Mēs paši savas Saeimas spogulī

Turpinājums

no 1.lpp.

Alfreds Čepānis, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Šie ierosinājumi grozījumiem likumā “Par Satversmes aizsardzības biroju” acīmredzot ir vērsti uz to, lai šo Nacionālās drošības padomi likvidētu. Un es pats domāju — ja jau mums Saeimā darbojas Aizsardzības un iekšlietu komisija un Nacionālās drošības komisija, manuprāt, mēs varētu iztikt arī bez šīs Nacionālās drošības padomes.

Man gan it kā būtu jābūt ieinteresētam šo padomi saglabāt, bet gada laikā, kopš es piedalos tās darbā, īpašu gandarījumu par to neesmu jutis, un, kā man šķiet, mēs vairāk piekrītam vai nepiekrītam tās vai citas ministrijas izstrādātajam viedoklim un īpašu iespēju ietekmēt kādu procesu mums nav.

— Kāds ir jūsu viedoklis Latvijas nepilsoņu naturalizācijas jautājumā, kurā nesen savu pozīciju izteica arī Valsts prezidents?

— Tad, kad mēs Nacionālajā teātrī sēdējām blakus ar Valsts prezidentu, es viņam teicu, ka šī varbūt ir bijusi viņa spožākā runa. Jo es uzskatu, ka viņa domas šajā jautājumā ir pilnīgi pareizas. Pilsonības likums, manuprāt, būtu diezgan būtiski jāgroza. Arī mūsu partija un frakcija jau vairākkārt par to ir izteikušās, nezinu, kādēļ šis viedoklis nav izskanējis masu medijos, — mēs piekrītam izmaiņām šajā likumā, bet mūsu rokas saista sadarbības līgums, kurā esam vienojušies šo jautājumu neaizskart. Kamēr pastāvēs šī valdības koalīcija, izmaiņas acīmredzot netiks izdarītas.

Tomēr ir skaidrs, ka daudzas Pilsonības likuma normas ir jāpārskata. Varētu apspriest, piemēram, iespēju piešķirt pilsonību bērniem, kas ir dzimuši Latvijā pēc 1990. gada 4. maija, tātad brīvā Latvijā, un nebūtu tik strikti jāskatās uz to, vai viņa vecākiem pilsonība ir vai nav. Jāsamazina būtu arī “logi”. Lai paātrinātu naturalizācijas procesu, būtu jāsamazina arī naturalizācijas eksāmena prasības — šeit es domāju nevis prasības valodas jomā, bet Latvijas vēstures zināšanās. Bet, kā es jau teicu, koalīcijas līgums mums liedz to darīt, un mēs korekti ievērosim šīs vienošanās prasības — Pilsonības likuma grozījumus apspriedīsim tikai tad, kad to atļaus politiskā situācija.

— Vai jums nešķiet, ka ļoti svarīgs naturalizācijas procesā ir lojalitātes jautājums?

— Protams. Tomēr jāatzīmē, ka daudzi Latvijas pilsoņi ir daudz nelojālāki pret Latvijas valsti nekā daudzi nepilsoņi. Vērtēt vajadzētu ne tikai katra vārdus — ārējo čaulu, bet arī darbus, attieksmi pret visām parādībām, kas notiek Latvijā.

— Un Rubiks zina gan Latvijas vēsturi, gan latviešu valodu...

— Jā, un tomēr lielāka ienaidnieka par Rubiku Latvijai pašlaik nav.

— Kā jūs komentētu masu saziņas līdzekļu sacelto ažiotāžu ap iespējām atrasties Sarkanajā zālē? Jūs esot teicis, ka tas, ka viņu tur nav, ir labāk.

— Jā, un tad, kad otrā dienā pēc televīzijas kanālu paziņojuma par boikotu Saeimas darba atspoguļojumam man vaicāja, ko es par to domāju, es atbildēju, ka labi vien ir — problēma atkrīt. Cilvēki par Saeimas darbu saņem pietiekami daudz informācijas, un tā ka televīzijas operatoriem zudusi iespēja parādīt kādu guļošu vai degunu urbinošu deputātu, man ir žēl, bet telpa patiešām pārāk maza.

Valdmanis teica, ka viņš būtu ar mieru kādam žurnālistam atdot savu vietu. Nu, domāju, ka no tā, ka Valdmaņa vietā nāktu kāds žurnālists, Saeima tikai iegūtu.

Kad viņi par boikotu paziņoja, viņi acīmredzot cerēja, ka Čepānis vai kāds cits Prezidijā plēsīs savus pēdējos matus, bet tas nenotika, un viņi uztraucas vēl vairāk. Vai tad jūsu laikraksta lasītāji tādēļ, ka operators netiek sēžu zālē, ir mazāk uzzinājuši par Saeimas darbu? Jūs, kā atspoguļojāt precīzi, skaidri un objektīvi Saeimas darbu, tā to darāt arī tagad. Tādēļ es uzskatu, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus Saeimas darbs patiesi interesē, var par to uzzināt pietiekami daudz. Ja nu vienīgi trūkst kādas odziņas — kaut vai to pašu Valdmani aizmigušu parādīt. No tā jau nemainās parlamenta darba atspoguļojums.

Un rīt mums darba kārtībā ir īpašs lēmumprojekts — par LTV un LNT, un 31. kanāla operatoru atrašanās kārtību Saeimas sēžu zālē. Nu, ja jau reiz vajag, izskatīsim šo jautājumu, kaut arī šis jautājums, manuprāt, nav “izēstas olas vērts”. Jo mani interesē vienīgi tas, lai Saeimas darbs ritētu veiksmīgi uz priekšu.

— Tradicionāls jautājums — par jūsu ārējām aktivitātēm.

— No 1. līdz 4. decembrim man, Pēterim Keišam un Robertam Dilbam ir jādodas oficiālā valsts vizītē uz Uzbekijas Republiku. Par šo vizīti Prezidijs ir lēmis jau pēc Uzbekijas parlamenta priekšsēdētāja ielūguma saņemšanas šajā pavasarī, vizīti diemžēl nācās atlikt, tagad parāds jāatdod. Tā arī būs pēdējā lielākā oficiālā Saeimas pārstāvju vizīte ārvalstīs šogad.

Lielas starptautiskās aktivitātes tagad notiek Baltijas asamblejas ietvaros, arī Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības jomā — bet atsevišķu politiķu līmenī.

Arī mūsu līdzekļi, kas paredzēti Saeimas deputātu ārzemju komandējumiem, iet uz beigām, un mēs centīsimies tos nepārtērēt.

Mintauts Ducmanis, Dina Gailīte, “LV” Saeimas un valdības lietu

redaktori