Ministru kabineta noteikumi Nr. 119
Rīgā 2001.gada 13.martā (prot. Nr. 11, 13.§)
Mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības un to marķējuma un reklāmas prasības
Izdoti saskaņā
ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro un trešo daļu un 13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka atsevišķai patērētāju grupai - zīdaiņiem (bērni līdz divpadsmit mēnešu vecumam) - paredzēto mātes piena aizstājēju sastāva obligātās nekaitīguma prasības, kā arī to marķējuma un reklāmas prasības, lai nodrošinātu attiecīgo produktu nekaitīgumu zīdaiņu veselībai un aizsargātu viņu tiesības uz dzīvību un attīstību.
2. Mātes piena aizstājēji to specifiskā sastāva vai īpašā ražošanas procesa dēļ ir skaidri atšķirami no cita veida pārtikas un ir piemēroti veselu zīdaiņu barošanai, ja viņus nav iespējams barot ar mātes pienu. Mātes piena aizstājējus izplata, norādot to piemērotību attiecīgajai patērētāju grupai.
3. Atkarībā no lietošanas mērķa mātes piena aizstājējus iedala divās grupās:
3.1. piena maisījumi, kas paredzēti zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam un kas pilnībā apmierina zīdaiņu uztura prasības;
3.2. piena maisījumi, kas paredzēti zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma un kas sastāda galveno nepieciešamā šķidruma daļu zīdaiņu uzturā.
II. Obligātās nekaitīguma prasības mātes piena aizstājēju sastāvam
4. Mātes piena aizstājēju sastāvā var būt tikai šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētie olbaltumvielas saturošie produkti un citas pārtikas sastāvdaļas, kuru piemērotība zīdaiņu barošanai ir pierādīta ar vispāratzītiem zinātniskiem datiem.
5. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu sastāvs atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām.
6. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto piena maisījumu sastāvs atbilst šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām.
7. Mātes piena aizstājējiem atļauts pievienot tikai šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas, lai nodrošinātu zīdaiņiem nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes un citas barības vielas.
8. Normatīvajos aktos noteiktu atsevišķu pesticīdu atliekas augu un dzīvnieku valsts izcelsmes produktos mātes piena aizstājējos nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/kg.
9. Sagatavojot mātes piena aizstājējus lietošanai, tiem drīkst pievienot tikai ūdeni.
10. Pārtikas piedevu izmantošanu mātes piena aizstājējos nosaka normatīvie akti par pārtikas piedevu lietošanu.
11. Mazumtirdzniecībā mātes piena aizstājējus izplata tikai fasētus.
III. Prasības mātes piena aizstājēju marķējumam
12. Ja mātes piena aizstājējs pagatavots no dažādām olbaltumvielām, tad atbilstoši zīdaiņa vecumam produkta marķējumā norāda tā tirdzniecības nosaukumu - "Piena maisījums zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam" vai "Piena maisījums zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma".
13. Ja mātes piena aizstājējs pagatavots tikai no govs piena olbaltumvielām, tad atbilstoši zīdaiņa vecumam produkta marķējumā norāda tā tirdzniecības nosaukumu - "Piens zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam" vai "Piens zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma".
14. Ja mātes piena aizstājējs importēts no Eiropas Savienības, tad produkta tirdzniecības nosaukums latviešu valodā atbilst attiecīgajam produkta tirdzniecības nosaukumam kādā no Eiropas Savienības valstu valodām (4.pielikums).
15. Mātes piena aizstājēja marķējumā papildus citos normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajai informācijai norāda:
15.1. produkta enerģētisko vērtību kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal), olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;
15.2. katra šo noteikumu 1. vai 2.pielikumā minētā vitamīna un minerālvielas vidējo daudzumu, izteiktu skaitļos, un arī holīna, inozīta, karnitīna un taurīna daudzumu (ja tie ir pievienoti), izteiktu skaitļos, 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta;
15.3. katras šo noteikumu 3.pielikumā minētās vielas vidējo daudzumu, izteiktu skaitļos, 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta, ja šīs vielas nav norādītas saskaņā ar šo noteikumu 15.2.apakšpunktu;
15.4. produkta sagatavošanas pamācību un brīdinājumu par bīstamību veselībai, ja tas sagatavots nepareizi.
