Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Latvijas Vienības partija

Valsts reģistra Nr. PO–008 Reg. 10.03.1993.

Statūti

Pieņemti LVP dibināšanas konferencē

1993.gada 7.februārī

1. Darbības mērķis, uzdevumi un metodes

1.1. Latvijas Vienības partija (turpmāk — LVP) ir Latvijas Republikas pilsoņu politiska organizācija ar mērķi atjaunot Latvijas valsti un nodrošināt tās suverenitāti.

1.2. LVP uzdevumi ir: veikt politisko darbību, piedalīties Latvijā notiekošo vēlēšanu kampaņās, izvirzīt deputātu kandidātus, kontrolēt un vadīt savu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenot savu programmu, iesaistīties valsts pārvaldes institūciju izveidē un ekonomisko struktūru darbībā, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.

1.3. LVP metodes ir saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un Latvijā spēkā esošo likumdošanu.

Princips: Likumīgiem līdzekļiem panākt Latvijas tautas un valsts uzplaukumu, paaugstināt tautas labklājības līmeni un drošību.

2. Vispārīgie noteikumi

2.1. LVP ir juridiska persona, tā var veidot fondus, korporācijas, sporta un citas sabiedriskas un saimnieciskas struktūras LVP Programmā paredzētās darbības atbalstam.

2.2. LVP pilns nosaukums — Latvijas Vienības partija.

LVP nosaukums angļu valodā — Latvian Unity Party.

2.3. LVP darbojas Latvijas Republikas teritorijā, bet savā darbībā var veidot atbalsta struktūras ārvalstīs.

2.4. LVP centrālā valde atrodas Rīgā, Sparģeļu ielā 1, LV-1009 (pagaidu adrese).

2.5. LVP ir sava simbolika, kuru apstiprina Kongress.

3. Līdzbiedri

3.1. Par līdzbiedru (dalībnieku) var būt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis no 18 gadu vecuma, kas atzīst LVP Programmu un ievēro LVP Statūtus.

3.2. Latvijas Republikas pilsoņi, kas nevēlas kļūt par līdzbiedru vai kuru darbību politiskā organizācijā ierobežo likumdošana, var piedalīties LVP darbā kā atbalstītāji.

3.3. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam var piedalīties partijas darbā un veidot LVP atbalstītas sabiedriska rakstura organizācijas atbilstoši arī savām interesēm.

3.4. Līdzbiedrs ir uzņemts LVP ar brīdi, kad viņš reģistrējies LVP reģionālajā valdē vai centrālajā valdē.

Līdzbiedrs var būt reģistrēts LVP tikai vienā nodaļā.

3.5. Līdzbiedru tiesības saskaņā ar LVP Programmu un Statūtiem nosaka attiecīgās struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina centrālā valde.

3.6. Līdzbiedru pienākumi ir savā darbībā ievērot LVP Programmu un Statūtus, attiecīgos nolikumus, kā arī veikt iemaksas saskaņā ar LVP Kongresa (konferences) lēmumiem un dot reālu ieguldījumu LVP Programmas īstenošanā.

3.7. Līdzbiedrs var izstāties no LVP, iesniedzot rakstisku iesniegumu LVP struktūrvienībā, kurā reģistrējies.

3.8. Līdzbiedru var izslēgt no LVP par Statūtu neievērošanu, LVP Programmas nepildīšanu un šķeltniecisku darbību, kā arī par darbībām, kas diskreditē LVP kā politisku organizāciju.

Lēmumu par līdzbiedra izslēgšanu pieņem ar attiecīgās nodaļas vadības lēmumu.

Lēmumu par izslēgšanu var pārsūdzēt centrālajā valdē vai Kongresā.

4. Organizatoriskā uzbūve

4.1. LVP pamats — līdzbiedru grupa, kurā ir ne mazāk kā 3 dalībnieki.

Grupa veidota pēc (ius soli) teritoriālā principa, tās lēmējinstitūcija ir kopsapulce.

