Čehijas parlamentārieši

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 27. novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju Vilema Holana vadībā. Delegācija ieradusies Rīgā ar mērķi stiprināt Čehijas un Latvijas parlamentu sadarbību, iepazīties ar Latvijas pēdējo gadu pieredzi ārlietu jomā un apmainīties ar informāciju par abu valstu attīstības gaitu.

Sveicot Čehijas Republikas parlamenta delegāciju Saeimas namā, Saeimas priekšsēdētājs izteica prieku par to, ka Latvijas un Čehijas politiskā, ekonomiskā un kultūras attīstība virzās pa augšupejošu līkni. Kopīgi ir arī abu valstu mērķi — kļūt par pilntiesīgām Eiropas Savienības loceklēm un iestāties NATO. A.Čepānis atzinīgi novērtēja Latvijas un Čehijas starpparlamentāros kontaktus un dažādu rangu valstsvīru vizīšu apmaiņu. 1996. gadā Latvijā viesojās Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels, savukārt nākamgad tiek plānota Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Čehijā. Paredzēts, ka nākamā gada sākumā Rīgā ieradīsies Čehijas premjerministrs Vāclavs Klauss. “Latvijas un Čehijas attiecības varētu būt par paraugu daudzu valstu savstarpējām attiecībām, jo mūsu starpā ir noslēgti gandrīz visi nozīmīgākie ekonomiskās sadarbības līgumi, ieskaitot brīvās tirdzniecības līgumu,” atzina Saeimas priekšsēdētājs. Spēkā ir arī bezvīzu režīms. Patlaban tiek sagatavots projekts līgumam par gaisa satiksmi un līgums par sadarbību terorisma, starptautiskās un organizētās noziedzības un narkotiku izplatīšanas apkarošanā, kura pieņemšanā ir ieinteresēta Latvijas Iekšlietu ministrija.

Sekmīga ir arī abu valstu sadarbība ekonomikas jomā. Ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības apjoms laikā kopš 1995. gada ir pieaudzis piecas reizes. Iespējams, ka šogad tas pārsniegs 30 miljonu dolāru robežu.

Čehijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Vilems Holans iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar delegācijas locekļu pārstāvēto politisko spektru, kā arī sniedza īsu informāciju par savas valsts parlamentu un tā aktivitātēm ārpolitikā. Tā kā gan Latvijas, gan Čehijas attīstība pēdējo gadu laikā noritējusi ļoti strauji, V. Holans izteica vēlmi uzzināt Latvijas viedokli par Eiropā notiekošajiem procesiem un pieredzi abām valstīm līdzīgo problēmu risināšanā. Delegācija interesējās arī par Latvijas kā Baltijas reģiona valsts sadarbību ar kaimiņvalstīm Ukrainu un Krieviju.

Atbildot uz šo jautājumu, A. Čepānis apliecināja, ka Latvijas politiķi aktīvi strādā pie Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanas un ir ieinteresēti sadarbībā ekonomikas, vides aizsardzības, tirdzniecības un tranzīta jomā.

Čehijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija vakar tikās arī ar Saeimas sekretāru Induli Bērziņu, savukārt šodien paredzēta tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisiju, Saeimas Latvijas un Čehijas parlamentu sadarbības grupu un Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētāju, Saeimas priekšsēdētāja biedru Andri Ameriku.

— pie Saeimas sekretāra

Vakar, 27. novembrī, Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas Ārlietu komisijas delegāciju, kuru vada Vilems Holans.

Tikšanās ievadā I.Bērziņš apsveica Čehijas parlamentāriešus ar Čehijas Republikas gūtajiem panākumiem ceļā uz integrāciju Eiropā.

Sarunas gaitā abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar abu valstu iesaistīšanos Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. “Latvijai un Čehijai ir kopīgi ārpolitiskie mērķi — integrācija ES un NATO,” atzīmēja I.Bērziņš. Saeimas sekretārs uzsvēra Latvijas ciešo pārliecību, ka sarunas par iestāšanos ES uzsākamas ar visām kandidātvalstīm reizē, kā arī pauda Latvijas negatīvo attieksmi pret Eiropas Komisijas viedokli par sarunu uzsākšanu pēc formulas “pieci plus viens”, kas sadala Baltijas valstis. Čehijas Republikas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Vilems Holans iestāšanos ES uztver kā procesu, kura gaitā veicami daudzi uzdevumi, tostarp likumdošanas sakārtošana, uzņēmēju konkurētspējas uzlabošana, lai tie sekmīgi izmantotu jauno ekonomisko telpu. V.Holans informēja arī par savas valsts sagatavošanās gaitu, iestājoties NATO, un prognozēja, ka Čehiju varētu uzņemt šajā organizācijā 1999. gada pavasarī, kad NATO atzīmēs savu piecdesmito gadadienu.

Čehijas parlamentārieši interesējās arī par Latvijas un Krievijas attiecībām. I.Bērziņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju, pozitīvs solis šajā virzienā no Krievijas puses varētu būt robežlīguma parakstīšana ar Latviju.

Sarunas noslēgumā abas puses pauda gandarījumu par notikušo domu apmaiņu.

Saeimas preses dienests