16. Mātes piena aizstājēja marķējumā sniegtajā informācijā par produkta lietošanu nedrīkst būt ieteikums atteikties no barošanas ar mātes pienu. Marķējumā aizliegts lietot tādus vārdus kā "humanizēts", "maternalizēts", "pielīdzināts mātes pienam", kā arī citus, kas mātes piena aizstājējus pielīdzina mātes pienam. Norādi "pielāgots" atļauts lietot tikai produktam, kas atbilst šo noteikumu 5.pielikuma 1.punktā minētajām prasībām.
17. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu marķējumā papildus šo noteikumu 15.punktā noteiktajai informācijai norāda:
17.1. informāciju par produkta piemērotību zīdaiņa barošanai no dzimšanas, ja zīdaini nav iespējams barot ar mātes pienu;
17.2. informāciju par dzelzs papildu uzņemšanas nepieciešamību zīdaiņiem, kas vecāki par četriem mēnešiem, ja viņus baro ar šo piena maisījumu un tas nesatur pievienotu dzelzi;
17.3. vārdus "Svarīga norāde" (izceltā drukā), kuriem seko informācija:
17.3.1. par zīdīšanas pārākumu un par mātes pienu kā vislabāko zīdaiņa uzturu, kas pasargā zīdaini no veselības traucējumiem;
17.3.2. par produkta lietošanu tikai saskaņā ar ārstniecības personas ieteikumu.
18. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu marķējumā nedrīkst ietvert bērnu attēlus vai citus attēlus, vai tekstus, kas idealizē minētā produkta lietošanu. Marķējumā var ietvert grafiskus attēlus, kas atvieglo produkta identifikāciju un ilustrē tā sagatavošanu.
19. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu marķējumā var ietvert paziņojumu par tā īpašu sastāvu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumā minētajām prasībām.
20. Šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minēto piena maisījumu marķējumā norāda:
20.1. papildus katra šo noteikumu 6.pielikumā minētā vitamīna un minerālvielas skaitliskajam daudzumam arī to daudzumu procentos no minētajā pielikumā norādītās salīdzināmās vērtības 100 mililitros lietošanai sagatavota produkta, ja tas ir vismaz 15 procenti no salīdzināmās vērtības;
20.2. ka produkts piemērots tikai tādu zīdaiņu uzturam, kas vecāki par četriem mēnešiem, un ka šis produkts sastāda tikai daļu no zīdaiņa uztura.
IV. Prasības mātes piena aizstājēju reklāmai
21. Šo noteikumu 16., 18. un 19.punktā un 17.3.apakšpunktā minētās mātes piena aizstājēju marķējuma prasības attiecas arī:
21.1. uz noformējumu, iesaiņojumu un izmantotajiem iesaiņojuma materiāliem, uz izvietojumu un uz apkārtni, kurā produkts izvietots;
21.2. uz reklāmu.
22. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu reklāma ir atļauta tikai publikācijās par bērnu aprūpi un zinātniskās publikācijās atbilstoši šo noteikumu 16., 18. un 19.punktā un 17.3.apakšpunktā minētajām prasībām. Reklāma drīkst saturēt tikai zinātniski pamatotu informāciju. Reklāma nedrīkst netieši norādīt vai radīt priekšstatu, ka barošana ar piena maisījumu ir līdzvērtīga vai pārāka par barošanu ar mātes pienu.
23. Šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos piena maisījumus nedrīkst reklamēt tirdzniecības vietā, izsniedzot produkta paraugus tieši patērētājiem vai citādi veicinot pārdošanu mazumtirdzniecībā (piemēram, ar īpašām vitrīnām, atlaižu kuponiem, prēmijām, īpašu izpārdošanu, pārdodot preces par pazeminātu cenu, pārdodot komplektā ar citām precēm).
24. Ražotāji un izplatītāji nedrīkst izplatīt tieši vai netieši (ar ārstniecības iestāžu starpniecību) grūtniecēm, zīdaiņu un mazu bērnu mātēm vai viņu ģimenes locekļiem, kā arī citiem patērētājiem šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētos piena maisījumus vai to paraugus bez maksas vai par pazeminātu cenu, kā arī tos dāvināt.
25. Ārstniecības iestādes sniedz objektīvu un saprotamu informāciju (rakstisku vai audiovizuālu) par zīdaiņu un mazu bērnu barošanu un nodrošina šīs informācijas pieejamību visiem, kam tā nepieciešama. Minētajā informācijā iekļauj šādus jautājumus:
25.1. zīdīšanas labums un pārākums par barošanu ar mātes piena aizstājējiem;
25.2. mātes uzturs, gatavojoties zīdīšanai, un zīdīšanas paildzināšana;
25.3. daļējas barošanas ar piena maisījumu iespējamā negatīvā ietekme uz zīdīšanu;
25.4. grūtības atsākt zīdīšanu pēc pārtraukuma;
25.5. rūpnieciski ražotu vai mājās pagatavotu piena maisījumu pareiza lietošana.