Grupas kopsapulces kompetencē ir:

— ievēlēt vadītāju, kasieri, revidentu;

— noteikt savu pārstāvju (valdes) pilnvaru laiku;

— pieņemt lēmumu par nodaļas veidošanu un citiem jautājumiem saskaņā ar Statūtiem.

4.2. LVP nodaļas var veidot pēc (ius soli) teritoriālā principa ne mazāk kā 20 līdzbiedru grupa vai apvienojot grupas un reģistrējot nodaļas nolikumu LVP centrālajā valdē.

LVP nodaļa, ievērojot likumdošanu, var kļūt par juridisku perosnu saskaņā ar LVP centrālās valdes lēmumu.

4.3. Nodaļas kopsapulce ievēlē reģionālo valdi un citas nepieciešamās institūcijas saskaņā ar savu nolikumu.

4.4. Nodaļas reģionālā valde izveido reģionālās komisijas pēc nozaru principa atbilstoši vietējiem apstākļiem un LVP interesēm.

Reģionālo, kā arī centrālo komisiju darbā ar balsstiesībām var piedalīties LVP atbalstītāji, kurus pieaicinājis komisijas vadītājs.

Komisijas vadītājs ir attiecīgās valdes loceklis, kuru pilnvaroju nodaļas kopsapulce.

Reģionālā valde iesniedz centrālajā valdē savās komisijās izstrādātos projektus un šo projektu īstenošanai var saņemt saskaņā ar vadības kopsapulces lēmumu no centrālās valdes finansiālu un materiālu atbalstu.

4.5. Vadības kopsapulce vai konference ir LVP lēmējinstitūcija, kurā piedalās visi reģionālo un centrālās valdes locekļi; tā darbojas Kongresu starplaikos.

Vadības kopsapulces nolikumu apstiprina LVP Kongress.

4.6. LVP Kongress (LVP kopsapulce) ir partijas augstākā lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi 3 gados.

LVP Kongresa (konferences) kompetencē ir:

— pieņemt, grozīt, papildināt LVP Programmu, Statūtus un citus partijas dokumentus;

— lemt par svarīgākajiem LVP jautājumiem;

— ievēlēt priekšsēdi, centrālo valdi, Revīzijas komisiju un citas nepieciešamās LVP institūcijas;

— apstiprināt vadības kopsapulces nolikumu un citus dokumentus;

— pieņemt lēmumu par LVP likvidāciju.

Ārkārtas Kongresu var sasaukt pēc centrālās valdes, vai vadības kopsapulces vai 1/4 līdzbiedru pieprasījuma.

4.7. LVP centrālā valde ir Kongresa ievēlēta augstākā LVP izpildinstitūcija 11 cilvēku sastāvā, kura darbojas pastāvīgi saskaņā ar Kongresā apstiprinātu nolikumu.

Centrālā valde ievēlē LVP priekšsēža 3 vietniekus, kas ir centrālās valdes locekļi.

4.8. Centrālā valde veido centrālās komisijas atbilstoši šo Statūtu 4.4. punktam.

4.9. Reģionālās un centrālās komisijas pēc pašu vai vadības kopsapulces iniciatīvas organizē komisiju sanāksmes (seminārus).

4.10. LVP Revīzijas komisiju 3 līdzbiedru sastāvā ievēlē Kongress (konference) uz tā pilnvaru laiku.

Revīzijas komisija kontrolē LVP finansiālo darbību un sniedz atskaiti par savu darbu Kongresam (konferencei), kā arī veic finansu darbības kontroles pēc vadības kopsapulces pieprasījuma.

4.11. Grozījumus un papildinājumus LVP Programmā un Statūtos var izdarīt tikai Kongress ar 2/3 no klātesošiem balsstiesīgajiem.

Dibināšanas konferencē pieņemtie programmatiskie dokumenti ir apstiprināti LVP Kongresā.

4.12. Visas LVP struktūrvienības ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās ne mazāk kā 1/2 no balsstiesīgajiem.

Lēmumus pieņem ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Statūtu 4.11. punktā.

