runas. raksti. referāti

“Linguistica Lettica” — latviešu valodniekiem un visiem baltistiem

Latviešu valodas institūta direktora vietniece Dr.philol. Ilga Jansone — “Latvijas Vēstnesim”

30. oktobrī interesenti J.Misiņa bibliotēkā tika iepazīstināti ar Latviešu valodas institūta žurnāla Linguistica Lettica pirmo numuru, bet baltisti — latviešu un lietuviešu valodas pētnieki — ar šo izdevumu varēja iepazīsties jau oktobra sākumā, kad Viļņā notika VIII Starptautiskais baltistu kongress, kas bija pulcējis dalībniekus no 12 valstīm: Lietuvas, Latvijas, Polijas, Vācijas, Krievijas, Itālijas, ASV, Nīderlandes, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Ukrainas. Tas arī ir likumsakarīgi, jo pirmajā žurnāla Linguistica Lettica numurā tika iekļauta daļa iepriekšējā baltistu kongresā (Rīga, Lielupe 1995) nolasīto referātu. 1995.gadā pirmoreiz baltistu kongresu vēsturē darbs norisinājās arī speciāli mūsdienu lingvistiskās situācijas izpētes rezultātu apzināšanai veltītajās sekcijās “Sociolingvistika, psiholingvistika, valodas kultūra” un “Datorlingvistika un matemātiskā lingvistika”; no šajās sekcijās nolasītajiem referātiem žurnālā atrodami V.Ernstsones, R.Makares, I.Zaubergas, I.Zuicenas, A.Ozoliņas un V.Kuzinas pētījumi. Leksikologi un leksikogrāfi aplūko gan aktuālas mūsdienu literārās valodas funkcionēšanai nozīmīgas problēmas (V.Skujiņa, M.Brēde), gan norises izlokšņu leksikā (I.Ēdelmane, A.Timuška), gan atsevišķus leksikas attīstības vēstures momentus (I.Rūmniece) un leksikogrāfiskas analīzes iespējas baltu valodu vēstures pamatjautājumu precizēšanā (V.Mančaks — Polija), gan līdzekļus un veidus, kā formulēt leksikas un tās elementu maksimāli precīzu leksikogrāfisku aprakstu (I.Šmidebergs). Tikpat plaši mūsu žurnāla pirmajā numurā pārstāvēti arī morfoloģijas (M.Krencle — Vācija, A.Vulāne, A.Kalnača, I.Kristovska) un vārddarināšanas (B.Bušmane, A.Veisbergs, A.Bankavs) pētījumi. Sintakses tematiku atspoguļo A.Holvuta (Polija), J.Valdmaņa, J.Rozenberga, S.Lagzdiņas un R.Kvašītes raksti. No valodniekiem, kas specializējas fonētikā un akcentoloģijā, sadarboties ar žurnālu Linguistica Lettica , sākot jau ar tā pirmo numuru, nolēmušas Dz.Bonda (ASV) un L.Grumadiene (Lietuva). Savukārt plašākiem vispārinājumiem indoeiropiešu valodu kontekstā veltīts E.Hempa (ASV) pētījums.

Tomēr žurnālu Linguistica Lettica gribētos nosaukt par dzimšanas dienas dāvanu pašiem sev, jo šogad institūts atzīmē arī piecu gadu jubileju (1992.gadā tas atdalījās no toreizējā Valodas un literatūras institūta). Pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atskatītos uz paveikto un ar to iepazīstinātu arī visus tos, kas seko mūsu darbam, cenšas palīdzēt, vai tieši otrādi — traucēt.

Latviešu valodas institūtam dibinoties, tika izvirzīti tā galvenie uzdevumi:

* vārdnīcu izveide un leksikogrāfijas teorētisko pētījumu organizēšana;

* gramatiku izstrāde un valodas vēstures jautājumu risināšana;

* terminoloģijas praktisko un teorētisko atziņu popularizēšana;

* sociolingvistisko procesu izpēte un prognozēšana;

* valodnieku un saskares nozaru speciālistu nodrošināšana ar Valodas arhīva (literārās un izlokšņu leksikas kartotēkas, Latvijas vietvārdu kartotēkas, latviešu terminoloģijas kartotēkas u.c.) materiāliem;

* sabiedrības nodrošināšana ar kvalitatīvām valodas konsultācijām (sadarbībā ar Valsts valodas centru).

