MUMS TUVAJĀS ZIEMEĻVALSTĪS

1997.gada oktobris

Pēc Ziemeļu Ministru padomes Informācijas departamenta “Ziņu vēstules”

(galvenais redaktors Berts Sandstrēms, redaktors un teksta autors Džulians Išervuds)

Dāņu grupai

piešķirta vides balva

Dānijas Produkcijas attīstības institūts saņēmis Ziemeļu padomes 1997.gada Dabas un vides balvu. Piešķirot balvu, padome norādīja, ka institūts uzņēmies iniciatīvu un vadījis tā dēvēto UMIP projektu par videi labvēlīgu rūpnieciskās produkcijas ražošanu.

Projekta rezultātā izveidojusies metodoloģija ar lielisku dokumentāciju, kas ļauj izvērtēt produkta ietekmi uz apkārtējo vidi visā tā darbības cikla laikā.

Produkcijas attīstības institūts koordinēja triju Dānijas Tehniskās universitātes institūtu darbu, kā arī citas pētniecības iestādes un konsultantus, Dānijas piecas lielākās ražotāju grupas, Dānijas Rūpnieku konfederāciju un Vides aizsardzības padomi.

Padome īpaši uzsvēra piecu veidu produktus, kuru attīstībai pamatā bijusi UMIP sistēma. Tie ir: ledusskapis, televizora uztvērējs, augsta spiediena tīrīšanas ierīce, pumpis un elektrohidrauliska vārstuļu aktivizēšanas ierīce. Produkcijas attīstības institūts saņems prēmiju īpašā ceremonijā, kas notiks novembrī Helsinkos Ziemeļu padomes sesijas laikā.

Ziemeļvalstis

un Baltijas valstis

paraksta vienošanos

Ziemeļu padome un Baltijas asambleja panākušas jaunu vienošanos par sadarbību, kas aktualizē jau pastāvošās vienošanās starp abām parlamentārajām institūcijām. Tas darīts, lai padarītu sadarbību atbilstošu šodienas vajadzībām.

Jaunā līguma galvenais mērķis ir nostiprināt parlamentāro dimensiju Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbībā, kā arī attīstīt attiecības starp abām organizācijām. Jaunā vienošanās, kas tika parakstīta 26.septembrī Zviedrijā, Kalmārā, ir ārkārtīgi elastīga un ļaus abām organizācijām sadarbības ietvaros ātri un vienoti reaģēt.

Skandināvijas nams—

no vīzijas līdz realitātei

Starp Ņujorkas debesskrāpjiem visā drīzumā būs izveidots Ziemeļu centrs, kurā tiks izvietota informācija un izstādes par Ziemeļu reģionu. Projekts, kura vērtība ir 15 miljoni ASV dolāru, atradīsies Parka avēnijā, ēkā, kur senāk mājoja Austrumvācijas vēstniecība.

Skandināvijas namā, ko savā pārziņā ieguvis Amerikas Skandināvu fonds, būs liela auditorija, galerijas, konferenču zāles, atpūtas centrs, grāmatnīca, kafejnīca.

Amerikas Skandināvu fonds šim projektam jau savācis apmēram 10 miljonus dolāru gan no privātiem, gan sabiedriskiem avotiem. No šīs summas 250 tūkstošus dolāru piešķīrusi Ziemeļu Ministru padome.

Vides nozieguma problēma

Ziemeļvalstis nobažījušās par aizvien pieaugošajiem vides noziegumiem, kas nomocījuši šo reģionu. Sākot ar ķīmisko vielu nelikumīgu transportēšanu un nogremdēšanu jūrā līdz dabas aizsardzības likumu pārkāpšanai uz sauszemes, vides noziegumi kļūst par aizvien nopietnāku problēmu. Lai cīnītos ar šo ļaunumu, aizsākta jauna veida sadarbība.