4.13. Vēlēšanas visās LVP struktūrās notiek atklāti, ja pret to neiebilst vairāk kā 1/3 klātesošo balsstiesīgo.

4.14. Visu LVP stuktūrvienību vēlēšanās balsstiesīgi ir tikai LVP līdzbiedri.

Līdzbiedri savās balsstiesībās ir vienlīdzīgi.

5. LVP manta un finanses

5.1. LVP mantu un finansiālos līdzekļus veido:

— līdzbiedru maksājumi;

— brīvprātīgie ziedojumi;

— ienākumi no saimnieciskās darbības.

5.2. No līdzbiedru maksājumiem ir atbrīvoti:

— Lāčplēša ordeņa kavalieri;

— Latvijas brīvības cīņu dalībnieki un okupācijas rezultātā komunistiskā režīma represētie Latvijas pilsoņi;

— invalīdi un nestrādājošie pensionāri;

— citi līdzbiedri ar LVP Kongresa lēmumu.

5.3. LVP līdzekļi tiek izlietoti partijas mērķu īstenošanai un tās uzdevumu izpildes nodrošināšanai, tai skaitā algojot darbiniekus tehnisku un organizatorisku uzdevumu veikšanai.

5.4. LVP īpašuma iegūšanas un atsavināšanas noteikumus, kā arī līdzekļu izlietošanas mērķus un apmērus nosaka vadības kopsapulce un apstiprina Kongress.

6. Papildnoteikumi

6.1. Lēmumu par LVP pašlikvidēšanos pieņem Kongress (likvidācijas Kongress).

6.2. Kongress izveido Likvidācijas komisiju.

6.3. LVP likvidācijas gadījumā Likvidācijas komisijas rīcībā tiek nodoti arī nodaļu rīcībā esošie naudas līdzekļi un manta.

6.4. Pašlikvidēšanās gadījumā pārpalikušo līdzekļu izlietošanas noteikumus nosaka likvidācijas Kongress.

Krievu partija

(Iepriekšējais partijas nosaukums —

“Demokrātiskās iniciatīvas centrs”)

Valsts reģistra Nr. PO–019 Reg. 17.10.1995.

Statūti

Apstiprināti

1993.gada 23. martā partijas konferencē

Partijas nosaukums mainīts

1995.gada 2. septembra partijas konferencē

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Krievu partija (tālāk tekstā — partija) ir politiska partija, kas apvieno Latvijas Republikas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus. Krievu partijas galvenais partijas mērķis — demokrātiskas sabiedrības uzcelšana Latvijā un krievu iedzīvotāju integrācija latviskajā sabiedrībā, nezaudējot savu nacionālo identitāti.

1.2. Par savu galveno uzdevumu partija uzskata pilsonisko, politisko, ekonomisko un sociālo tiesību un brīvību aizstāvēšanu Latvijas Republikā.

1.3. Partijas darbības pamatā ir šie statūti un programmas dokumenti, kurus apstiprina partijas republikāniskajā konferencē.

1.4. Īstenojot savu darbību uz Latvijas Republikas likumdošanas pamata, partija piedalās LR varas orgānu vēlēšanās, izskaidro savus uzdevumus un mērķus masu informācijas līdzekļos, realizē politiskās partijas citas tiesības.

1.5. Partija ir juridiska persona, tai ir norēķina konts, zīmogs un savi atribūti.

1.6. Partijas vadības mītne atrodas Rīgā.

2. Piederība partijai

2.1. Par partijas biedru var būt jebkurš LR pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, ievēro statūtus un atzīst partijas programmas dokumentus.

2.2. Partijas biedram ir tiesības:

— vēlēt un tikt ievēlētam partijas vadošajos orgānos;

— izmantot partijas juridisko palīdzību un tiesisko aizsardzību vajāšanas gadījumā sakarā ar biedra pienākumu un partijas vadošo orgānu lēmumu pildīšanu;

— regulāri saņemt informāciju par partijas darbību;

— ņemt dalību sabiedriskajās organizācijās, kuru darbībai nav politiska rakstura.