26. Ārstniecības iestādes nodrošina, lai informatīvie materiāli par šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minēto piena maisījumu lietošanu saturētu informāciju par zīdaiņu veselības apdraudējumu, ko rada neatbilstoša pārtika vai nepareizas barošanas metodes, arī nepiemērota piena maisījuma lietošana. Šie materiāli nedrīkst ietvert attēlus, kas idealizē piena maisījuma lietošanu.
V. Noslēguma jautājums
27. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.oktobri.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Prasības zīdaiņiem (līdz četru mēnešu vecumam) paredzēto piena maisījumu sastāvam1
Nr. p.k. |
Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
1. | Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml) | 250 (60) | 315 (75) |
2. | Olbaltumvielas: 2, 3 | ||
2.1. | no govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,45 (1,8)4 | 0,7 (3)4 |
2.2. | no olbaltumvielu daļējiem hidrolizātiem ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal): | 0,56 (2,25)4, 5 | 0,7 (3)4, 5 |
2.2.1. | taurīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal) | 10 (42) | |
2.2.2. | L-karnitīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal) | 1,8 (7,5) | - |
2.3. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, g/100 kJ (g/100 kcal) | 0,56 (2,56)6 | 0,7 (3)6 |
2.3.1. | L-karnitīns, µmoli/100 kJ (µmoli/100 kcal) | 1,8 (7,5) | - |
2.3.2. | ķīmiskais indekss7 | 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas8 | |
3. | Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)9: | 1,05 (4,4) | 1,5 (6,5) |
3.1. | laurīnskābe | - | 15 % no kopējā tauku daudzuma |
3.2. | miristīnskābe | - | 15 % no kopējā tauku daudzuma |
3.3. | linolskābe (glicerīdu, t.i., linoleātu formā), mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 70 (300) | 285 (1200) |
3.4. | alfa-linolēnskābe, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | - |
3.5. | linolskābes- alfa-linolēnskābes attiecība | 5 | 15 |
3.6. | trans-taukskābes | - | 4 % no kopējā tauku daudzuma |
3.7. | erukskābe | - | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
3.8. | drīkst pievienot garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes (C20, C22): | ||
3.8.1. | w-3 | - | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
3.8.2. | w-6 | - | 2 % no kopējā tauku daudzuma |
3.8.3. | arahidonskābe | - | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
3.8.4. | eikozānpentaēnskābes (C20:5, w-3) saturs nedrīkst pārsniegt dokozaheksaēnskābes (C22:6, w-3) saturu | ||
4. | Ogļhidrāti (tikai laktoze, maltoze, saharoze, maltodekstrīni, glikozes sīrups, sausais glikozes sīrups, termiski neapstrādāta ciete, dabīgi brīva no lipekļa, želatinizēta ciete, dabīgi brīva no lipekļa), g/100 kJ (g/100 kcal): | 1,7 (7) | 3,4 (14) |
4.1. | laktoze | 0,85 (3,5)10 | - |
4.2. | saharoze | - | 20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
4.3. | termiski neapstrādāta ciete un/vai želatinizēta ciete, g/100 ml | - | 2; 30 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
5. | Minerālvielas: | ||
5.1. | no govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā: | ||
5.1.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
5.1.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 35 (145) |
5.1.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 29 (125) |
5.1.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | - |
5.1.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 6 (25) | 22 (90) |
5.1.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
5.1.7. | dzelzs11, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
5.1.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,12 (0,5) | 0,36 (1,5) |
5.1.9. | varš, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 4,8 (20) | 19 (80) |
5.1.10. | jods, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 1,2 (5) | - |
5.1.11. | selēns12, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | - | 0,7 (3) |
5.1.12. | kalcija/fosfora attiecība | 1,2 | 2,0 |
5.2. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā, mg/100 kJ (mg/100 kcal): | ||
5.2.1. | nātrijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 5 (20) | 14 (60) |
5.2.2. | kālijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 15 (60) | 35 (145) |
5.2.3. | hlorīdi, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | 29 (125) |
