokola ir arī piezīme par to, ka šo nomainīto un sabojāto zīmi pieprasīja Kārlis Leiškalns. Kolēģi, nākamā kārta būs piektā kārta un tajā jūs atkal saņemsiet biļetenus, vēlēšanu zīmes, kurās šoreiz varēsit atstāt neizsvītrotu tikai vienu uzvārdu, vienu vai nevienu. Un visa pārējā vēlēšanu kārtība paliek iepriekšējā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, gaidīsim zvanu, kas aicinās mūs uz vēlēšanu piekto kārtu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, noklausīsimies informāciju par piektās kārtas rezultātiem. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es jūs apsveicu ar to, ka piektā kārta ir izrādījusies arī pēdējā šīsdienas balsošanā. Kā vienmēr, kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, deputātiem šoreiz izsniegtas 65, viena tika sabojāta un nomainīta, tā bija deputāta Eniņa zīme. Dzēstas atlikušās 35, no vēlēšanu kastes izņemtas 64, un visas šīs 64 arī atzītas par derīgām.

Par kandidātu Baldūru Apini nodotas 34 balsis, par Māri Dravnieku — 4 balsis, par Jāni Motivānu — 6 balsis, par Ilmāru Mūlu — 9 balsis, par Daci Virtmani — 8 balsis.

Līdz ar to par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šajā kārtā ievēlēts Baldūrs Apinis, apsveicam viņu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, atgādinu, ka pulksten 15.00 viesu zālē ir Frakciju padomes sēde. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Ir jāizskata vairāki iesniegumi par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms, godātie kolēģi, ja jūs piekristu, tad mēs varētu nodot divus pieprasījumus Pieprasījumu komisijai. Viens ir ar desmit deputātu parakstiem Latvijas Republikas zemkopības ministram Rāviņa kungam. Tas ir, dokumentā nr. 3136. Nododam to Pieprasījumu komisijai. Otrs ir deputātu pieprasījums Ministru prezidentam, finansu ministram un labklājības ministram. Arī ar desmit deputātu parakstiem, kas ir izklāstīti dokumentā nr. 3148. Motivācijai šajā jautājumā lūdz vārdu deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu pievērst visu jūsu uzmanību vienai nopietnai problēmai, kas presē tika izskanējusi apmēram pirms mēneša, un tajā laikā dažādi politiķi tika solījuši šīs problēmas pozitīvu risinājumu. Pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām, šķiet, nekas pozitīvs nav panākts.

Tā ir problēma par vienu jaunu zēnu, kas ir iegājis transformatoru būdā un tajā apdedzinājis abas rokas un šobrīd ir palicis bez rokām. “Latvenergo”, tātad nosacīti vainīgais pie šīs traģēdijas, ir gatavs maksāt šim zēnam ziedojumu 50 000 latu apmērā, bet valsts ierēdņu, birokrātu dēļ šīs summas maksāšana ir padarīta neiespējama. Šeit ir veidots šis pieprasījums, ņemot vērā to, ka politiķi ir solījuši atbalstu šīs problēmas pozitīva risinājuma panākšanai, un situācija ir tik elementāra no vienkārša cilvēka tiesību viedokļa, ka šeit ir šo naudu jāatrod, un faktiski Finansu ministrijai bija pašai jānāk ar iniciatīvu un šī problēma jānokārto, lai tas nemaz šeit līdz Saeimas līmenim nenonāktu. Diemžēl Finansu ministrija šādu iniciatīvu nav izrādījusi, un tāpēc tagad tiek veidots šis deputātu pieprasījums, lai tomēr vismaz ministrija šādā kontekstā būtu spiesta kaut kādu risinājumu šeit panākt. Tas acīmredzami ir pretrunā ar jebkādu cilvēciskumu, ka traģēdijas upurim, kuram nosacīti vainīgais ir gatavs maksāt, ka ir valsts ierēdņi, kas ierobežo šādu maksāšanas iespēju. Tātad aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Pieprasījumu komisijā izvērtēt. Ja pozitīvs risinājums tiek panākts jau uz to brīdi, protams, nav nepieciešamības to virzīt tālāk, bet ja netiek panākts uz šo brīdi, tad ir jāvirza tālāk kā Saeimas pieprasījums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Tātad pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Mums, godātie kolēģi, ir jāizskata vēl trīs iesniegumi. Desmit deputāti ierosina šodien iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Šo jautājumu lūdz izskatīt pirms 10.darba kārtības jautājuma. Tātad tas ir praktiski tūlīt. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumi kādam ir? Arī nav. Pieņemts.

Otrs ir izklāstīts dokumentā nr. 3138. Arī desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Arī lūdz izskatīt šo jautājumu pirms 10.darba kārtības jautājuma. Par šo jautājumu vēlas runāt Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu tomēr pievērst jūsu uzmanību šiem diviem dokumentiem, jo šeit notiek deputāta aiziešana no tā saucamās otrās jeb zemlīnijas komisijas, kas strādā parasti ne tajos laikos, kad strādā pamatkomisijas, un deputāta ievēlēšana pamatkomisijā. Līdz ar to Požarnova kungs — ārsts pēc izglītības, Ārstu biedrības, es ceru, ka vēl līdz šim brīdim, vadītājs, nevarēs vairs pilnvērtīgi strādāt Sociālo un darba lietu komisijā, jo vienlaicīgi viņam būs jābūt arī Ārlietu komisijā. Mēs jau šādu precedentu Saeimā esam veikuši.