Leksikogrāfijā — programmas Letonika ietvaros — noris darbs gan pie literārās valodas un izlokšņu vārdnīcām, gan pie vietvārdu vārdnīcas.

Nozīmīgākais institūta devums leksikogrāfijā neapšaubāmi ir “Latviešu literārās valodas vārdnīca” (vad.  L.Ceplītis, M.Stengrevica), kuras pēdējais — astotais — sējums nāca klajā 1996.gada nogalē. Beidzot arī mēs esam sasnieguši leksikogrāfijas briedumposmu, jo, kā uzskata valodnieks V.Gaks, skaidrojošo vārdnīcu izveide liecina par noteiktu garīgās dzīves līmeni. Tomēr šo daudzsējumu skaidrojošo vārdnīcu nav sevišķi ērti lietot jebkuram latviešu valodā runājošajam, tādēļ institūta leksikogrāfi aizsākuši darbu pie jaunas — pēc Oksfordas leksikogrāfijas principiem izstrādātas — viensējuma “Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (vad. I.Zuicena), kas būtu periodiski (ik pa 5 gadiem) revidējama un papildināma, atbilstoši izmaiņām latviešu valodas leksiskajā sistēmā. Šī vārdnīca varētu būt arī par pamatu divvalodu (arī daudzvalodu) vārdnīcu latviskās daļas šķirkļu atlasei. Dialektālajā leksikogrāfijā aizsākts darbs pie “Latviešu valodas izlokšņu leksikas vārdnīcas” (vad. E.Kagaine), kurā būs apkopots relatīvi viss latviešu valodas izloksnēs lietotais vārdu krājums. Vārdnīca būs noderīga gan valodniekiem vēsturisko pētījumu veikšanai, gan arī visiem tiem, kam rūp mūsu tautas kultūras vērtības, jo izlokšņu vārdnīcās ietvertais ilustratīvais materiāls vislabāk atspoguļo mūsu tautas pagātni, tagadni un nākotni. Sagatavota (un gaida atsaucīgu sponsoru) “Vainižu izloksnes vārdnīca”, kurā ietverta šai Ziemeļrietumvidzemes izloksnē runātā īpatnējā leksika. (Jāpiebilst, ka vārdnīcai materiālus vācis Limbažu skolotājs  E.Ādamsons.) Izloksnēs zināmie augu nosaukumi ietverti Institūtā veidotajā un 1998. gadā pabeigt paredzētajā “Latviešu valodas augu nosaukumu vārdnīcā” (vad. I.Ēdelmane). Šai vārdnīcā vienkopus būs doti gan augu terminoloģiskie un latīniskie nosaukumi, gan izlokšņu nosaukumi ar atbilstošām vietas norādēm. Izdošanai sagatavota arī “Sinoles izloksnes salīdzinājumu vārdnīca” (A.Timuška, pens. skolotāja M.Putniņa).

Turpinās darbs pie “Latvijas vietvārdu vārdnīcas” (vad. O.Bušs), kas nosacīti turpina J.Endzelīna iesākto izdevumu “Latvijas PSR vietvārdi”. Ir sagatavoti izdošanai, bet līdzekļu trūkuma dēļ netiek izdoti 3 sējumi. Šīs vārdnīcas ietvaros paredzēts publicēt visus valodnieku apzinātos Latvijas vietvārdus, norādot to izrunu, lokalizāciju, kā arī analizējot to cilmi.

Leksikogrāfijas teorijas un prakses jautājumiem bija veltīta arī J.Endzelīna 124.dzimšanas dienas atceres konference 1997.gada 20.februārī. Kā bija redzams gan no konferencē nolasītajiem referātiem, gan kuluāru sarunām, ieceru un vajadzību leksikoloģijas laukā ir ne mazums. Pieminēt varētu tikai dažas — “Sinonīmu vārdnīca”, “Antonīmu vārdnīca”, “Etimoloģijas vārdnīca”.