5.2.4. | kalcijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 12 (50) | - |
5.2.5. | fosfors, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 6 (25) | 22 (90) |
5.2.6. | magnijs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 1,2 (5) | 3,6 (15) |
5.2.7. | dzelzs11, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,25 (1) | 0,5 (2) |
5.2.8. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,18 (0,75) | 0,6 (2,4) |
5.2.9. | varš, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 4,8 (20) | 19 (80) |
5.2.10. | jods, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 1,2 (5) | - |
5.2.11. | selēns12, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | - | 0,7 (3) |
5.2.12. | kalcija/fosfora attiecība | 1,2 | 2,0 |
6. | Vitamīni: | ||
6.1. | A vitamīns, µg RE/100 kJ (µg RE/100 kcal)13 | 14 (60) | 43 (180) |
6.2. | D vitamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal)14 | 0,25 (1) | 0,65 (2,5) |
6.3. | tiamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 10 (40) | - |
6.4. | riboflavīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 14 (60) | - |
6.5. | niacīns, mg NE /100 kJ (mg NE /100 kcal)15 | 0,2 (0,8) | - |
6.6. | pantotēnskābe, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 70 (300) | - |
6.7. | B6 vitamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 9 (35) | - |
6.8. | biotīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 0,4 (1,5) | - |
6.9. | folskābe, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 1 (4) | - |
6.10. | B12 vitamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 0,025 (0,1) | - |
6.11. | C vitamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 1,9 (8) | - |
6.12. | K vitamīns, µg /100 kJ (µg /100 kcal) | 1 (4) | - |
6.13. | E vitamīns, mg a-TE /g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, vai mg a-TE /100 kJ (mg a-TE /100 kcal)16 | 0,5 vai 0,1 (0,5) | - |
7. | Nukleotīdi, kopējais daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā: | - | 1,2 (5) |
7.1. | citidīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,60 (2,50) |
7.2. | uridīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,42 (1,75) |
7.3. | adenozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,36 (1,50) |
7.4. | guanozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,12 (0,50) |
7.5. | inozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,24 (1,0) |
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,38 (govs piena olbaltumvielām) vai slāpekļa saturs x 6,25 (no sojas izdalītām olbaltumvielām un olbaltumvielu daļējiem hidrolizātiem).
3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.
4 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur katras neaizstājamās un daļēji neaizstājamās aminoskābes17 izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas)8; aprēķinos ir atļauts cistīna un metionīna daudzumu saskaitīt kopā.
5 Olbaltumvielu lietderības koeficientiem (protein efficiency ratio PER) un kopējai olbaltumvielu izmantojamībai (net protein utilization NPU) jābūt ne mazākiem par attiecīgajiem kazeīna rādītājiem.
6 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur metionīna izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas)8.
7 Ķīmiskais indekss - vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.
8 Salīdzināmo olbaltumvielu (kazeīna un mātes piena olbaltumvielu) aminoskābju saturs:
Nr. p.k. |
Aminoskābes | Kazeīns, g/100 g olbaltumvielu | Mātes piena olbaltumvielas, g/100 g olbaltumvielu |
1. | Arginīns | 3,7 | 3,8 |
2. | Cistīns | 0,3 | 1,3 |
3. | Histidīns | 2,9 | 2,5 |
4. | Izoleicīns | 5,4 | 4,0 |
5. | Leicīns | 9,5 | 8,5 |
6. | Lizīns | 8,1 | 6,7 |
7. | Metionīns | 2,8 | 1,6 |
8. | Fenilalanīns | 5,2 | 3,4 |
9. | Treonīns | 4,7 | 4,4 |
10. | Triptofāns | 1,6 | 1,7 |
11. | Tirozīns | 5,8 | 3,2 |
12. | Valīns | 6,7 | 4,5 |
9 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.
10 Neattiecas uz maisījumu, kurā sojas olbaltumvielu saturs pārsniedz 50 % no kopējā olbaltumvielu satura.
11 Ierobežojums attiecināms uz maisījumu ar papildus pievienotu dzelzi.
12 Ierobežojums attiecināms uz maisījumu ar papildus pievienotu selēnu.
13 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.
14 Holekalciferola veidā, kura 10 µg = D vitamīna 400 SV.
15 NE = niacīna ekvivalents, t.i., mg nikotīnskābes + mg triptofāna/60.
16 a-TE = d- a-tokoferola ekvivalents.