“Mēs ceram, ka šī jaunā sadarbība, kas tiek realizēta visai augstā līmenī, ļaus mūsu valstīm pielikt punktu vides noziegumiem, kas kļūst par aizvien nopietnāku problēmu,” sacīja Norvēģijas prokurors Hokons Skulstads ( Hākon Skulstad ), kas vada Norvēģijas darba grupu šajā jautājumā.

Vides noziegumi ir salīdzinoši jauna problēma, ar kuru nākas saskarties Norvēģijas varas iestādēm, taču tā kļūst aizvien nopietnāka. Šo noziegumu apkarošana ir ideāls uzdevums sadarbībai, jo daudzi noziegumi tiek izdarīti, šķērsojot valstu robežas. Vides noziegumu skaits aizvien pieaug it visās jomās, sākot ar atkritumu nogremdēšanu vai cisternu iztīrīšanu Ziemeļvalstu ūdeņos līdz apdraudēto putnu sugu olu vākšanai.

“Pirmo reizi Ziemeļu reģionā mēs izvērtējam juridisko bāzi vides noziegumu apkarošanai, kā arī iespējas to uzlabot,” — teica H.Skulstads. “Tas vienā mērā attiecas uz aizvien pieaugošo augsnes, jūras un gaisa piesārņošanu, kā arī rūpēm par faunu, un it sevišķi par apdraudētajām sugām.”

Viņš uzsvēra, ka nebūs viegli pielikt punktu atkritumu nogremdēšanai jūrā, jo šajā jomā būs problēmas ar uzraudzību. Tomēr paredzēts izdarīt analīzi, lai aptvertu šīs problēmas apjomu, kā arī izstrādāt stratēģiju un mehānismu šīs nelaimes apkarošanai.

“Papildus ciešai savstarpējai sadarbībai Ziemeļvalstis sadarbojas arī ar Interpolu, kā arī piedalās dabas aizsardzības organizāciju darbā. Šobrīd mērķis ir izstrādāt vienotu stratēģiju, kas padziļinās šī reģiona valstu līdzdalību un padarīs efektīvāku mūsu cīņu pret starptautisko vides noziedzību,” sacīja H.Skulstads.

ASV mīkstina nostāju

par Norvēģijas vaļu zveju

Viena no nedaudzajām, tomēr visai nopietna pretruna transatlantiskajās attiecībās starp Ziemeļvalstu reģionu un Ameriku pēdējos gados bijusi Norvēģijas nodarbošanās ar vaļu zvejniecību. Pēc tam, kad Norvēģijai radās domstarpības ar Starptautisko vaļu zvejniecības komisiju par vaļu populāciju, tā izstājās no brīvprātīgi noteiktā vaļu zvejniecības moratorija.

Starptautiskajā vaļu zvejniecības komisijā tieši Amerikas Savienotās Valstis visasāk nosodījušas jebkura veida vaļu zvejniecību, un amerikāņu patērētāju grupas vairākkārt draudējušas boikotēt Norvēģijā ražoto produkciju, ja tās iedzīvotāji nepārtrauks vaļu zvejniecību.

Lai gan Norvēģija bija pievienojusies brīvprātīgajam vaļu zvejniecības moratorijam, tās izstājās pēc tam, kad jūras pētnieki, izvērtējot vaļu populāciju Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, secināja, ka tā ir liela un aizvien pieaug. Norvēģija, turpinot stingri uzraudzīt vaļu zveju okeānā, uzsver, ka vaļu populācija ir spējīga izturēt tradicionālo zvejniecību.

Norvēģija nav vienīgā Ziemeļvalsts, kas nodarbojas ar vaļu zvejniecību. Arī Fēru salu un Grenlandes iedzīvotāji zvejo vaļus.