Mēs ievēlējām Amerika kungu Ārlietu komisijā. Jā, jo viņam tur būtu jābūt tāpēc, ka viņš Saeimas Prezidijā vada šos jautājumus. Bet lieta ir tāda, ka Amerika kungs ir apmeklējis augstākais divas sēdes Ārlietu komisijā kopš sava ievēlēšanas laika. Un nevis tāpēc, ka viņš nicinātu vai negribētu strādāt Ārlietu komisijā. Vienkārši prakse ir pierādījusi, ka cilvēks nevar vienlaicīgi pilnvērtīgi strādāt divās pamatkomisijās.

Un ir vēl viena lieta. Augsti godātie deputāti! Pirms mēs veidojam komisijas, notika Starpfrakciju padomes sēde. Kādas trīs vai četras reizes nāca kopā frakciju pārstāvji un vienojās, un izstrādāja Jāņa Lagzdiņa vadībā dokumentu par to, kā veidojamas komisijas. Toreiz visi frakciju vadītāji nonāca pie konsensa bez iebildumiem, ka deputāti tiek vēlēti vienā pamatkomisijā un vienā tanī sauktajā otršķirīgajā komisijā. Nevis pēc nozīmes, bet pēc tā, ka tā var nesanākt katru sēdi un kura nerisina tiešos likumdošanas jautājumus. Lai gan tā var darīt to pašu. Tāpēc es tomēr deputātus lūgtu vēlreiz pārdomāt, it īpaši tad, kad jūs gribat ieņemt vadošus posteņus. Požarnova kunga kandidatūra “lido jau tagad pa gaisu” tēlainā izteiksmē kā Ārlietu komisijas vadītāja kandidatūra. Pārdomājiet vēlreiz, vai ir iespējams? Kāpēc vispirms mēs, pārdomājiet to vispirms, kāpēc mēs tagad vairs negribam pildīt tos dokumentus, kurus paši esam pieņēmuši Saeimā. Es vēlreiz atkārtoju. Viens no retajiem dokumentiem, kas ir pieņemts ar pilnu konsensu?

Un otra lieta. Kāpēc cilvēkam uzkraut pārlieku lielu slodzi, zinot jau iepriekš, ka viņš nevarēs šo darbu pavilkt? Varbūt patiešām deputātiem vajadzētu izvērtēt arī savas profesionālās iespējas. Požarnova kunga vieta šobrīd ir daudz vairāk piemērota un vajadzīga Sociālo lietu komisijā, kur jārisina tik šausmīgi svarīgi jautājumi, ka diez vai kurai komisijai šobrīd ir vēl grūtāk, jo tas jau robežojas, manuprāt, šobrīd ar to, ka mēs vienam ļaujam, vienam neļaujam. Apiņa kungam mēs neļāvām savā laikā strādāt divās pamatkomisijās. Pagājušajā sēdē Veldres kungam mēs neļāvām strādāt divās pamatkomisijās. Šodien loģiski, ka ir iesniegts atkal nākamais priekšlikums — Veldres kungu vēlēt divās pamatkomisijās. Tas ir kā precedents, kas tālāk jau ripinās kā sniega pika no kalna uz leju.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīs dienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par — 30, pret — 11, atturas — 9. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības izmaiņu priekšlikums ir piecu deputātu iesniegums, kurā viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par deputāta U.Veldres ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Pievienots ir arī Saeimas lēmuma projekts, kuru parakstījuši desmit Saeimas deputāti. Vai deputātiem ir iebildumi par šāda jautājuma iekļaušanu darba kārtībā?

Vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēģināšu savu sakāmo pateikt tā, lai neaizvainotu ne deputātu Veldres kungu, kurš ir tāds pats deputāts kā visi pārējie, ne arī frakciju “Latvijai”.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību komisija strādā... kopš Rudīte Leitena nav deputāte, mums ir ārkārtīgi grūta situācija. Straumes kungs ir frakcijas priekšsēdētājs un ir ļoti aizņemts. Mums nodrošināt kvorumu ir milzīgas grūtības pie tās milzīgās slodzes, kāda ir komisijā. Un tagad, ja deputāts Veldre, pret kuru man personīgi nav absolūti nekādu iebildumu, ticiet man, viņš būs spiests izvēlēties, vai boikotēt iepriekšējo komisiju vai mūsējo. Un tad iznāk tā, ka viena komisija visu laiku cieš kvoruma trūkuma dēļ. Es nezinu, cik deputātu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, bet Cilvēktiesību komisijā katra deputāta... reģistrētā deputāta vai katra deputāta prombūtne spēj bieži paralizēt dar-bu. Es liktu priekšā frakcijai “Latvijai” varbūt paanalizēt, es piekrītu šajā jautājumā Kreituses kundzei, ka varbūt vajadzētu paanalizēt, kāds ir stāvoklis vispār, lai nebūtu diskriminācija, ka viens deputāts ir labāks un otrs sliktāks. Izanalizēt situāciju, izpētīt, vienādu pieeju demonstrēt visiem, bet šajā gadījumā es ļoti lūgtu pārdomāt, lai nebūtu apgrūtināts jau tā ļoti grūti organizējamais mūsu komisijas darbs tieši deputātu trūkuma dēļ. Pietiek vienam vai diviem neatnākt, komisija nevar strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns vēlas runāt par. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es aicinu šajā brīdī šo lēmuma projektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā, tāpat kā mēs iekļāvām Saeimas darba kārtībā iepriekšējo lēmumprojektu “Par deputāta Požarnova ievēlēšanu Ārlietu komisijā”, un pēc tam tajā gadījumā, ja mēs negatīvi izlemsim jautājumu par Požarnova kunga ievēlēšanu, tad mēs, iesniedzēji, esam vienojušies, ka mēs arī atsauksim parakstus zem šī lēmuma projekta. Bet tajā gadījumā, ja Požarnova kungs tiek ievēlēts arī otrajā pamatkomisijā, tad es neredzu pilnīgi nekāda pamata, kāpēc Veldres kungam šāda iespēja tiktu liegta. Un tad es aicinu tātad to iekļaut darba kārtībā un pēc tam abus šos jautājumus pēc kārtas izskatīt pēc būtības un pieņemt konsekventi vienu un to pašu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par Saeimas lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 20. Lēmuma projekts Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļauts. Godātie kolēģi, aizmirsu pateikt, ka arī to viņi lūdz izskatīt kā... pirms desmitā. Tātad tūlīt. Līdz ar to, kolēģi, mēs varam izskatīt lēmuma projektus, par kuriem tikko vienojāmies.

Pirmais. Lēmuma projekts “Par deputāta Andreja Požarnova atsaukšanu no Pilsonības likuma izpildes komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 6, atturas — 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Lēmuma projekts, — Par deputāta Andreja Požarnova ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 16. Tā kā lēmums nav pieņemts, es lūdzu balsot atkārtoti.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret iesniegto Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 12, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — ievēlēt... Čerāna kungs, es saprotu, ka jūs kā iesniedzējs atsaucat nākamo darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu. Paldies!

Godātie kolēģi! Un izskatīsim vēl vienu desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kuri lūdz atlikt 25. septembra plenārsēdes vakara daļu — valdības atbildes uz deputātu jautājumiem — uz nākošo 6. Saeimas plenārsēdi 2. oktobrī. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo desmit deputātu iesniegumam? Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Kā jau mēs pagājušajā reizē konstatējām, ka šādi te priekšlikumi būtībā ir antikonstitucionāli, jo tie liedz deputātiem realizēt Satversmē paredzētās tiesības uzdot ministriem jautājumus un saņemt atbildes, un līdz ar to es aicinu šādu antikonstitucionālu lēmumu neatbalstīt. Nekavēšu jūsu laiku. Aicinu neatbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret desmit deputātu iesniegumu par vakara plenārsēdes pārcelšanu uz 2. oktobri. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 7, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” . Trešais lasījums. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti.

Izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.55.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Es lūdzu vēlreiz zvanu. Pirms reģistrācijas lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es saprotu konstruktīvi noskaņoto deputātu sajūsmu, bet tā kā nav kvoruma, lai mēs izskatītu arī citus jautājumus, sēde ir jāslēdz.

Godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu, un Saeimas sekretāru Induli Bērziņu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Acumirkli, kolēģi! Es lūdzu uzmanību! Es lūdzu kolēģus, uzmanību! Godātie deputāti, lūdzu mirkli uzmanības. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš (6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Gunta Gannusa, Edmunds Grīnbergs, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Māris Rudzītis, Anta Rugāte, Anna Seile, Juris Sinka, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Māris Vītols, Roberts Zīle un Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, Saeimas 25.septembra kārtējo plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Viens paziņojums. Pulksten 15.00 Frakciju padome nolēma sasaukt ārkārtas sēdi nākamajā nedēļā trešdien, 1.oktobrī, pulksten 15.00, trijos pēcpusdienā. Un lūdza frakciju un komisiju vadītājus iesniegt savus priekšlikumus rīt, 26.septembrī, Saeimas Kancelejā par jautājumiem, kas, jūsuprāt, būtu izskatāmi 1.oktobra ārkārtas sēdē. Kārtējā plenārsēde 2.oktobrī pulksten 9.00. Ārkārtas sēde 1.oktobrī pulksten 15.00. Paldies!

Paziņojumu vēl vēlas sniegt Juris Kaksītis, Juridiskās komisijas vadītājs.

J.Kaksītis (DPS). Juridiskās komisijas deputātus aicinu tūlīt pēc sēdes slēgšanas komisijas telpās uz īsu sanāksmi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!