17 Neaizstājamo un daļēji neaizstājamo aminoskābju saturs mātes pienā:
Nr. p.k. |
Aminoskābes | mg/100 kJ (1 kJ =0,239 kcal) |
mg/100 kcal |
1. | Arginīns | 16 | 69 |
2. | Cistīns | 6 | 24 |
3. | Histidīns | 11 | 45 |
4. | Izoleicīns | 17 | 72 |
5. | Leicīns | 37 | 156 |
6. | Lizīns | 29 | 122 |
7. | Metionīns | 7 | 29 |
8. | Fenilalanīns | 15 | 62 |
9. | Treonīns | 19 | 80 |
10. | Triptofāns | 7 | 30 |
11. | Tirozīns | 14 | 59 |
12. | Valīns | 19 | 80 |
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Prasības zīdaiņiem (no četru mēnešu vecuma) paredzēto piena maisījumu sastāvam1
Nr. p.k. |
Maisījuma enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, mērvienības | Minimālais daudzums | Maksimālais daudzums |
1. | Enerģētiskā vērtība, kJ/100 ml (kcal/100 ml) | 250 (60) | 335 (80) |
2. | Olbaltumvielas2, 3, 4, g/100 kJ (g/100 kcal): | 0,5 (2,25)5 | 1 (4,5)5 |
2.1. | ķīmiskais indekss6 | 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas (kazeīns vai mātes piena olbaltumvielas)7 | - |
3. | Tauki, g/100 kJ (g/100 kcal)8: | 0,8 (3,3) | 1,5 (6,5) |
3.1. | laurīnskābe | - | 15 % no kopējā tauku daudzuma |
3.2. | miristīnskābe | - | 15 % no kopējā tauku daudzuma |
3.3. | linolskābe (glicerīdu, t.i., linolātu veidā) | 70 (300)9 | - |
3.4. | trans-taukskābes | - | 4 % no kopējā tauku daudzuma |
3.5. | erukskābe | - | 1 % no kopējā tauku daudzuma |
4. | Ogļhidrāti, g/100 kJ (g/100 kcal)10: | 1,7 (7) | 3,4 (14) |
4.1. | laktoze | 0,45 (18)11 | - |
4.2. | saharoze, fruktoze, medus | - | atsevišķi vai kopā 20 % no kopējā ogļhidrātu daudzuma |
5. | Minerālvielas: | ||
5.1. | dzelzs, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | 0,25 (1) | 0,5 (2) |
5.2. | jods, µg/100 kJ (µg/100 kcal) | 1,2 (5) | - |
5.3. | cinks, mg/100 kJ (mg/100 kcal): | ||
5.3.1. | no govs piena ražotā maisījumā | 0,12 (0,5) | - |
5.3.2. | tikai no sojas izdalītām olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām ražotā maisījumā | 0,18 (0,75) | - |
5.4. | citas minerālvielas | atbilstoši govs piena minerālvielu saturam12 | |
5.5. | kalcija un fosfora attiecība | - | 2,0 |
6. | Vitamīni: | ||
6.1. | A vitamīns, µg RE/100 kJ (µg RE/100 kcal)13 | 14 (60) | 43 (180) |
6.2. | D vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal)14 | 0,25 (1) | 0,75 (3) |
6.3. | C vitamīns, µg/100 kJ (µg/100 kcal) | 1,9 (8) | - |
6.4. | E vitamīns, mg α-TE /g polinepiesātināto taukskābju, rēķinot pēc linolskābes, vai mg α-TE /100 kJ (mg α-TE/100 kcal)15 | 0,5 vai 0,1 (0,5) | - |
7. | Nukleotīdi, kopējais daudzums, mg/100 kJ (mg/100 kcal), tai skaitā: | - | 1,2 (5) |
7.1. | citidīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,60 (2,50) |
7.2. | uridīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,42 (1,75) |
7.3. | adenozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,36 (1,50) |
7.4. | guanozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,12 (0,50) |
7.5. | inozīna 5'-monofosfāts, mg/100 kJ (mg/100 kcal) | - | 0,24 (1,0) |
Piezīmes.
1 Sastāvs norādīts lietošanai gatavā produktā, kas sagatavots pēc ražotāja norādījumiem.
2 Olbaltumvielu saturs = slāpekļa saturs x 6,38 (govs piena olbaltumvielām) vai slāpekļa saturs x 6,25 (no sojas izdalītām olbaltumvielām un daļēji hidrolizētām olbaltumvielām).
3 Aminoskābju pievienošana maisījumam atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai attiecībās, kādas nepieciešamas šim nolūkam.
4 Ja maisījums ir pagatavots no sojas olbaltumvielām vai no tām kopā ar govs piena olbaltumvielām, citas olbaltumvielas nav atļauts pievienot.
