EDSO augstais komisārs

— pie Ministru prezidenta

Vakar, 30.oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Makss van der Stūls.

Sarunu gaitā pārrunātas nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas procesa problēmas, kā arī Latvijas aktivitātes ceļā uz Eiropas Savienību.

Ministru prezidents uzsvēra, ka grozījumi Pilsonības likumā nav paredzami. Likuma grozījumi nozīmētu mākslīgu integrācijas un naturalizācijas veicināšanu.

Atbildot uz Maksa var der Stūla jautājumu par naturalizācijas procesa lēno gaitu, G.Krasts paskaidroja, ka galvenā problēma ir nepilsoņu intereses trūkums iegūt Latvijas pilsonību. Daļa nepilsoņu vēl netic Latvijas neatkarības stabilitātei, pārejas perioda ekonomiskās grūtības tiek asociētas ar neatkarīgu Latvijas valsti, citi nevēlas zaudēt ceļošanas un biznesa aktivitāšu priekšrocības NVS.

Sarunā uzsvērts, ka Latvijas ekonomikas augšupeja veicinās arī naturalizācijas procesu. Arī ES pozitīvie signāli par sarunu uzsākšanu ar Latviju sekmēs nepilsoņu naturalizācijas procesa dabisku aktivizēšanos.

Kamēr daļa Latvijas pilsoņu jūtas nedroši, automātiska naturalizācijas stimulēšana nedos vēlamos rezultātus un nekalpos sabiedrības integrācijai, uzsvēra G.Krasts.

Makss van der Stūls piekrita, ka Latvijas integrācija ES ir labākais veids, kā radīt vēlēšanos nepilsoņiem integrēties Latvijas sabiedrībā. Augstais komisārs pieskārās jautājumam par atšķirībām starp pilsoņu un nepilsoņu statusu, tai skaitā profesijām. Ministru prezidents apliecināja, ka jau tuvākajā laikā valdība izvērtēs pētījumu par šo tēmu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas valdība turpinās pildīt valdības deklarācijā minētos uzdevumus nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas jomā.

Valdības preses departaments

— Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā

Aizvakar, 29.oktobrī, tiekoties ar Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktoru Olafu Brūveru, EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Maksu van der Stūlu interesēja VCB viedoklis par Valsts valodas likumprojektu un iespēju piešķirt LR pilsonību Latvijā dzimušajiem bērniem. Stūla kungs atzinīgi novērtēja VCB līdzšinējo darbību un interesējās pār nākotnes plāniem.

M.Stūls uzsvēra, ka vairums Eiropas valstu piemēro atvieglotus noteikumus pilsonības iegūšanai šajās valstīs dzimušajiem bērniem arī tad, ja viņu vecāki nav šo valstu pilsoņi. Viņš pauda viedokli, ka līdz ar citiem tiesību ierobežojumiem saistībā ar pilsonības statusu šis var būt par šķērsli Latvijas tālākajai integrācijai Eiropas struktūrās. O.Brūvers informēja M.Stūlu, ka VCB atbalsta pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem bērniem, bet neredz reālu iespēju grozīt Pilsonības likumu šīs Saeimas laikā. VCB principā neiebilst pret jauna Valsts valodas likuma pieņemšanu, taču atzīst, ka vairākas likumprojektā iekļautās normas, kas nosaka valodu lietošanu privātajā sfērā, ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

O.Brūvers informēja viesi, ka par vienu no biroja darbības prioritātēm ir izvirzītas sociālās tiesības, par ko birojs saņem daudz sūdzību. Tādēļ birojs ir aizsācis analītisku pētījumu par sociālo tiesību nodrošināšanas reālo situāciju Latvijā, lai konstatētu, vai valdība ievēro starptautiskās saistības šajā jomā. VCB uzmanības lokā joprojām ir bērni, cilvēki ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, kā arī citas sabiedrības mazaizsargātās grupas. Vizītes nobeigumā augstais komisārs novēlēja birojam veiksmi turpmākajā darbā. Šī bija Stūla kunga otrā vizīte Valsts cilvēktiesību birojā.

Kristīne Mālere,

Valsts cilvēktiesību biroja

preses sekretāre