INFORMĀCIJA

Japānas jaunais vēstnieks

- pie Saeimas priekšsēdētāja

Turpinājums no 1.lpp.

Abi sarunas biedri bija vienisprātis, ka Latvijas un Japānas sadarbība ekonomikā, kultūrā un citās sfērās varētu kļūt daudz plašāka. Latvija ir ieinteresēta Japānas investīciju piesaistē. Saeimas priekšsēdētājs minēja piemēru, ka Japāna kā jūras valsts ar savām investīcijām un citiem ekonomiskiem līdzekļiem varētu palīdzēt attīstīt Latvijas brīvās ekonomikas zonas.

Alfreds Čepānis un Takeši Fudži tāpat bija vienisprātis, ka iespējami ātrāk jārisina jautājums par savu valstu vēstniecību atvēršanu Latvijā un Japānā. Patlaban Rīgā darbojas Japānas informācijas birojs, un arī Latvija domā par līdzīga biroja izveidošanu Tokijā. Šāda centra atvēršana sekmētu informācijas apmaiņu starp Latviju un Japānu.

Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Takeši Fudži tikās arī ar Saeimas Latvijas un Japānas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Andri Saulīti.

Sarunas dalībnieki pārrunāja Latvijas un Japānas divpusējās attiecības parlamentu līmenī, kā arī sadarbības padziļināšanu ekonomikā, galvenokārt veltot uzmanību Latvijas tranzīta iespēju izmantošanai. Japānas vēstnieks uzsvēra savu vēlmi veicināt vēl ciešākus abu valstu politiskos, ekonomiskos un kultūras kontaktus.

Saeimas preses dienests

- pie Ministru prezidenta

Vakar, 29. oktobrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Stokholmā rezidējošais Japānas vēstnieks Latvijā Takeši Fudži ( Takeshi Fuji ).

Ministru prezidents apliecināja, ka Latvijas un Japānas sadarbība attīstās veiksmīgi. Viņš augstu novērtēja Japānas vēstniecības lielo ieguldījumu Latvijas un Japānas attiecību veidošanā. G.Krasts atzīmēja, ka abām valstīm ir plašas iespējas divpusējā dialoga paplašināšanā. Ministru prezidents uzskata, ka par ļoti nozīmīgu soli sadarbības veicināšanā ir uzskatāma Japānas informācijas centra atvēršana Rīgā. Latvijas informācijas centru Japānā plānots atklāt nākamā gada sākumā. Abpusējo kontaktu intensifikācijai būtu svarīga Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā.

G.Krasts uzsvēra Latvijas ieinteresētību Japānas investīciju piesaistē un atzīmēja, ka Latvijā radīta investīcijām labvēlīga vide un Latvijas kredītreitings ir viens no augstākajiem Rietumeiropā. Šie faktori varētu būt saistoši Japānas potenciālajiem investoriem.

Valdības preses departaments

- Ārlietu ministrijā

Vakar, 28. oktobrī, akreditācijas vizītē pie LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa bija ieradies Japānas vēstnieks Latvijā Takeši Fudži ( Takeshi Fuji ).

Sarunas dalībnieki pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību attīstību un sadarbību starptautiskajās organizācijās. T.Fudži pauda pārliecību, ka Latvijas un Japānas sadarbība ir veiksmīga un abu valstu starpā pastāv plašas iespējas divpusējā dialoga intensificēšanā. M.Riekstiņš informēja T.Fudži, ka par ļoti nozīmīgu soli sadarbības veicināšanā Latvija uzskata Japānas Informācijas centra atklāšanu Rīgā, un kā vienu no Latvijas prioritātēm sadarbībā ar Japānu minēja Latvijas Informācijas centra atklāšanu Tokijā, kas tiek plānota 1998. gada sākumā.

M.Riekstiņš un T.Fudži pārrunāja sadarbību ANO institūcijās, pievēršot uzmanību Drošības padomes reformām un ar tām saistītiem jautājumiem. M.Riekstiņš pauda Latvijas ieinteresētību ļaut mazām valstīm iesaistīties ANO Drošības padomes jautājumu risināšanā.

Pārrunājot sadarbību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ietvaros, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs pauda visu trīs Baltijas valstu vēlmi attīstīt savstarpējos kontaktus, lai kļūtu par šīs organizācijas dalībvalstīm. M.Riekstiņš lūdza Japānas atbalstu OECD Baltijas valstu reģionālajai programmai, jo tās īstenošana ievērojami sekmētu Latvijas integrācijas procesu ceļā uz ES un citām starptautiskajām organizācijām.