Ne mazāk svarīga ir dažādu latviešu valodas gramatiku pieejamība. Diemžēl interesentus institūta kolektīvs nevar iepriecināt, jo, lai gan darbs pie “Latviešu literārās valodas gramatikas” (vad. J.Valdmanis) rit pilnā sparā, līdz noslēgumam vēl patālu. Darba pabeigšanu varētu paātrināt tas, ka ir veikti teorētiskie pētījumi par atsevišķām gramatikas parādībām un aizsākts darbs ar datorizētu apstrādes programmu. Gribētos cerēt, ka tuvākajā laikā veikalu plauktos redzēsim latviešu valodas vēsturei (vad. K.Pokrotniece) veltītu pētījumu “Latviešu valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība”. Ir sastādīta arī apjomīga K.Mīlenbaha “Darbu izlase” (sast. I.Druviete).

Gribētos cerēt — kamēr katrā Latvijas iedzīvotāja mājā nebūs viņa intelektam un vajadzībām atbilstošas “Latviešu valodas gramatikas,” tikmēr darbs pie šīs tēmas neapsīks.

Arī pašlaik Institūtā veiktie dialektoloģijas pētījumi pieskaitāmi valodas vēsturei, nevis sociolingvistikai — kā daudzviet citur Eiropā. Grupa Institūta izlokšņu pētnieku ir iesaistījušies Eiropas valodu atlanta ( Atlas Linguarum Europae ) darbā (Latvijas darba grupas vad. A.Timuška). Atlants kopš 1977.gada tiek izdots Asenē (Nīderlande), bet tā Centrālais sekretariāts atrodas Bambergā (Vācija); tajā tiek sintezēts valodas materiāls no visām Eiropas valstīm, tostarp arī no Latvijas, kas ir pārstāvēta ar izlokšņu materiālu no 36 pa visu teritoriju vienmērīgi izkaisītiem punktiem, piemēram, no Ērģemes, Vainižiem, Kalupes, Nautrēniem, Iecavas, Nīcas, Ventas. 1996.gada rudenī Latvijai tika uzticēts organizēt EVA Redakcijas padomes 29.simpoziju. Noslēgumam tuvojas darbs pie “Latviešu valodas dialektu atlanta” (vad. A.Stafecka) Leksikas daļas komentāru rediģēšanas. (Ja neradīsies finansiālas problēmas, ceram, jau 1998.gada sākumā tas nonāks pie lietotājiem.) Šī atlanta 100 kartēs ar komentāriem ietverti daudzu nozīmīgu etnogrāfisku reāliju, dabas parādību apzīmējumu, darbības veidu atspoguļojumu nosaukumi iespējami visās 512 Latvijas izloksnēs. Iespējami īsā laikā jāsagatavo publicēšanai Latviešu valodas dialektu atlanta fonētikas daļa un morfoloģijas daļa, lai šis gadu desmitiem vāktais materiāls nonāktu pie valodas vēstures pētniekiem ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī lielākajos baltistikas centros Eiropā, Amerikā, Austrālijā.

Līdz ar politiskās un ekonomiskās sistēmas maiņu aktuāla kļuva latvisko terminu radīšana tajās nozarēs, kur līdz tam tika lietota krievu valoda, piemēram, jūrniecībā, militārajā sfērā, transportā. Terminoloģijas izstrādes darbā aktīvi iekļāvās Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļa (vad. V.Skujiņa), kuras sastādītās un rediģētās terminu vārdnīcas un biļetenus var skaitīt desmitos. No pēdējos divos gados izdotajām grāmatām varētu minēt: “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini”, “Enerģētikas likumdošanas aktos un normatīvajos materiālos lietojamo pamatterminu skaidrojums”, “Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca”, “Mehānikas terminoloģijas vārdnīca”, “Muzeoloģijas terminu vārdnīca”. Paralēli vārdnīcu un biļetenu sagatavošanai tiek veidota arī datorizēta terminu datu bāze.