2.3. Partijas biedram ir pienākumi:

— ievērot statūtu prasības un atzīt partijas programmas dokumentus;

— maksāt biedra naudu;

— nepiekrišanas gadījumā partijas vadošo orgānu lēmumiem atturēties no darbības, kas ir pretrunā šiem lēmumiem.

2.4. Partijas biedrs nevar būt citas partijas vai sabiedriski politiskas organizācijas biedrs.

2.5. Pieņemšanu partijā veic individuālā kārtībā pirmorganizācijas sapulcē, bet, ja tās nav, — teritoriālās organizācijas padomes vai partijas Koordinācijas komitejas sēdē. Partijas biedram izdod noteikta parauga partijas biedra apliecību.

2.6. Partijas biedrs var tikt izslēgts no partijas par darbību, kas ir pretrunā ar statūtiem un programmas dokumentiem. Jautājumu par izslēgšanu no partijas lemj pirmorganizācija, bet, ja tās nav, — teritoriālās organizācijas padome ar 2/3 biedru vairākumu. Īpaša izslēgšanas kārtība atrunāta statūtu 3.9. un 3.19. pantā. Lēmums par izslēgšanu var būt pārsūdzēts visos partijas augstākstāvošos orgānos līdz pat republikāniskajai konferencei. Partijas biedrs var apturēt savu piederību partijai.

2.7. Partijas biedrs var brīvprātīgi izstāties no partijas uz rakstiska iesnieguma pamata.

2.8. Partijas piekritējiem, kuri nevēlas kļūt par partijas biedriem, ir padomdevēja balsstiesības, bet nav tiesību ievēlēt un tikt ievēlētiem partijas vadošajos orgānos.

2.9. Nosakot partijas sapulču un konferenču tiesīgumu, ņem vērā tikai partijas biedru skaitu.

3. Partijas organizatoriskā uzbūve

3.1. Partijas pirmorganizāciju veido ne mazāk kā pieci partijas biedri, kas vēlas apvienoties šajā pirmorganizācijā. Pirmorganizācija veidojas ar partijas biedru sapulces lēmumu un reģistrējas teritoriālās organizācijas padomē, bet, ja tādas nav, — partijas Koordinācijas komitejā. Pirmorganizācija ievēlē koordinatoru. Pirmorganizācija pārtrauc eksistēšanu, ja tajā paliek mazāk nekā pieci partijas biedri.

3.2. Pirmorganizācijai ir tiesības:

— patstāvīgi noteikt prioritāros virzienus, savas darbības formas un metodes, sapulču periodiskumu;

— deleģēt savus pārstāvjus uz partijas teritoriālajām konferencēm (kopsapulcēm) un uz republikānisko konferenci;

— pieņemt lēmumu par savas darbības pārtraukšanu.

3.3. Partijas pirmorganizācijas sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās biedru. Lēmums skaitās pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo pirmorganizācijas biedru.

3.4. Ja pirmorganizācija neievēro statūtus vai partijas programmas dokumentus, partijas Koordinācijas komiteja var apturēt tās darbību.

3.5. Partijas biedri, kā arī partijas pirmorganizācijas var apvienoties teritoriālajās organizācijās. Partijas teritoriālās organizācijas dibināšanas sapulces kārtību nosaka Koordinācijas komiteja.

3.6. Partijas teritoriālās organizācijas augstākais orgāns ir konference (kopsapulce).

3.7. Partijas teritoriālās organizācijas konference (kopsapulce):

— pieņem lēmumu par attiecīgās teritoriālās organizācijas dibināšanu vai likvidēšanu;

— nosaka teritoriālās organizācijas galvenos darbības virzienus;

— nosaka teritoriālās organizācijas vadošo orgānu vēlēšanu kārtību, kā arī citus procedūras jautājumus;

— ievēlē teritoriālās organizācijas padomes priekšsēdētāju, padomes locekļus un revidentu;

— atceļ vai apstiprina pirmorganizāciju lēmumus;

— ievēlē partijas teritoriālās organizācijas preses orgāna redaktoru;

— reglamentē visus (izņemot šajos statūtos atrunātos) teritoriālās organizācijas darbības jautājumus.