ĀM preses centrs

Nacionālās drošības padomes kārtējā sēdē

Vakar, 29. oktobrī, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes kārtējā sēde. Nacionālās drošības padome noklausījās aizsardzības ministra Tālava Jundža, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Stara un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa ziņojumus par valsts drošību.

Pamatojoties uz likumu "Par valsts aizsardzību", Nacionālās drošības padome noklausījās Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka Gundara Ābola priekšlikumu par Nacionālo bruņoto spēku strukturālo reorganizāciju.

Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Par starptautisku sadarbību cīņā ar narkotikām

Vakar, 30. oktobrī, Itālijas vēstnieka Alesandro Pjetromarki vadībā notika tā saucamās mini-Dublinas grupas sanāksme, kas veltīta starptautiskajai sadarbībai cīņā ar narkotikām.

Sanāksmē piedalījās 17 valstu vēstnieki un dažādu starptautisko organizāciju pārstāvji.

Dublinas grupa nodibināta 1991. gadā kā konsultatīva grupa narkotiku apkarošanas jomā, kuras sastāvā ir 20 dalībnieki: Eiropas Savienība, ASV, Zviedrija, Japāna, Kanāda, Austrālija, ES Komisija un Apvienoto Nāciju narkotiku apkarošanas programma (UNDCP). 1992. gadā grupā iestājās Norvēģija.

Pēc Dublinas grupas locekļu priekšlikuma 1994. gadā grupas ietvaros tika izveidota Latvijas grupa jeb mini-Dublinas grupa, lai izvērtētu narkotiku apkarošanas situāciju Latvijā. Šīs grupas prioritātes ir informācijas un personu datu apmaiņa starp Latviju, atsevišķām dalībvalstīm un UNDCP narkotiku apkarošanai Austrumeiropā, informācijas apmaiņa par narkotiku apkarošanas situāciju Latvijā, valdības nostāju un politiku attiecībā uz to.

Vakardienas sanāksmē Iekšlietu ministriju pārstāvēja parlamentārā sekretāre Ivonna Allere, IeM Valsts policijas GKP narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Vilnis Ķipēns un IeM Starptautisko attiecību departamenta priekšnieks Kārlis Trautmanis. Mini-Dublinas grupas pārstāvji tika iepazīstināti ar Nacionālo narkotiku apkarošanas programmu, kuru pieņēma šā gada 8. oktobrī iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera vadītajā Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas komisijas sēdē. IeM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka šī programma ir pirmais mēģinājums mūsu valstī koordinēt četru ministriju un tām pakļauto apakšstruktūru kopējo darbību narkomānijas apkarošanai. Šo programmu nav iespējams īstenot vienas valsts ietvaros, tāpēc I.Allere lūdza sanāksmes dalībniekus sniegt starptautisku ekspertīzi Narkotiku apkarošanas nacionālajai programmai, lai tā tiktu saskaņota ar Eiropas valstu aktivitātēm.

IeM preses centrs

Par cenām un darba samaksu III ceturksnī un septembrī

Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, Valsts statistikas komiteja ziņo sekojošo:

1. Patēriņa cenas 1997.gada III ceturksnī, salīdzinot ar 1996.gada III ceturksni, ir pieaugušas par 8,1%, bet sabiedriskajā sektorā* strādājošo mēneša vidējā darba samaksa - par 19,8%.

Mēneša vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem 1997.gada III ceturksnī bija Ls 133,60.

2. 1997.gada septembrī, salīdzinot ar 1996.gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 8,1%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā darba samaksa - attiecīgi par 20,5%.

3. Patēriņa cenas 1997.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par 0,2%, tai skaitā nepārtikas precēm - par 0,5%, pakalpojumiem - par 1,2%, bet pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus) samazinājās par 0,6%.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 1997.g. septembrī, salīdzinot ar augustu, pieauga par 0,5%, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu samazinājās par 1,2%, bet budžeta iestādēs palielinājās par 3,6%.

Sabiedriskajā sektorā 1997.g. septembrī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 132,94, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 108,64, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 155,43. Augusta mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 132,24**, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 104,82**, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu - Ls 157,26**.

Neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi (piemēram, atlīdzība par gada darba rezultātiem, prēmijas par ceturkšņa, pusgada vai lielāka laika perioda darba rezultātiem, prēmijas valsts svētkos u.c.) bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem bija Ls 124,47.

Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa septembrī bija Ls 97,12 jeb 73,1% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs Ls 80,50 (74,1%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu - Ls 112,49 (72,4%).

No 1997.gada 1.janvāra sociālā nodokļa likme ir 9%.

* Sabiedriskais sektors statistikā ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Šajā materiālā informācija uzrādīta bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.

** Dati precizēti.

VSK Darba statistikas daļa,

Zaiga Priede