5 Lai maisījumam būtu mātes pienam atbilstoša enerģētiskā vērtība, tam jāsatur metionīna izmantojamais daudzums, kas nav mazāks par to, ko satur salīdzināmā olbaltumviela (mātes piena olbaltumvielas)7.
6 Ķīmiskais indekss - vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.
7 Salīdzināmo olbaltumvielu (kazeīna un mātes piena olbaltumvielu) aminoskābju saturs:
Nr. p.k. |
Aminoskābes | Kazeīns, g/100 g olbaltumvielu | Mātes piena olbaltumvielas, g/100 g olbaltumvielu |
1. | Arginīns | 3,7 | 3,8 |
2. | Cistīns | 0,3 | 1,3 |
3. | Histidīns | 2,9 | 2,5 |
4. | Izoleicīns | 5,4 | 4,0 |
5. | Leicīns | 9,5 | 8,5 |
6. | Lizīns | 8,1 | 6,7 |
7. | Metionīns | 2,8 | 1,6 |
8. | Fenilalanīns | 5,2 | 3,4 |
9. | Treonīns | 4,7 | 4,4 |
10. | Triptofāns | 1,6 | 1,7 |
11. | Tirozīns | 5,8 | 3,2 |
12. | Valīns | 6,7 | 4,5 |
8 Aizliegta sezama sēklu eļļas un kokvilnas sēklu eļļas izmantošana.
9 Šī norma attiecas tikai uz maisījumu, kas satur dārzeņu eļļas.
10 Nav atļauts izmantot sastāvdaļas, kas satur lipekli.
11 Neattiecas uz maisījumu, kurā no sojas izdalīto olbaltumvielu daudzums ir lielāks par 50 % no kopējā olbaltumvielu daudzuma.
12 Minerālvielas govs pienā:
Nr. p.k. |
Minerālvielas | 100 g beztauku sausnas | 100 g olbaltumvielu |
1. | Nātrijs, mg | 550 | 15 |
2. | Kālijs, mg | 1680 | 43 |
3. | Hlorīdi, mg | 1050 | 28 |
4. | Kalcijs, mg | 1350 | 35 |
5. | Fosfors, mg | 1070 | 28 |
6. | Magnijs, mg | 135 | 3,5 |
7. | Varš, µg | 225 | 6 |
8. | Jods | Nav noteikts, mainās atkarībā no sezonas un lopkopības apstākļiem |
13 RE = visu trans-retinolu ekvivalents.
14 Holekalciferola veidā, kura 10 µg = D vitamīna 400 SV.
15 α-TE = d- α-tokoferola ekvivalents.
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Vielas, kuras atļauts pievienot mātes piena aizstājējiem
Nr. p.k. |
Vielas | Vielas atļautā forma |
1. | Vitamīni: | |
1.1. | A vitamīns | retinols |
retinola acetāts | ||
retinola palmitāts | ||
beta-karotīns | ||
1.2. | D vitamīns | D2 vitamīns (ergokalciferols) |
D3 vitamīns (holekalciferols) | ||
1.3. | B1 vitamīns | tiamīna hidrohlorīds |
tiamīna mononitrāts | ||
1.4. | B2 vitamīns | riboflavīns nātrija |
riboflavīna 5'-fosfāts | ||
1.5. | niacīns | nikotīnamīds |
nikotīnskābe | ||
1.6. | B6 vitamīns | piridoksīna hidrohlorīds |
piridoksīna 5-fosfāts | ||
piridoksīndipalmitāts | ||
1.7. | pantotēnskābe | kalcija D-pantotenāts |
nātrija D-pantotenāts | ||
dekspantenols | ||
1.8. | folskābe | folskābe |
1.9. | B12 vitamīns | ciānkobalamīns |
hidroksokobalamīns | ||
1.10. | biotīns | D-biotīns |
1.11. | C vitamīns | L-askorbīnskābe |
nātrija L-askorbāts | ||
kalcija L-askorbāts | ||
6-palmitil-L-askorbīnskābe (askorbilpalmitāts) | ||
kālija askorbāts | ||
1.12. | K vitamīns | filohinons (fitomenadions) |
1.13. | E vitamīns | D-alfa-tokoferols |
DL-alfa-tokoferols | ||
D-alfa-tokoferola acetāts | ||
DL-alfa-tokoferola acetāts | ||
2. | Minerālvielas: | |
2.1. | kalcijs (Ca) | kalcija karbonāts |
kalcija hlorīds | ||
kalcija citrāti | ||
kalcija glukonāts | ||
kalcija glicerofosfāts | ||
kalcija laktāts | ||
kalcija hidroksīds | ||
kalcija fosfāti | ||
2.2. | magnijs (Mg) | magnija karbonāts |
magnija hlorīds | ||
magnija glukonāts | ||
magnija oksīds | ||
magnija hidroksīds | ||
magnija fosfāti | ||
