Par Vladimira Korovina kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3042)

Pamatojoties uz š.g. 9. septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 9.septembrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 9.septembra sēdes protokola nr.26

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, A.Prēdele, O.Dunkers, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vladimira Korovina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Korovina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Vladimiru Korovinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumiem Latvijas brīvās cīņas attīstībā.

Kā treneris izaudzinājis daudzus šī sporta veida meistarus — I.Miķelsonu, V.Freidenfeldu, J.Ozoliņu, I.Meilusi un citus. Pašlaik strādā Latvijas nacionālajā sporta skolā par sieviešu brīvās cīņas galveno treneri.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Kreituss, L.Ozoliņš, A.Saulītis, A.Seiksts,

1997. gada 18. jūnijā A.Naglis, A.Golubovs, E.Jurkāns, Z.Čevers, I.Bišers

Latvijas nacionālā sporta skola lūdz piešķirt Latvijas pilsonību skolas sieviešu brīvās cīņas vecākajam trenerim Vladimiram Korovinam. Treneris V.Korovins ir sagatavojis augstas klases sportistes brīvajā cīņā. 1996. gadā Ilze Meiluse Eiropas čempionātā juniorēm izcīnīja sudraba medaļu.

Ar cieņu, —

1997. gada 17. aprīlī Latvijas nacionālās sporta skolas direktors A .Kalniņš

Latvijas cīņas asociācija par īpašiem nopelniem Latvijas brīvās cīņas attīstībā asociācijas 103 biedru vārdā lūdz uzņemt Latvijas pilsonībā Vladimiru Korovinu, dzimušu 1931. gadā Udmurtijas Autonomajā Republikā.

V.Korovins ir divpadsmitkārtējs Latvijas brīvās cīņas meistars, daudzu starptautisko sacensību uzvarētājs. Pēc Latvijas Fiziskās kultūras institūta beigšanas, strādājot par treneri, ir izaudzinājis daudzus šī sporta veida meistarus — I.Miķelsonu, H.Erdmani, U.Lingu, V.Freidenfeldu, J.Ozoliņu un daudzus citus. Pašlaik V.Korovins strādā Latvijas nacionālajā sporta skolā par sieviešu brīvās cīņas galveno treneri.

Latvijas cīņas asociācijas kopsapulces vārdā —

1996. gada 14. novembrī LCA prezidents V.Madalāns

Autobiogrāfija

Es, Korovins Vladimirs Andreja dēls, esmu dzimis 1931.gada 16.jūlijā Udmurtijas Autonomajā Republikā, Uvinskas rajonā, Pačagurtas ciemā, zemnieku ģimenē, kur pavadīju bērnības gadus un pabeidzu nepilnu vidusskolu 1947.gadā.

Tēvs pēc kara palika Rīgā un 1947. gadā arī mani pēc skolas atveda uz Rīgu, kur es dzīvoju vēl joprojām, nemainot dzīvesvietu.

1947. gada 1. septembrī iestājos 16. vidusskolā, kuru beidzu 1950. gadā, un tajā pašā gadā iestājos Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kuru ar izcilību beidzu 1954. gadā, un pēc sadales biju nozīmēts strādāt sporta biedrībā “Lokomotīve” kā ārstnieciskās fizkultūras speciālists un treneris brīvajā cīņā.

No 1957. gada strādāju par vecāko treneri brīvajā cīņā sporta biedrībā “Dinamo”, šajā laikā sagatavoju vairākus Latvijas izlases dalībniekus, sporta meistarus un čempionus: Visvaldi Freidenfeldu, Henriku Erdmani, Ivaru Miķelsonu, Uldi Peiku, Anatoliju Slišanu, Valentinu Fiļinovu, Jāni Ozoliņu, Viktoru Korotkovu, Rūdolfu Priekuli, V.Kozemjkinu.

No 1986. gada ar pārvedumu sāku strādāt par brīvās cīņas treneri sporta biedrībā “Vārpa”. Pēc tās likvidēšanas 1992. gadā sāku strādāt Vidzemes priekšpilsētas K.Kundziņa brīvās cīņas sporta skolā.

1994. gadā mani pieņēma darbā Latvijas nacionālajā sporta skolā par brīvās cīņas vecāko treneri sievietēm. 1996. gadā mana audzēkne Ilze Meiluse Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba medaļu juniorēm.

Pats arī turpinu trenēties, 1995. gada Pasaules čempionātā veterāniem izcīnīju sudraba medaļu Latvijai.

1996. gada 21. decembrī V.Korovins