Lai gan Starptautiskās vaļu zvejniecības komisijas pētnieki pirms diviem gadiem noteica, ka Norvēģijas aprēķini attiecībā uz vaļu populāciju ir pareizi, komisija kopumā atteicās tos akceptēt. Norvēģija nevēlējās pieņemt Starptautiskās vaļu zvejniecības komisijas cenzūru un ierobežotos apmēros turpina vaļu zveju, vienlaikus cenšoties aizstāvēt savu nostāju starptautiskā līmenī.

Pirms pēdējās SVZK sanāksmes, kas notika oktobrī Monako, Savienoto Valstu vaļu zvejniecības komisārs Džeims Beikers ( James Baker ) nosūtīja Norvēģijai vēstuli, kurā paziņoja, ka Vašingtona mainījusi savu nostāju šajā jautājumā. Saskaņā ar ziņojumiem par vēstules saturu, Beikers paziņojis Norvēģijas varas iestādēm, ka Savienotās Valstis turpinās uzmanīgi vērot notikumu attīstību šajā jomā, lai gan tām labāk patiktu, ja Norvēģija vispār nenogalinātu vaļus.

Diplomātu valodā tas ir skaidrs signāls, ka Savienotās Valstis piekāpušās Norvēģijas argumentiem. Asu pretestību Norvēģijas vaļu zvejniecībai joprojām izrāda Austrālija un jo īpaši Īrija.

Par 1997.gada

Nobela prēmijām

Starptautiskajai kampaņai par kājnieku mīnu aizliegšanu un tās koordinatorei Džūdijai Viljamsai ( Jody Williams ) piešķirta 1997.gada Nobela miera prēmija. Prēmijas tiks pasniegtas to laureātiem 10.decembrī, Alfrēda Nobela nāves gadadienā. Viņš aizsāka šīs prēmijas piešķiršanu 1896.gadā, nosakot to savā testamentā.

“Pašlaik milzīgās teritorijās, kas atrodas vairākos kontinentos, izkaisīts pāri par 100 miljoniem kājnieku mīnu. Šādas mīnas sakropļo un nogalina, savus upurus neizvēloties; tās rada milzīgus draudus civilajiem iedzīvotājiem, turklāt negatīvi ietekmē daudzu valstu sociālo un ekonomisko attīstību,” paziņojot par balvas piešķiršanu, sacīja Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Fransiss Seiersteds ( Francis Sejersted ).

Komiteja cer, ka, piešķirot šo prēmiju, tiks pacelts līgumprojekta prestižs to valstu acīs, kuras atteikušās tam pievienoties, proti, Savienoto Valstu, Ķīnas un Krievijas. Oslo konferencē līgumprojektam pievienojās astoņdesmit viena valsts, un pēc šīs konferences Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņojis, ka Krievija ir gatava ratificēt šo līgumu Otavas sanāksmē.

Pirms Nobela miera prēmijas laureāta izraudzīšanās, komisija paziņoja, ka Nobela prēmija literatūrā piešķirta populārajam itāliešu dramaturgam Dario Fo ( Dario Fo ).

Fo, kas iemīļots Ziemeļvalstu ielu teātros, visplašāko atzinību izpelnījies ar divām agrīnajām lugām, proti, “Misters Bufo” (1969.gads) un “Anarhista nejaušā nāve” (1970.gads), kam pamatā ir sprādzienu sērija Itālijā, kurā vainoja galēji labējos spēkus.

Nobela prēmiju medicīnā saņēma neirologs Stenlijs Prusiners ( Stanley Prusiner ) par slimības izraisoša aģenta — priona — atklāšanu. Kā norādīja Nobela komiteja, šis atklājums varētu palīdzēt novērst govju trakumsērgas uzliesmojumu.

Nobela prēmiju ķīmijā saņēma trīs zinātnieki — dāņu zinātnieks Jens Skū ( Jen Skou ), britu zinātnieks Džons Volkers ( John Walker ) un Pols Boijers ( Paul Boyer ) no Savienotajām Valstīm. Šie zinātnieki pētījuši vairākus aspektus, kā ķermeņa šūnas uzglabā un izmanto enerģiju. Dāņu zinātnieka devums izrādījās visnozīmīgākais, jo no 600 000 ASV dolāru lielās prēmijas viņam piešķirta puse. Diviem pārējiem tika otra puse.