3.8. Partijas teritoriālās organizācijas konferenci (kopsapulci) rīko ne retāk kā vienu reizi gadā saskaņā ar teritoriālās organizācijas padomes lēmumu. Ārkārtējās konferences (kopsapulces) rīko pēc partijas Koordinācijas komitejas, teritoriālās organizācijas padomes lēmuma vai pēc attiecīgās teritoriālās organizācijas ne mazāk kā 1/3 biedru kopskaita pieprasījuma.

3.9. Partijas teritoriālās organizācijas konference (kopsapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse konferences (kopsapulces) pilnvaroto dalībnieku. Konferences (kopsapulces) lēmumu uzskata par pieņemtu, ja par to nobalsos vairāk nekā puse no konferences (kopsapulces) reģistrētiem pilnvarotiem dalībniekiem. Konferences (kopsapulces) kvoruma organizētu izjaukšanu uzskata par statūtu neievērošanu, kam seko tūlītēja izslēgšana no partijas un kvoruma grozījums.

3.10. Laika posmā starp konferencēm (kopsapulcēm) partijas teritoriālās organizācijas darbību vada padome.

3.11. Teritoriālās organizācijas padome:

— organizē partijas republikāniskās konferences un teritoriālās organizācijas konferences (kopsapulces) lēmumu izpildi;

— kontrolē statūtu ievērošanu un uzņemšanas kārtību partijā;

— reģistrē pirmorganizācijas un uzskaita partijas biedrus;

— koordinē pirmorganizāciju darbību;

— ievēlē padomes priekšsēdētāja vietnieku, sekretāru;

— nosaka tai pakļauto komiteju, komisiju, darba grupu funkcijas un pilnvaras, veido to personālo sastāvu;

— sadarbojas ar partijas Koordinācijas komiteju, informē to par konferences (kopsapulces) lēmumiem;

— nosaka teritoriālās organizācijas augstākā orgāna formu (konference vai kopsapulce), pārstāvības normu un deleģēšanas kārtību;

— pieņem lēmumu par konferences (kopsapulces) sasaukšanu.

3.12. Partijas teritoriālās organizācijas padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu. Lēmumu uzskata par pieņemtu, ja par to balso vairāk nekā puse padomes locekļu.

3.13. Partijas teritoriālās organizācijas padomes priekšsēdētājs:

— pārstāv teritoriālo organizāciju visās valsts un sabiedriskās organizācijās un attiecīgā līmeņa iestādēs;

— paraksta lēmumus, padomes sēžu protokolus, citus oficiālus dokumentus;

— veic teritoriālās organizācijas tekošās darbības vadīšanu.

3.14. Partija sastāv no teritoriālajām organizācijām un pirmorganizācijām.

3.15. Augstākais partijas orgāns ir republikāniskā konference (kopsapulce).

3.16. Republikāniskā konference:

— pieņem lēmumu par partijas izveidošanu vai likvidēšanu;

— apstiprina partijas statūtus, izmaina vai papildina tos;

— pieņem programmas dokumentus;

— nosaka partijas darbības pamatvirzienus;

— nosaka partijas vadošo orgānu ievēlēšanas kārtību un pieņem citus procedūras rakstura lēmumus;

— ievēlē uz diviem gadiem divus vai trīs partijas līdzpriekšsēdētājus;

— ievēlē uz diviem gadiem partijas Koordinācijas komiteju;

— nosaka partijas finansiālās darbības kontroles formu (revidents vai revīzijas komisija) un ievēlē revidentu vai revīzijas komisiju;

— atceļ partijas Koordinācijas komitejas lēmumus;

— apstiprina partijas atribūtus;

— apstiprina partijas preses orgānu statūtus un ievēlē redaktoru;

— realizē citas pilnvaras saskaņā ar šiem statūtiem.