Līdz ar Atmodu un latviešu valodas statusa apzināšanos, radās nepieciešamība pēc valodas sociolingvistiskajiem pētījumiem, tādēļ institūtā tika izveidota šāda darba grupa (vad.I.Druviete), kuras pamatuzdevumi ir: 1) objektīvas statistiskas informācijas iegūšana par patieso valodas lietojuma dinamiku Latvijā, 2) sabiedriskās domas izpēte valodas situācijas un tās juridiskās regulēšanas jautājumos. Paralēli regulārām publikācijām presē un rakstu krājumos Latvijā un ārzemēs izdoti divi pētījumu kopojumi: I.Druviete, V.Ernstsone, V.Kuzina, V.Poriņa. The Language Situation in Latvia. Sociolinguistic Survey. Part 1 Language Use and Attitudes among Minorities in Latvia. Riga: Latvian Language Institute, 1995; I.Druviete, V.Ernstsone, V.Kuzina, V.Poriņa. “Valodas situācija Latvijā. Sociolingvistisks pētījums”. 2.daļa. “Latviešu lingvistiskā kompetence un valodas procesu vērtējums”. R.: LVI, 1996. Šiem pētījumiem kopā ar komparatīviem multilingvālo reģionu valodas politikas pētījumiem vajadzētu veidot pamatu praktiskām rekomendācijām valodas politikas jomā.

Bez tam institūtā ir arī loti plašs Latviešu valodas arhīvs , kas ietver:

1) dažādu valodas apakšsistēmu kartotēkas:

* latviešu literārās valodas leksikas kartotēka ar apm. 6 milj. vienību,

* izlokšņu leksikas kartotēka ar apm. 2,5 milj. vienību,

* izlokšņu fonētisko, morfoloģisko un sintaktisko parādību kartotēka ar apm. 0,5 milj. vienību,

* latviešu literārās valodas sintakses kartotēka ar apm. 0,2 milj. vienību,

* Latvijas vietvārdu kartotēka ar apm. 1,5 milj. vienību,

* latvisko terminu kartotēka ar tulkojumu angļu, vācu un krievu valodā — apm. 0,5 milj. vienību, kā arī daudzas citas mazākas kartotēkas;

2) fonotēku ar apmēram 1000 ierakstiem no dažādām izloksnēm;

3) datorizētas datu bāzes (veidošanas stadijā):

* mūsdienu latviešu valodas leksikas datu bāze,

* izlokšņu leksikas datu bāze,

* gramatisko parādību datu bāze,

* latvisko terminu datu bāze;

4) institūta bibliotēku un atsevišķu valodnieku arhīvus.

Kā atsevišķa institūta struktūrvienība minams Valodas konsultāciju dienests (vad. A.Miķelsone), kura darbību finansē no Tieslietu ministrijas budžeta ar Valsts valodas centra starpniecību. Ir daudz diskutēts par Valodas konsultāciju dienesta pakļautību un atrašanās vietu, taču ir skaidrs, ka, lai šis dienests varētu kvalitatīvi strādāt, tam ir jāatrodas Latviešu valodas institūta telpās, lai konsultējot varētu izmantot visas kartotēkas un katras nozares speciālistu zināšanas. Pēdējā laikā pat tiek diskutēts par šāda dienesta nepieciešamību, taču konsultantu darba apjoms nevis sarūk, bet tieši otrādi — pieaug. Šī gada deviņos mēnešos sniegtas 8500 mutiskās un 850 rakstiskās konsultācijas par dažādiem valodas prakses jautājumiem. Valodas konsultāciju dienests par savu pamatuzdevumu uzskata: 1) konsultēt uzņēmumu, firmu, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus par izvēlētā nosaukuma atbilstību latviešu valodas normām, 2) sniegt ieteikumus par vārdu un uzvārdu pareizrakstību personas dokumentos u.c.

Bez tam konsultante Dr.philol. M.Stengrevica ārpus kārtējā darba strādājusi arī LR Naturalizācijas pārvaldē, koriģējot pilsonības pretendentu vārdus un uzvārdus no valodas pareizrakstības viedokļa, bet ... atlīdzību par to nesaņemot.

Katrā valodniecības nozarē darāmā ir patiešām daudz, tādēļ gribētos vēlēties tikai vienu: lai uzrakstītie manuskripti — monogrāfijas, darbu izlases, rakstu krājumi un atsevišķi raksti — neiegultu izdevniecību plauktos, lai to izdošanai atrastos Valsts budžeta vai sponsoru finansējums.