Nobela prēmiju fizikā saņēma franču zinātnieks Klods Koens Tanudjī ( Claude Cohen Tannoudji ), Stīvens Ču ( Steven Chu ) no Savienotajām Valstīm un kanādietis Viljams Filipss ( William Philipps ) par viņu darbu, pētot iespējas piesaistīt gāzes atomus un atdzesēt tos līdz dabiski ierobežoto iespēju miljonai daļai. Šo procesu var izmantot augstas prezicitātes atompulksteņu izgatavošanā un citās jomās.

Savukārt Nobela prēmiju ekonomikā, kura nav oriģinālā prēmija (to1968.gadā aizsāka Zviedrijas Riksbanka, piešķirot Nobela Piemiņas prēmiju ekonomikā) šogad piešķīra Robertam C.Mertonam ( Robert C.Merton ) no Harvardas un Maironam S.Šolam ( Myron S.Schole ) no Stanfordas. Viņi izstrādājuši jaunu formu akciju opciju vērtības noteikšanai. Šo sistēmu savā darbā izmanto tūkstošiem tirgotāju.

Norvēģijā jauna valdība

Norvēģijas Darba partijas līderim Tūrbjernam Jāglandam ( Thorbjærn Jagland ) parlamenta vēlēšanās neizdevās savākt 36,9 procentus balsu, ko viņš bija noteicis kā lūzuma punktu savai valdībai. Trīs nedēļas vēlāk pie varas stājās jauna centriski labēja valdība Kristīgās tautas partijas līdera Šela Magnes Bundevīka ( Kjell Magne Bondevik ) vadībā.

Jāglands bija iesaistījies riskantā darījumā, kas gandrīz atmaksājās. Darba partijas līderis pirms vēlēšanām skaidri paziņoja, ka viņa vadītā mazākuma valdība atkāpsies, ja parlamenta vēlēšanās nesaņems vismaz tikpat lielu atbalstu kā iepriekšējās vispārējās vēlēšanās.

Vēlēšanās, kurās piedalījās 71 procents balsstiesīgo iedzīvotāju, Darba partija pieredzēja vismazāko atbalstu kopš 1930.gada — savas balsis par to atdeva tikai 35 procenti vēlētāju, un Jāglanda liktenis bija izšķirts. Dažas stundas pēc tam, kad tika izziņoti vēlēšanu rezultāti, Jāglands atkārtoja savus priekšvēlēšanu “draudus” un sacīja, ka atkāpsies no valdības vadītāja amata oktobra vidū pēc tam, kad viņa valdība būs iesniegusi 1998.gada budžeta projektu.

Jāglands turēja vārdu un atkāpās no valdības vadītāja amata, ļaudams Šelam Bundevīkam veidot savu valdību, kuras sastāvā ir triju partiju pārstāvji — Kristīgās tautas partijas, Liberālās partijas un Centra partijas.

1997.gada Stortinga (parlamenta) vēlēšanas

Partija 1993 1997 vietas

Darba 36,9 35,0 65

Kreisie soc. 7,9 6,0 9

Sarkanā apv. 1,1 1,7 0

Liberālā 3,6 4,5 6

Kristīgā 7,9 13,7 25

Centra 16,8 7,9 11

Konservatīvie 16,9 14,3 23

Progresa 6,3 15,3 25

Citas (Krasta) 2,6 1,6 1

Jauno vadību veido 19 ministri:

Premjerministrs Šels Magne Bundevīks

Ārlietu ministrs: Knuts Vollebeks ( Knut Wolleb¾k )

Finansu: Gudmunds Restāds ( Gudmund Restad )