3.17. Republikānisko konferenci rīko ne retāk kā vienu reizi gadā. Konferences rīkošanas datumu pasludina ne vēlāk kā pirms nedēļas. Pārstāvības normas un deleģēšanas kārtību nosaka Koordinācijas komiteja. Koordinācijas komitejas locekļus pasludina par konferences delegātiem neatkarīgi no pieņemtās deleģēšanas kārtības.

3.18. Ārkārtējo republikānisko konferenci sasauc pēc Koordinācijas komitejas lēmuma vai uz ne mazāk kā 1/3 no partijas biedru kopskaita pieprasījuma.

3.19. Republikāniskā konference ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no delegātu skaita. Lēmumus, kas saistīti ar statūtu izmaiņu, partijas īpašumu, Koordinācijas komitejas lēmumu atcelšanu, pieņem ar 2/3 klātesošo delegātu balsu vairākumu. Konferences kvoruma organizētu izjaukšanu uzskata par statūtu neievērošanu, kam seko tūlītēja izslēgšana no partijas un kvoruma grozījums.

3.20. Partijas darbību laika posmā starp republikāniskām konferencēm vada partijas Koordinācijas komiteja.

3.21. Koordinācijas komiteja:

— veic partijas teritoriālo organizāciju un pirmorganizāciju darbības koordināciju;

— pieņem politiskus lēmumus, pamatojoties uz republikāniskās konferences pieņemtajiem lēmumiem un programmas dokumentiem;

— ievēlē Koordinācijas komitejas sekretāru;

— pieņem partijas vārdā uzsaukumus un paziņojumus;

— veic partijas statūtu ievērošanas kontroli;

— apstiprina reģistrācijas kārtību un reģistrē teritoriālās organizācijas un pirmorganizācijas;

— pieņem lēmumus par partijas teritoriālo organizāciju un pirmorganizāciju darbības apturēšanu gadījumos, kad tās pārkāpj partijas statūtus;

— pieņem lēmumus par politiskās apvienības radīšanu ar citām partijām;

— veido komitejas, komisijas, darba grupas, nosaka to funkcijas un pilnvaras;

— pieņem lēmumu par republikāniskās konferences sasaukšanu;

— pilnvaro partijas biedrus pārstāvēt partiju valsts, sabiedriskajās, politiskajās un starptautiskajās organizācijās un iestādēs;

— pilnvaro partijas biedrus veikt juridiskas darbības partijas vārdā;

— realizē saskaņā ar šiem statūtiem citas pilnvaras.

3.22. Koordinācijas komiteja sanāk ne retāk kā vienu reizi divās nedēļās. Koordinācijas komitejas sēdes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, ja piedalās ne mazāk kā puse tās locekļu. Lēmumu uzskata par pieņemtu, ja par to balso vairāk nekā puse Koordinācijas komitejas locekļu. Lēmumu iekļaut republikāniskās konferences darba kārtībā jautājumu par Koordinācijas komitejas pirmstermiņa vēlēšanām (saskaņā ar 3.26.p.) vai papildvēlēšanām Koordinācijas komitejas sastāvā pieņem ar 2/3 balsu vairākumu.

3.23. Partijas tekošās darbības vadību veic līdzpriekšsēdētāji, kas ir Koordinācijas komitejas locekļi.

3.24. Partijas līdzpriekšsēdētāji:

— pārstāv partiju valsts, sabiedriskajās, politiskajās un starptautiskajās organizācijās un iestādēs;

— paraksta partijas aicinājumus un paziņojumus, Koordinācijas komitejas sēžu protokolus, citus oficiālus dokumentus;

— vada Koordinācijas komitejas sēdes.

3.25. Partijas vai teritoriālās organizācijas revidents (revīzijas komisija) kontrolē partijas finansu līdzekļu un īpašuma izlietošanu.