magnija sulfāts | ||
magnija citrāti | ||
2.3. | kālijs (K) | kālija bikarbonāts |
kālija karbonāts | ||
kālija hlorīds | ||
kālija citrāti | ||
kālija glukonāts | ||
kālija laktāts | ||
kālija fosfāti | ||
2.4. | dzelzs (Fe) | divvērtīgās dzelzs citrāts |
trīsvērtīgās dzelzs amonija | ||
citrāts | ||
divvērtīgās dzelzs glukonāts | ||
divvērtīgās dzelzs laktāts | ||
divvērtīgās dzelzs sulfāts | ||
divvērtīgās dzelzs fumarāts | ||
trīsvērtīgās dzelzs difosfāts (trīsvērtīgās dzelzs pirofosfāts) | ||
2.5. | varš (Cu) | vara-lizīna komplekss |
vara karbonāts | ||
vara citrāts | ||
vara glukonāts | ||
vara sulfāts | ||
2.6. | cinks (Zn) | cinka acetāts |
cinka citrāts | ||
cinka laktāts | ||
cinka sulfāts | ||
cinka oksīds | ||
cinka glukonāts | ||
2.7. | mangāns (Mn) | mangāna karbonāts |
mangāna hlorīds | ||
mangāna citrāts | ||
mangāna glukonāts | ||
mangāna sulfāts | ||
2.8. | nātrijs (Na) | nātrija bikarbonāts |
nātrija hlorīds | ||
nātrija citrāts | ||
nātrija glukonāts | ||
nātrija karbonāts | ||
nātrija laktāts | ||
nātrija fosfāti | ||
nātrija hidroksīds | ||
2.9. | selēns (Se) | nātrija selenāts |
nātrija selenīts | ||
3. | Aminoskābes un citi slāpekļa savienojumi: | |
3.1. | L-arginīns un tā hidrohlorīds | |
3.2. | L-cistīns un tā hidrohlorīds | |
3.3. | L-histidīns un tā hidrohlorīds | |
3.4. | L-izoleicīns un tā hidrohlorīds | |
3.5. | L-leicīns un tā hidrohlorīds | |
3.6. | L-cisteīns un tā hidrohlorīds | |
3.7. | L-metionīns | |
3.8. | L-fenilalanīns | |
3.9. | L-treonīns | |
3.10. | L-triptofāns | |
3.11. | L-tirozīns | |
3.12. | L-valīns | |
3.13. | L-karnitīns un tā hidrohlorīds | |
3.14. | taurīns | |
3.15. | citidīna 5'-mono- fosfāts un tā nātrija sāļi | |
3.16. | uridīna 5'-mono- fosfāts un tā nātrija sāļi | |
3.17. | adenozīna 5'-mono- fosfāts un tā nātrija sāļi | |
3.18. | guanozīna 5'-mono- fosfāts un tā nātrija sāļi | |
3.19. | inozīna 5'-mono- fosfāts un tā nātrija sāļi | |
4. | Citas vielas: | |
4.1. | holīns | |
4.2. | holīna hlorīds | |
4.3. | holīna citrāts | |
4.4. | holīna bitartrāts | |
4.5. | inozīts |
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un dažās Eiropas Savienības valstu valodās
1. No dažādām olbaltumvielām pagatavoto mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:
Nr. p.k. |
Valoda | Tirdzniecības nosaukums | |
1.1. | latviešu | Piena maisījums zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam | Piena maisījums zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma |
1.2. | angļu | Infant formula | Follow-on formula |
1.3. | dāņu | Modermælkserstatning | Tilskudsblanding |
1.4. | vācu | Säuglingsanfangsnahrung | Folgenahrung |
1.5. | grieķu | Παρασκεύασμα για Ξρέφη | Παρασκεύασμα δεύτερης ξρεφιήζ ηλικλας |
1.6. | spāņu | Preparado para lactentes | Preparado de continuación |
1.7. | franču | Préparation pour nourrissons | Préparation pour nourrissons |
1.8. | itāļu | Alimento per lattanti | Alimento di proseguimento |
1.9. | holandiešu | Volledige zuigelingenvoeding | Opvolgzuigelingenvoeding |
1.10. | portugāļu | Fórmula para lactentes | Fórmula de transiçäo |
2. No govs piena olbaltumvielām pagatavoto mātes piena aizstājēju tirdzniecības nosaukumi latviešu valodā un Eiropas Savienības valstu valodās:
Nr. p.k. |
Valoda | Tirdzniecības nosaukums | |
2.1. | latviešu | Piens zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam | Piens zīdaiņiem no četru mēnešu vecuma |
2.2. | angļu | Infant milk | Follow-on milk |
2.3. | dāņu | Modermælkserstatning udelukkende baseret på mælk | Tilskudsblanding udelukkende baseret på mælk |
2.4. | vācu | Säuglingsmilchnahrung | Folgemilch |
2.5. | grieķu | Γάλα για ξρέφν | Γάλα δεύτεηζ ξρεφιήϛ ηλικίας |
2.6. | spāņu | Leche para lactentes | Leche de continuacion |
2.7. | franču | Lait pour nourrissons | Lait de suite |
2.8. | itāļu | Latte per lattanti | Latte di proseguimento |
2.9. | holandiešu | Volledige zuigelingenvoeding op basis van melk "Zuigelingenmelk" | Opvolgmelk |
2.10. | portugāļu | Leite para lactentes | Leite de transiçäo |
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
5.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Prasības zīdaiņiem (līdz četru mēnešu vecumam) paredzētā piena maisījuma īpašajam sastāvam (marķējumā ietverts paziņojums par īpašu maisījuma sastāvu)
Nr. p.k. |
Paziņojums marķējumā par īpašu sastāvu | Prasības sastāvam |
1. | Pielāgotas olbaltumvielas | Olbaltumvielu saturs ir mazāks par 0,6 g/100 kJ (2,5 g/100 kcal), un sūkalu olbaltumvielu/kazeīna attiecība nav mazāka par 1,0 |
2. | Mazs nātrija saturs | Nātrija saturs mazāks par 9 mg/100 kJ (39 mg/100 kcal) |
3. | Nesatur saharozi | Nesatur saharozi |
4. | Satur tikai laktozi | Satur tikai laktozi |
5. | Nesatur laktozi | Nesatur laktozi |
6. | Bagātināts ar dzelzi | Pievienots dzelzs |
7. | Samazināts alerģijas risks pret piena olbaltumvielām (marķējumā var būt norāde par samazinātu alergēna saturu maisījumā un par samazinātām alergēna antigēna īpašībām) | a) Maisījums atbilst 1.pielikuma 2.2.apakšpunkta prasībām, un imunoreaktīvās olbaltumvielas daudzums, kas noteikts ar vispārpieņemtām metodēm, ir mazāks par 1 % no slāpekli saturošām vielām maisījumā |
b) Marķējumā norāda, ka produkts nav jālieto zīdaiņiem, kuri ir alerģiski pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām produkts pagatavots, ja vien vispārpieņemtas klīniskas pārbaudes nepierāda produkta toleranci vairāk nekā 90 % zīdaiņu (ticamības intervāls 95 %), kuri ir pārmērīgi jutīgi pret olbaltumvielām, no kurām pagatavots maisījums | ||
c) Iekšķīgi barots maisījums nedrīkst izraisīt dzīvniekiem pastiprinātu jutīgumu pret nesašķeltām olbaltumvielām, no kurām iegūts maisījums d) Ir pieejams objektīvs un zinātniski pamatots pierādījums par marķējumā norādītajām maisījuma īpašībām. |
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone
6.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 13.marta
noteikumiem Nr.119
Vitamīnu un minerālvielu salīdzināmās vērtības
Nr. p.k. |
Vitamīni un minerālvielas, mērvienība | Salīdzināmā vērtība |
1. | A vitamīns, μg | 400 |
2. | D vitamīns, μg | 10 |
3. | C vitamīns, mg | 25 |
4. | Tiamīns, mg | 0,5 |
5. | Riboflavīns, mg | 0,8 |
6. | Niacīna ekvivalenti, mg | 9 |
7. | B6 vitamīns, mg | 0,7 |
8. | Folāts, μg | 100 |
9. | B12 vitamīns, μg | 0,7 |
10. | Kalcijs, mg | 400 |
11. | Dzelzs, mg | 6 |
12. | Cinks, mg | 4 |
13. | Jods, μg | 70 |
14. | Selēns, μg | 10 |
15. | Varš, mg | 0,4 |
Labklājības ministra vietā -
kultūras ministre K.Pētersone