Naftas un enerģētikas: Marita Arnstade ( Marit Arnstad )

Aizsardzības: Dāgs Jostens Fjervols ( Dag Jostein Fj¾rvoll )

Tieslietu: Auda–Ingere Aure ( Aud–Inger Aure )

Tirdzniecības un rūpniecības: Larss Sponheims ( Lars Sponheim )

Veselības: Dāgfins Heibrotens ( Dagfinn Heybrāten )

Lauksaimniecības: Kore Jenness ( Kāre Gjennes )

Zvejniecības: Peters Angelsens ( Petter Angelsen )

Ģimenes un bērnu: Valgerda Svarstade Hoglande ( Valgerd Svarstad Haugland )

Baznīcas, izglītības un zinātnes: Jons Lilletuns ( Jon Lilletun )

Attīstības un cilvēktiesību: Hilde Frafjorda Johnsone ( Hilde Frafjord Johnson )

Vides: Guro Fjelangers ( Guro Fjellanger )

Satiksmes: Ods Einars Derums ( Odd Einar Dærum )

Darba un administratīvo lietu: Eldbjerga Levera ( Eldærg Læwer )

Kultūras: Anne Engera Lansteina ( Anne Enger Lahnstein )

Vietējo padomju: Ranghilda Kveseta Hārstade ( Ranghild Queseth Haarstad )

Sociālo lietu: Magnhilda Meltveita Klepa ( Magnhild Meltveit Kleppa )

Attīstības ministri

aicina ievērot

cilvēktiesības

Ziemeļvalstis izgājušas cauri vērtību pārvērtēšanas posmam to centienos piešķirt palīdzību attīstības mērķiem.

Būdamas vienas no pasaules vadošajām ziedotājām uz vienu iedzīvotāju, Ziemeļvalstis izvērtējušas, kas darāms, lai visefektīvāk virzītu savu mērķu īstenošanu attīstības un cilvēktiesību aizsardzības jomā. Tiekoties oktobra vidū, attīstības un palīdzības ministri apsprieda turpmāko rīcību.

Ministri apsprieda jautājumu par sakarību starp palīdzību, kas tiek piešķirta attīstībai, un cilvēktiesībām, un demokrātiju, īpaši pievēršoties jautājumam par aktīvu rīcību, kas veicinātu attīstību un taisnīgas sabiedrības veidošanos.

Oslo sanāksmē ministri bija vienisprātis, ka būtiski ir apvienot praktiskus pasākumus ar aktīvu politisku dialogu par cilvēktiesībām un demokrātiju. Vienlaikus ministri uzsvēra, ka nepieciešams vērsties pret valstīm, kuras neievēro starptautiskās normas šajās jomās.

Tāpat ministri izteica atbalstu ANO ģenerālsekretāra Kofi Anana priekšlikumiem reorganizēt šo organizāciju. Anans nesen apmeklēja Ziemeļu reģionu, meklējot atbalstu savām iecerēm reformēt organizāciju.

Ziemeļvalstis šobrīd ir lielākās ANO finansētājas — tas nodrošina 25 līdz 30 procentus no organizācijas finansējuma. Tās visas jau agrāk teikušas, ka ANO iekšienē nepieciešami pārkārtojumi, un Anana priekšlikumi lielā mērā sakrīt ar Ziemeļvalstu uzskatiem par to, kā uzlabot organizācijas darbu.

“Tas nepieciešams, lai padarītu organizācijas darbu efektīvāku,” teikts kopīgajā komunikē, ko pieņēma sanāksmes dalībnieki. Ministri uzsvēra, ka Ziemeļvalstu finansējums ANO darbībai aizvien biežāk tiks piešķirts konkrētām ANO aģentūrām, kuras apliecina gatavību reformēties.