3.26. Vēlēto orgānu locekļi var brīvprātīgi iziet no to sastāva, iesniedzot rakstisku pieteikumu.

Koordinācijas komitejas locekļa pilnvaras var būt uz laiku (līdz jautājuma izskatīšanai republikāniskajā konferencē) apturētas ar Koordinācijas komitejas lēmumu. Lēmumu uzskata par pieņemtu, ja par to balso visi pārējie Koordinācijas komitejas locekļi.

3.27. Partijas vēlētiem orgāniem ir tiesības kooptēt savā sastāvā jaunus locekļus līdz 1/3 no vēlētā orgāna skaitliskā sastāva. Lēmumu par kooptāciju uzskata par pieņemtu, ja par to balso visi vēlētā orgāna locekļi.

3.28. Augstākstāvošo partijas orgānu lēmumi ir obligāti partijas zemākstāvošiem orgāniem, ja tie pieņemti kompetences robežās saskaņā ar šiem statūtiem.

4. Partijas īpašums un finanses

4.1. Partijai kā juridiskai personai pieder īpašums, ko tai nodevuši partijas biedri, citas fiziskas vai juridiskas personas, kas iegūts pašas darbības rezultātā vai citādā veidā un kas nav pretrunā ar likumu. Partija var izmantot savu īpašumu jebkuras darbības veikšanai, kas nav aizliegta LR likumdošanā.

4.2. Teritoriālās organizācijas likvidēšanas gadījumā īpašuma juridisko mantinieku nosaka Koordinācijas komiteja.

4.3. Partijas naudas līdzekļus sastāda:

— biedru nauda;

— ziedojumi, brīvprātīgas iemaksas, fizisko un juridisko personu ieguldījumi;

— ienākumi no izdevnieciskās, izglītošanas un citas humanitāra rakstura darbības;

— citi ieņēmumi, kas nav aizliegti ar spēkā esošiem likumdošanas aktiem.

4.4. Biedra naudas lielumu un maksāšanas kārtību nosaka republikāniskā konference.

4.5. Teritoriālās organizācijas konference (kopsapulce) var noteikt papildmaksas, kuru lielumu un maksāšanas kārtību tā nosaka patstāvīgi.

4.6. Koordinācijas komiteja nosaka atbildīgo personu par partijas finansu darbību.

4.7. Lai tehniski un organizatoriski nodrošinātu savu darbību, Koordinācijas komiteja ir tiesīga pieņemt darbā līdzstrādniekus darba likumdošanas noteiktā kārtībā.

4.8. Tipveida darba līguma noteikumus, dienesta pienākumus un darba apmaksas kārtību apstiprina Koordinācijas komiteja.

5. Partijas tiesiskais stāvoklis

5.1. Partija kā juridiska persona izmanto tiesības un pilda pienākumus saskaņā ar LR likumdošanu un šiem statūtiem. Partijai ir tiesības realizēt jebkura veida sabiedrisko un politisko darbību, kura nav pretrunā ar LR likumdošanu, ar partijas statūtos un programmas dokumentos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

5.2. Laika posmā starp republikāniskām konferencēm juridiskās personas tiesību realizācija ir vienīgi Koordinācijas komitejas kompetencē.

5.3. Partijas vadošie orgāni var realizēt arī citas statūtos nenoteiktas darbības, ja tās nav pretrunā ar LR teritorijā spēkā esošiem likumiem un starptautiskiem līgumiem, kā arī ar šo statūtu mērķiem.

6. Finansu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtība

partijas likvidācijas gadījumā

6.1. Lēmumu par partijas likvidāciju pieņem republikāniskā konference ar 3/4 vairākumu no klātesošo delegātu skaita. Šinī gadījumā veido likvidācijas komisiju, kas, pamatojoties uz republikāniskajā konferencē apstiprinātajiem Koordinācijas komitejas priekšlikumiem, nodrošina partijas finansu līdzekļu un īpašuma izlietošanas kārtību.

Koordinācijas komitejas locekļi (līdzspriekšsēd.):

O. Vovks, M. Gavrilovs, V. Kotovs