Papildus šiem jautājumiem ministri pievērsās arī situācijai Kenijā un Ziemeļkorejā. Ministri aicināja ievērot demokrātijas noteikumus Kenijas vēlēšanās, savukārt Ziemeļkorejai tika izteikts aicinājums sniegt nesagrozītu informāciju par situāciju valstī, kā arī par nepieciešamību pēc humānās palīdzības.

Banka “Merita”

apvienojas

ar “Nordbanken”

Somijas banka “Merita” paziņojusi, ka plāno apvienoties ar Zviedrijas “Nordbanken”, tādējādi izveidojot lielāko banku grupu Ziemeļvalstu reģionā. Abu banku valdes vienbalsīgi apstiprināja priekšlikumu apvienoties, lai radītu holdinga kompāniju “Merita Nordbanken Abp” (Oyi). Abas bankas pilnībā piederēs holdinga kompānijai un turpinās darboties ar savām pašreizējām tirdzniecības zīmēm.

Zviedrijas valsts pārdos apmēram 12 procentus no “Nordbanken” akcijām. Pēc akciju pārdošanas Zviedrijas valstij piederēs 47 procenti no šīs kompānijas, kas reģistrēta Zviedrijā, un tas būs aptuveni 28 procenti no apvienotās “Merita Nordbanken”. Pārdodamo akciju tirgus vērtība ir apmēram 6 miljardi SEK.

Jaunā grupa būs reģistrēta kā holdinga kompānija gan Helsinkos, gan Stokholmā. Zviedrijā reģistrētajai kompānijai piederēs 60 procenti akciju un 50 procenti balsu apvienotajā “Merita Nordbanken”, savukārt Somijā reģistrētajai kompānijai piederēs atlikušās akcijas un balsis.

Apvienošanās rezultātā tiks radīta banku grupa, kuras kopīgie aktīvi sasniedz 780 miljardus kronu (550 miljardi Somijas marku), kredītu vērtība — 480 miljardi kronu (355 miljardi marku) un depozītu kopīgais apjoms sasniedz 350 miljardus kronu (240 miljardi marku).

Islande un Ķīna

strīdas par Taivānu

Ķīna asi reaģēja uz Taivānas viceprezidenta neoficiālo vizīti Islandē, uzsverot, ka, piešķirot viņam atļauju iebraukt valstī, Islande radījusi spriedzi tās attiecībās ar Ķīnu. Pēc oficiālas Islandes premjerministra Dāvida Odsona ( David Oddsson ) un Ķīnas vēstnieka tikšanās Odsons uzsvēra, ka Islande nav mainījusi savu nostāju uzturēt oficiālas attiecības ar Ķīnu, nevis Taivānu.

Bet, uzsvēra premjerministrs, Islande patur sev tiesības kā suverēna valsts pati izlemt, kam ir un kam nav atļauts tajā iebraukt. 1996.gadā Islandes eksporta apjoms uz Ķīnu bija 1 miljona ASV dolāru vērtībā. Tajā pašā laika posmā eksports uz Taivānu sasniedza 28,5 miljonus ASV dolāru.

Ķīnas un Dānijas attiecības

pamazām uzlabojas

Laikā, kad starp Ķīnu un Islandi radās diplomātiskas nesaskaņas, Eiropas Savienība oktobrī nāca klajā ar paziņojumu, ka panākusi, lai Pekina apsola, ka pēc ieilgušā vēsuma perioda normalizēs attiecības ar Dāniju. Dānija izraisīja Ķīnas dusmas, ierosinot ANO Cilvēktiesību komisijai pieņemt rezolūciju par cilvēktiesību situāciju Ķīnā. Ķīna bloķēja šo rezolūciju, kas tā arī nekad netika nodota balsošanai.

“Eiropas Savienība saņēmusi Ķīnas garantiju Dānijai. Attiecības abu valstu starpā bija kļuvušas pilnīgi formālas sakarā ar nesaskaņām cilvēktiesību jomā,” teikts Eiropas Komisijas paziņojumā.